IEPIRKUMI

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. ...

Šā gada 1. augustā stāsies spēkā 2023. gada 4. jūlijā pieņemtie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Kā informē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), noteikumos veikti grozījumi 1. pielikumā, papildinot būvdarbu, preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti piemērojams zaļais iepirkums, ar divām jaunām grupām. Precizēts un papildināts arī 2. pielikums un 3. pielikums. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, kopumā tiek veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās (četrām obligāti piemērojamām grupām no MK noteikumi Nr. 353 1. pielikuma - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika un divām grupām no 2. pielikuma – būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība). Tiek noteiktas arī obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem – 14 kritēriji, paplašinot tvērumu un attiecinot uz trešās...

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 3. punkts paredz kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemeslus, kas attiecināmi uz ārzonā reģistrētiem uzņēmumiem. Lai pasūtītājs konstatētu, vai konkrētais uzņēmums, kas būtu izslēdzams no iepirkuma, ir saistīts ar ārzonu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavojis to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu minētā likuma 1. panta 3.¹ punkta izpratnē. Piemēram, Panamas Republika nav uzskatāma par ārzonu, jo pastāv Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses un Centrālameriku, no otras puses. Attiecīgi ASV Virdžīnu salu teritorija arī nav uzskatāma par ārzonu iepirkumu sakarā, jo tā ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalsts teritorija. Ar pilnu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu iespējams iepazīties šeit. Atgādinām, ka šī gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts", kas...

Ministru kabineta sēdē 13. jūnijā atbalstīts Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Izmaiņas paredz nodrošināt Latvijā pilnvērtīgu gan Eiropas Savienības sankciju ieviešanu, kas noteiktas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Izmaiņas paredz sankciju subjektu datu analīzi un to publisku pieejamību Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros, tadejādi tiks ieviests palīdzīgs instruments ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, t.sk., arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus. Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.

Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos piemērot nesamērīgas kvalifikācijas prasības pretendentiem, tādējādi nepamatoti samazinot tirgus dalībnieku loku kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) nule īstenotās pārrunu procedūras ietvaros novērsa konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai. KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka “pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu - ģeofizikālai izpētei”, varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai – zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, – licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama. KP...

Valdība 20. decembrī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", kas ir jauns tiesību akts elektronisko iepirkumu regulēšanai. Jaunie Ministru kabineta noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumos atbilstoši iepirkumu jomas likumu grozījumiem, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs, un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme. Tāpat noteikumi paredz ārvalstīs reģistrēta piegādātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu saistību izpildes pārbaudi Latvijā, kā arī tika precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām. Tāpat ir paredzēta jauna iespēja pasūtītājiem nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšanas vajadzībām pieprasīt e-izziņas par pretendentu darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Paredzēts arī papildināt e-izziņu...

Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – "Signālsaraksts pasūtītājiem". Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties. Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, gan arī grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Pieņemtie grozījumi nosaka pasūtītāja rīcību gadījumā, kad atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents. Šādā gadījumā Pasūtītājam ir jāpārtrauc iepirkuma procedūra, kas izsludināta no 2023. gada 1. janvāra. Lai gan minētais regulējums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un attiecas uz iepirkumu procedūrām, kas izsludinātas no šī datuma, IUB aicina jau tagad izmantot iespēju rīkot PIL 18. panta 2.1 daļai un SPSIL 22. panta 2.1 daļai atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem, lai no 2023. gada 1. janvāra izsludināto iepirkuma procedūru nebūtu jāpārtrauc atbilstoši PIL 41. panta divpadsmitajai daļai un SPSIL 47. panta četrpadsmitajai daļai. Veikt apspriedi ar piegādātājiem pasūtītājs var attiecībā uz jebkuru plānoto PIL 9. vai 10. panta iepirkumu, kā arī iepirkuma procedūru. Savukārt SPSIL gadījumā...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties ar pasūtītāju par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi. Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē. Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro...

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā. Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir...

Ministru kabinets (MK) 12. aprīlī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par publisko iepirkumu centralizāciju". Tas paredz neveidot jaunas institūcijas un izmantot iestāžu jau uzkrāto institucionālo kompetenci specifisku iepirkumu priekšmetu jomā iepirkumu centralizāciju ministriju un to padotībā esošo iestāžu vajadzībām šādās preču un pakalpojumu grupās kā: degviela, mācību procesam nepieciešamie laboratorijas materiāli, reaģenti un ķimikālijas, elektroenerģija; autotransporta līdzekļu iegāde un transporta pakalpojumi. Vienlaikus paredzēts pārskatīt un aktualizēt elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamos preču un pakalpojumu katalogus, tai skaitā izvērtējot telekomunikāciju ierīču un pakalpojumu centralizētu iepirkumu. Papildus minētajām jomām valsts pārvaldes iestādes tiek aicinātas, kur vien iespējams, izmantot risinājumu pievienoties citu iestāžu iepirkumiem ar vispārīgām vienošanām vai kopīgiem iepirkumiem, ko plānots izsludināt 2022. gadā vai 2023. gadā, tādējādi izmantojot iespēju racionalizēt savas darbības iepirkumu jomā. Vienlaikus arī pašvaldības tiek aicinātas izvērtēt iespēju plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību iestāžu vajadzībām vismaz tādās preču un pakalpojumu grupās kā autotransporta līdzekļu iegāde un...