IEPIRKUMI

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā jaunu pakalpojumu – bezmaksas piekļuvi ES dalībvalstu un starptautisko organizāciju iepirkumu sistēmai. Tā ir iespēja nepastarpināti iegūt informāciju par aptuveni četriem tūkstošiem izsludināto iepirkumu katru dienu. “Esam apzinājuši Latvijas uzņēmēju vajadzības un pietiekami bieži ir izskanējuši jautājumi par to, kā iegūt informāciju par dažādiem iepirkumiem ārvalstīs. Šī ir lieliska iespēja sekot līdzi izsludinātajiem valsts institūciju un dažādu starptautisko organizāciju iepirkumiem par dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešanu visās 27 ES dalībvalstīs,” stāsta LIAA Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vecākā projektu vadītāja Anita Ābola. Šo iespēju aicināti izmantot arī vidējie un mazie uzņēmumi, jo datu bāzē tiek apkopoti dažāda līmeņa iepirkumi, tostarp par salīdzinoši nelielām summām. Vienotajā datu bāzē tiek apkopota informācija no ES dalībvalstu publisko iepirkumu portāliem, kurā vienkopus pēc uzņēmēju izraudzītajiem kritērijiem tiks atlasīti viņiem interesējošie iepirkumi. Kā atlases kritērijus varēs izvēlēties iepirkuma priekšmetu, summu, kvalifikācijas prasības un citus kritērijus. “Līdz šim...

Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punktu vai 42. panta pirmās daļas 2. punktu kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā, ja tam minētajā regulējumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts nodokļu parāds. Ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā noteikti ierobežojumi, kuri ietekmēs arī uzņēmējdarbību un atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku, šo seku mazināšanai 2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētā likuma 3. pants noteic īpašu regulējumu attiecībā uz krīzes skarto nozaru, kuras noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātāju tiesībām pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta...

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Kontroles departaments apkopojis TOP 10 neatbilstības iepirkumu dokumentācijā. Šajā sarakstā ietilpst gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk, bet kuras tomēr atkārtojas. 1. Pretendentu pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritēriju ietvaros Piemēram, pasūtītājs ir paredzējis vērtēt pretendenta pieredzi projektēšanā un būvdarbu veikšanā. Birojs norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.panta otrās daļas 2.punkta „b” apakšpunkta regulējumu paša pretendenta pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritērijos nav pieļaujama; vienlaikus birojs vērš uzmanību, ka, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, var tikt vērtēta iepirkuma līguma izpildes vadības struktūra un iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze. 2. Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 19.februāra noteikumiem Nr.82 „Grozījumi Ministru...

Iepirkumu uzraudzības birojs (UIB) informē, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemēram, darbaspēka vai materiālu/ izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ. IUB paskaidro, ka izsludinātā ārkārtējā situācija ir pamats pasūtītājiem veikt grozījumus iepirkuma līgumā saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, piemērojot Publisko iepirkumu likuma (PIL) 61.panta trešās daļas 3.punktu. Papildus pasūtītājam ir tiesības izmantot PIL 61.panta piektajā daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmaiņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15 % (būvdarbiem) apmērā no sākotnējās līgumcenas. Minētais attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtiem līgumiem. Vienlaikus IUB aicina rūpīgi izvērtēt un pamatot katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu, kā rezultātā mainītos ekonomiskais līdzsvars par labu uzvarējušajam pretendentam vai palielinātos līgumcena, nepamatoti sadārdzinot līgumu. Birojs aicina, slēdzot jaunus iepirkuma līgumus, nodrošināt...

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps uzskata, ka nē. Sociālās vietnes Facebook vietnē "Tiesu advokāti" publicēts skaidrojums šādam viedoklim. Tā kā ne portāla lasītāji ir reģistrējušies sociālajos portālos, pārpublicējam sekojošo informāciju. Iespējams, vēlēšanās atkāpties no publisko iepirkumu noteikumiem radīsies tad, ja atbildīgajām iestādēm būs nepieciešams ātri iegādāties papildus medikamentus un citas medicīnas preces, lai cīnītos ar Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules veselības organizācija ir nosaukusi par pandēmiju. Latvijā jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kuros, aizbildinoties ar steidzamību un valsts drošības interesēm ir bijuši mēģinājumi apiet publisko iepirkumu noteikumus. Pietiek atcerēties kaut vai skandālu ap fotoradaru iepirkšanu uzstādīšanai uz ceļiem, nerīkojot konkursu. Līdz ar to šobrīd ir piemērots laiks atcerēties, cik lielu rīcības brīvību pašlaik nosaka Publisko iepirkumu likums: • Publisko iepirkumu likums nav piemērojams tad, ja tiek iepirkti pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas konkrēti, likumā noteikti...

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar...

Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām un valsts iestādēm, kā arī uzņēmējiem un citiem interesentiem ir iespēja piedalīties 17. oktobrī Rīgas Menedžeru skolas sadarbībā arBaltCap rīkotajā starptautiskajā konferencē “Infrastruktūras projektu finansēšanas alternatīvas nākotnē – ES fondu un budžeta samazinājuma apstākļos pēc 2020”, kas notiks Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrā. Konferencē par infrastruktūras projektu finansējuma alternatīvām un līdzekļu pieejamību patlaban un pēc 2020.gada informēs Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda Investīciju direktors. Par Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta laikā gūtajām atziņām stāstīs Andris Liepiņš, Deloitte Latvija Finanšu konsultāciju nodaļas direktors un Dace Cīrule, zvērināts advokāte, zvērinātu advokātu biroja LarkLaw partnere. Savukārt Inta Lipovska, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Uzņēmjdarbības nodaļas vecākā eksperte, konferencē pievērsīsies PPP aktualitātēm Latvijā. Gints Miķelsons, biedrības Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padome valdes priekšsēdētājs, pastāstīs par PPP pieprasījums pēc zaļām un viedām būvēm. Vai pastāv dzīve pēc karteļa, kas, iespējams atklājies ar būvniecību saistītajos publiskajos iepirkumos, konferencē...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. Lai pastiprinātu pasūtītāju atbildību par iepirkuma komisijas izveidi un veicinātu kvalitatīvāku tās darbību un korupcijas risku samazināšanos, ar likumprojektu tiek pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai, paredzot katram iepirkumam izveidot atsevišķu iepirkuma komisiju un regulējot iepirkuma komisijas sekretāra darbību. Vienlaikus ar likumprojektu tiek noteikts pienākums pie noteiktas...

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus. Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas. Kopš 2014. gada 1....

Saeimā 14. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka. Izslēgšanas noteikumi, piemēram, pretendenta un tā apakšuzņēmēju nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi, tostarp nodarbināšana bez rakstveida līguma (nesniedzot informāciju par darbinieku atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem), konkurences tiesību pārkāpumi un citi, veicina labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas izplatībai šo pakalpojumu nozarēs un nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un sadarbību ar šādām personām. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - apsardzes nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Apsardzes nozarē ir liels “aplokšņu” algu risks, piemēram, 2016. gadā 51,6% apsardzes nozarē vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju vidējos darba ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 2017. gadā – 51,1%. Izslēgšanas noteikumu pārbaude ir vērsta uz ēnu ekonomikas izplatības...

Valsts reģionālās attīstības aģentūra informē, ka 2019.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka, ka: 1) tiešās valsts pārvaldes iestāžu iepirkumos no 10 000 EUR precēm un pakalpojumiem, kā arī no 20 000 EUR būvdarbiem turpmāk pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks tikai elektroniskā formā. Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm šī norma tiks piemērota no 1.oktobra, savukārt no 2020.gada 1.jūlija norma tiks piemērota arī kapitālsabiedrībām. 2) turpmāk pasūtītājiem visa informācija par iepirkumiem, kas veido pircēja profilu, ir jāizvieto tikai Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Iepriekš šī informācija bija pieejama katra pasūtītāja tīmekļvietnes sadaļā “Iepirkumi”. Šī norma ir attiecināma uz visiem iepirkumiem neatkarīgi no piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā) un neatkarīgi no pasūtītāja veida (valsts vai pašvaldību iestāde, kapitālsabiedrība vai cita atvasināta publiska persona). Ministru kabineta 25.09.2018. noteikumi Nr. 611 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” vairs neparedz iepirkumu informācijas ievietošanu iestāžu tīmekļvietnēs. Lai sākumposmā būtu efektīvāka komunikācija ar komersantiem,...

Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore. Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem. Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām: iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība; 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus. Rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka atklātā vai slēgtā konkursā pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība. Tāpat, ja līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Tāpat plānots, ka pasūtītājs, būtiski nemainot sākotnējos iepirkuma līguma izpildes noteikumus, iepirkumu procesā varēs piemērot sarunu procedūru, ja konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegti tādi, kas nav atbilstoši iepirkumu procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai tos iesnieguši prasībām neatbilstoši kandidāti. Gadījumā, ja konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo līgumcena pārsniedz noteiktās piedāvājuma atbilstības prasības vai pārsniedz 150 procentus no līgumcenas, arī sarunu procedūras rezultātā noslēgtais līgums nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētās prasības. “Iecerētās izmaiņas veicinās iepirkumu procedūras caurskatāmību un mazinās ļaunprātību un korupcijas risku, kā arī novērsīs nodokļu maksātāju...

Finanšu ministrija Valsts sekretāru sanāksmē 9. augustā ir pieteikusi saskaņošanai likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kas skar apsardzes pakalpojumu sniedzēju nozari. Likumprojekts paredz uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem attiecināt izslēgšanas noteikumus atbilstoši līgumcenai. Proti, līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro, jāpiemēro PIL 9.pantā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi, un līgumiem atbilstoši līgumcenai, kura ir 42 000 euro vai lielāka, jāpiemēro PIL 42.pantā paredzētie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) likumprojektā ir paredzēti, ievērojot PIL struktūru, proti, pārējo pakalpojumu iepirkumiem, kas nav iekļauti 2.pielikumā, izslēgšanas noteikumu piemērošana izriet no paredzamās iepirkuma līgumcenas, jo atbilstoši tai iepirkums tiek veikts PIL 9.panta kārtībā vai ievērojot iepirkuma procedūras, uz kurām attiecas PIL 42.panta izslēgšanas noteikumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis izvairīšanās no nodokļu nomaksas shēmas apsardzes nozarē, kas tiek realizētas ar apakšuzņēmēja un apakšuzņēmēju ķēdes iesaisti. VID secinājis, ka publiskajos iepirkumos par apsardzes...

Liekot lietā labāko pasaulē un Latvijā uzkrāto pieredzi, ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) līdzdalību tapuši standarta būvniecības līgumi Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībām, kuri no 2019. gada būs piemērojami, ja līgumcena pārsniegs 1 miljonu EUR. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus, kuri ir pasaulē atzīti un plaši izmantoti. Tie pielāgoti Latvijas situācijai un būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. “Izveidotais līguma standarts būs viegli piemērojams un saprotams arī ārvalstu būvniecības kompānijām. Tas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību un veicinās ārvalstu kompāniju dalību būvniecības procesos Latvijā. Mēs drīzumā lemsim par pirmo pilotprojektu, kurā izmantosim šo praksi,” gandarījumu pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Standarta līgums nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju. To izmantos VNĪ, kas ir viens no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem...