Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

DVI brīdina par maldinošiem sīkdatņu baneriem un lietotāju nepilnīgu izvēli
DVI brīdina par maldinošiem sīkdatņu baneriem un lietotāju nepilnīgu izvēli
Datu valsts inspekcija (DVI) praksē novērojusi, ka iedzīvotāji dažkārt neizprot, ka tiem nav pienākuma piekrist sīkdatņu apstrādei. Ir pamanīts arī, ka ērtāk ir nospiest “piekrītu”, citādāk vietne nestrādā, vai arī atteikšanās process ir pārāk garš vai pat nepastāv. Tāpat cilvēki nav pietiekami informēti, ka reklāmas, kuras tie redz tīmeklī, ir diezgan cieši saistītas ar iepriekš sniegto piekrišanu sīkdatnēm.Minētais ir tīmekļa vietņu pārziņu atbildībā – nodrošināt gan, ka izpildītas datu aizsardzības prasības, apstrādājot sīkdatnes, gan ka netiek maldināti tīmekļa vietņu apmeklētāji. Par spīti DVI centieniem dažādos formātos informēt pārziņus par to pienākumiem, apstrādājot sīkdatnes, bieži novērots, ka šim jautājumam diemžēl pieiets ļoti virspusēji.Arī pārbaužu ietvaros DVI novērojusi, ka lietotājiem netiek nodrošināta pilnvērtīga un brīva izvēle izmantot sīkdatnes. DVI aicina pārziņus būt atbildīgākiem - nepilnības, kuras aprakstītas arī iepriekš, jānovērš savlaicīgi, negaidot DVI vai iedzīvotāju iesaisti, kas kopumā pagarina jautājuma sakārtošanas procesu.DVI pārbaužu un sūdzību ietvaros ir novērojusi šādas turpmāk minētās biežākās tīmekļa vietņu...
Uzņēmumiem būs plašāks valsts atbalsts biometāna ražošanai
Uzņēmumiem būs plašāks valsts atbalsts biometāna ražošanai
Valdība 19. maija sēdē pieņēmusi grozījumus valsts atbalsta programmā, kas būtiski paplašinās finansējuma pieejamību biometāna ražošanas un uzkrāšanas projektiem. Ekonomikas ministrijas iniciētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai" ir izstrādāti kā steidzams risinājums, lai veicinātu stratēģiski nozīmīgas investīcijas vietējo energoresursu attīstībā un mazinātu valsts atkarību no importētiem fosilajiem kurināmiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka biometāna nozarei ir augsts potenciāls, tomēr esošais de minimis atbalsta limits līdz 300 000 eiro ir bijis nepietiekams vērienīgu projektu īstenošanai, tādēļ ir nepieciešams ieviest efektīvāku atbalsta mehānismu.Jaunā iecere paredz paplašināt garantiju programmas tvērumu, ļaujot attīstības finanšu institūcijai "Altum" sniegt atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas nosacījumiem par ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk maksimālais atbalsta apmērs vienam saimnieciskās darbības veicējam varēs sasniegt pat 30 miljonus eiro. Šis atbalsts tiek plānots kā integrēts risinājums, kur biometāna ražošana un uzkrāšana, ieskaitot nepieciešamo infrastruktūru, transportēšanas un ievades sistēmas tīklā, tiek...
Piedāvā bezprocentu aizdevumu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas Austrumu pierobežā
Piedāvā bezprocentu aizdevumu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas Austrumu pierobežā
Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 20. maija ievieš jaunu aizdevumu piedāvājumu uzņēmumiem Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novados. Aizdevumiem ALTUM nodrošinās 0% likmi un nepiemēros EURIBOR periodā līdz 2029. gada 1. janvārim. Šāds aizdevums paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā.Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā...
Kā mazo tirgotāju darbu var ietekmēt jaunā ES iepakojuma regula?
Kā mazo tirgotāju darbu var ietekmēt jaunā ES iepakojuma regula?
Jaunā Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, jo pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas, uzskata mazie tirgotāji. Regulu jāsāk piemērot no šā gada augusta.Ko paredz jaunā regula?Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK aizstāj iepriekšējo Iepakojuma direktīvu, mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū laistais iepakojums ir pārstrādājams vai izmantojams atkārtoti. Galvenās regulas prasības:aizliegts lieks un nevajadzīgs iepakojums (piemēram, dubultās kārbas, pārāk lielas pakas un atsevišķi vienreizlietojami plastmasas iepakojumi svaigiem augļiem un dārzeņiem);noteikti stingri mērķi iepakojuma atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai (piemēram, līdzņemšanas kafijai, ātrajai ēdināšanai, loģistikai un sadzīves preču transportēšanai);plastmasas iepakojumā obligāti jāizmanto noteikts procentuālais apjoms no pārstrādātas plastmasas;lai atvieglotu šķirošanu, visā ES tiek ieviests vienots iepakojuma...
Izveidota jauna digitālā platforma, kas palīdz savienot uzņēmumu vajadzības ar MI risinājumiem
Izveidota jauna digitālā platforma, kas palīdz savienot uzņēmumu vajadzības ar MI risinājumiem
Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija (MILA) sadarbībā ar desmitiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu ir izstrādājusi jaunu digitālu platformu mila.lv, kas piedāvā inovatīvu pieeju, kā savienot uzņēmumu vajadzības ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem.Platformā asociācijas biedri piedāvā savus tehnoloģiskos risinājumus vienotā katalogā, kas pirmo reizi Latvijā strukturēti apvieno vietējo MI ekosistēmu vienuviet. Šis risinājums tieši atbalsta MILA mērķi veicināt MI iespēju izmantošanu Latvijas uzņēmumos un stiprināt sadarbību starp industriju, valsts pārvaldi un akadēmisko vidi.Jaunais portāls izmanto MI tehnoloģijas, lai palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām vienkāršā veidā atrast piemērotākos IT risinājumus. Lietotāji var aprakstīt savas vajadzības brīvā formā – saviem vārdiem, bez tehniskām zināšanām. Platforma analizē šo pieprasījumu un automātiski piedāvā visatbilstošākos risinājumus no katalogā pieejamajiem.Papildus tam lietotājs var atrast piemērotāko risinājumu trīs dažādos veidos:sarunā ar MI konsultantu, kur sistēma uzdod mērķētus jautājumus, lai precīzi izprastu uzņēmuma vajadzības;ļaujot MI analizēt uzņēmuma mājaslapu un automātiski identificēt potenciālās vajadzības;vai veicot ātru meklēšanu pēc konkrētas problēmas vai mērķa.Neatkarīgi no izvēlētā...
Ar likuma izmaiņām uzsāks publisko iepirkumu sistēmas reformu
Ar likuma izmaiņām uzsāks publisko iepirkumu sistēmas reformu
Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...
Krītot Latvijas valdībai, investīciju piesaiste netiks būtiski ietekmēta
Krītot Latvijas valdībai, investīciju piesaiste netiks būtiski ietekmēta
Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi arī viņas vadītā valdība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. maijā plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.Situāciju vēl nestabilāku padarījis fakts, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz procesuālo darbību veikšanas laiku aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kanceleja vadītāju Raivi Kronbergu. E. Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja A. Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi R. Kronbergu.Investīciju piesaisti Latvijai pašreizējā politiskā krīze, visticamāk, investoru attieksmi būtiski neietekmēs, norāda banku ekonomisti, komentējot valdības krišanu."Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt...
Pērn Latvijā nodibināti vairāk nekā 10 000 uzņēmumu
Pērn Latvijā nodibināti vairāk nekā 10 000 uzņēmumu
Latvijā 2025. gadā reģistrēts lielākais jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits pēdējo sešu gadu laikā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem kopumā dibināti 10 445 jauni uzņēmumi un komersanti, kas ir par 12,07% vairāk nekā 2024. gadā, pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzot 10 000 robežu.Kopējā statistika par 2025. gadu ir šāda:Latvijā reģistrēti 183 991 aktīvi uzņēmumi un komersanti; populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veido vairāk nekā pusi no visiem aktīvajiem uzņēmumiem;turpina pieaugt mazkapitāla SIA popularitāte – šī forma veido 22,51% no kopējā uzņēmumu un komersantu skaita; 2025. gadā aktīvo mazkapitāla SIA skaits pieauga par 7,31% jeb 2820 vienībām.Visbiežāk jaunie uzņēmēji darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī būvniecībā – kopumā šīs trīs nozares pārstāv 4% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.Bankas novērojumi liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi ir ikdienas maksājumu nodrošināšana, norēķinu kartes un POS termināļi, īpaši mazumtirdzniecības segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.“Ņemot vērā uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu,...
Vai preču piegādātājs drīkst noteikt preces cenu, par kādu to tirgot gala klientam?
Vai preču piegādātājs drīkst noteikt preces cenu, par kādu to tirgot gala klientam?
Konkurences padome (KP) aicina ikvienu mazumtirgotāju ziņot par gadījumiem, kad vairumtirgotāji vai preču piegādātāji nosaka cenas, par kādām tālāk būtu jāpārdod preces gala klientiem. Ziņot par pārkāpumu iespējams, izmantojot anonīmo ziņošanas formu KP tīmekļa vietnē vai izmantojot trauksmes cēlēju mehānismu un saņemot par to pienācīgu tiesisko aizsardzību, vai arī izmantojot oficiālos kanālus – rakstot iesniegumus, izmantojot e-pakalpojumus un citus. Savukārt, ja uzņēmums ir iesaistījies aizliegtā vienošanās, KP aicina ziņot par pārkāpumu Iecietības programmas ietvaros, saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Ziņot par pārkāpumiem iespējams šeit. KP aicina uzņēmumus aizpildīt anketu par to pieredzi saistībā ar vertikāliem konkurences ierobežojumiem, lai KP varētu apkopot uzņēmēju pieredzi un identificētu praksē sastopamās problēmsituācijas.Gadiem uzturēts vienots cenu līmenisĪpaši pievērst uzmanību vertikālās konkurences ierobežojumiem KP iesaka, ņemot vērā KP 02.04.2026. pieņemto lēmumu par JURA kafijas automātu cenu fiksēšanu izplatītājiem Latvijā, kā rezultātā par aizliegtu vienošanos tālākpārdošanas cenu noteikšanā un uzturēšanā Latvijas tirgū KP sodījusi JURA kafijas automātu ekskluzīvo izplatītāju...
Apstiprināts VID pakalpojumu cenrādis
Apstiprināts VID pakalpojumu cenrādis
Finanšu ministrija ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas nosaka VID publisko maksas pakalpojumu veidus, cenas un samaksas kārtību. Lēmums attiecas uz pakalpojumu saņēmējiem, tostarp kases aparātu apkalpojošajiem dienestiem, azartspēļu organizētājiem, nodokļu maksātājiem un citām personām, kuras izmanto VID sniegtos maksas pakalpojumus.Cenrādī iekļauti šādi pakalpojumi:kases aparātu un citu nodokļu maksājumu reģistrēšanas iekārtu plombu realizācija (no 0,16 līdz 0,25 eiro);azartspēļu automātu un iekārtu identifikācijas numura izsniegšana (20,11 eiro);preču muitošana ārpus muitas iestādes darba laika vai atrašanās vietas (izņemot svētku dienas - 88,30 eiro, svētku dienās - 122,74 eiro);atzinuma par iezīmēto (marķēto) naftas produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām sagatavošana (68,15 eiro);telpu apakšnoma muitas kontroles punktos Tax Free čeku apstiprināšanas pašapkalpošanās kiosku izvietošanai (15,43 eiro).Noteikts, ka samaksa par pakalpojumiem veicama pirms to saņemšanas atbilstoši VID izsniegtajam rēķinam. Ja persona atsakās no pakalpojuma, naudas atmaksa tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, vai pakalpojuma izpilde jau ir uzsākta. Atsevišķi pakalpojumi tiek...
No nenoteiktības uz noturību: iekļaujošā uzņēmējdarbības un iekļaujošās izglītības koplietošanas  ekonomikas principu nozīme
No nenoteiktības uz noturību: iekļaujošā uzņēmējdarbības un iekļaujošās izglītības koplietošanas ekonomikas principu nozīme
Mūsdienu pasaulē, kuru raksturo pieaugoša nestabilitāte, ģeopolitiskā nenoteiktība, tehnoloģiskās pārmaiņas un strauji mainīgi tirgus apstākļi, daudzas sistēmas un biznesa modeļi, kas gadu desmitiem šķita stabili, zaudē savu uzticamību. Tradicionālās konkurences priekšrocības vairs nav pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Patlaban uzņēmējdarbības noturība arvien vairāk balstās ne tikai finanšu rezultātos, bet arī spējā pielāgoties, sadarboties un radīt vērtību savstarpēji saistītos tīklos vienā ekosistēmā, vai mezo līmenī.Šādā mainīgā vidē koplietošanas ekonomikas principi (Sharing economy principles, Eng.) kļūst īpaši nozīmīgi, tai skaitā sieviešu uzņēmējdarbībā. Piekļuve kopīgām zināšanām, profesionālajiem tīkliem, platformām, kompetencēm un sadarbības partnerībām rada daudz lielāku pielāgošanās spēju nekā izolētas izaugsmes stratēģijas. Noturīgi uzņēmumi vairs netiek veidoti tikai uz īpašumtiesību vai mēroga pamata, bet gan uz uzticēšanos, elastību un spēju mobilizēt kopīgus resursus, reaģējot uz nenoteiktību.Inovācijas kļūst par vienu no būtiskākajiem noturības avotiem. Tomēr inovācijas reti sākas tikai ar tehnoloģijām — tās rodas no izaicinājumiem, kurus uzņēmēji vēlas risināt. Jaunas idejas bieži veidojas no...
Plānotie ierobežojumi muitā spiedīs uzņēmumus atteikties no "pelēkām" shēmām
Plānotie ierobežojumi muitā spiedīs uzņēmumus atteikties no "pelēkām" shēmām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maijā otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdības atbalstītos grozījumus Muitas likumā, kuri paredz virknes muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošanu.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā tiek piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, kā, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami...
Plāno pārtikas mazumtirgotājiem palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni
Plāno pārtikas mazumtirgotājiem palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni
Ekonomikas ministrija (EM) plāno ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības, informē EM.Ministrijā norāda, ka, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā - noturīgi augstajām pārtikas produktu cenām, EM izstrādājusi rīcības plānu tirdzniecības nozarei.Plāna mērķis ir birokrātijas mazināšana un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, un tas paredz četrus galvenos rīcības virzienus - normatīvā regulējuma izvērtēšanu, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reformu, ielu tirdzniecības regulējuma reformu un atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos.EM atzīmē, ka, veicot normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanu, galvenā uzmanība tiks pievērsta administratīvo izmaksu un birokrātisko šķēršļu mazināšanai uzņēmējiem. Piemēram, plāns paredz sadarbībā ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības un palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni, attiecinot šo prasību tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.Attiecībā uz reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējumu nozares pārstāvji ir norādījuši, ka saskaņošanas process ir smagnējs un ilgs, tādēļ nepieciešams to pārskatīt, samazinot birokrātisko slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, norāda EM.Tāpat EM norāda, ka ielu tirdzniecības...
Neatbalsta priekšlikumu ļaut saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu
Neatbalsta priekšlikumu ļaut saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 29. aprīlī pirms virzīšanas trešajā lasījumā neatbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumu, kas paredzēja ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 250 000 eiro vērtībā.Valsts drošības dienests (VDD) paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.Ekonomikas ministra priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA izsniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novados, vai arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastos būtu iegādājies īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām iegādājies ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība būtu vismaz 250 000 eiro.Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā...
Vispārējās valdības parāds 2025. gada beigās veidoja 46,9% no IKP
Vispārējās valdības parāds 2025. gada beigās veidoja 46,9% no IKP
Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...