IEPIRKUMI

Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore. Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem. Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām: iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība; 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat plānots, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā varēs piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētās prasības. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju...

Finanšu ministrija Valsts sekretāru sanāksmē 9. augustā ir pieteikusi saskaņošanai likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas skar apsardzes pakalpojumu sniedzēju nozari. Likumprojekts paredz uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem attiecināt izslēgšanas noteikumus atbilstoši līgumcenai. Proti, līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro, jāpiemēro PIL 9.pantā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi, un līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 42 000 euro vai lielāka, jāpiemēro PIL 42.pantā paredzētie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) likumprojektā ir paredzēti, ievērojot PIL struktūru, proti, pārējo pakalpojumu iepirkumiem, kas nav iekļauti 2.pielikumā, izslēgšanas noteikumu piemērošana izriet no paredzamās iepirkuma līgumcenas, jo atbilstoši tai iepirkums tiek veikts PIL 9.panta kārtībā vai ievērojot iepirkuma procedūras, uz kurām attiecas PIL 42.panta izslēgšanas noteikumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmas apsardzes nozarē, kas tiek realizētas ar apakšuzņēmēja un apakšuzņēmēju ķēdes iesaisti. VID secinājis, ka publiskajos iepirkumos par apsardzes...

Liekot lietā labāko pasaulē un Latvijā uzkrāto pieredzi, ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) līdzdalību tapuši standarta būvniecības līgumi Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībām, kuri no 2019. gada būs piemērojami, ja līgumcena pārsniegs 1 miljonu EUR. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus, kuri ir pasaulē atzīti un plaši izmantoti. Tie pielāgoti Latvijas situācijai un būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. “Izveidotais līguma standarts būs viegli piemērojams un saprotams arī ārvalstu būvniecības kompānijām. Tas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību un veicinās ārvalstu kompāniju dalību būvniecības procesos Latvijā. Mēs drīzumā lemsim par pirmo pilotprojektu, kurā izmantosim šo praksi,” gandarījumu pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Standarta līgums nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju. To izmantos VNĪ, kas ir viens no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem...

Saeima ceturtdien, 10.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu par nepamatoti dārgu publisko iepirkumu noraidīšanu. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam, ja tā cena pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas. Šādās situācijās iepirkums tiks atcelts un būs jārīko jauns iepirkums, pārrēķinot paredzamo iepirkuma līgumcenu, paredz likumprojekts. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, atzīmējot, ka darbs pie likumprojekta pilnveidošanas turpināsies, skatot priekšlikumus starp lasījumiem. Patlaban izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti var iesniegt piedāvājumus, kuri nereti ir nepamatoti dārgi, un pasūtītājs par uzvarētāju iepirkumā var atzīt to pretendentu, kura piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, nekā sākotnējā iepirkuma līgumā noteiktā līgumcena, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka iespēju iepirkuma līgumu noslēgt par...

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā lemjot par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, aizliegumu piedalīties publiskajos iepirkumos noteica zemu nodokļu vai beznodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus papildinot likumu ar ārzonas definīciju. Likums noteic, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā. Saeimā šī gada 1.februārī pieņemtos likuma grozījumus otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē parlamentam norādījis, ka iepriekš pieņemtās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma pilnveidošana. Otrreizējā caurlūkošanā Saeimā pieņemtie grozījumi novērš Valsts prezidenta vēstulē parlamentam minētos trūkumus un būtiski pilnveido regulējumu, kas liedz ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Saeimā iepriekš pieņemtie Publisko iepirkumu likuma grozījumi noteica, ka...

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: "Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā". Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības...

Ceturtdien, 4. janvārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām. Reizi divos gados līgumcenu robežvērtības pārskata Eiropas Komisija, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Jaunās prasības stājas spēkā un ir piemērojamas līdz ar 2018.gada 1.janvāri. Attiecīgi jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam noteiktas: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro; PIL 6.panta pirmās daļas 2.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro. Aizsardzības...

Eiropas Komisija reizi divos gados pārskata līgumcenu robežvērtības. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Regulas stājas spēkā un ir piemērojamas no 2018.gada 1.janvāra. Jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro PIL 6.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta...

Atteikšanās no zemākās cenas principa publiskajos iepirkumos par labu saimnieciskajam izdevīgumam, ievērojot izstrādātās vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu iepirkumos ir būtiski priekšnoteikumi ne tikai ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, bet arī būvniecības kvalitātes veicināšanai. Ar šādu secinājumu 27. aprīlī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā noslēdzās konference "Saimnieciskais izdevīgums būvniecības iepirkumos", kuru organizēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Latvijas Arhitektu savienību (LAS). Konferencē tika prezentētas vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu, projektēšanas, kā arī apvienotajos būvdarbu un projektēšanas iepirkumos. Vadlīnijas izstrādātas ar mērķi atvieglot pasūtītāju darbu un padarīt skaidrāku pretendentu vērtēšanu. Šīs vadlīnijas precizēs Publisko iepirkumu likumā noteikto kritēriju piemērošanu un ļaus iepirkumos nodrošināt vislabāko attiecību starp kvalitāti un cenu. "Ir sperts liels solis ceļā uz skaidrākiem spēles noteikumiem visām iepirkumos iesaistītajām pusēm. Ceram, ka vadlīnijas būs noderīgs palīgs pasūtītājiem jaunā regulējuma veiksmīgā ieviešanā. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt darbu pie vadlīniju pilnveidošanas, lai pasūtītājiem būtu iespēja...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumiem Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” šā gada maijā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pakāpeniski uzsāks būvkomersantu klasifikāciju. Klasifikācijas procesā būvkomersantam tiks piešķirta viena no piecām klasēm, kur 1. kvalifikācijas klase ir augstākā, bet 5. kvalifikācijas klase – zemākā. Klasifikācija tiek ieviesta saistībā ar jauno Publisko iepirkumu likumu; veicinot pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu būvniecības iepirkumos. Klasifikācija ne tikai vienkāršos un padarīs objektīvāku pretendentu izvērtēšanu, bet arī atvieglos darbu publisko iepirkumu organizētājiem. Sākotnēji klasifikācijai būs informatīvs raksturs, bet publiskajos iepirkumos to sāks piemērot no 2019.gada. Šā gada maijā sāks klasificēt tos būvkomersantus, kuri Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvkomersantu reģistrā reģistrēti ilgāk par trīs gadiem un kuri nodarbina vismaz vienu būvdarbu vadītāju - kopumā uz šo brīdi aptuveni 3000 būvkomersantu. Lai klasifikācijas procesā tiktu iegūti objektīvi rezultāti, BVKB aicina būvkomersantus aktualizēt informāciju BIS Būvkomersantu reģistrā, elektroniski norādot informāciju par: 1) sertificētajām pārvaldības sistēmām, kuru pamatā...

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) projekta “E-iepirkumu un e-izsoļu platformas attīstība” iekļaušanu vienotās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mērķarhitektūrā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un tā finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 eiro. Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti darbības procesi un izstrādātas un publicētas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas. Projekta mērķi ir atvieglot Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem dalību iepirkumu procesā, veicot jaunus elektroniskos pakalpojumus un pilnveidojot EIS funkcionālās iespējas, t.sk. sasaisti ar e-CERTIS portālu, kā arī atvieglot komersantiem dalību starptautiskajos iepirkumos, nodrošinot atkalizmantojamu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) datu pieejamību EIS platformā. Iecerēts arī nodrošināt elektronisko iepirkumu darījumu un iepirkumu datu atvēršanu sabiedrībai, kā arī paplašināt elektroniski pieejamo datu apjomu un procesu izpildes elektronizācijas līmeni publiskajos iepirkumos saistīto personu starpā. Latvijā vidējais publisko iepirkumu skaits gadā ir 15 000 iepirkumu, kuru kopējā summa vidēji veido 2,5 miljardi eiro gadā. Pieņemot,...

Lai mazinātu strīdus starp būvuzņēmējiem un publisko iepirkumu pasūtītājiem, būvniecības nozares uzņēmumi rosina jaunu ēku būvniecībā pāriet uz apvienotajiem projektēšanas un būvniecības iepirkumiem, savukārt rekonstrukcijas projektos veikt daudz padziļinātāku priekšizpēti. Priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu ministrijai. "Ir divi galvenie cēloņi, kāpēc šobrīd veidojas strīdi starp pasūtītāju un būvnieku. Pirmkārt, rekonstrukcijas projektos, neveicot pienācīgu izpēti, nav iespējams pilnīgi novērtēt veicamo darba apjomu, kā rezultātā grūti prognozēt būvniecības darbu izmaksas. Īpaši tas raksturīgs situācijās, kur tiek veikti demontāžas darbi. Otrs faktors, kas jāņem vērā, ir zemā sagatavoto projektu kvalitāte un neatbilstība normatīvajiem aktiem, kas atklājas tikai būvdarbu veikšanas laikā, jo pasūtītājam nav pienācīgas kompetences novērtēt sagatavoto projektu," uzsver Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka rosinātās izmaiņas ne vien nodrošinās augstāku kvalitāti, bet vienlaikus ļaus arī daudz precīzāk noteikt paredzamo darba apjomu un līdz ar to arī kopējo projekta budžetu. Tāpat...

Ministru kabinets (MK) 28. februārī apstiprināja virkni no jaunā Publisko iepirkumu likuma deleģējuma izrietošos noteikumus. Saeima 2016.gada 15.decembrī pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu, kas stājas spēkā šī gada 1.martā. Jaunajā Publisko iepirkumu likumā ir noteikts deleģējums izstrādāt vairākus MK noteikumus, kuriem jāstājas spēkā vienlaikus ar jauno Publisko iepirkumu likumu, tas ir, 1.martā. Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi sekojošus noteikumu projektus: "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"; "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem"; "Noteikumi par autotransporta līdzekļu kategorijām, kuru iepirkumos piemēro īpašas prasības, un autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku"; "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību" ; "Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība"; "Noteikumi par depozīta maksājumu"; "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" ; "Noteikumi par depozīta maksājumu". Tādējādi ir ticis izveidots normatīvā akta piemērotājiem saprotamāks regulējums...

Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunu regulējumu - Ministru kabineta noteikumu projektu "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība". Noteikumu projekts 2017.gada 2.februārī nodots izskatīšanai sadarbības partneriem, izsludinot to Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunais regulējums noteiks ZPI īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Tāpat tajā uzskaitītas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti vai brīvprātīgi piemērojams ZPI, un ZPI kritēriji, kurus izmanto to publiskajā iepirkumā. ZPI mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, publisko iepirkumu rezultātā iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanu visā to aprites ciklā, vienlaicīgi sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Informācija par ZPI galvenajiem principiem un sniegtajiem ieguvumiem un pieredzes stāsti ir apkopoti video, kas pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://ieej.lv/Kz5ub Savukārt, lai kliedētu mītu par to, ka videi draudzīgās preces maksā vairāk, VARAM tīmekļa...