TIRDZNIECĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) jau kopš 2014.gada mērķtiecīgi sadarbojas ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) un biedrību “Auto Asociācija”, lai sabiedrības interesēs uzlabotu situāciju lietotu automobiļu tirgū. Sadarbības rezultātā tapušie priekšlikumi – stingrāka kārtība, kādā transportlīdzekļi tiek pieņemti tirdzniecībā, obligātas prasības dokumentu noformēšanai tirdzniecības vietā, kā arī citi – ir iestrādāti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” grozījumos. Tiek plānots, ka šie noteikumi jaunajā redakcijā stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas ir tikai sākums plašākām darbībām, kas vērstas uz šīs jomas sakārtošanu. Līdz šim Latvijas lietotu automobiļu tirgum bija raksturīgas dažādas nepilnības – “pelēkā” zona, pārprasta izpratne par konkurenci, pircēju lētticība, zaudējumi valstij. Latvijā lietotu automobiļu sektors veido būtisku daļu no kopējā tirgus, kas veidojies vēsturiski, ņemot vērā arī sabiedrības maksātspēju. Latvijā ik gadu tiek ievesti aptuveni 50 tūkstoši lietotu automobiļu, papildus ap 60 tūkstošiem jau atrodas...

Valdība otrdien, 20.oktobrī, apstiprināja noteikumus, kas nosaka, kādai informācijai jābūt norādītai, pārdodot nefasētu pārtiku. Noteikumi skars gan tirgotājus, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kuri gala patērētājam pārdod pārtiku bez iepakojuma vai ko tirdzniecības vietā iepako pēc patērētāja lūguma, vai ko piegādā tiešajai pārdošanai. Noteikumi paredz, kādā veidā (rakstiski vai mutiski) nefasētam pārtikas produktam norādāms produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš, neto daudzums, informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos, enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu, sāls un citu produkta sastāvdaļu daudzums. Noteikumi noteic, ka informāciju par produkta sastāvu var sniegt mutiski bez papildu samaksas, bet par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, informācijai jābūt norādītai rakstiski.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma. Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, otrdien, 6.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (turpmāk - TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā. Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā. "Starptautiskā mērogā asociācijas biedri...

Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) un Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija) 14.septembrī rīko diskusiju, kuras iecere ir vērst politiķu, valsts un to pārvaldīto uzņēmumu vadības, kā arī akcionāru uzmanību uz to, ka, virzot jebkādus priekšlikumus par tālāko telekomunikācijas nozares pārstrukturēšanu, nepieciešams ņemt vērā patērētāju intereses pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Diskusija notiks no plkst. 15.00 līdz 17.00 Eiropas mājas Stikla zālē, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā. LPIAA satrauc publiski izskanējušās versijas par iespēju apvienot divus Latvijas lielākos telekomunikāciju nozares uzņēmumus (Lattelecom un LMT), un organizācija norāda, ka ir rūpīgi jāizvērtē patērētāju un visas sabiedrības intereses pirms šāda lēmuma pieņemšanas. LPIAA padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova uzskata, ka, pirms valdība pieņem lēmumu par divu lielo telekomunikācijas uzņēmumu apvienošanos, ir nepieciešama plašāka diskusija par to, kā pasargāt patērētāju intereses. T.Žabova norāda: "Pašlaik Latvijā patērētājiem tiešām ir zemas pakalpojuma cenas, un arī operatori gūst ļoti labu peļņu. Kā sportā - viens pret viens. Iegūst gan patērētājs,...

Pirmdien, 31.augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā - 70%, bet 2012. gadā - 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā - 45%, bet 2012.gadā - 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu. Projekts paredz: noteikt vispārīgus jautājumus, ka ar...

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,9 % lielāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Kopumā janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,9 %, salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jūlijā lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā nodrošināja nepārtikas preces. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi nepārtikas preču grupā pieauga par 5,6 %. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji biežāk preces iegādājās Interneta veikalos un lietoto preču veikalos. Vairāk pirka arī paklājus un grīdas segumus, kā arī datorus, programmatūras un telekomunikāciju iekārtas. Turpināja pieaugt apģērba mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk pirka sporta preces un spēles. Samazinājās arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu pieauguma tempi jūlijā bija nedaudz lēnāki nekā iepriekšējos divos mēnešos. Kāpums gada griezumā bija 7,7 %, kas nodrošināja 1/4 no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Pēc pārtikas preču mazumtirdzniecības pieauguma tempu krituma pēdējos mēnešos, šī gada jūnijā un jūlijā mazumtirdzniecības apjomi pārtikas...

Ņemot vērā ievērojamo pārkāpumu skaitu kases aparātu izmantošanā, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā un citās jomās, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība 20. augustā tikās ar AS "Rīga Centrāltirgus" administrāciju. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuāli sadarbības jautājumi - pašreizējā informācijas apmaiņa, VID un AS "Rīga Centrāltirgus" īstenotie uzraudzības un kontroles pasākumi un tajos konstatētie pārkāpumi. VID un AS "Rīga Centrāltirgus" vadošās amatpersonas vienojās par dažādu kopīgu pasākumu nepieciešamību ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu pilnā apmērā un veicināt godprātīgo tirgotāju konkurētspēju un patērētāju tiesību aizsardzību. "Esam secinājuši, ka, neraugoties uz mūsu regulāri veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem, diemžēl, bet visnotaļ liela daļa tirgotāju Rīgas Centrāltirgus teritorijā turpina neievērot normatīvo aktu prasības un nemaksāt nodokļus pilnā apmērā, nodarot zaudējumus gan pašvaldības, gan valsts budžetam. Apzināmies, ka tas prasīs laiku un nopietnu kopīgu darbu, tomēr AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības izrādītā ieinteresētība un gatavība sadarboties vieš pārliecību, ka situāciju pakāpeniski ir iespējams mainīt un uzlabot." - atzina VID ģenerāldirektore...

Ministru kabineta komitejā pirmdien, 10. augustā izskatīts daudzu uzņēmēju neapmierinātību izraisījušais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām"", kas paredz precizētu, stingrāku tehnisko prasību ieviešanu kases aparātiem. Grozījumi paredz precizēt noteikumu 8.punktu, nosakot, ka kases aparātā, hibrīda kases aparātā un kases sistēmā nedrīkst atrasties ar kases aparāta nodrošināšanu nesaistīta datortehnikas aparatūra vai programmnodrošinājums, kas nav aprakstīts dokumentācijā. Noteikumu 20.punktu plānots precizēt, paredzot tieši kādas kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas komponentes, uzliekot plombas, ir aizsargājamas pret nesankcionētu piekļuvi ar Valsts ieņēmumu dienestā saņemto numurēto stingrās uzskaites plombu (turpmāk – plomba). Šīs komponentes ir sekojošas: procesors un visas elektroniskās sastāvdaļas, kas darbojas ar reģistrēto programmu;ārējie spraudņi, ar kuriem var piekļūt operatīvajai (RAM –Random access memory) atmiņai, energoneatkarīgajai atmiņai un citām ierīcēm, apejot programmatūru. Papildus tam noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas paredz, ka plombu līmē...

Neraugoties uz milzīgo pretestību no uzņēmēju puses, jaunās prasības kases aparātiem ir jāievieš - šādu pārliecību pagājušās nedēļas preses konferencē pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. I. Pētersones sacītais video: Ar kases aparātiem notiekošās krāpšanas apjomi esot ļoti lieli. To apliecinot fakts, ka no šāgada 1540 tematiskajām pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības uzņēmumiem, gandrīz pusē gadījumu konstatēti pārkāpumi kases aparātu izmantošanā (63% konstatēti pārkāpumi, no tiem 72% - saistīti ar kases aparātiem). Pārkāpumi konstatēti uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar: pārtikas un alkohola tirdzniecību;2015.gada maijā apģērbu veikalu uzņēmumā VID konstatēja, ka uzņēmums lietojis elektroniskos kases aparātus, kuriem bija mainīta programmas funkcionalitāte, nodrošinot iespēju samazināt un neuzrādīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem. Ieņēmumi bija samazināti par 1 271,6 tūkst. euro.

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums, informē Finanšu ministrija. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts. Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%. Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā...

Nozares uzņēmumos saglabājušies lietošanā liels skaits neautomātisko svaru – vairāk kā pieci tūkstoši vienību. Tie iegādāti vēl pirms stājās spēkā Ministru kabineta Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi (nr.180). Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību atļaut lietot neautomātiskos svarus vēl 10 gadus. Lietošanā valstī vēl arvien ir liels skaits neautomātisko svaru (vairāk kā pieci tūkstoši), kas labi veic savas funkcijas, un šo svaru nomaiņa izmaksātu ne mazāk kā 1,02 miljonus eiro. Latvijā svarus neražo, tātad pasliktinātos starptautiskās tirdzniecības bilance, atgādina LTA. Neautomātiskie svari pamatā tiek lietoti mikro un mazajos tirdzniecības uzņēmumos. Ja valdība uzstās uz svaru nomaiņu, tad tiem radīsies būtiskas nerezultatīvas un neefektīvas papildus izmaksas un vēl vairāk pasliktināsies konkurence ar dominējošajiem Latvijā pāris tirgotājiem, uzskata LTA. Arī Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā „Par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē ‐ ieguvums visām iesaistītajām pusēm” noteica, ka vairāk uzmanības jāpievērš mazajiem veikaliem. Valstij jāatturas pieņemt lēmumus veikt pasākumus, kas apgrūtinātu to darbību, kā arī...

Rūpējoties par to, lai tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Šī gada jūlijā kopumā veiktas 72 kontroles pārbaudes, un 66 gadījumos jeb 92 % pārbaužu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi. Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Jāatzīmē, ka tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā “nakts tirgū” un 15 pārbaudes citās...

Šā gada 9. jūlijā spēkā stājas grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums, kas uzlabo līdz šim Latvijā pastāvējušo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un rada jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu, informē Ekonomikas ministrija. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. martam pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk - Komisija), kas izskatīs patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku...

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem tas pieauga par 0,7 procentiem, norāda Edmunds Gergelevičs, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts. Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002.gada (izņemot 2009.gadu). Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998.gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998.gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011.gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20 procentiem. Sākoties sezonas preču izpārdošanām,...

Konkurences padome (KP) pēc ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības, kurā analizēja kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgu, secina, ka tirgū pastāv liela konkurence un plašas izvēles iespējas patērētājiem. KP tirgus uzraudzības laikā kečupu, tomātu pastu un tomātu mērču tirgū īpaši pētīja ūdensgultas efektu, kas var rasties, ja mazumtirgotājs, kuram ir būtiska tirgus vara, panāk ievērojami zemāku cenu sadarbībai ar piegādātāju, piemēram, pieprasot atlaides, bonusus, tādējādi radot piegādātajam zaudējumus. Lai kompensētu zaudējumus un gūtu peļņu no saimnieciskās darbības, piegādātājs ir spiests pārējiem sadarbības partneriem - mazākiem mazumtirgotājiem - noteikt augstākas iepirkuma cenas. Ilgtermiņā tas var kaitēt mazo tirgotāju peļņai, un tie var izvēlēties pamest tirgu, ierobežojot patērētāju izvēles iespējas un veicinot preču cenu kāpumu. Tirgus uzraudzības laikā KP no mazumtirgotāju puses nekonstatēja tādas tirgus varas izpausmes, kuru rezultātā varētu rasties ūdensgultas efekts, kā arī nesaņēma sūdzības no piegādātājiem par sadarbību ar tirgotājiem. Kopumā analizētajos gadījumos piegādātāji nebalsta visu savu peļņu uz...