BIZNESS

Saeima 7.septembrī, atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, var tik piemērotas atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumus. Platībmaksājumu saņemšanas nosacījumiem neattiecinās termiņu zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešmaksājumu saņemšanai neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Tāpat arī plūdu nodarītos bojājumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, lai saņemtu tiešos maksājumus un LAP platībmaksājumus. Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja iesniegumu, LAP pasākumu administrēšanā ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpilde (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, kredīta pierādīšana, būvatļaujas un iepirkuma dokumentu iesniegšana) var tikt noteikta ne vēlāka par 2018.gada 30.septembri. Tāpat arī, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, var tikt par vienu gadu pagarināts noteiktais projekta īstenošanas termiņš...

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017.gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem - par 3,2 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,8 %. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 2,1 %. Dārgāka bija siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Veselības aprūpes...

Ekonomikas ministrija izsūtījusi vēstules vairāk nekā 1000 komersantiem - lieliem elektroenerģijas patērētājiem, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai samazinātu uzņēmuma kopējās izmaksas par enerģiju un līdz ar to kāpinātu to konkurētspēju. Atgādinājums katram komersantam, kurš atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, nosūtīts pusgadu pirms likumā noteiktā ieviešanas termiņa! Kā zināms, 2016.gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh noteica pienākumu līdz 2018.gada 1.aprīlim ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu to konkurētspēju. Tāpat līdz noteiktajam termiņam uzņēmumiem jānosūta informācija Ekonomikas ministrijai par paveikto. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas Latvijā ir 1010 uzņēmumi, kuru ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh (saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem par uzņēmumu elektroenerģijas patēriņu 2016.gadā) un kuri atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam. Lielo elektroenerģijas patērētāju saraksts publicēts Ekonomikas...

Saeimas sēdē 7. septembrī 1. lasījumā izskatīts likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jaunu Darba aizsardzības likuma nodaļu - VI nodaļu, kurā būtu ietverts regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību darba aizsardzības jomā un noteikta kompetentā iestāde, kurai piekritīga sodu piemērošana. Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) attiecīgās normas. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu nozari regulējošos likumos. Likums jāskata vēl 2. un 3. lasījumā. Darba aizsardzības likuma jaunajā nodaļā tiek noteikta administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā, kā arī sodi par pārkāpumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd LAPK Sevišķajā daļā. Turpmāk administratīvā atbildība tiek paredzēta ne tikai fiziskai vai juridiskai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai. Darba aizsardzības likuma VI nodaļā netiek ietverts šobrīd spēkā esošā LAPK 41.4 pirmajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredz darba devēja atbildību par vispārīgu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Pants tika izslēgts, jo Valsts darba inspekcija, veicot...

Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.772) pieņemti ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, piemēram, dot patērētājiem iespēju noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi Nr.772 kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 32.punktu paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuri piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir jābūt reģistrētiem Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā (turpmāk - Reģistrs). Reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) un tajā ietvertā informācija ir publiski, elektroniskā veidā un bez maksas pieejama PTAC mājaslapā. Līdz ar to pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam drīkst...

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro, un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza trīs mljrdus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (FKTK) Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7%...

Šā gada 30.jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas Nr. 639/2014 grozījumi, kuri paredz izmaiņas maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā. Lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, no 2018.gada 1.janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) izveidē. Būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus šādā ekoloģiski nozīmīgā platībā: papuvē (6 mēnešu periodā līdz 15.jūlijam); starpkultūru aizņemtā platībā (astoņas nedēļas noteiktajā “turēšanas” periodā no 1.septembra līdz 31.oktobrim); zālāju pasēja platībā pēc galvenā kultūrauga novākšanas; platībā, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (augšanas periodā, kamēr kultūraugs atrodas uz lauka). ENP izveidošanas vajadzībām slāpekli piesaistošus kultūraugu turpmāk varēs sēt ne tikai tīrsējā, bet arī maisījumā ar citiem kultūraugiem - graudaugiem vai stiebrzālēm. Taču vienlaikus jānodrošina, lai sējumā pārsvarā būtu slāpekli piesaistoši kultūraugi. Jāuzsver, ka ENP izveides prasības nolūkā, piemēram, par platību, kurā āboliņš sēts maisījumā ar stiebrzālēm, nebūs iespēja saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu par...

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi. Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā: parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām. “Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,” secina SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tādēļ no ārvalstu investora viedokļa, Baltijas valstis ir samērā viendabīgs reģions. Katrai no valstīm atsevišķās nozarēs ir savas priekšrocības, taču ekonomiskie izaicinājumi ir kopīgi: sabiedrības...

Ministru kabineta 5. septembra sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” 2.lasījumam. Tajā rosināts papildināt likumprojektu ar 18.3 pantu šādā redakcijā: “18.3 pants. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamība (1) Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju juridiskās personas izmantot prettiesiskām darbībām (it īpaši koruptīvos darījumos un nodokļu nemaksāšanai) un aizsargātu citu personu tiesības, nodrošinot, ka viņām ir pieejama informācija par darījumu partneru – juridisko personu – patiesajiem labuma guvējiem, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, izņemot gadījumu, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, ir tiesības saņemt ikvienai personai. (2) Ikvienai personai saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir pieejama informācija par patiesā...

Minimālās algas palielināšana no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Ministru kabinets, palielinās darba devēju izdevumus arī nodokļu izteiksmē. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi darbinieku darba algas paaugstināšanai - no darbinieku darba algas 430 euro apmērā darba devējam paaugstināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas (24,09%) par 13,95 euro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 50,00 euro, teikts MK noteikumu anotācijā. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs tikai par tiem darbiniekiem, kuriem šobrīd ir minimālā mēneša darba alga (380 euro/mēn.) vai alga, kas ir zemāka par nodokļu reformā noteikto minimālo mēneša darba algu (430 euro/mēn.). Savukārt darbinieks, kuram palielināsies darba alga no 380 euro mēnesī līdz 430 euro mēnesī, iegūs par 57,83 euro mēnesī vairāk “uz rokas” (aprēķins strādājošajam bez apgādājamajām personām). Minimālās mēneša darba algas paaugstinājums tiek realizēts vienlaikus ar darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, būtiski mazinot šī lēmuma ietekmi uz darbaspēka izmaksu pieaugumu, uzskata Finanšu ministrija....

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 293,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums bija 207,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu kāpums, ko sekmē straujāka ekonomiskā izaugsme, tostarp algu un privātā patēriņa pieaugums, nodrošināja straujāku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī vēsturiski līdz pat gada nogalei kopbudžetā veidojies pārpalikums, bet pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidojies finansiālais deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, atbilstoši aktuālajam novērtējumam, tiek prognozēts 0,4% no IKP apmērā jeb 101,8 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 5 615,9 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešu periodu palielinoties par 318,2 milj. eiro jeb 6,0%. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā septiņos mēnešos veidoja 4 533,4 milj. eiro un tiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams 298,7 milj. eiro jeb 7,1% pieaugums. Jāatzīmē, ka šā gada septiņos mēnešos...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturtdien, 31.augustā, rīkoja diskusiju, kas veltīta auto nozares sakārtošanai, kur tika iezīmētas galvenās problēmas gan reģistrēšanas jomā, gan arī jautājumos, kas skar jauno obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) regulējumu. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts Ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, LTRK, Auto asociācijas, kā arī Latvijas apdrošinātāju asociācijas, pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar automašīnām, no šā gada sākuma stājušies spēkā grozījumi automašīnu reģistrēšanas kārtībā, kas paredz, ka juridiskajai personai reģistrējot transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vienlaikus ar automašīnu reģistrāciju reģistrē transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām, lai VID savlaicīgi veiktu risku analīzi. Lai arī sākotnēji šis regulējums bija domāts pievienotās vērtības nodokļu (PVN) karuseļu izskaušanai, pašreiz gan jauno, gan lietoto auto pārdevēji bieži saskaras ar darījumu kavējumiem, kas liedz klientam iespējami ātri saņemt iegādāto automašīnu, kā uz lieguma laiku tiek nesamērīgi aizkavēti automašīnu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pēc konsultācijām ar iesaistītajām pusēm ir noslēdzis darbu pie jaunajām Vadlīnijām „Vadlīnijas paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē? (turpmāk - Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt padomus uzņēmējiem godīgas komercprakses īstenošanai, komercpraksē izmantojot paziņojumus par vidi. Paziņojumi par vidi norāda, ka precei vai pakalpojumam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi nekā citām precēm vai pakalpojumiem. Paziņojumi var būt attiecināmi uz preču ražošanu, iepakošanu, izplatīšanu un lietošanas procesu. Šāda veida paziņojumi ir redzami gan reklāmās, gan arī uz produktiem kā logo, emblēmas, marķējumu shēmas, norādes uz sertifikātiem, apgalvojumi, grafikas. Tāpat tie var būt izteikti arī attēlu, krāsu un skaņu veidā. Paziņojumiem par vidi ir jābūt pamatotiem, konkrētiem, precīziem un nepārprotamiem, lai patērētājiem tie būtu viegli saprotami izvēloties konkrētu preci vai pakalpojumu. Tie nedrīkst maldināt patērētāju. Tā kā patērētāji var neatpazīt dažādus privātos, vietējos vai starptautiskos simbolus, uzņēmējiem ir ieteicams pievienot skaidrojumus, kas ļaus vieglāk uztvert informāciju par konkrētā...

Latvija pakāpusies uz 14. vietu Bāzeles Pārvaldības institūta veidotajā ikgadējā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku reitingā (Basel Anti-Money Laundering (AML) Index). Tas ir augstākais Latvijas līdz šim saņemtais novērtējums 146 indeksā iekļauto pasaules valstu konkurencē. Finanšu ministrija turpina darbu pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma uzlabošanas. Paredzēts vērsties arī pie uzņēmēju auditorijas un sabiedrības kopumā, īstenojot motivāciju veicinošu pasākumu kopumu ēnu ekonomikas mazināšanai. Tāpat plānots arī koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definēt sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. Savukārt ar mērķi attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, šogad apstiprināts arī Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019. gadam. Tādējādi paredzēts īstenot pasākumus ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanai. Tāpat plānā definēti finanšu tirgus attīstībai būtiskākie aspekti turpmākajos gados...

No 2017.gada 23.augusta Uzņēmumu reģistrs ir ieviesis papildus pārbaudes iesniegtajiem reģistrācijas dokumentiem, kas paredz likumā noteiktajos gadījumos pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu un lūgt Valsts ieņēmumu dienestam sniegt atzinumu par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Pārbaudot iesniegtos reģistrācijas dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notāram būs jāpagarina pieteikuma izskatīšanas termiņš par 10 darba dienām šādos gadījumos: ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti; vienīgais valdes loceklis ir vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 5 kapitālsabiedrībās; viens no valdes locekļiem ir viens no valdes locekļiem vai vienīgais valdes loceklis vairāk nekā 10 kapitālsabiedrībās; SIA vienīgais dibinātājs jau ir vienīgais dalībnieks vairāk nekā 5 SIA; SIA viens no dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairāk nekā 10 SIA. Klientam tiks izsniegts valsts notāra lēmums par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma saņemšanas tiks izskatīti reģistrācijai iesniegtie dokumenti un pieņemts lēmums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.