FINANSES

Lai uzlabotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zinātnisko institūciju juridisko statusu un sekmētu efektīvāku valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā radīto izgudrojumu tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņojot Zinātniskās darbības likuma un jaunā Publisko aģentūru likuma normas, kā vienīgā iespējamā valsts zinātniskā institūta juridiskā forma plānota atvasināta publiska persona, izslēdzot iespēju no 2013.gada 1.janvāra valsts zinātniskajam institūtam būt par valsts aģentūru. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zinātniskā institūta – publiskas (bet ne valsts) aģentūras – tiesības pretendēt un saņemt finansējumu zinātniskajai darbībai un veikt saimniecisko darbību nevar ierobežot, pamatojoties tikai uz formālu iemeslu – šī zinātniskā institūta juridisko statusu. Tāpat grozījumi likumā paredz noteikt, ka visām valsts zinātniskajām institūcijām, kam piešķirts bāzes finansējumu, ir jāsaņem savas darbības starptautisks novērtējums. Nozīmīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā veikti, lai sekmētu efektīvāku mantisko tiesību uz valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības,...

5. jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai””, tādejādi palielinot lauksaimniekiem paredzēto apgrozāmo līdzekļu aizdevumu finansējuma apjomu par 8 miljoniem latu, kā arī pagarinot programmas darbību līdz 2013.gada 31.decembrim, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Lai Hipotēku bankai būtu iespēja turpināt lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas atbalstu, izsniedzot lauksaimniekiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei, noteikumos noteikts, ka aizdevumu kopējās kredītlīnijas apmērs tiek palielināts no 10 miljoniem latu līdz 18 miljoniem latu. Kredītlīnijas apmērs palielināts, ņemot vērā lielo lauksaimnieku interesi, kā arī to, ka jau šā gada pavasarī sākotnējā kredītlīnija 10 miljonu latu apmērā tika pilnībā apgūta. Lauksaimniecība ir specifiska nozare, kuras naudas apgrozības ciklu no ieguldījumiem līdz ieņēmumu gūšanai atsevišķās nozarēs nav iespējams nodrošināt viena gada garumā, piemēram, ziemāju audzēšanā. Lai šādos gadījumos zemniekiem nerastos sarežģījumi ar aizdevumu atgriešanu, noteikts pagarināts aizdevuma termiņš...

26. jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, kas veikti, lai palielinātu kredītiestāžu ieinteresētību izsniegt kredītus lauksaimniekiem, kā arī palielinātu Valsts akciju sabiedrības (VAS) „Lauku attīstības fonds” piešķirtās garantijas intensitātes līmeni un garantiju apmēru vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Lai veicinātu kredītiestāžu aktivitāti kreditēšanā un lauksaimnieku iespējas kredītu saņemšanā, noteikumos palielināta piešķirtās garantijas intensitāte no 70% līdz 80 %. Tāpat palielināts garantijas maksimālais apmērs vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam, vai savstarpēji saistītu kredīta vai galvojuma ņēmēju grupai, kā arī būtiski ir palielināti garantiju apmēri dažādiem atbalsta pasākumiem un to aktivitātēm. Šīs izmaiņas veiktas pēc Eiropas Komisijas pieņemtā lēmuma, par grozījumiem atbalsta shēmā „Atbalsts kredītgarantiju veidā”, kas ļauj veikt attiecīgos Ministru kabineta grozījumus kreditēšanas aktivizēšanā. Patlaban noteiktā maksa par garantiju piešķiršanu pilnībā nenosedz garantiju risku. Lauku attīstības fonds, izvērtējot garantiju...

Saeima ceturtdien, 19.maijā, konceptuāli atbalstīja jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, kas paredz pienākumu fiziskām personām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt deklarāciju par savu mantisko stāvokli, informē Saeimas Preses dienests. Par likumprojekta pieņemšanu 1.lasījumā balsoja 82 deputāti, viens deputāts bija pret un viens atturējās. Likumprojektā paredzēts, ka mantiskais stāvoklis uz 2012.gada 1.janvāri būs jādeklarē tām personām, kuru īpašuma vērtība kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Deklarācija nebūs jāiesniedz personai, ja tā būs nostiprinājusi īpašumtiesības uz ārzemēs vai Latvijā iegādātu nekustamo īpašumu un iegādātu transportlīdzekli reģistrējis attiecīgajā reģistrā. Sākumdeklarēšana attieksies uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā. Plānots, ka deklarācija būs jāaizpilda vienu reizi, un to varēs iesniegt VID personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanas sistēmu, vai pa pastu ierakstītā vēstulē. Jaunā likumprojekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli, kas būtu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā, norāda likumprojekta...