BIZNESS

Eiropas transporta nozarei šā gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunas, stingrākas prasības vieglajam komerctransportam. Regulējuma pamatmērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci starp visiem tirgus dalībniekiem un paaugstināt ceļu satiksmes drošību, attiecinot uz vieglo transportu prasības, kas vēsturiski skāra tikai smagos kravas auto. Uzņēmējiem pirmais solis atbilstības nodrošināšanā ir autoparka un darbības veida revīzija, lai pielāgotos jaunajiem tirgus standartiem.Šīs izmaiņas pamatīgi skar uzņēmējdarbības modeļus, kas balstīti uz tā dēvēto "mikro-loģistiku" — ātru un līdz šim mazāk regulētu mazo kravu pārvietošanu pāri robežām. Jaunais tiesiskais rāmis definē stingrus kritērijus:transportlīdzekļa pilna masa no 2,5 līdz 3,5 tonnām;darbības veids - starptautiskie kravu pārvadājumi vai kabotāžas operācijas (pārvadājumi citas valsts iekšienē) par atlīdzību;regulējums ir saistošs gan Eiropas Savienības (ES), gan trešo valstu vadītājiem, kuri veic komercdarbību ES teritorijā.Analizējot tirgus situāciju, secināms, ka izņēmumu praktiski nav — jebkurš komerciāls brauciens ārpus nacionālajām robežām ar šādas masas transportlīdzekli uzliek par pienākumu ievērot jaunos standartus. Jaunie limiti un tahogrāfu ēraMūsdienu transporta...

Saeima 20. augustā otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu, kas paredz izveidot skaidru kārtību rīcībai ar ilgstoši nepieprasītiem naudas līdzekļiem finanšu iestāžu slēgtos kontos. Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija 39 136 šādi konti, kuros kopumā atradās aptuveni 26,8 miljoni eiro.Rosinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka gadījumā, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un slēgusi viņa kontu, bet kontā palicis pozitīvs atlikums, klientam ir pieci gadi, lai izmantotu savas tiesības uz šiem līdzekļiem. Ja piecu gadu laikā klients savus līdzekļus nav pieprasījis, prasījuma tiesības pret kredītiestādi vai finanšu iestādi tiek zaudētas un līdzekļi piekritīgi valstij. Kredītiestādei vai finanšu iestādei tie būs jāpārskaita valstij ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc attiecīgo apstākļu konstatēšanas.Jaunā kārtība neattieksies uz fiziskajām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Tāpat tā nebūs piemērojama līdzekļiem, kuri ir iesaldēti, arestēti...

Līdz 22. septembrim lauksaimnieki var pieteikties Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalstam mazajās lauku saimniecībās, izziņojis Lauku atbalsta dienests (LAD).Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" piektajā kārtā ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās būs pieejami 4,578 miljoni eiro. Pieejamais finansējums tiks sadalīts pa LAD struktūrvienībām:Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būs pieejami 860 646 eiro, Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 637 598 eiro, Dienvidkurzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 586 056 eiro, Viduslatvijas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 511 452 eiro, Austrumlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 487 084 eiro.Ziemeļaustrumu reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būs pieejami 482 100 eiro, Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 362 829 eiro, Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 349 492 eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 301 093 eiro.Atbalstāmās aktivitātes ir jaunas tehnikas un iekārtu iegāde, lietotas (ne vecākas par 15 gadiem) tehnikas un...

Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē pēc otrreizējās caurlūkošanas galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Deputāti saglabāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iepriekš atbalstīto risinājumu – turpināt investīciju programmu, vienlaikus nosakot stingrākus nosacījumus tās izmantošanai. Līdz ar to termiņuzturēšanās atļauju (TUA) joprojām varēs iegūt, veicot noteiktu ieguldījumu, taču prasības būs ciešāk saistītas ar investīciju ilgumu, tās uzraudzību un drošības apsvērumiem.TUA iegūšanai – 150 000 eiro ieguldījumsViens no būtiskākajiem jaunā regulējuma elementiem ir iespēja saņemt TUA, ieguldot vismaz 150 000 eiro alternatīvo ieguldījumu fondos, kurus pārvalda valsts noteiktā kārtībā atbilstošs fondu pārvaldnieks. Atšķirībā no nekustamā īpašuma tirgus, kas bieži radīja inflācijas spiedienu un fiktīvu darījumu riskus, fondu mehānisms nodrošina kapitāla likviditāti un tiešu kontroli pār to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai. Tas pozicionē Latviju nevis kā lētu "ieejas biļeti" Eiropā, bet gan kā jurisdikciju, kas piesaista mērķtiecīgu un kontrolējamu kapitālu. Tomēr tiesību iegūšana ir tikai pirmais solis; uzturēšanās atļaujas saglabāšana...

Uzņēmumu finanšu analīzes platforma "Intelia", ko izstrādāja nebanku kreditētāja "Capitalia", sākusi publicēt ikmēneša Latvijas uzņēmumu finanšu veselības indeksu. Jūlijā platformā analizēti vairāk nekā 3000 Latvijas uzņēmumu, kuru vidējais finanšu veselības novērtējums sasniedzis 87 punktus no 100, kas atbilst labam finanšu veselības līmenim.Izcils vērtējums saskaras ar sliktām tendencēmDati rāda izteiktas atšķirības uzņēmumu vidū - 43% analizēto uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā izcila, bet ceturtajai daļai jeb 25% tā novērtēta kā slikta. Augstākie vidējie finanšu veselības vērtējumi jūlijā reģistrēti telekomunikāciju, azartspēļu un veselības aprūpes nozarēs, savukārt zemākie - ķīmisko vielu ražošanā un būvniecībā.Uzņēmumu sadalījums pa vērtējuma grupām rāda polarizētu ainu. Izcilu vērtējumu jeb 91-100 punktus saņēmuši 43% uzņēmumu, labu vērtējumu - 14%, apmierinošu - 10%, bet vēl 8% uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā uzlabojama. Savukārt 25% uzņēmumu vērtējums bijis robežās no 0 līdz 60 punktiem, kas atbilst sliktam finanšu veselības līmenim.Samazinās rentabilitāte un pieaug spiediens uz peļņu"Capitalia" vadītājs Juris Grišins norāda, ka 87 punktu...

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā sāk piemērot pirmās jaunās Iepakojuma regulas prasības. Tomēr uzņēmējiem nav jāievieš visas regulā noteiktās prasības vienlaikus – to piemērošana paredzēta vairākos posmos, turklāt atsevišķu prasību ieviešana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicina uzņēmējus jau laikus noskaidrot, kuras prasības attiecas uz viņu darbību, īpaši ņemot vērā, kurā valstī tiek laists tirgū iepakojums vai iepakotā prece.Kas uzņēmumiem jāievēro no 12. augusta?No12. augusta Latvijā tiek piemērotas pirmās Iepakojuma regulas prasības. Tās cita starpā attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Liela daļa šo prasību skar ražotājus un citus tirgus dalībniekus, tādēļ to ietekme uz patērētāju ikdienu pagaidām var nebūt īpaši pamanāma.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Latvijā no 12. augusta netiek ieviesta jaunā regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz tās ieviešanai Latvijā turpinās piemērot pašreizējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.Jaunais ražotāju reģistrs ES dalībvalstīs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts ievest dzīvus dzīvniekus, zivis, svaigus augļus, dārzeņus, graudaugus, gaļas, zivju, piena produktus, dārzeņu un augļu izstrādājumus, lopbarības produktus un citas preces, tām piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. To nosaka grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", kas stājās spēkā 2026. gada 8. augustā.Saskaņā ar tiesību aktā noteikto Latvijā aizliegts ievest šādus lauksaimniecības un lopbarības produktus un dzīvus dzīvniekus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm:dzīvus dzīvniekus, tostarp zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus), kukaiņus, suņus, kaķus;zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, tostarp dzīvas, svaigas vai dzesinātas, saldētas zivis; svaigas,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. augustā otrajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Argumentu apmaiņa komisijas sēdēKārtējo reizi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pret likumprojektu pakotni iebilda Ekonomikas ministrija (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā arī "Fintech Latvija" asociācija.EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis otrajam lasījumam bija iesniedzis virkni priekšlikumu, kas pēc būtības atcēla plānoto reformu. Miezainis sacīja, ka var virzīties uz reformu, taču veicot to pēc būtības un gūstot atbalstu no nozares asociācijas. Tāpat Miezaiņa ieskatā reformai esošajā formā pastāv riski nonākt pretrunā ar Satversmi.EM piedāvāja reformu veikt tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomu, nevis arī attiecībā uz uzraudzību, licencēšanu un patērētāju tiesību aizsardzību.Miezainis priekšlikumos norādīja, ka nav identificēta konkrēta problēma vai trūkumi esošajā uzraudzības modelī, kas pamatotu patērētāju tiesību aizsardzības un licencēšanas funkciju nodošanu Latvijas Bankai.Vienlaikus Miezainis skaidroja, ka ārpus Latvijas Bankas uzraudzības...

Ražotājiem un piegādātājiem, kuru preces palikušas Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā veikalu tīkla "Mere" uzņēmumu rīcībā, nav jāsaņem individuāla Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atļauja vai jāiesniedz dienestam atsevišķs iesniegums, lai šīs preces atgūtu. Savukārt darbiniekiem ir tiesības saņemt neizmaksāto darba samaksu, norāda FID.Sankcijas attiecinātas arī uz "Mere" uzņēmumiemES gada 23. jūlijā noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu "Mere" — SIA "Latprodukti" un UAB "Valiente" filiālē Latvijā —, sankcijas attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.Līdz ar sankciju piemērošanu uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami atbilstoši ES sankciju prasībām.Sankciju piemērošana rada praktiskus jautājumus gan uzņēmumu darbiniekiem, gan piegādātājiem, kuriem ir nenokārtotas saistības ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. FID, reaģējot uz saņemtajiem jautājumiem un iesniegumiem, skaidro, kā šādās situācijās rīkoties.Darba samaksa darbiniekiem ir jāizmaksāDarbiniekam nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums, lai...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus ielu tirdzniecības regulējumā, kas paredz būtiski mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un pašvaldībām. Viena no būtiskākajām izmaiņām – tirdzniecībai privātīpašumā turpmāk vairs nebūs nepieciešama pašvaldības atļauja. Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, dodot pašvaldībām laiku pielāgot savus saistošos noteikumus.Reforma izstrādāta Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas projekta “Ielu tirdzniecības organizācija – efektīvs risinājums mūsdienu pilsētvidei” ietvaros. Četrus mēnešus EM sadarbojās ar Rīgas pašvaldību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un tirdzniecības organizatoriem un tirgotājiem. Izmaiņu virzību sekmējusi arī Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa, kuras priekšlikumus valdība atbalstīja 2026. gada martā.Privātīpašumā pašvaldības atļauja vairs nebūs nepieciešamaLīdz šim ielu tirdzniecībai bija nepieciešama pašvaldības atļauja neatkarīgi no tā, vai tirdzniecība notika uz pašvaldības zemes vai privātīpašumā. Tādējādi uzņēmējam, kurš vēlējās tirgoties privātā teritorijā, bija jāsaņem gan īpašnieka saskaņojums, gan pašvaldības atļauja.Plānotie grozījumi šo kārtību mainīs. Ielu tirdzniecības definīcija tiks sašaurināta, attiecinot to uz publiskai lietošanai nodotu pašvaldības teritoriju. Līdz...

Zemo cenu veikalu tīkla "MERE" (SIA "LATPRODUKTI" un Lietuvas uzņēmuma UAB "Valiente" filiāles Latvijā) darbības pēkšņā pārtraukšana un aktīvu iesaldēšana Eiropas Savienības (ES) sankciju rezultātā ir radījusi kritisku precedentu Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka šis gadījums spilgti ilustrē situāciju, kurā starptautisko sankciju blakusparādības tieši un smagi skar labticīgus vietējos komersantus. Šī brīža krīze pārsniedz atsevišķu uzņēmumu problēmu robežas, radot tiešus draudus Latvijas ražošanas un vairumtirdzniecības nozaru stabilitātei un uzkraujot nesamērīgu slogu uz reģionālās nodarbinātības pleciem. Kā norāda LTA, viens no reģionālajiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem ziņo par kopumā 280 000 EUR vērtiem iesaldētiem aktīviem, kas sadalās šādi:Latvijā: 80 000 EUR;Lietuvā: 160 000 EUR;Čehijā: 40 000 EUR (tostarp arestēts un bloķēts jau veiktais maksājums par preci).Cietušo vidū ir tādi stratēģiski nozīmīgi tirgus spēlētāji kā AS "Kurzemes gaļsaimnieks", kas kopā ar citiem vadošajiem vairumtirgotājiem šobrīd vēršas ministrijās ar pamatotām pretenzijām pret valsts rīcību. Ievērojama daļa piegādātāju izrakstīto rēķinu ir palikuši pilnībā neapmaksāti,...

Lai paplašinot importa aizliegumam pakļauto produktu sarakstu no Krievijas un Baltkrievijas, valdība 4. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem". Turpmāk importa aizliegums attieksies arī uz vairākām produktu grupām, kuru imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā turpinās arī 2026. gadā un kuri līdz šim nebija iekļauti importa aizliegumā.Grozījumi ietekmēs lauksaimniekus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs, norādīts noteikumu projektu anotācijā.Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest regulējumā ietvertos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielā daudzumā.Līdz šim importa aizliegums attiecās uz graudaugiem, dārzeņiem, augļiem un noteiktiem lopbarības produktiem. Turpmāk tas attieksies arī uz dzīviem...

Valdība līdz 2027. gada 1. janvārim apņēmusies izstrādāt risinājumu, lai mazinātu risku, ka uzņēmumi bez īpašnieka ziņas reģistrē juridisko adresi svešā nekustamajā īpašumā, teikts valdības atbildē tiesībsardzei.Tieslietu ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm izvērtēs tiesībsardzes piedāvātos risinājumus, tostarp nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un informācijas tehnoloģiju sistēmās. Tiks vērtēts arī administratīvais slogs privātpersonām un valsts iestādēm, ietekme uz valsts budžetu un iespējamo risinājumu efektivitāte.Valdības sēdē 4. augustā tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) rosināja ieviest sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā transportlīdzekļu pārreģistrācijā Ceļu satiksmes drošības direkcijā – nekustamā īpašuma īpašniekam būtu tiesības elektroniski piekrist vai atteikt uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai savā īpašumā. Priekšlikums guva citu ministru atbalstu.Tiesībsardze Karina Palkova secinājusi – pašreizējā kārtība nenodrošina līdzsvaru starp uzņēmumu ātru reģistrāciju un īpašuma tiesību aizsardzību. Lai gan sistēma ir ērta godprātīgiem uzņēmējiem, tā pieļauj situācijas, kad juridisko adresi iespējams reģistrēt svešā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas.Pēc tiesībsardzes ieskata tas rada būtiskus riskus. Īpašniekam pašam jāpierāda, ka viņam nav...

Digitālā transformācija ir fundamentāli mainījusi uzņēmējdarbības modeļus, ļaujot uzņēmumus dibināt un vadīt no jebkuras vietas pasaulē, neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas. Šajā globālajā sacensībā par ārvalstu investoriem, digitālajiem nomadiem un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem Latvija gatavojas pilnveidot savu līdz šim nepietiekami novērtēto instrumentu – ārzemnieka eID karti. Plāns detalizēti aprakstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ārzemnieka eID kartes attīstību kā attālinātas uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes instrumentu.Globālā konkurence un Latvijas potenciālsPēdējā desmitgadē Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir strauji pieaugusi konkurence par ekonomiski aktīviem ārvalstniekiem. Valstis izmanto digitālo identitāti kā mērķtiecīgu ekonomikas attīstības instrumentu, lai piesaistītu investīcijas un palielinātu eksportu, nenoslogojot valsts fizisko infrastruktūru.Latvijai šis instruments – ārzemnieka eID karte – jau eksistē, taču līdz šim tas nav ticis mērķtiecīgi izmantots kā biznesa piesaistes rīks. Līdz 2026. gada sākumam Latvijā izsniegtas tikai aptuveni 6000 šādas kartes, no kurām vien niecīga daļa – 339 personas – to saņēmušas ar mērķi dibināt uzņēmumus vai...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 23. jūlijā skatīšanai nodeva plašus grozījumus Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likumā. Kā norāda Ekonomikas ministrija (EM), likumprojekta mērķis ir pārņemt jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu, ieviešot mūsdienu digitālajam laikmetam un aprites ekonomikai atbilstošus noteikumus. Jaunie grozījumi nodrošinās to, ka cietušajām personām būs iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.Programmatūra kļūst par "preci"Lai atspoguļotu mūsdienu digitālo laikmetu, termina "prece" definīcijā turpmāk tiks iekļauta arī programmatūra un digitālās izgatavošanas datnes. Programmatūra tiks uzskatīta par preci neatkarīgi no tās piegādes veida – vai tā atrodas viedierīcē, mākonī, vai tiek nodrošināta kā pakalpojums (SaaS). Tas ļaus piemērot atbildību neatkarīgi no vainas. Tomēr izņēmums būs digitālo datņu saturs (piemēram, e-grāmatas un mediju datnes), programmatūras pirmkods, kā arī brīvi pieejama un nekomerciāli piegādāta atvērtā pirmkoda programmatūra,...