FINANSES

26. jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos Nr.525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”””, nosakot palielinātu kopējo attiecināmo izmaksu summu apvienotajām teritoriālajām vienībām pašvaldībās, kā arī samazinot tām administratīvo procedūru slogu, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Līdz šim attiecīgie MK noteikumi paredzēja, ka novadi var saņemt atbalstu 140 000 latu apmērā par katru teritoriālo vienību, kas apvienojās pēc 2006. gada. Taču veiktie grozījumi noteikumos ļaus piešķirt finansējumu par katru teritoriālo vienību novadiem, kuros apvienojās pagasti un pilsētu lauku teritorijas līdz 2006. gada 1. jūlijam. Tāpat arī Lauku atbalsta dienests (LAD), administrējot pasākumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem MK 2008. gada 7. jūlija noteikumiem Nr.525 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””, ir konstatējis...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai kompensāciju maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, kurus 21. jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekti izstrādāti, lai precizētu un papildinātu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus jaunajiem lauksaimniekiem un daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai, paredzot, ka pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000. Jaunās atbalsta piešķiršanas kārtības arī paredz, ka projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto tāda no Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma apmaksāta konsultanta pakalpojumus, ko sniedz konsultāciju sabiedrība, kas nodrošina Valsts lauku tīkla (VLT)...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 92.pants nodrošina iespēju ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Apstrīdētās normas paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis – segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu. Turklāt neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju (izņemot maksātnespējas administratoru) no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi....

No 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu varēs pretendēt arī privātpersonu dibinātās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kas 2011.gada 21.jūlijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Noteikumu projektā aktualizēta valsts budžeta dotācijas piešķiršanas kārtība, pamatojoties ne tikai uz audzēkņu skaitu profesionālās ievirzes izglītības iestādē, bet uzsverot programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, kā arī pilnveidota kārtība, kādā tiek iesniegts iesniegums par dotācijas piešķiršanu un izskatīšanu. Noteikumu projekts nosaka dotācijas apmēra sadalījumu, paredzot, ka 50% no valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz audzēkņu skaitu iestādē, bet 50% - pamatojoties uz programmas īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem no mācību treniņu ceturtā apmācības gada līdz augstākās sporta meistarības grupām, piemērojot noteiktus koeficientus un formulas. Jaunajiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas...

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt saimniecisko darbību nevar ierobežot, pamatojoties tikai uz formālu iemeslu – šī zinātniskā institūta juridisko statusu. Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt, ka visām valsts zinātniskajām institūcijām, kam piešķirts bāzes finansējumu, ir jāsaņem savas darbības starptautisks novērtējums. Nozīmīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā veikti, lai sekmētu efektīvāku mantisko tiesību uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības,...

5. jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai””, tādejādi palielinot lauksaimniekiem paredzēto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu finansējuma apjomu par 8 miljoniem latu, kā arī pagarinot programmas darbību līdz 2013.gada 31.decembrim, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Lai Hipotēku bankai būtu iespēja turpināt lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas atbalstu, izsniedzot lauksaimniekiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei, noteikumos noteikts, ka aizdevumu kopējās kredītlīnijas apmērs tiek palielināts no 10 miljoniem latu līdz 18 miljoniem latu. Kredītlīnijas apmērs palielināts, ņemot vērā lielo lauksaimnieku interesi, kā arī to, ka jau šā gada pavasarī sākotnējā kredītlīnija 10 miljonu latu apmērā tika pilnībā apgūta. Lauksaimniecība ir specifiska nozare, kuras naudas apgrozības ciklu no ieguldījumiem līdz ieņēmumu gūšanai atsevišķās nozarēs nav iespējams nodrošināt viena gada garumā, piemēram, ziemāju audzēšanā. Lai šādos gadījumos zemniekiem nerastos sarežģījumi ar aizdevumu atgriešanu, noteikts pagarināts aizdevuma termiņš...