TIRDZNIECĪBA

No 2016. gada 1. janvāra stāsies spēkā vairāki Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - PTAL) grozījumi gan saistībā ar preču un pakalpojumu atbilstības līguma noteikumiem, gan patērētāja tiesībām gadījumos, kad precei vai pakalpojumam ir atklājies defekts, gan arī strīdu risināšanas kārību. Ieskats Patērētāju Tiesību aizsardzības centra (PTAC) preses pasākumā otrdien, 29. decembrī - PTAC direktore Baiba Vītoliņa informē par jauno kārtību, kā būs jārisina strīdi starp komersantiem un patērētājiem: Būtiskākās izmaiņas saistībā ar patērētāja tiesībām gadījumā, ja prece vai pakalpojums izrādījies līguma noteikumiem neatbilstošs Jauni kritēriji preces atbilstībai līguma noteikumiem: tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm vai kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt. Ņem vērā: preces raksturu, jebkurus publiskus paziņojumus par noteiktām preces īpašībām (reklāma, preces marķējums). Prece atbilst sniegtajam preces aprakstam un īpašībām, kādas komersants norādījis. Precei jābūt derīgai mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas, kā arī mērķiem, kādiem patērētājs izvēlējies preci...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem. Savukārt apkopotā informācija sniedz ieskatu tirgus struktūrā, cenu veidošanās procesā, kā arī Latvijas patērētāju paradumos. Uzraudzības ziņojums lasāms šeit. Kas piedalās tirdzniecības ķēdē Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA "Melnā kafija", kam seko SIA "Emerald Baltic" un SIA "ALTUS". Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem...

Ministru kabinets šā gada 15.decembra sēdē lēma, ka neautomātiskos svarus un atsvarus nebūs jāmaina un tos varēs turpināt lietot arī pēc 2015.gada beigām. Apstiprinātie grozījumi neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumos un noteikumos par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm paredz, ka neautomātiskos svarus, kuri ir nodoti lietošanā reglamentētajā jomā līdz 2006.gada 11.martam, proti, līdz brīdim, kad Latvijā stājās spēkā Eiropas Savienības prasības attiecībā uz neautomātiskajiem svariem, kā arī to lietošanai nepieciešamos atsvarus ir atļauts turpināt lietot arī pēc 2015.gada 31.decembra, veicot to atkārtoto verifikāciju, kuras ietvaros gan attiecīgie neautomātiskie svari, gan arī atsvari ir atzīti par atbilstošiem noteiktajām prasībām un ir derīgi turpmākajai lietošanai. Vienlaikus lai nodrošinātu dažādu veidu un konstrukciju mērīšanas līdzekļu metroloģisko parametru neietekmēšanu, tiek ieviests jauns aizsargzīmogojuma veids – aizsarguzlīme. Tādējādi veicot mērīšanas līdzekļu atkārtoto verifikāciju un izvērtējot mērīšanas līdzekļa konstrukciju, inspekcijas varēs pielietot atbilstošāko aizsargzīmogojuma veidu (plomba, aizsarguzlīme). Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumos Nr.180...

Nodokļu maksāšana ir jāveicina ne vien ar sodiem un kontroli, bet arī atbalstu un īpašiem atvieglojumiem uzņēmējiem, kas apliecinājuši godprātīgu biznesa praksi, tikšanās laikā vienojās finanšu ministrs Jānis Reirs un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā pārstāvēto uzņēmumu (Rimi Latvia, Maxima Latvija, Narvesen Baltija) vadītāji. Tādējādi pieņemts lēmums par nepieciešamību pilnveidot Finanšu ministrijas padziļinātās sadarbības programmu jeb Balto sarakstu un tā sniegtās priekšrocības godprātīgiem uzņēmumiem. "Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas uzņēmēja pienākums, tāpēc šiem uzņēmējiem tiek ieviesti dažādi atvieglojumi. Mūsu valsts būs tik stipra un pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Padziļinātās sadarbības programmu redzu kā risinājumu, kas ir abpusēji izdevīgs gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu. Tāpēc atbalstu uzņēmēju ierosinājumus, lai tiktu pilnveidota gan šī programma, gan uzņēmējdarbības vide kopumā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. "Ēnu ekonomika kaitē ne vien valsts budžetam, bet arī godīgiem uzņēmējiem, jo rada negodīgu konkurenci....

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt virkni labojumu Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Aktīvāku rīcību atbalsta arī Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma. Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1.janvārī spēkā stāsies "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums". Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama. E.Strazdiņa: "Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo...

Alkoholisko dzērienu aprites likumā iekļaus mazās alkoholisko dzērienu darītavas definīciju, lai viestu skaidrību, piemērojot likumā noteiktās normas. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi. Izmaiņas noteic, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava ir komersants, kuram ir tiesības saņemt akcīzes nodokļa atvieglojumus, lai ražotu vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā dārzā vai dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem. Mazajām dzērienu darītavām būs jānodrošina, lai saražoto dzērienu apjoms nepārsniegtu 15 000 litru kalendārajā gadā, bet absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniegtu 100 litrus kalendārajā gadā, paredz likuma grozījumi. Tāpat izmaiņas likumā paredz mazināt birokrātisko slogu, lai mazās dzērienu darītavas bez īpašas licences varētu tirgot pašu saražotos dzērienus speciālajā atļaujā norādītajās vietās, kā arī veikt izbraukuma tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās. Mazajai alkoholisko dzērienu darītavai būs aizliegts iegādāties un ražot spirtu.

Konkurences padome sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šī gada 27.novembrī aicina uz konferenci, kurā pirms jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma stāšanās spēkā piegādātājiem, mazumtirgotājiem un likuma uzraugiem būs iespēja pārrunāt likuma darbības un piemērošanas principus. Konferencē ar prezentācijām uzstāsies un diskutēs Konkurences padomes, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācijas, mazumtirdzniecības uzņēmumu, ražotāju un advokātu biroju pārstāvji. Šobrīd lielo tirgotāju un piegādātāju attiecības Latvijā regulē īpašs Konkurences likuma pants, bet no 2016.gada 1.janvāra spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Saskaņā ar šo likumu, savu tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem ļaunprātīgi nedrīkstēs izmantot visi pārtikas mazumtirgotāji, kā arī lielākie nepārtikas mazumtirgotāji. Konkurences padome ir izstrādājusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas.

Lai veicinātu transportlīdzekļu tirdzniecības caurredzamību un informācijas pieejamību pircējiem, kā arī, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, paplašinās obligāti norādāmo informāciju transportlīdzekļu tirdzniecības vietās. Piedāvājot tirdzniecībā transportlīdzekļus, komersanti nereti nesniedz klientiem būtisku informāciju par tirdzniecībā esošu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, drošības sistēmu esamību vai identifikācijas datiem. Nereti klienti tiek maldināti, nesniedzot tiem pilnīgu informāciju par transportlīdzekļu drošības sistēmu stāvokli vai to bojājumiem, kas var ietekmēt satiksmes drošību. Tādēļ tiek noteikts minimālais informācijas apjoms, kas jānorāda par tirdzniecības teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem (gan jauniem, gan lietotiem) un kas jānovieto redzamā vietā uz vismaz A5 formāta lapas. Papildus pārdošanas cenai būs nepieciešams iekļaut informāciju par transportlīdzekļa drošības sistēmām, identifikācijas datiem un arī odometra rādījumu, kurš komersantam jāfiksē, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā. Norādot informāciju par drošības sistēmām, komersantam jānorāda, vai veikta šo sistēmu darbības pārbaude. Tāpat noteikta prasība komersantam speciāli izveidotajā transportlīdzekļu tirdzniecības reģistrā uzrādīt tirdzniecībā pieņemtā transportlīdzekļa cenu, ko komersants ir samaksājis vai samaksās transportlīdzekļa īpašniekam. Tādā veidā...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) jau kopš 2014.gada mērķtiecīgi sadarbojas ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) un biedrību “Auto Asociācija”, lai sabiedrības interesēs uzlabotu situāciju lietotu automobiļu tirgū. Sadarbības rezultātā tapušie priekšlikumi – stingrāka kārtība, kādā transportlīdzekļi tiek pieņemti tirdzniecībā, obligātas prasības dokumentu noformēšanai tirdzniecības vietā, kā arī citi – ir iestrādāti Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.876 “Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi” grozījumos. Tiek plānots, ka šie noteikumi jaunajā redakcijā stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas ir tikai sākums plašākām darbībām, kas vērstas uz šīs jomas sakārtošanu. Līdz šim Latvijas lietotu automobiļu tirgum bija raksturīgas dažādas nepilnības – “pelēkā” zona, pārprasta izpratne par konkurenci, pircēju lētticība, zaudējumi valstij. Latvijā lietotu automobiļu sektors veido būtisku daļu no kopējā tirgus, kas veidojies vēsturiski, ņemot vērā arī sabiedrības maksātspēju. Latvijā ik gadu tiek ievesti aptuveni 50 tūkstoši lietotu automobiļu, papildus ap 60 tūkstošiem jau atrodas...

Valdība otrdien, 20.oktobrī, apstiprināja noteikumus, kas nosaka, kādai informācijai jābūt norādītai, pārdodot nefasētu pārtiku. Noteikumi skars gan tirgotājus, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kuri gala patērētājam pārdod pārtiku bez iepakojuma vai ko tirdzniecības vietā iepako pēc patērētāja lūguma, vai ko piegādā tiešajai pārdošanai. Noteikumi paredz, kādā veidā (rakstiski vai mutiski) nefasētam pārtikas produktam norādāms produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš, neto daudzums, informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos, enerģētiskā vērtība un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu, sāls un citu produkta sastāvdaļu daudzums. Noteikumi noteic, ka informāciju par produkta sastāvu var sniegt mutiski bez papildu samaksas, bet par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesību, informācijai jābūt norādītai rakstiski.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma. Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, otrdien, 6.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (turpmāk - TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā. Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā. "Starptautiskā mērogā asociācijas biedri...

Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) un Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija) 14.septembrī rīko diskusiju, kuras iecere ir vērst politiķu, valsts un to pārvaldīto uzņēmumu vadības, kā arī akcionāru uzmanību uz to, ka, virzot jebkādus priekšlikumus par tālāko telekomunikācijas nozares pārstrukturēšanu, nepieciešams ņemt vērā patērētāju intereses pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Diskusija notiks no plkst. 15.00 līdz 17.00 Eiropas mājas Stikla zālē, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā. LPIAA satrauc publiski izskanējušās versijas par iespēju apvienot divus Latvijas lielākos telekomunikāciju nozares uzņēmumus (Lattelecom un LMT), un organizācija norāda, ka ir rūpīgi jāizvērtē patērētāju un visas sabiedrības intereses pirms šāda lēmuma pieņemšanas. LPIAA padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova uzskata, ka, pirms valdība pieņem lēmumu par divu lielo telekomunikācijas uzņēmumu apvienošanos, ir nepieciešama plašāka diskusija par to, kā pasargāt patērētāju intereses. T.Žabova norāda: "Pašlaik Latvijā patērētājiem tiešām ir zemas pakalpojuma cenas, un arī operatori gūst ļoti labu peļņu. Kā sportā - viens pret viens. Iegūst gan patērētājs,...

Pirmdien, 31.augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā - 70%, bet 2012. gadā - 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā - 45%, bet 2012.gadā - 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu. Projekts paredz: noteikt vispārīgus jautājumus, ka ar...

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,9 % lielāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Kopumā janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,9 %, salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jūlijā lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā nodrošināja nepārtikas preces. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi nepārtikas preču grupā pieauga par 5,6 %. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji biežāk preces iegādājās Interneta veikalos un lietoto preču veikalos. Vairāk pirka arī paklājus un grīdas segumus, kā arī datorus, programmatūras un telekomunikāciju iekārtas. Turpināja pieaugt apģērba mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk pirka sporta preces un spēles. Samazinājās arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu pieauguma tempi jūlijā bija nedaudz lēnāki nekā iepriekšējos divos mēnešos. Kāpums gada griezumā bija 7,7 %, kas nodrošināja 1/4 no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Pēc pārtikas preču mazumtirdzniecības pieauguma tempu krituma pēdējos mēnešos, šī gada jūnijā un jūlijā mazumtirdzniecības apjomi pārtikas...

Ņemot vērā ievērojamo pārkāpumu skaitu kases aparātu izmantošanā, lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībā un citās jomās, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība 20. augustā tikās ar AS "Rīga Centrāltirgus" administrāciju. Tikšanās laikā tika pārrunāti aktuāli sadarbības jautājumi - pašreizējā informācijas apmaiņa, VID un AS "Rīga Centrāltirgus" īstenotie uzraudzības un kontroles pasākumi un tajos konstatētie pārkāpumi. VID un AS "Rīga Centrāltirgus" vadošās amatpersonas vienojās par dažādu kopīgu pasākumu nepieciešamību ar mērķi mazināt nodokļu nemaksāšanu pilnā apmērā un veicināt godprātīgo tirgotāju konkurētspēju un patērētāju tiesību aizsardzību. "Esam secinājuši, ka, neraugoties uz mūsu regulāri veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem, diemžēl, bet visnotaļ liela daļa tirgotāju Rīgas Centrāltirgus teritorijā turpina neievērot normatīvo aktu prasības un nemaksāt nodokļus pilnā apmērā, nodarot zaudējumus gan pašvaldības, gan valsts budžetam. Apzināmies, ka tas prasīs laiku un nopietnu kopīgu darbu, tomēr AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības izrādītā ieinteresētība un gatavība sadarboties vieš pārliecību, ka situāciju pakāpeniski ir iespējams mainīt un uzlabot." - atzina VID ģenerāldirektore...