FINANSES

Ministru kabinets 6. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu noteikumu projektu par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai, kas paredz samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo turpmāk vairs nebūs jāslēdz līgums par galvotāja statusa piešķiršanu, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Šobrīd VID slēdz līgumus ar kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kam tiek piešķirts galvotāja statuss. Taču, tā kā ar grozījumiem Muitas likumā no likuma ir izslēgta prasība VID slēgt līgumu ar galvotāju, līdz ar to arī noteikumu projektā vairs netiks noteikta prasība slēgt minēto līgumu. Savukārt galvotāja statusa kritēriji, ņemot vērā, ka tie ir saistoši trešajām pusēm (galvotāju klientiem) būs noteikti šajos noteikumos. Līdz šim noteikumos nebija skaidri noteikts, vai vispārējo galvojumu var izsniegt uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijā. Līdz ar to nebija skaidrs, kā ārvalstīs reģistrēts uzņēmums varētu atbilst prasībām, ja tas nebūtu veicis darbības Latvijā. Tā kā atļauja izmantot vispārējo galvojumu ir...

Arī latviešu valodā ir izdots izvērsts finanšu analīzes metožu pārskats, kas izmantojams darbam tieši vietējā tirgū. Proti, ekonomikas zinātņu doktores (Dr.oec.) Rutas Šneideres grāmata Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. To klajā laidusi izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. Rutas Šneideres profesionālā pieredze un padomi īpaši vērtīgi ir šābrīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kad ir svarīgi pareizi novērtēt gan savus, gan darījumu partneru spēkus, lai nenokļūtu bankrota ēnā un par nezināšanu nesamaksātu pārāk bargu cenu. Grāmatā apkopota Latvijas un ārvalstu zinātnieku pieredze, finanšu analīzes metodes un modeļi – informācija, kas nepieciešama katram grāmatvedim, ekonomistam, auditoram un revidentam, kā arī finanšu vadītājam un analītiķim. Praktiskās uzņēmumu finansiālās darbības novērtēšanas metodes sevišķi aktuālas ir laikā, kad jāsagatavo finanšu pārskati un jāpieņem svarīgi lēmumi uzņēmumos un bankās, kā arī situācijās, kad jāpārbauda finanšu pārskatu un biznesa plānu atbilstība reālajai situācijai un jākonsultē potenciālie investori. LR Grāmatvežu asociācijas viceprezidente, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes ilggadēja docētāja, Dr.oec. Ruta...

Lai iespējami ātri spētu identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, paplašinās to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece To paredz 30. augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu. Šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pirmspārbaudes veic aptuveni 3% no iepirkumiem ES fondu projektu ietvaros. Tas nav pietiekami, taču IUB esošās administratīvās kapacitātes ietvaros ir ierobežotas iespējas veikt pirmspārbaudes lielākam iepirkumu skaitam. Tādējādi pastāv risks, ka netiek izmantota iespēja preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās. Līdz ar to grozījumi paredz paplašināt to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes, nosakot sekojošu atbildības sadalījumu: - IUB 100% apmērā veic iepirkumu pirmspārbaudes lielo projektu ietvaros (projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz...

25. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, lai nodrošinātu skaidras naudas kontroles iespēju, paredzot pienākumu valsts amatpersonām naudas uzkrājumus ieskaitīt savā kontā reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā, informe Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Grozījumi ir izsludināti kontekstā ar šā gada aprīlī MK apstiprināto Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, nosakot fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu pēc stāvokļa uz 2012. gada 1. janvāri. MK lēma optimizēt valsts resursu izlietojumu un neuzlikt par pienākumu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegt personām, kas ir Latvijas Republikas valsts amatpersonas un iesniedz deklarāciju likuma noteiktajā kārtībā. Lai vienādotu naudas uzkrājumu deklarēšanas prasības, grozījumi paredz pienākumu valsts amatpersonām, kas iesniegs kārtējo deklarāciju par 2011.gadu, ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Skaidras naudas ieskaitīšanas kontā prasība radīs nelielu papildu administratīvo slogu deklarācijas iesniedzējiem, taču...

24. augustā, finanšu ministrs Andris Vilks un Ķīnas nodokļu administrācijas vadītājs Dzjie Sjao parakstīja vienošanās protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) valdības 1996. gada 7. jūnijā parakstīto līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļi, informē Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs. Protokola parakstīšanas iniciatore bija ĶTR puse, kas vēlējās ar protokola palīdzību izdarīt galvenokārt tehniskus grozījumus. Tomēr, saskaņojot Protokola tekstu, pēc Latvijas puses iniciatīvas tajā tika iekļauti vairāki būtiski uzlabojumi, kas nākotnē mazinās nodokļu slogu abu valstu uzņēmējiem. Finanšu ministrs Andris Vilks: „Līguma grozījumu mērķis ir veicināt komercdarbību Latvijā un Ķīnā, kā arī atvieglot Latvijas investoru darbību Ķīnā un otrādi. Līdz ar līguma spēkā stāšanos līgumslēdzēju valstu potenciālajiem investoriem tiks radīts labvēlīgāks nodokļu piemērošanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz ienākumiem no starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kā arī attiecībā uz autoratlīdzību, kas rodas otrā valstī. Tas vērtējams kā...

18. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts paredz noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnē uzturēt publisko nodokļu parādnieku datubāzi. Datubāzē tiks iekļauti nodokļu parādnieki, ja to parāda summa pārsniegs 100 latus, informē Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs. Nodokļu parādnieku reģistra izveidošana ir Finanšu ministrijas un VID iniciatīva. Šāda datubāze tiek izstrādāta, lai: - pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, jo komersantiem būs iespēja, izmantojot datubāzē esošo informāciju, pārliecināties par darījuma partnera spēju pildīt saistības; - veicinātu nodokļu nomaksu; - atvieglotu publisko iepirkumu veikšanas procesu, jo vairs nebūs nepieciešams pieprasīt izziņu no VID par nodokļu parādiem. Plānots, ka nodokļu parādnieku publiskā datubāze būs pieejama ar 2012. gada 1. jūliju. Vienlaikus likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu, kas nosaka nodokļu audita veikšanas procesu gadījumos, kad nodokļu administrācija pieprasa informāciju no trešo valstu nodokļu administrācijām. Spēkā esošais regulējums paredz iespēju apturēt audita veikšanu līdz brīdim, kad tiek saņemta pieprasītā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka turpmāk maksājumu pakalpojumu sniedzējiem1 jāsniedz VID informācija par juridisko personu − Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā − maksājumu kontu atvēršanu un slēgšanu (turpmāk – juridisko personu kontiem), informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. VID sniedzama šāda informācija par juridisko personu kontiem: - klienta nosaukums (firma); - vienotais reģistrācijas kods; - maksājuma konta numurs un valūta; - konta atvēršanas vai slēgšanas datums. Līdz 2011.gada 1.septembrim jāsniedz informācija par tiem juridisko personu kontiem, kas atvērti un nav slēgti līdz šā gada 22.augustam, savukārt sākot ar 2011.gada 1.septembri, katras kalendāra nedēļas otrajā darbdienā, jāsniedz informācija par iepriekšējā nedēļā atvērtajiem vai slēgtajiem juridisko personu kontiem. Informācija jāsniedz izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) vai parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Savukārt par klientam piešķirto konta numuru, kas neatbilst Latvijā apstiprinātiem un pieņemtiem bankas konta numuriem (t.i., konts neatbilst IBAN numuram), līdz izmaiņu veikšanai EDS, informācija jāiesniedz brīvā...

18. augustā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā Reformu vadības grupa konceptuāli vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli, sasaistot to ar kvalitātes rādītājiem. IZM piedāvātais modelis tiks tālāk virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, informē Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre.° Tā kā šī ir pēdējā Reformu vadības grupas tikšanās līdz vēlēšanām, V. Dombrovkis pauda nostāju, ka Reformu vadības grupai darbs jāturpina arī pēc Saeimas vēlēšanām un aicināja valdības sociālos un sadarbības partnerus piedāvāt savu redzējumu turpmākajam Reformu vadības grupas darbam. „Šis formāts ir bijis lietderīgs un palīdzēja pārvarēt krīzes periodu. Reformu vadības grupas ietvaros notika valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana, kas kalpoja par pamatu strukturālām pārmaiņām. Jāturpina iesāktais, mazinot administratīvo slogu un vienkāršojot likumdošanu,” tā V. Dombrovskis. Attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeli, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka augstskolu programmu kvalitātes rādītājiem jābūt sasaistītiem ar studiju programmas izvērtējumu. „Ar augstākās izglītības reformām jāpanāk, lai talantīgie studenti paliktu...

SOLVIT koordinācijas centru tīkls sniedz ātru un efektīvu palīdzību iedzīvotāju un uzņēmēju problēmu risināšanā, kas tiem rodas citu dalībvalstu valsts iestādēm nepareizi vai kļūdaini piemērojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus tiesību normas (direktīvas, regulas u.tml.), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. 2010.gadā SOLVIT koordinācijas centru tīkls ir palīdzējis rast risinājumus 90% saņemtajās lietās (iepriekšējos gados tie bija vidēji 85%). SOLVIT koordinācijas centru tīkls 2010.gadā galvenokārt ir risinājis šādas ar uzņēmējdarbību saistītas lietas: - ES Iekšējā tirgus pieejamība produktiem, - nodokļu joma, - pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības uzsākšana, - profesionālās kvalifikācijas atzīšana, u.tml. Ņemot vērā, ka uzņēmēji joprojām regulāri sastopas ar birokrātiskām prasībām, veicot pārrobežu darbību, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šobrīd īpašu uzmanību pievērš ES Iekšējā tirgus problēmu identificēšanai ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Tādejādi uzņēmēji tiek aicināti informēt Latvijas SOLVIT koordinācijas centru par problēmām, kas tiem rodas saistībā ar citu dalībvalstu valsts iestāžu nepamatotu lēmumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ES Iekšējā tirgus noteikumiem. Vienlaikus,...

11. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots kredītu reģistra likumprojekts ar mērķi Kredītu reģistram nodrošināt atsevišķu, no citiem finanšu sektora darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nodalītu normatīvo bāzi, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Vienlaikus likumprojekts novērstu pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums. Kredītu reģistra darbība pēc Likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi. Likumprojekts nodrošinātu, ka vienā likumā...

Zemkopības ministrija 11. augustā informē, ka, sākot ar nākamo nedēļu, Lauku atbalsta dienests veiks avansa izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Avansa maksājums tiks veikts atdalītajam PVTM par laukaugu platībām, atdalītajam PVTM par platībām, atdalītajam PVTM par pienu un atdalītajam PVTM par liellopiem 70 procentu apmērā no Eiropas Komisijas apstiprinātiem finanšu apjomiem šiem maksājumu veidiem par kopējo summu līdz 28 miljoniem latu. „Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Zemkopības ministrija rada iespēju veikt atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma avansa izmaksu, jo šobrīd – ražas novākšanas laikā – lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešami apgrozāmie līdzekļi,” paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Avansa maksājumus izmaksās tiem lauksaimniekiem, kuri 2011. gadā iesnieguši platību maksājumu iesniegumu un, kuriem būs veiktas maksājumu atbilstības nosacījumu pārbaudes, , informē Kaspars Funts, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks.  

Nodrošinot Satversmes tiesas 2011.gada 6.maija spriedumu 2011.gada 9.augustā, valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz - piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā gadījumā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. 2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus „Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti. Satversmes tiesa 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu. Apstiprinātais MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”” nosaka: ja diviem vai...

Latvijas komersantiem no rudens būs pieejama jauna ES struktūrfondu atbalsta programma – “Mezanīna aizdevumi investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt aizdevumus komercdarbības attīstībai. Par to 2.augustā lēma Ministru kabinets, apstiprinot Ministra kabineta noteikumus „Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Jaunu atbalsta programmu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi sniegt iespēju Latvijas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem saņemt aizdevumus tajos gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāls un nodrošinājums, lai banka pilnā apjomā finansētu ieguldījumu projekta īstenošanu. „Latvijas nacionālajiem uzņēmējiem ir idejas attīstībai un ir iespējas izaugsmei, taču ieceru realizēšanu bieži kavē pašu kapitāla trūkums. Jaunā aizdevumu programma šo problēmu risinās ļoti efektīvi un mērķtiecīgi – Eiropas Savienības fondu līdzekļus saņems ražotspējīgi nacionālie uzņēmumi, kas ar šī finansējuma palīdzību nostiprinās savu konkurētspēju, apgūs jaunus tirgus un radīs jaunas darba vietas,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars. Jaunā aizdevumu programma tika izstrādāta...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.937 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā aktivitātei „Investīcijas ražošanas, pārstrādes vai mārketinga iekārtās un infrastruktūrā””, ko 4.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt vienam atbalsta pretendentam kopējo attiecināmo izmaksu summu pasākuma ietvaros no 900 000 latu uz 1 200 000 latu. Ņemot vērā pasākuma īstenošanas pieredzi, izmaiņas noteikumos paredz precizēt nosacījumus akvakultūras apmācību centra izveidei. Plānots, ka turpmāk akvakultūras apmācības centru varēs izveidot tikai esoša akvakultūras uzņēmuma ietvaros, kuram iepriekšējā pārskata gadā bijuši ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas. Lai nodrošinātu apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērstu finansējuma nelietderīgu rezervēšanu, izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka finansējuma pieejamību apliecinošos dokumentus ir jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās. Tāpat atbalsta piešķiršanas...

Lai sniegtu konceptuālus priekšlikumus profesionālās izglītības programmu finansēšanai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi koncepciju „Par profesionālās izglītības programmu turpmāko īstenošanu”, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. IZM padotībā ir 57 profesionālās izglītības iestādes – arodskolas, arodvidusskolas, profesionālās vidusskolas, tehnikumi, IZM finansē sākotnējo profesionālo izglītību arī 9 koledžās un vienā augstākās izglītības iestādē – Latvijas Jūras akadēmijā. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, plānots, ka 2015.gadā kopējais IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu skaits būs 29, tajā skaitā, profesionālās izglītības kompetences centri – 13, profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju – 14 un profesionālās izglītības iestādes bāzes pamatiemaņu apgūšanai – 2. Atsevišķas profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu plānots nodot pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei, kurās tiek īstenotas gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmas. Līdz ar profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu, pašvaldībām rodas problēma ar profesionālās izglītības programmu finansēšanu pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, jo, atbilstoši...