IEPIRKUMI

Saeima ceturtdien, 10.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu par nepamatoti dārgu publisko iepirkumu noraidīšanu. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam, ja tā cena pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas. Šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un būs jārīko jauns iepirkums, pārrēķinot paredzamo iepirkuma līgumcenu, paredz likumprojekts. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, atzīmējot, ka darbs pie likumprojekta pilnveidošanas turpināsies, skatot priekšlikumus starp lasījumiem. Patlaban izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti var iesniegt piedāvājumus, kuri nereti ir nepamatoti dārgi, un pasūtītājs par uzvarētāju iepirkumā var atzīt to pretendentu, kura piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, nekā sākotnējā iepirkuma līgumā noteiktā līgumcena, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka iespēju iepirkuma līgumu noslēgt par...

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā lemjot par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, aizliegumu piedalīties publiskajos iepirkumos noteica zemu nodokļu vai beznodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus papildinot likumu ar ārzonas definīciju. Likums noteic, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā. Saeimā šī gada 1.februārī pieņemtos likuma grozījumus otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē parlamentam norādījis, ka iepriekš pieņemtās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma pilnveidošana. Otrreizējā caurlūkošanā Saeimā pieņemtie grozījumi novērš Valsts prezidenta vēstulē parlamentam minētos trūkumus un būtiski pilnveido regulējumu, kas liedz ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Saeimā iepriekš pieņemtie Publisko iepirkumu likuma grozījumi noteica, ka...

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: "Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā". Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības...

Ceturtdien, 4. janvārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām. Reizi divos gados līgumcenu robežvērtības pārskata Eiropas Komisija, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Jaunās prasības stājas spēkā un ir piemērojamas līdz ar 2018.gada 1.janvāri. Attiecīgi jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam noteiktas: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro; PIL 6.panta pirmās daļas 2.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro. Aizsardzības...

Eiropas Komisija reizi divos gados pārskata līgumcenu robežvērtības. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Regulas stājas spēkā un ir piemērojamas no 2018.gada 1.janvāra. Jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro PIL 6.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta...

Atteikšanās no zemākās cenas principa publiskajos iepirkumos par labu saimnieciskajam izdevīgumam, ievērojot izstrādātās vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu iepirkumos ir būtiski priekšnoteikumi ne tikai ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, bet arī būvniecības kvalitātes veicināšanai. Ar šādu secinājumu 27. aprīlī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā noslēdzās konference "Saimnieciskais izdevīgums būvniecības iepirkumos", kuru organizēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Latvijas Arhitektu savienību (LAS). Konferencē tika prezentētas vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu, projektēšanas, kā arī apvienotajos būvdarbu un projektēšanas iepirkumos. Vadlīnijas izstrādātas ar mērķi atvieglot pasūtītāju darbu un padarīt skaidrāku pretendentu vērtēšanu. Šīs vadlīnijas precizēs Publisko iepirkumu likumā noteikto kritēriju piemērošanu un ļaus iepirkumos nodrošināt vislabāko attiecību starp kvalitāti un cenu. "Ir sperts liels solis ceļā uz skaidrākiem spēles noteikumiem visām iepirkumos iesaistītajām pusēm. Ceram, ka vadlīnijas būs noderīgs palīgs pasūtītājiem jaunā regulējuma veiksmīgā ieviešanā. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt darbu pie vadlīniju pilnveidošanas, lai pasūtītājiem būtu iespēja...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” šā gada maijā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pakāpeniski uzsāks būvkomersantu klasifikāciju. Klasifikācijas procesā būvkomersantam tiks piešķirta viena no piecām klasēm, kur 1. kvalifikācijas klase ir augstākā, bet 5. kvalifikācijas klase – zemākā. Klasifikācija tiek ieviesta saistībā ar jauno Publisko iepirkumu likumu; veicinot pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu būvniecības iepirkumos. Klasifikācija ne tikai vienkāršos un padarīs objektīvāku pretendentu izvērtēšanu, bet arī atvieglos darbu publisko iepirkumu organizētājiem. Sākotnēji klasifikācijai būs informatīvs raksturs, bet publiskajos iepirkumos to sāks piemērot no 2019.gada. Šā gada maijā sāks klasificēt tos būvkomersantus, kuri Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvkomersantu reģistrā reģistrēti ilgāk par trīs gadiem un kuri nodarbina vismaz vienu būvdarbu vadītāju - kopumā uz šo brīdi aptuveni 3000 būvkomersantu. Lai klasifikācijas procesā tiktu iegūti objektīvi rezultāti, BVKB aicina būvkomersantus aktualizēt informāciju BIS Būvkomersantu reģistrā, elektroniski norādot informāciju par: 1) sertificētajām pārvaldības sistēmām, kuru pamatā...

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) projekta “E-iepirkumu un e-izsoļu platformas attīstība” iekļaušanu vienotās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mērķarhitektūrā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un tā finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 eiro. Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti darbības procesi un izstrādātas un publicētas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas. Projekta mērķi ir atvieglot Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem dalību iepirkumu procesā, veicot jaunus elektroniskos pakalpojumus un pilnveidojot EIS funkcionālās iespējas, t.sk. sasaisti ar e-CERTIS portālu, kā arī atvieglot komersantiem dalību starptautiskajos iepirkumos, nodrošinot atkalizmantojamu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) datu pieejamību EIS platformā. Iecerēts arī nodrošināt elektronisko iepirkumu darījumu un iepirkumu datu atvēršanu sabiedrībai, kā arī paplašināt elektroniski pieejamo datu apjomu un procesu izpildes elektronizācijas līmeni publiskajos iepirkumos saistīto personu starpā. Latvijā vidējais publisko iepirkumu skaits gadā ir 15 000 iepirkumu, kuru kopējā summa vidēji veido 2,5 miljardi eiro gadā. Pieņemot,...

Lai mazinātu strīdus starp būvuzņēmējiem un publisko iepirkumu pasūtītājiem, būvniecības nozares uzņēmumi rosina jaunu ēku būvniecībā pāriet uz apvienotajiem projektēšanas un būvniecības iepirkumiem, savukārt rekonstrukcijas projektos veikt daudz padziļinātāku priekšizpēti. Priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai. "Ir divi galvenie cēloņi, kāpēc šobrīd veidojas strīdi starp pasūtītāju un būvnieku. Pirmkārt, rekonstrukcijas projektos, neveicot pienācīgu izpēti, nav iespējams pilnīgi novērtēt veicamo darba apjomu, kā rezultātā grūti prognozēt būvniecības darbu izmaksas. Īpaši tas raksturīgs situācijās, kur tiek veikti demontāžas darbi. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir zemā sagatavoto projektu kvalitāte un neatbilstība normatīvajiem aktiem, kas atklājas tikai būvdarbu veikšanas laikā, jo pasūtītājam nav pienācīgas kompetences novērtēt sagatavoto projektu," uzsver Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka rosinātās izmaiņas ne vien nodrošinās augstāku kvalitāti, bet vienlaikus ļaus arī daudz precīzāk noteikt paredzamo darba apjomu un līdz ar to arī kopējo projekta budžetu. Tāpat...

Ministru kabinets (MK) 28. februārī apstiprināja virkni no jaunā Publisko iepirkumu likuma deleģējuma izrietošos noteikumus. Saeima 2016.gada 15.decembrī pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu, kas stājas spēkā šī gada 1.martā. Jaunajā Publisko iepirkumu likumā ir noteikts deleģējums izstrādāt vairākus MK noteikumus, kuriem jāstājas spēkā vienlaikus ar jauno Publisko iepirkumu likumu, tas ir, 1.martā. Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi sekojošus noteikumu projektus: "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"; "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem"; "Noteikumi par autotransporta līdzekļu kategorijām, kuru iepirkumos piemēro īpašas prasības, un autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku"; "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību" ; "Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība"; "Noteikumi par depozīta maksājumu"; "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" ; "Noteikumi par depozīta maksājumu". Tādējādi ir ticis izveidots normatīvā akta piemērotājiem saprotamāks regulējums...

Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunu regulējumu - Ministru kabineta noteikumu projektu "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība". Noteikumu projekts 2017.gada 2.februārī nodots izskatīšanai sadarbības partneriem, izsludinot to Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunais regulējums noteiks ZPI īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Tāpat tajā uzskaitītas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti vai brīvprātīgi piemērojams ZPI, un ZPI kritēriji, kurus izmanto to publiskajā iepirkumā. ZPI mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, publisko iepirkumu rezultātā iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanu visā to aprites ciklā, vienlaicīgi sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Informācija par ZPI galvenajiem principiem un sniegtajiem ieguvumiem un pieredzes stāsti ir apkopoti video, kas pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://ieej.lv/Kz5ub Savukārt, lai kliedētu mītu par to, ka videi draudzīgās preces maksā vairāk, VARAM tīmekļa...

Valsts sekretāru sanāksmē 12. janvārī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām". Pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības ir noteiktas Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, bet tās izriet no Eiropas Savienības prasībām. Vairāku normu piemērošana Publisko iepirkumu likumā ir atkarīga no tā, vai uz iepirkumiem attiecināmas Eiropas Savienības noteiktās līgumcenu robežvērtības. Saskaņā ar izsludināto noteikumu projektu, Publisko iepirkumu likuma 5.pantā minētie izņēmumi būs piemērojami tiem iepirkumu līgumiem, kuru līgumcena būs mazāka par 5 225 000 eiro publiskiem būvdarbu līgumiem un 135 000 eiro publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem. Šīs pašas līgumcenu robežvērtības būs piemērojamas arī iepirkumu izziņošanai Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kvalifikācijas prasību par atbilstību kvalitātes vadības standartiem un vides vadības standartiem, pieteikuma iesniegšanai tiesā par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma...

Saeima pagājušā gada beigās pieņēma jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies 1. martā. Lai pasūtītājiem atvieglotu salīdzinoši nelielu iepirkumu veikšanu, paaugstināts Publisko iepirkumu likuma piemērošanas slieksni. Pakalpojumiem un precēm iepirkums būtu piemērojams, sākot no 10 000 eiro, bet būvdarbiem – no 20 000 eiro. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma piemērošanas sliekšņu celšana ir saistīta ar lielāku rīcības brīvību pasūtītājiem, Finanšu ministrija (FM) izsaka cerību, ka šī iespēja tiks izmantota atbilstoši labākajai praksei pasūtītāja resursu lietderīgā un efektīvā izlietošanā. Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiek paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi. Tas plānots gan kā iepirkuma procesa efektivizēšanas rīks, gan kā administratīvā sloga samazinājums piegādātājiem. No 2019. gada 1. janvāra piedāvājumu un pieteikumu saņemšana notiks tikai elektroniskā veidā. Pārejas periods ir veidots tā, lai pasūtītāji varētu pamazām pielāgoties jaunajai sistēmai. Par sūdzību iesniegšanu par iepirkuma procedūras rezultātiem ir paredzēts depozīta maksājums, jo, neskatoties uz to, ka netiek...

Saeima 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. "Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu," norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro.Turpmāk kultūras...

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos un tādējādi ne tikai stiprinātu savu konkurētspēju, bet arī radītu efektīvu konkurenci lielajiem nozares spēlētājiem. KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem. Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās...