FINANSES

Grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” gan saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā , gan saistībā ar cīņu ar ēnu ekonomiku, gan lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 1. lasījumā plānots skatīt 17. janvāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Grozījumi saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā tiek veikti , pāņemot Eiropas Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Šie grozījumi, cita starpā, paredz ieviest jaunu terminu un papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.pantu “Likumā lietotie termini” ar 28.punktu šādā redakcijā: "28) nodokļu prasījums – nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins ir attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, un ar piedziņu saistītajām izmaksām." Grozījumi arī paredz, ka tiks koordinēta un veikta informācijas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 11.janvārī iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā fiziskas personas savā kontā kredītiestādē iemaksā skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, informē Saeimas Preses dienests. „Nulles deklarācijas likuma pieņemšanas gaitā Budžeta komisijā bija izkristalizējušies vairāki problēmjautājumi, kurus atrisināt tika deleģēts Ministru kabineta noteikumos. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, secinājām, ka naudas iemaksas kārtība aprakstīta visai lakoniski,” pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. „Komisijas sēdē, atkārtoti iztaujājot projekta autorus par plānoto naudas iemaksas kārtību, saņēmām skaidrojumus, kas tomēr nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem. Iespējams, ka noteikumiem ir jābūt īsiem un kodolīgiem, bet visas detaļas VID saviem klientiem skaidros pats. Atbildīgās institūcijas mums apliecināja, ka visā Latvijā tiks uzsākta aktīva informatīvā kampaņa, lai iedzīvotājiem skaidrotu, kāda nauda, cik daudz, kā un kādā termiņā jāieskaita bankas kontā,” uzsvēra J.Reirs. Apspriežot piedāvāto MK noteikumu projektu, deputāti...

Lai veicinātu komercdarbību Latvijā un Meksikā, 10. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās protokolu, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Pašlaik Latvijas un Meksikas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, vienīgi pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Konvencija atvieglos Latvijas investoru darbību Meksikā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Abu valstu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzība, kas ir definēti konvencijā un attiecībā uz ko ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst šos ienākumus aplikt. Konvencijā tiek noteikts, ka dividendes,...

Grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz izmaiņas laika posmā, kādā jau strādājošie maksātnespējas administratori varēs iegūt viņu amatam nepieciešamo jurista kvalifikāciju, plānots skatīt 10. janvāra Ministru kabineta sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, kas izstrādājuši šos grozījumus, grozījumi paredz, ka maksātnespējas administratoriem, kas jau strādā šajā amatā un kuriem ir tikai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, bet nav arī augstākās juridiskās izglītības, to varēs iegūt ilgākā laika posmā nekā pašlaik likumā noteikts. Ja grozījumi tiks izskatīti Ministru kabineta sēdē, tie tālākai izskatīšanai tiks nodoti Saeimai. Plānots, ka grozījumi stātos spēkā 2012.gada 1.martā. Grozījumi paredz precizēt Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta redakciju, nosakot samērīgus termiņus jurista kvalifikācijas iegūšanai – pagarinot šos termiņus. Likumprojekts paredz, ka augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšana maksātnespējas administratoriem jāuzsāk līdz 2014.gada 1.janvārim un izglītība jāiegūst līdz 2022.gada 1.janvārim, nevis attiecīgi līdz 2012. gada 1. janvārim un 2017. gada 1. janvārim, kā tas pārejas noteikumos noteikts pašlaik. Tieslietu ministrija...

Ja valsts un pašvaldību darbinieki cels savu kvalifikāciju kursos Latvijā vai ārvalstīs, kas tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, tad darbiniekiem būs jāatmaksā mācību maksa, ja viņi attiecīgajā valsts institūcijā pēc šādu kursu beigšanas nostrādās mazāk nekā gadu. To, cita starpā, paredz Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”. Šos grozījumu izskatīšana iekļauta 9. janvāra Ministru kabienta komitejas sēde. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi šos grozījumu, šādi grozījumi tapuši tāpēc, lai nebūtu situācijas, kad darbinieki paaugstina savu kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem, bet jau, piemēram, pēc mēneša aiziet strādāt privātbiznesā, atstājot valsts un pašvaldību insitūcijas zaudētājos. Īpaši svarīgi šie grozījumi ir arī, runājot par valsts līdzekļu racionālu izmantošanu un taupīšanu. Finanšu ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka līdzīgs mērķis ir arī grozījumiem, kas top citos Ministru kabineta noteikumus (nr. 740), kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 24.novembrī. Proti,...

Tālāk tekstā apkopoti nozaru ministriju norādītie būtiskākie jaunie tiesību akti vai to grozījumi, kas skar lielu sabiedrības daļu un tie stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Tā ir tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā, uzsver Ilze Eida, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece. Finanšu joma No nākamā gadā fiziskām personām būs pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli jeb aizpildīt tā saukto „nulles deklarāciju”. Mērķis šim jauninājumam ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā. Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums lasāms šeit. 2012.gada budžeta likums nodrošinās atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Šis ir pēdējais budžeta likums, kas tika sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā, ar šo likumu 2011.gada 22.decembrī tika veiksmīgi noslēgta starptautiskā aizdevuma Latvijai programma. Likums “Par valsts budžetu 2012.gadam” lasāms šeit. Ekonomikas joma...

Saeimas Preses dienests sagatavojis apkopojumu par likumu izmaiņas no 2012. gada 1.janvāra, tiesa gan, norādot, ka informācija apkopota tikai par daļu no izmaiņām, kas stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Jādeklarē mantiskais stāvoklis Fiziskajām personām noteikts pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00. To nosaka Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Deklarēšanas pienākums ir spēkā, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros. Deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Likums paredz iespēju fiziskām personām legalizēt ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim...

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā no nākamā gada 1.janvāra, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. No 2012.gada 1.janvāra: - Pagarināta priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja līdz 2013.gada 31.decembrim, t.i. cilvēki var 2 gadus ātrāk pieprasīt vecuma pensiju (no 60 gadiem), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. - Pagarināts atvieglojuma piemērošanas termiņš līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanu, kas nosaka, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.-1999.), tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā alga valstī. - Sākot ar 2012.gada 1.janvāri nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID laika posmā no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam ieskaitot, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00. VID īpaši vērš uzmanību, ka mantiskā stāvokļa deklarācija cita starpā būs jāsniedz arī tām fiziskajām personām, kurām ir ievērojami uzkrājumi privātajos pensiju fondos, kurām Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) virs 10 000 latu un personām, kuras ir izsniegušas aizdevumus Latvijā vai ārvalstīs virs 10 000 latu. VID atgādina, ka pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tām fiziskajām personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai ārzemnieki (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidenti, ja attiecībā uz tās īpašumu, finanšu līdzekļiem un saistībām izpildās kāds no Fizisko personu mantiskā stāvokļa un...

ES krāpšanas apkarošanas politika sniedz būtisku ieguldījumu, ik gadu aizsargājot ES un dalībvalstu budžetu finansiālās intereses. Tā nodrošina, ka ES un valstu budžeti ir labi aizsargāti, ka nauda tiek tērēta paredzētajam nolūkam un nonāk pie īstajiem saņēmējiem. Lai turpinātu darbu šajā jomā, Eiropas Komisija 19. decembrī pieņēma divus priekšlikumus attiecībā uz programmām Hercule III un Pericles 2020. Ar budžetu attiecīgi 110 miljoni eiro un 7,7 miljoni eiro šīs programmas darbosies septiņus gadus, sākot no 2014. gada janvāra, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacījis: "Krāpšana pret ES budžetu nav noziegums bez upuriem. Tā skar visus Eiropas iedzīvotājus, jo tā ir visu kopīgā nauda. Tā kā ES šobrīd cīnās ar pasaules finanšu krīzi, ir jo īpaši svarīgi aizsargāt mūsu ieņēmumus un nodrošināt, ka iedzīvotāji gūst pēc iespējas lielāku labumu no ES fondiem." Hercule III Hercule III programma ir paredzēta cīņai pret krāpšanu, korupciju...

Ministru kabineta noteikumu projektu “Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē” plānots skatīt 20. decembra Ministru kabineta sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Valsts kasē, kas izstrādājusi šo noteikumu projektu, plānots ka noteikumi varētu stāties spēkā nākamā, 2012. gada 1. janvārī, savukārt šo noteikumu jaunums - tiešsaistes datu apmaiņas sistēma, - ar 2012. gada 1. aprīli vai, vēlākais, - ar 1. jūniju. Noteikumu projekts “Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē” ir saistīta ar grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu”, kas tika skatīti 6. decembra Ministru kabineta sēdē. (Par šiem grozījumiem Jūs varat lasīt šeit.) Ministru kabineta noteikumu projekts „Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē” (turpmāk – noteikumu projekts) tiek izdots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 27.panta piekto daļu, līdz ar to tas...

ES pilsoņiem, kuri manto īpašumu ārzemēs, nodokļus mēdz uzlikt vairāk nekā viena dalībvalsts. Faktiski ārkārtējos gadījumos visa pārrobežu mantojuma vērtība var būt jāsamaksā nodokļos, jo vienam un tam pašam mantojumam nodokļa uzlikšanas tiesības var pieprasīt vairākas dalībvalstis, un tās arī var ārvalstīs esošam mantojumam uzlikt lielāku nodokli nekā pašmāju mantojumam. Pilsoņi var būt spiesti mantojumu pārdot, lai samaksātu nodokļus, un maziem uzņēmumiem īpašnieku nāves gadījumā var būt īpašuma pārņemšanas grūtības. Lai šīs problēmas risinātu, Eiropas Komisija 15. decembrī pieņēma dokumentu kopumu par mantojuma nodokļiem. Tajā ietilpst paziņojums, ieteikums un darba dokuments, kuros Komisija analizē problēmas un piedāvā risinājumus saistībā ar pārrobežu mantojuma nodokli Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta komentē šādi: "Bendžamins Franklins reiz teicis, ka šajā pasaulē nekas nav noteikts, izņemot nāvi un nodokļus. Diemžēl, saliekot abas šīs lietas kopā, rodas visai daudz nenoteiktības. Diskriminācijas un nodokļu dubultās uzlikšanas...

Šodien, 15. decembrī, spēkā stājas Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Plz.lv jau informēja, ka šo likumu Saeima pieņēma 1. decembrī un tas fiziskām personām nosaka pienākumu deklarēt savu mantisko stāvokli. (/?p=5600). Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kā dzīvē tiks īstenota likuma prasība skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10000 latus, iemaksāt kontā kredītiestādē. Likums nosaka, ka Ministru kabinetam noteikumi par to jāizdod līdz 2012. gada 1. februārim. Ne viss, lasot jauno likumu, kas tagad pieejams pilnā apjomā, esot nepārprotami skaidrs arī speciālistiem juridiskajos jautājumos, tāpēc plz.lv sekos līdzi aktuālajai informācijai par šo likumprojektu un aicina arī Jūs, plz.lv lasītāji, uzdot savus jautājumus šeit. Jaunajā likumā deklarējamo mantu un naudu nosaka 3.pants. “Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritēriji”, kas skan šādi. (1) Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) personai īpašumā vai kopīpašumā ārvalstīs ir nekustamais īpašums (ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 13.decembrī, izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas reglamentēs parādu atgūšanu ārpustiesas procesā, informē Saeimas Preses dienests. Kā komisijas sēdē norādījuši likumprojekta autori, likuma mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Likumprojekts paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu, un licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus. Šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes palielināšanai – šī iestāde būs atbildīga par licencēšanas ieviešanu un uzturēšanu. Par topošo jauno valsts nodevu par speciālu licenci parādu piedzinējiem plz.lv informēja jau decembra sākumā (/?p=5367), kad Saeimas Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri, cita starpā, saistās ar likumprojektu “Parāda atgūšanas likums” un tas paredz papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otro...

Likumprojekts par grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” tika skatīts 29. novembra Ministru kabineta sēdē, kā plz.lv jau informēja (/?p=5124) , un šonedēļ tas tiek skatīts Saeimā. Proti, 13. decembrī likumprojektu skatīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, savukārt 15. decembrī to 2. lasījumā steidzamības kārtībā plānots skatīt Saeimas sēdē. Kā zināms, ja likumprojektu izskata steidzamības kārtībā, tas galavariantā tiek pieņemts jau 2. lasījumā. Vienlaikus ar šiem grozījumiem, Saeimā šonedēļ finiša taisnē iziet grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā "Par akcīzes nodokli", Finanšu stabilitātes nodevas likumā u.c., par ko sīkāk informēsim arī plz.lv, sekojot līdzi šo grozījumu pieņemšanas gaitai. Atgādinām, ka grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz šādas izmaiņas. Par nodokļa uzlikšanu dividendēm, kapitāla pieaugumam no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas, procentiem un atlīdzībai par intelektuālā īpašuma izmantošanu Lai izveidotu pievilcīgāku Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu un mazinātu nepieciešamību izmantot ārzonu struktūras...