BIZNESS

Valdība 13. jūnijā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. Finanšu ministrijas sagatavotie likumprojekta grozījumi paredz pasākumu kopumu, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likumprojekts paredz mainīt klienta izpētes struktūru – neizdalot atsevišķi klienta identifikāciju un izpēti, bet gan apvienojot šos pasākumus saskaņā ar direktīvas prasībām. Jaunais regulējums paredz samazinātu slieksni, no kura tiek veikta to klientu izpēte, kas veic dažāda veida gadījuma rakstura darījumus. Gadījumos, ja tiek veikts līdzekļu pārvedums, kas pārsniedz 1000 eiro, tiek veikts ārvalstu skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums – 1500 eiro, likuma subjekts – izložu un azartspēļu organizētājs, veicot darījumu ar klientu par summu – 2000 eiro. Likumprojektā precizēti potenciāli risku pazeminoši faktori vienkāršotas klientu izpētes veikšanai – ar klientu saistītie riska faktori. Piemēram, valsts pārvaldes uzņēmums tiek uzskatīts...

Ņemot vērā, ka 2021.gadā zaudēs spēku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK), Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL), kuros pārskatīti un precizēti esošie administratīvie sodi par patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem. Likumprojektā paredzēta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem: 1) samaksas par pirkumu, pakalpojumu vai svara, mēra nepareizu noteikšanu; 2) normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu (piemēram, prasības darba laikam, prasība sniegt pakalpojumu tikai ēkā vai ēkas daļā, prasība nodrošināt atbilstošu ķīlu uzglabāšanu, prasības apsardzei, signalizācijai un videonovērošanai, prasības ķīlu uzskaitei, nosacījumus, ko aizliegts pieņemt par ķīlu, prasības kredīta devēja atbildības apdrošināšanai u.c.); 3) noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā (par patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00); 4) tirdzniecību neatļautās vietās (ielu tirdzniecība, tirgu darbības pārkāpumi u.c. pārkāpumi); 5) normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai...

Pēc nepilniem 12 mēnešiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, būs jāievēro jauns datu aizsardzības noteikumu kopums, ko sauc par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Vispārīgās datu aizsardzības regulas uzdevums ir vienādot datu aizsardzības noteikumus Eiropā un noteikt atbilstības pienākumus attiecībā uz datu apriti Eiropas Savienībā, starp ES dalībvalstīm un to sadarbības partneriem visā pasaulē. Būtībā tās mērķis ir uzlabot personas datu lietošanu un glabāšanu un pasargāt tos no ļaunprātīgas izmantošanas. Pirmkārt, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir precizēta ES direktīvā par datu aizsardzību dotā izplūdusī personas datu definīcija ("jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu"), pievienojot plašāku kontekstu. Saskaņā ar grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamgad, par personas datiem ir uzskatāmas IP adreses, ģenētiskā, garīgā, kultūras, ekonomiskā vai sociālā un tamlīdzīga informācija. Ir ietverti pat pavārdi un pseidonīmi - tos bieži var sasaistīt ar konkrētu indivīdu organizācijā. Šajā definīcijā ietilpst arī klientu vārdi, tālruņa numuri un adreses, piegādātāju un darbinieku dokumenti....

Lai nodrošinātu efektīvāku Latvijas ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabotu esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Tūrisma likumā, ko 8. jūnijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksme. Lai turpmāk nodrošinātu klienta iemaksātās naudas atmaksāšanu 100% apmērā un ceļotāju repatriāciju gadījumos, kad tūrisma pakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji nesniedz līgumā ietvertos tūrisma pakalpojumus, kas radušies pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ, likumprojektā iekļauta norma, ka patērētāja nodrošinājums būs apdrošināšanas polise vai bankas garantija, kā arī atsevišķs nodrošinājums attiecībā uz ceļotāju repatriāciju. Efektīvākai patērētāju interešu aizsardzībai ministrija rosina arī veidot stingrāku uzraudzības regulējumu attiecībā uz tūrisma aģentiem un operatoriem, lai izvairītos no gadījumiem, kad notiek krāpnieciskas darbības attiecībā pret ceļotāju drošību attiecībā uz samaksāto naudu par ceļojumu. Likumprojektā iekļauta norma, ka tūrisma aģentiem un operatoriem būs jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos ceļojumus (t.i., transporta pakalpojumi +...

Saeima 8. jūnijā ratificēja Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm un Jaunzēlandi. Ar nolīgumu tiks izveidots visaptverošs un mūsdienīgs tiesiskais ietvars sadarbībai starp ES un Jaunzēlandi. Nolīguma mērķis ir veidot stiprākas partnerattiecības, kā arī padziļināt un veicināt sadarbību jautājumos, kas skar kopīgas intereses, atspoguļojot kopīgās vērtības un principus, tostarp pastiprinot dialogu augstākajā līmenī. Nolīgumā ir ietverti ES standarta politiskie jautājumi par cilvēktiesībām, Starptautisko krimināltiesu, masu iznīcināšanas ieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, kā arī terorisma apkarošanu. Tas attiecas arī uz sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jautājumos un paredz dialogu jomās, kas saistītas ar ekonomiku, tirdzniecību un investīcijām. Nolīgums ietver sadarbību arī tādās jomās kā veselība, vide, klimata pārmaiņas, enerģētika, izglītība, kultūra, nodarbinātība, katastrofu pārvaldība, zivsaimniecība un jūrlietas, transports, tiesu iestāžu sadarbība, nelegāli iegūto līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un korupcija. Sarunas par nolīgumu sākās 2012.gada jūlijā un noslēdzās 2014.gada jūlijā. Nolīgums parakstīts 2016.gada oktobrī,...

Valdība 6.jūnijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta noteikumus "Traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas noteikumi" . Tajos saglabāts līdzšinējais regulējumu, tomēr ir iekļautas arī vairākas jaunas normas. Tāda pat kārtība kā līdz šim būs piekabju agregātu numuru salīdzināšanai, valsts reģistrācijas numura zīmju izsniegšanai un īpašnieku maiņai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, kā arī dokumentu iesniegšanai transportlīdzekļa reģistrēšanai. Bet ir arī izmaiņas: turpmāk, mainot traktortehnikas vai piekabes īpašnieku, būs iespējams saglabāt valsts reģistrācijas numura zīmi citai savā īpašumā esošai traktortehnikas vai piekabes reģistrācijai. Varēs arī pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numura zīmi. Jaunie noteikumi uzskaita situācijas, kad traktortehnika vai tās piekabei varēs neveikt agregāta numura salīdzināšanu, piemēram, ja traktortehniku vai tās piekabi, par kuru aģentūrā pēdējo piecu gadu laikā ir veiktas reģistrācijas darbības vai tehniskā apskate, iegūst tieši no reģistrācijas apliecībā norādītā īpašnieka. Šajā situācijā pircējam ir jāpārliecinās par traktortehnikas vai tās piekabes uzskaites tehnisko datu atbilstību reģistrācijas dokumentā norādītajiem un atteikšanās no tehnisko datu...

Ministru kabinets 6.jūnijā pieņēma jaunus noteikumus par Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Noteikumi paredz būtiskas izmaiņas līdzšinējo sniegto pakalpojumu cenrādī un jaunu UR maksas pakalpojumu ieviešanu. Atbilstoši Direktīvai 2012/17/ES no šī gada 8. jūnija visiem ES iedzīvotājiem būs iespēja meklēt un pieprasīt informāciju no jebkura Eiropas Savienības (turpmāk - ES) uzņēmumu reģistra Eiropas e-tiesiskuma (e-justice) portālā. Lai nodrošinātu, ka jebkuram klientam jebkurā ES valstī ir skaidri un saprotami no UR saņemtie pakalpojumi, ir mainītas cenrāža pozīcijas, kas skar informācijas izsniegšanu no reģistriem. Pirmkārt, vairāki pakalpojumi ir apvienoti, nosakot vienotu cenu. Turklāt noteikts, ka par dokumenta kopiju būs viena noteikta cena, neatkarīgi no tā veida, lapu skaita vai izsniegšanas termiņa. Otrkārt, ir mainīts princips maksas noteikšanai - nosakot, ka elektroniski pieprasītu informāciju var saņemt ātrāk un lētāk. Tajā skaitā, pieprasot standartizēto izziņu no UR vestajiem reģistriem tiešsaistē portālā latvija.lv pakalpojuma cena ir vēl lētāka. UR jau kopš 2008. gada piedāvā klientiem jebkuru...

Ministru kabinets 6.jūnijā izdeva grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", kas paredz vienkāršotu uzturēšanās atļauju saņemšanu ārzemniekiem Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai, kā arī paaugstināta terorisma riska valstu sarakstā neiekļauto valstu pilsoņiem, kuri vēlas mācīties vai studēt Latvijā, ja viņi jau atrodas Latvijas teritorijā ar derīgu vīzu. Savukārt ārvalsts komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas, noteikumi paredz sarežģītākus nosacījumus. Noteikumi paredz, ka ārzemniekiem, kuri pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar darbību jaunuzņēmumos, nav nepieciešams izsaukums ne pieprasot, ne reģistrējot uzturēšanās atļauju. Šāds priekšlikums iekļauts, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību. Līdzīgas prasības ir noteiktas arī vispārējo izglītības iestāžu audzēkņiem un personām, kuras pieprasa uzturēšanās atļaujas saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm. Šaubu gadījumā par inovatīvā produkta atbilstību Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā iekļautajai inovatīvā produkta definīcijai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lūgs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto atbalsta programmu administrējošās iestādes...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 6.jūnijā pirmo reizi kā pilntiesīgs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpnieciskās konsultatīvās padomes biedrs piedalījās Ģenerālajā asamblejā Parīzē, pārstāvot Latvijas darba devēju intereses. Dalība un iesaiste OECD Uzņēmējdarbības un rūpnieciskās konsultatīvās padomes (BIAC) darbā ir būtiska priekšrocība Latvijai, kas var palīdzēt īstenot mērķi – stabils 5% IKP pieaugums 2020. gadā. Tā ir iespēja radīt tādus apstākļus un politiku, kurā iedzīvotāji varēs realizēt savu potenciālu, veidot savu uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas, vai arī kļūt par kvalificētiem speciālistiem, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas darba tirgū. “Mēs augstu vērtējam iespēju daudz plašāk iesaistīties BIAC darbā, lai iegūtu jaunu pieredzi un apmainītos viedokļiem, kas veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību. Latvija ir ieinteresēta, lai OECD darbs būtu produktīvs un uz izaugsmi vērsts, tāpēc būtisks jautājums ir dalībvalstu uzņēmējdarbības efektivitāte un ilgtspēja, ko, galvenokārt, spēj nodrošināt izglītības kvalitāte un tās pieejamība, zināšanu pārnese, kā arī korupcijas mazināšana un konkurētspēju veicinoša...

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju sakarā ar augsto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā. Ministru kabineta 30. maija sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša laikā, pēc noteikumu grozījumu apstiprināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, energoietilpīgi uzņēmumi varēs sākt pretendēt uz tiesībām saņemt par 85% samazinātu maksājumu par elektroenerģijas OIK atjaunojamo energoresursu daļu, kas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju ES vai trešo valstu eksporta tirgos, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat 2 – 3 reizes zemākas nekā Latvijā. Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji) varēs iegūt tiesības uz OIK samazinājumu...

Ministru kabineta 30. maija sēdē apstiprināta jauna atbalsta programma vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem. Atbalsta programmas kopējais finansējums - 5 miljoni eiro. Garantijas uzņēmējiem sniegs “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Programma nosaka vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju (EKG) izsniegšanas nosacījumus komersantiem un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. EKG ir garantija, kas sedz garantijas saņēmēja radušos zaudējumus, ja pircējs nav veicis samaksu par preci vai pakalpojumu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu un ja to pamatā ir komerciālais vai politiskais risks. Vidēja un ilgtermiņa EKG apmērs viena saimnieciskās darbības veicēja eksporta kredīta darījumiem ar vienu pircēju noteikts ne vairāk kā 5 miljoni eiro. Vidēja un ilgtermiņa EKG sedz: līdz 95% no ražošanas perioda un eksporta kredīta riska zaudējumiem, ja iestājies komerciālais risks; līdz 100%, ja iestājies politiskais risks. Detalizēti ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem “Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas saimnieciskās darbības veicējiem noteikumi” var iepazīties Ministru...

Precizēti nosacījumi, lai saņemtu Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai. To nosaka otrdien, 30. maijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr.467 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.3.pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošanas noteikumi””. Grozījumi izstrādāti, lai precizētu sociālās uzņēmējdarbības īstenošanas nosacījumus, t.sk. atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijas, atbilstoši pasākuma ietvaros izstrādātajai (piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju) sociālo uzņēmumu pazīmju, atlases kritēriju piemērošanas metodikai un sociālo uzņēmumu atbalsta sniegšanas metodikai. Šādi plānots sociālo uzņēmējdarbību padarīt saistošu – arī finanšu atbalsta saņēmējiem. Noteikumos papildināti sociālās uzņēmējdarbības veicēju - biedrību, nodibinājumu un komersantu, un sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju - atlases kritēriji. Piemēram, iesnieguma iesniedzējam vismaz puse no iepriekšējā gada peļņas atlikuma ir jāizmanto sociālā mērķa sasniegšanai, ar darba līgumu jānodarbina noteikts cilvēku skaits, u.c. Tāpat precizēts sociālās uzņēmējdarbības veicējiem pieejamā finanšu atbalsta apmērs un intensitāte. Turpmāk finanšu atbalstu piešķirs ilgtermiņa...

Šā gada 30. maija sēdē Ministru kabinets atbalstīja “Attīstības finanšu institūcijas Altum” sagatavoto dokumentāciju, lai jau tuvākajās dienās izsludinātu publisko iepirkumu riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasei, kuri sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondu ietvaros veiks ieguldījumus inovatīvos uzņēmumos. Veicinot finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu risinājumus, valsts atbalsta programmas ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejamas riska kapitāla investīcijas to izveidei un attīstībai. Fondu pārvaldnieku atlase noritēs publiskās iepirkumu procedūras ietvaros. Pēc līgumu parakstīšanas pārvaldnieki varēs uzsākt privātā finansējuma piesaisti, kurai sekos investīciju periods. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem ir novirzīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 60 miljoni eiro, no kura 30 miljoni eiro ir paredzēti sēklas un sākuma kapitāla fondiem un 30 miljoni eiro – izaugsmes kapitāla fondiem. Lai apgūtu publiskos resursus 60 miljonu eiro apjomā, fondu pārvaldnieki publiskajiem resursiem piesaistīs arī privāto ieguldītāju līdzfinansējumu, kopumā 28 miljonus eiro. Sēklas un sākuma kapitāla fondos privātā...

Sākot ar 2016. gada 1. martu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) ietvaros ir izveidota jauna, neatkarīga lēmējinstitūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk - Komisija). Komisija ir alternatīva strīdu izskatīšanai tiesā, kas samazina izmaksas un paātrina strīdu izskatīšanu. 2017. gada pirmajos piecos mēnešos Komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 Komisijas sēdes (tai skaitā 10 sēdes par 2016. gadā saņemtajiem strīdiem). Lielākā daļa patērētājiem par labu pieņemtie lēmumi ir izpildīti, taču tie komersanti, kas nepilda Komisijas lēmumus, ir atrodami Melnajā sarakstā. PTAC aicina patērētājus iepazīties ar Melnajā sarakstā iekļautajiem komersantiem un, pieņemot lēmumu par preces vai pakalpojuma iegādāšanos, ņemt vērā šo informāciju. 15 gadījumos pieņemti patērētājiem labvēlīgi lēmumi, un 4 gadījumos patērētāju prasība tika noraidīta. 6 gadījumos komersanti Komisijas lēmumus izpildīja, 2 gadījumos lēmumi pieņemti vienlaikus pret diviem komersantiem, no kuriem viens komersants lēmumu ir izpildījis un otrs komersants lēmumu nav izpildījis, 6 komersanti Komisijas lēmumus nav izpildījuši....

Piektdien, 26.maijā, notika 21. valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās, kuras laikā valdības pārstāvji un investori diskutēja par tautsaimniecības izaugsmi un nodokļu politiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu, augstāko izglītību, transportu un loģistiku, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku. Kā norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis, "valdība nav atteikusies no mērķa, kas tika noteikts pirms gada - iespējami straujāk palielināt tautsaimniecības attīstības tempus, un šobrīd izstrādātie un arī pieņemtie lēmumi ir vērsti uz šā mērķa īstenošanu." Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents un AĪPL goda priekšsēdētājs, PricewaterhouseCoopers UK Partneris, Stīvens Oldfīlds (Stephen Oldfield) parakstīja komunikē, kurā vienojas turpināt apsvērt un censties īstenot, ciktāl tas iespējams, rekomendācijas, kas izteiktas progresa ziņojumos par: nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu, izglītības sistēmu, transportu un loģistiku, atkritumu apsaimniekošanu un enerģētiku, ekonomisko noziegumu apkarošanu. Komunikē pieejams šeit. Tajā, cita starpā, norādīts, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gadā ir bijusi lēnāka nekā gadu iepriekš un ir saglabājies zems investīciju līmenis....