TIRDZNIECĪBA

Ministru kabineta komitejā pirmdien, 10. augustā izskatīts daudzu uzņēmēju neapmierinātību izraisījušais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām"", kas paredz precizētu, stingrāku tehnisko prasību ieviešanu kases aparātiem. Grozījumi paredz precizēt noteikumu 8.punktu, nosakot, ka kases aparātā, hibrīda kases aparātā un kases sistēmā nedrīkst atrasties ar kases aparāta nodrošināšanu nesaistīta datortehnikas aparatūra vai programmnodrošinājums, kas nav aprakstīts dokumentācijā. Noteikumu 20.punktu plānots precizēt, paredzot tieši kādas kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas komponentes, uzliekot plombas, ir aizsargājamas pret nesankcionētu piekļuvi ar Valsts ieņēmumu dienestā saņemto numurēto stingrās uzskaites plombu (turpmāk – plomba). Šīs komponentes ir sekojošas: procesors un visas elektroniskās sastāvdaļas, kas darbojas ar reģistrēto programmu;ārējie spraudņi, ar kuriem var piekļūt operatīvajai (RAM –Random access memory) atmiņai, energoneatkarīgajai atmiņai un citām ierīcēm, apejot programmatūru. Papildus tam noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas paredz, ka plombu līmē...

Neraugoties uz milzīgo pretestību no uzņēmēju puses, jaunās prasības kases aparātiem ir jāievieš - šādu pārliecību pagājušās nedēļas preses konferencē pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. I. Pētersones sacītais video: Ar kases aparātiem notiekošās krāpšanas apjomi esot ļoti lieli. To apliecinot fakts, ka no šāgada 1540 tematiskajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības uzņēmumiem, gandrīz pusē gadījumu konstatēti pārkāpumi kases aparātu izmantošanā (63% konstatēti pārkāpumi, no tiem 72% - saistīti ar kases aparātiem). Pārkāpumi konstatēti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar: pārtikas un alkohola tirdzniecību;2015.gada maijā apģērbu veikalu uzņēmumā VID konstatēja, ka uzņēmums lietojis elektroniskos kases aparātus, kuriem bija mainīta programmas funkcionalitāte, nodrošinot iespēju samazināt un neuzrādīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem. Ieņēmumi bija samazināti par 1 271,6 tūkst. euro.

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums, informē Finanšu ministrija. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts. Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%. Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā...

Nozares uzņēmumos saglabājušies lietošanā liels skaits neautomātisko svaru – vairāk kā pieci tūkstoši vienību. Tie iegādāti vēl pirms stājās spēkā Ministru kabineta Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi (nr.180). Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību atļaut lietot neautomātiskos svarus vēl 10 gadus. Lietošanā valstī vēl arvien ir liels skaits neautomātisko svaru (vairāk kā pieci tūkstoši), kas labi veic savas funkcijas, un šo svaru nomaiņa izmaksātu ne mazāk kā 1,02 miljonus eiro. Latvijā svarus neražo, tātad pasliktinātos starptautiskās tirdzniecības bilance, atgādina LTA. Neautomātiskie svari pamatā tiek lietoti mikro un mazajos tirdzniecības uzņēmumos. Ja valdība uzstās uz svaru nomaiņu, tad tiem radīsies būtiskas nerezultatīvas un neefektīvas papildus izmaksas un vēl vairāk pasliktināsies konkurence ar dominējošajiem Latvijā pāris tirgotājiem, uzskata LTA. Arī Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā „Par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē ‐ ieguvums visām iesaistītajām pusēm” noteica, ka vairāk uzmanības jāpievērš mazajiem veikaliem. Valstij jāatturas pieņemt lēmumus veikt pasākumus, kas apgrūtinātu to darbību, kā arī...

Rūpējoties par to, lai tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Šī gada jūlijā kopumā veiktas 72 kontroles pārbaudes, un 66 gadījumos jeb 92 % pārbaužu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi. Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Jāatzīmē, ka tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā “nakts tirgū” un 15 pārbaudes citās...

Šā gada 9. jūlijā spēkā stājas grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums, kas uzlabo līdz šim Latvijā pastāvējušo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un rada jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu, informē Ekonomikas ministrija. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. martam pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk - Komisija), kas izskatīs patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku...

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem tas pieauga par 0,7 procentiem, norāda Edmunds Gergelevičs, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts. Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002.gada (izņemot 2009.gadu). Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998.gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998.gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011.gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20 procentiem. Sākoties sezonas preču izpārdošanām,...

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secina, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem. KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem - mazākiem mazumtirgotājiem - noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu. Tirgus uzraudzības laikā KP no mazumtirgotāju puses nekonstatēja tādas tirgus varas izpausmes, kuru rezultātā varētu rasties ūdensgultas efekts, kā arī nesaņēma sūdzības no piegādātājiem par sadarbību ar tirgotājiem. Kopumā analizētajos gadījumos piegādātāji nebalsta visu savu peļņu uz...

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās. VID atgādina, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju, t.i., piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 euro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par ēnu ekonomikas mazināšanu un uzskata, ka kases aparātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk, tāpēc pašreiz izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (Noteikumi) ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. Par izmaksām Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu Noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tikpat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus. Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 tūkstošus kases aparātu un aptuveni 10 tūkstošus kases sistēmu. Lai arī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka visus jaunie noteikumi neskars, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonus eiro. Saskaņā ar ražotāju pārstāvju teikto, vienas iekārtas cena varētu būt robežās no 2000 līdz 3800 eiro,...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) iebilst Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) iecerei ieviest jaunākās paaudzes kases aparātus un kases sistēmas, kas tiek pamatots ar nepieciešamību palielināt nodokļu ieņēmumus un cīņai ar krāpniekiem. LTA uzsver, ka statistika attiecībā uz budžeta ieņēmumiem ir pozitīva jau vairākus gadus. Finanšu ministrija apliecinot, ka, ja 2011.gadā tie bija 5 997 502 797 eiro, tad jau 2012. gadā palielinājās gandrīz par miljonu - 6 835 941 796 eiro un 2013.gadā - 6 940 932 646 eiro. Iekšzemes kopprodukts (IKP) pēdējos četros gados sekmīgi pieaudzis, kas nebūtu iespējams pastāvot milzīgam ēnu ekonomikas sektoram. IKP 2011.gadā - 20 297 418 EUR; 2012.gadā - 22 042 986 EUR; 2013.gadā - 23 221 874 EUR; 2014.gadā - 24 059 734 EUR, arī šī gada 1.ceturksnī datu pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams pieaugums. Tā tas ir faktiskajās cenās un tāpat arī proporcionāli attiecībā uz vienu iedzīvotāju un vienu nodarbināto. Negatīvi rādītāji ir vien attiecībā...

Saeima18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu un grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas uzlabo šobrīd Latvijā pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un rada jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu, informē Ekonomikas ministrija. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. martam pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk Komisija), kas izskatīs patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu,...

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par - 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram. Gada laikā...

Lai veicinātu transportlīdzekļu tirdzniecības caurredzamību un informācijas pieejamību pircējiem, kā arī, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt obligāti norādāmo informāciju transportlīdzekļu tirdzniecības vietās. Šos jauninājumus paredz SM izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, ko ceturtdien, 28.maijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība. Piedāvājot tirdzniecībā transportlīdzekļus, komersanti nereti nesniedz klientiem būtisku informāciju par tirdzniecībā esošu transportlīdzekļu identifikācijas numuriem, tehnisko stāvokli un drošības sistēmu esamību. Nereti klienti tiek maldināti, nesniedzot tiem pilnīgu informāciju par transportlīdzekļu drošības sistēmu stāvokli vai to bojājumiem, kas var ietekmēt satiksmes drošību. Tādēļ SM rosina noteikt minimālo informācijas apjomu, kas jānorāda par tirdzniecības teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem (gan jauniem, gan lietotiem), un kas jānovieto redzamā vietā uz vismaz A5 formāta lapas. Papildus pārdošanas cenai būs nepieciešams iekļaut informāciju par transportlīdzekļa drošības sistēmām, identifikācijas numuru un arī odometra rādījumu, kurš komersantam jāfiksē, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā. Norādot informāciju par drošības sistēmām, komersantam jānorāda,...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas apvieno vairāk kā 600 tirdzniecības jomā strādājošus Latvijas uzņēmumus, aicina Veselības ministriju (VM) un valdību paredzēt atbilstošu kompensāciju mazumtirgotājiem, lai segtu izdevumus veikalu iekārtojuma pielāgošanai atbilstīgi VM rosinātajām izmaiņām tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtībā. Jaunās prasības ietvertas VM izstrādātajā likumprojektā "Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu". VM priekšlikums tabakas izstrādājumus tirgot tikai no slēgtiem skapjiem nozīmē visu šobrīd iegādāto iekārtu demontēšanu un jaunu, slēgtu stendu iegādi, kas prasa nozīmīgus papildus ieguldījumus. Laikā, kad daudzi vietējie Latvijas tirgotāji cīnās par izdzīvošanu un cenšas konkurēt ar starptautiskām lielveikalu ķēdēm, šādi neplānoti izdevumi ir kārtējais nepatīkamais pārsteigums, kas liek aizdomāties par vēršanos pret vietējiem Latvijas tirgotājiem radot priekšrocības starptautiskiem koncerniem. Šis VM priekšlikums seko prasībai uzstādīt video novērošanu alkohola tirdzniecībai, kas vidēji vienā objektā izmaksāja aptuveni 400 - 500 eiro un ko pēc tam Saeima atcēla. Tirgotāju...