BIZNESS

Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...

Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi arī viņas vadītā valdība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. maijā plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.Situāciju vēl nestabilāku padarījis fakts, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz procesuālo darbību veikšanas laiku aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kanceleja vadītāju Raivi Kronbergu. E. Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja A. Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi R. Kronbergu.Investīciju piesaisti Latvijai pašreizējā politiskā krīze, visticamāk, investoru attieksmi būtiski neietekmēs, norāda banku ekonomisti, komentējot valdības krišanu."Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt...

Konkurences padome (KP) aicina ikvienu mazumtirgotāju ziņot par gadījumiem, kad vairumtirgotāji vai preču piegādātāji nosaka cenas, par kādām tālāk būtu jāpārdod preces gala klientiem. Ziņot par pārkāpumu iespējams, izmantojot anonīmo ziņošanas formu KP tīmekļa vietnē vai izmantojot trauksmes cēlēju mehānismu un saņemot par to pienācīgu tiesisko aizsardzību, vai arī izmantojot oficiālos kanālus – rakstot iesniegumus, izmantojot e-pakalpojumus un citus. Savukārt, ja uzņēmums ir iesaistījies aizliegtā vienošanās, KP aicina ziņot par pārkāpumu Iecietības programmas ietvaros, saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Ziņot par pārkāpumiem iespējams šeit. KP aicina uzņēmumus aizpildīt anketu par to pieredzi saistībā ar vertikāliem konkurences ierobežojumiem, lai KP varētu apkopot uzņēmēju pieredzi un identificētu praksē sastopamās problēmsituācijas.Gadiem uzturēts vienots cenu līmenisĪpaši pievērst uzmanību vertikālās konkurences ierobežojumiem KP iesaka, ņemot vērā KP 02.04.2026. pieņemto lēmumu par JURA kafijas automātu cenu fiksēšanu izplatītājiem Latvijā, kā rezultātā par aizliegtu vienošanos tālākpārdošanas cenu noteikšanā un uzturēšanā Latvijas tirgū KP sodījusi JURA kafijas automātu ekskluzīvo izplatītāju...

Latvijā 2025. gadā reģistrēts lielākais jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits pēdējo sešu gadu laikā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem kopumā dibināti 10 445 jauni uzņēmumi un komersanti, kas ir par 12,07% vairāk nekā 2024. gadā, pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzot 10 000 robežu.Kopējā statistika par 2025. gadu ir šāda:Latvijā reģistrēti 183 991 aktīvi uzņēmumi un komersanti; populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veido vairāk nekā pusi no visiem aktīvajiem uzņēmumiem;turpina pieaugt mazkapitāla SIA popularitāte – šī forma veido 22,51% no kopējā uzņēmumu un komersantu skaita; 2025. gadā aktīvo mazkapitāla SIA skaits pieauga par 7,31% jeb 2820 vienībām.Visbiežāk jaunie uzņēmēji darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī būvniecībā – kopumā šīs trīs nozares pārstāv 4% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.Bankas novērojumi liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi ir ikdienas maksājumu nodrošināšana, norēķinu kartes un POS termināļi, īpaši mazumtirdzniecības segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.“Ņemot vērā uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu,...

Finanšu ministrija ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas nosaka VID publisko maksas pakalpojumu veidus, cenas un samaksas kārtību. Lēmums attiecas uz pakalpojumu saņēmējiem, tostarp kases aparātu apkalpojošajiem dienestiem, azartspēļu organizētājiem, nodokļu maksātājiem un citām personām, kuras izmanto VID sniegtos maksas pakalpojumus.Cenrādī iekļauti šādi pakalpojumi:kases aparātu un citu nodokļu maksājumu reģistrēšanas iekārtu plombu realizācija (no 0,16 līdz 0,25 eiro);azartspēļu automātu un iekārtu identifikācijas numura izsniegšana (20,11 eiro);preču muitošana ārpus muitas iestādes darba laika vai atrašanās vietas (izņemot svētku dienas - 88,30 eiro, svētku dienās - 122,74 eiro);atzinuma par iezīmēto (marķēto) naftas produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām sagatavošana (68,15 eiro);telpu apakšnoma muitas kontroles punktos Tax Free čeku apstiprināšanas pašapkalpošanās kiosku izvietošanai (15,43 eiro).Noteikts, ka samaksa par pakalpojumiem veicama pirms to saņemšanas atbilstoši VID izsniegtajam rēķinam. Ja persona atsakās no pakalpojuma, naudas atmaksa tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, vai pakalpojuma izpilde jau ir uzsākta. Atsevišķi pakalpojumi tiek...

Mūsdienu pasaulē, kuru raksturo pieaugoša nestabilitāte, ģeopolitiskā nenoteiktība, tehnoloģiskās pārmaiņas un strauji mainīgi tirgus apstākļi, daudzas sistēmas un biznesa modeļi, kas gadu desmitiem šķita stabili, zaudē savu uzticamību. Tradicionālās konkurences priekšrocības vairs nav pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Patlaban uzņēmējdarbības noturība arvien vairāk balstās ne tikai finanšu rezultātos, bet arī spējā pielāgoties, sadarboties un radīt vērtību savstarpēji saistītos tīklos vienā ekosistēmā, vai mezo līmenī.Šādā mainīgā vidē koplietošanas ekonomikas principi (Sharing economy principles, Eng.) kļūst īpaši nozīmīgi, tai skaitā sieviešu uzņēmējdarbībā. Piekļuve kopīgām zināšanām, profesionālajiem tīkliem, platformām, kompetencēm un sadarbības partnerībām rada daudz lielāku pielāgošanās spēju nekā izolētas izaugsmes stratēģijas. Noturīgi uzņēmumi vairs netiek veidoti tikai uz īpašumtiesību vai mēroga pamata, bet gan uz uzticēšanos, elastību un spēju mobilizēt kopīgus resursus, reaģējot uz nenoteiktību.Inovācijas kļūst par vienu no būtiskākajiem noturības avotiem. Tomēr inovācijas reti sākas tikai ar tehnoloģijām — tās rodas no izaicinājumiem, kurus uzņēmēji vēlas risināt. Jaunas idejas bieži veidojas no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maijā otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdības atbalstītos grozījumus Muitas likumā, kuri paredz virknes muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošanu.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā tiek piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, kā, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami...

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības, informē EM.Ministrijā norāda, ka, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā - noturīgi augstajām pārtikas produktu cenām, EM izstrādājusi rīcības plānu tirdzniecības nozarei.Plāna mērķis ir birokrātijas mazināšana un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, un tas paredz četrus galvenos rīcības virzienus - normatīvā regulējuma izvērtēšanu, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reformu, ielu tirdzniecības regulējuma reformu un atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos.EM atzīmē, ka, veicot normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanu, galvenā uzmanība tiks pievērsta administratīvo izmaksu un birokrātisko šķēršļu mazināšanai uzņēmējiem. Piemēram, plāns paredz sadarbībā ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības un palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni, attiecinot šo prasību tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.Attiecībā uz reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējumu nozares pārstāvji ir norādījuši, ka saskaņošanas process ir smagnējs un ilgs, tādēļ nepieciešams to pārskatīt, samazinot birokrātisko slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, norāda EM.Tāpat EM norāda, ka ielu tirdzniecības...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 29. aprīlī pirms virzīšanas trešajā lasījumā neatbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.Valsts drošības dienests (VDD) paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.Ekonomikas ministra priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA izsniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novados, vai arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastos būtu iegādājies īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām iegādājies ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība būtu vismaz 250 000 eiro.Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā...

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas ekonomisko attīstību”, ko 28. aprīlī atbalstīja valdība, secināts, ka tautsaimniecības izaugsmei kā galvenās prioritātes izvirzāmas uzņēmumu mērogošana, produktivitāte un kapitāla pieejamība, kā arī birokrātijas samazināšana. Turpmākajos gados ekonomikas izaugsmei jābūt prioritātei, lai nodrošinātu finansējumu tādām nozarēm kā aizsardzība, veselība un izglītība.2026. gada ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību ir trešais šāds EM sagatavotais dokuments. Tā pamatā ir padziļināts makroekonomiskās situācijas novērtējums un sagaidāmā rīcība prioritārajos ekonomikas politikas virzienos. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt alternatīvas un risinājumus izaugsmes sasniegšanai. Par ziņojumā iezīmētajiem politikas virzieniem maijā plānotas Saeimas debates.Ziņojumā norādīts, ka Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja augt lielākiem, produktīvākiem un eksportspējīgākiem. Tāpēc atbalsta politika diferencējama atbilstoši uzņēmumu attīstības stadijai - maziem uzņēmumiem prioritāri nepieciešama administratīvā sloga mazināšana, savukārt lielajiem - instrumenti straujākai izaugsmei.Uzņēmumu datu analīze pierāda - produktivitātes pieaugumu Latvijā nosaka neliels skaits uzņēmumu - aptuveni 2,7% uzņēmumu rada...

Tādi apzīmējumi produktiem kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks” vai “ilgtspējīgs” bieži vien nav pietiekami skaidri vai pamatoti. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka vides un ilgtspējas norādēm jābūt precīzām, saprotamām un balstītām uz pārbaudāmiem pierādījumiem.No 27. septembra stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuri pieņemti pirms gada, 2025. gada 30. aprīlī. Tie ievieš stingrākas prasības zaļo norāžu, ilgtspējas marķējumu un ar vidi saistītu apgalvojumu izmantošanai komercpraksē. Likuma grozījumu mērķis ir mazināt maldinošu informāciju, stiprināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt godīgu konkurenci.Jaunie noteikumi paredz, ka:vides apgalvojumiem jābūt konkrētiem un attiecināmiem uz noteiktu produkta vai pakalpojuma aspektu, nevis vispārīgiem;tiem jābalstās uz ticamiem datiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu;aizliegto prakšu saraksts papildināts ar konkrētām praksēm, kas maldina patērētāju;ilgtspējas marķējumi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīti uz neatkarīgu sertifikāciju un skaidriem, publiski pieejamiem kritērijiem.Par uzticamiem tiks uzskatīti, piemēram, atzīti Eiropas Savienības (ES) vai starptautiski ekomarķējumi, savukārt pašizdomāti vai nepārbaudīti marķējumi nebūs...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Lai pilnveidot ielu tirdzniecības regulējumu, nodrošinot tā atbilstību mūsdienu ielu tirdzniecības attīstības tendencēm, precizējot ielu tirdzniecības tvērumu un pašvaldībām deleģēto jautājumu loku, kā arī mazinot administratīvo slogu atļaujas saņemšanai, Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. maija noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Izmaiņas noteikumos nodotas publiskajā apspriešanā līdz 8. maijam.Paredzēts, ka turpmāk ielu tirdzniecība būs jāsaskaņo ar pašvaldību tikai gadījumos, ja tā notiks uz pašvaldībai piederošos zemes (publiskajā ārtelpā). Tas samazinās pašvaldības izdevumus saistībā ar ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, savukārt tirdzniecības dalībniekiem un tirdzniecības organizatoriem paātrinās tirdzniecības saskaņošanas procesu un mazinās izdevumus šāda saskaņojuma saņemšanai, jo uz privātai personai piederošas zemes rīkotam pasākumam nebūs nepieciešama pašvaldības iesaiste.Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, ar grozījumiem tiek paredzēts, ka ielu tirdzniecība ir preču pārdošana un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldības iekārtotā vai ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā publiskajā ārtelpā, tai skaitā no...

Saeima 23. aprīlī trešajā lasījumā ir atbalstījusi būtiskus un apjomīgus Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā. Jaunā likuma redakcija paredz vairākas būtiskas izmaiņas uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā, informācijas sniegšanas prasībās un procesa digitalizācijā, salīdzinot ar līdzšinējo Imigrācijas likuma regulējumu. Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam.Likuma grozījumi ievieš ģeogrāfiskus ierobežojumus tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar darbību jaunuzņēmumos. Turpmāk uz šādu atļauju (uz laiku līdz trim gadiem) varēs pretendēt ES, OECD dalībvalstu pilsoņi, kā arī Andoras, Lihtenšteinas, Monako un Sanmarīno pilsoņi. Šīs valstis tiek pielīdzinātas ES, NATO un OECD dalībvalstīm, lai vienādotu imigrācijas procedūras un atvieglotu ieceļošanu personām no valstīm ar zemu riska līmeni.Jaunie noteikumi ir vērsti pret "fiktīvu" uzturēšanās pamatu izmantošanu un cīņu pret viltus darba līgumiem vai uzņēmumiem, kas faktiski neveic saimniecisko darbību. Valdība vēlas nodrošināt, lai imigrācijas process būtu caurskatāmāks un lai uzturēšanās atļaujas saņemtu personas, kas patiešām sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nevis izmanto valsti tikai kā "vārteju" ieceļošanai citās ES...