Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Kā investori vērtē ieguldījumus MI attīstībā Baltijas valstīs?
Kā investori vērtē ieguldījumus MI attīstībā Baltijas valstīs?
Vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujāto investoru Baltijas valstu reģionu uzskata par pievilcīgāku mākslīgā intelekta (MI) investīcijām nekā citas pasaules vietas, bet tikpat daudzi domā pretēji, liecina uzņēmuma EY ikgadējais European Attractiveness Survey 2026 pētījums, kas analizē jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un investoru attieksmi. MI kļūst par vienu no izšķirošajiem faktoriem valstu konkurētspējā cīņā par ārvalstu investīcijām. “Lai gan investoru vērtējums nav viennozīmīgs, aptuveni katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto uzskata, ka Baltija ir līdzvērtīga citiem pasaules reģioniem. Vienlaikus konkurence par MI investīcijām kļūst arvien sīvāka. Investori skaidri norāda, ka nākamais solis ir mērķtiecīgas investīcijas tehnoloģiju infrastruktūrā un darbinieku tehnoloģisko prasmju uzlabošanā. Latvijai šajā ziņā ir īpaši svarīgi paātrināt tempu,” norāda Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.Baltijas līdere MI investīciju pievilcībā ir IgaunijaSalīdzinot Baltijas valstis, investoru acīs pārliecinoša līdere ir Igaunija – 46% respondentu to uzskata par pievilcīgāko vietu MI investīcijām, inovācijām un tehnoloģiju ieviešanai, un tikai 28% to vērtē kā mazāk pievilcīgu....
Likumā paredz, ka noteiktus būvdarbus varēs veikt arī pašnodarbinātie
Likumā paredz, ka noteiktus būvdarbus varēs veikt arī pašnodarbinātie
Saeima 24. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz paplašināt personu loku, kuras var veikt atsevišķus būvdarbus, kā arī vienkāršot būvju reģistrācijas procesu un mazināt administratīvo slogu būvniecībā. Tas dos plašākas iespējas legāli strādāt cilvēkiem, kuri veic nelielas sarežģītības būvdarbus, vienlaikus saglabājot drošības prasības un būvniecības procesa uzraudzību, iepriekš norādīja atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.Pašnodarbinātie varēs veikt būvdarbus, kuriem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, kā arī tādus darbus, kuriem nepieciešams paziņojums par būvniecību un kas saistīti ar pirmās vai otrās grupas dzīvojamo ēku vai palīgēku.Tāpat grozījumi paplašina vienotā būves reģistrācijas procesa piemērošanu. Tas attieksies uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības, tostarp uz būvniecību uz apbūves tiesības pamata vai citai personai piederošas zemes, ja to pieļauj normatīvie akti.Vienotais pakalpojums nodrošinās, ka iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus kalpos arī kā iesniegums būves reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tādējādi būvniecības...
Kas jāievēro, lai izvairītos no datu aizsardzības pārkāpumiem?
Kas jāievēro, lai izvairītos no datu aizsardzības pārkāpumiem?
Personas datu aizsardzību var salīdzināt ar automašīnu, proti, labs saimnieks rūpēsies par savu auto, laikus veicot plānotās apkopes un remontdarbus, centīsies braukt droši, izvairoties no sadursmēm un ievērojot ceļa īpatnības. Tas palīdz nodrošināt, ka auto ir uzticams un tam nav jāpaliek ceļmalā.Jūsu personas datu aizsardzības sistēmai arī ir svarīgi, lai laikus tiktu veikti darbi, kas palīdz novērst nelaimes iestāšanos.Kā maksimāli izvairīties no incidenta?Esiet rūpīgs pret savām informācijas sistēmām – uzturiet aktuālus sarakstus ar to, ko izmantojat, gan nodrošinājuma aparatūras (hardware), gan programmnodrošinājuma (software) ziņā!Ja iespējams, sistēmas un tīklus segmentējiet tā, lai uzbrucējs, iegūstot piekļuvi vienai sistēmai, nevarētu automātiski piekļūt visai organizācijas IT videi!Nodrošiniet arī rezerves kopijas, kas ir pietiekami aizsargātas pret uzbrucēju piekļuvi vai iznīcināšanu! Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad uzbrukuma rezultātā dati tiek šifrēti vai sistēmas kļūst nepieejamas.Nodrošiniet arī atbilstošus tehniskās drošības pasākumus, piemēram, daudzfaktoru autentifikāciju, drošu paroļu pārvaldību, regulāru programmatūras un sistēmu atjaunināšanu, ugunsmūri un citus tīkla aizsardzības risinājumus,...
No 20. novembra preču iegādei uz nomaksu būs jāizvērtē pircēja maksātspēja
No 20. novembra preču iegādei uz nomaksu būs jāizvērtē pircēja maksātspēja
No 20. novembra, stājoties spēkā grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, pirms preču iegādes uz nomaksu pakalpojuma sniedzējam būs jāizvērtē patērētāja spēja izpildīt saistības, skaidro Ekonomikas ministrija (EM), komentējot izmaiņas preču iegādei uz nomaksu.Uz nomaksu un “pērc tagad, maksā vēlāk” attieksies kreditēšanas prasībasMinistrijā norādīja, ka plānotās izmaiņas nav saistītas ar preču tirdzniecības pielīdzināšanu tā dēvētajiem "ātrajiem kredītiem". No 2026. gada 20. novembra uz atlikto maksājumu pakalpojumiem, piemēram, preču iegādi uz nomaksu vai "pērc tagad, maksā vēlāk" risinājumiem, pirmo reizi pilnā apmērā attiecinās Eiropas Savienības (ES) Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasības Latvijas tiesību aktos, grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.Tas nozīmē, ka uz šādiem pakalpojumiem turpmāk attiecinās patērētāju kreditēšanas regulējums, paredzot pienākumu izvērtēt patērētāja spēju izpildīt uzņemtās saistības.Kādas preces un uzņēmumus skars jaunās prasības?Vienlaikus EM uzsvēra, ka šie pakalpojumi parasti tiek sniegti bez procentiem, nav komersantu pamatdarbība un ir cieši saistīti ar konkrētu preču tirdzniecību, nevis klasisku kreditēšanu. Turklāt tos galvenokārt piedāvā telekomunikāciju uzņēmumi, iegādājoties iedzīvotājiem...
Kuros tirdzniecības uzņēmumos krīzes situācijās iespējami karšu maksājumi bezsaistē?
Kuros tirdzniecības uzņēmumos krīzes situācijās iespējami karšu maksājumi bezsaistē?
Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē – risinājumu, lai tad, kad karšu maksājumi ierastajā veidā nav iespējami interneta vai mobilo sakaru traucējumu dēļ, būtu iespējams iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un medikamentus.Ne visiem cilvēkiem makā ir skaidrā nauda, jo ikdienā ierasts norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka apstākļos, kad nav pieejams internets, fiziskās personas, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, pie noteiktiem pārtikas, degvielas un medikamentu tirgotājiem var iegādāties preces par kopējo summu līdz 200 eiro ar katru karti. Šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu. Pašlaik bezsaistes risinājumu nevar izmantot, maksājumam lietojot viedierīci. Vienlaikus jāņem vērā, ka risinājums nedarbojas, ja attiecīgajam tirgotājam nav pieejama elektrība.Pašlaik risinājums darbojas 10 tirgotāju tirdzniecības vietās:trīs pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotāju veikalu tīklos – Rimi, Maxima un Lidl;četru degvielas tirgotāju degvielas uzpildes...
Baltijas valstis prasmīgi pretojas Eiropas lejupslīdei
Baltijas valstis prasmīgi pretojas Eiropas lejupslīdei
Kamēr Eiropā kopumā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) projektu skaits noslīdējis līdz desmitgades zemākajam līmenim, Baltijas reģions demonstrē pārsteidzošu noturību. Saskaņā ar jaunāko „EY Baltic Attractiveness Survey 2026” pētījumu, 2025. gadā Baltijas valstis kopā piesaistīja 65 ĀTI projektus, tādējādi virzoties pretēji vispārējai Eiropas lejupslīdes tendencei.Starptautisko investoru uzticība Baltijai sasniegusi rekordaugstu līmeni: 69% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida reģiona pievilcības pieaugumu nākamo trīs gadu laikā, bet 64% plāno paplašināt vai uzsākt darbību Baltijā jau tuvākā gada laikā.Tradicionālie līderi zaudē pozīcijasSavukārt jaunākais „EY European Attractiveness Survey 2026” pētījums liecina, ka 2025. gadā 47 Eiropas valstīs tika īstenoti 5 026 ĀTI projekti, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar projektu skaita samazināšanos par 25% krities arī radīto darba vietu skaits. Šādu lejupslīdi veicinājusi lēnāka ekonomikas izaugsme, svārstīgās enerģijas cenas, tirdzniecības spriedze ar ASV, kā arī karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, 60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida, ka Eiropas pievilcība pieaugs...
ECB atkal paaugstina procentu likmes: ko tas nozīmē iedzīvotājiem?
ECB atkal paaugstina procentu likmes: ko tas nozīmē iedzīvotājiem?
Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.Lai gan inflācija pēdējos mēnešos bijusi nedaudz zemāka par gaidīto, eiro zonas ekonomika saglabājusies noturīga. Vienlaikus ECB prognozē, ka enerģijas cenu ietekmē inflācija virs 2% mērķa līmeņa saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc centrālā banka izvēlējusies rīkoties jau tagad, lai nepieļautu plašāku un noturīgāku cenu kāpumu.Kāpēc enerģijas cenas liek ECB paaugstināt likmes?Naftas un dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās. Taču enerģija ir nepieciešama gandrīz visās nozarēs, tāpēc ilgstoši augstas cenas palielina uzņēmumu izmaksas un ar laiku var sadārdzināt arī citas preces un pakalpojumus.ECB pagaidām neredz izteiktu enerģijas cenu ietekmi uz plašāku cenu loku, tomēr uzskata, ka tā var kļūt...
Aktuāla VID informācija paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem
Aktuāla VID informācija paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Kā iesniegt iesniegumu un reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību”, sniedzot praktisku skaidrojumu par iesnieguma aizpildīšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līgumu reģistrēšanu, datu izmaiņu veikšanu un paziņotās saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Materiāls pēdējo reizi aktualizēts 2026. gada 9. septembrī.Iesniegums jāiesniedz piecu darbdienu laikāVID atgādina, ka par līguma noslēgšanu jāinformē dienests piecu darbdienu laikā. EDS iesniegums atrodams sadaļā “Iesniegumi”, izvēloties “Paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācija, datu maiņa vai izslēgšana”. Svarīga nianse – laukā “Darbības periods” sākuma datumu “no” nevar norādīt vairāk nekā piecas darbdienas atpakaļ.Vienlaikus VID skaidro, ka lauks “līdz” nav paredzēts līguma termiņa beigu datuma norādīšanai. Tas ir paziņotās saimnieciskās darbības faktiskās veikšanas beigu datums, tādēļ reģistrācijas brīdī to neaizpilda. Beigu datumu norāda tad, kad paziņotā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta.Līguma kopija ir obligātaIesnieguma sadaļā “Līgumi” jāievada nepieciešamā informācija un jāpievieno līguma kopija. Ja nepieciešams, var pievienot arī papildu dokumentus, piemēram, pielikumus vai vienošanās.VID īpaši vērš uzmanību uz gadījumiem,...
IKT iepirkumu moratorijs ļāvis ietaupīt 21,2 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu
IKT iepirkumu moratorijs ļāvis ietaupīt 21,2 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu
Finanšu ministrijas (FM) darba grupa, kas Ministru prezidenta noteiktā moratorija ietvaros vērtē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus, sniegusi jaunākos datus par pieteikumu izskatīšanu un budžeta līdzekļu ietaupījumu.Līdz šā gada 4. septembrim FM saņēmusi 46 pieteikumus izņēmuma piemērošanai par kopējo plānoto summu 180,7 miljoni eiro.Iepirkumu izvērtēšanas statussPieteikumu skaitsKopējā summa (EUR)Pieteikti izņēmuma piemērošanai46180 703 869Ieteikti saskaņošanai finanšu ministram1427 188 423Novērstie valsts budžeta izdevumi–21 200 000 Lai gan darba grupa nav sniegusi nevienu oficiālu negatīvu atzinumu, izdevumu ietaupījums panākts netiešā veidā: saņemot papildu informācijas pieprasījumus no FM, vairākas iestādes savus pieteikumus atsauca, atlika vai apturēja.Finanšu ministrs Māris Kučinskis norāda:“Ja ir iestādes, kas, saņemot FM darba grupas jautājumus, nolemj iepirkumu nemaz neveikt, ir skaidrs, ka runa ir bijusi par nelietderīgiem izdevumiem, kas šobrīd tiek novērsti.”Darba grupa turpina vērtēt iesniegumus arī pēc moratorija pagarināšanas. Izņēmumi tiek pieļauti tikai gadījumos, ja IKT iepirkums ir nepieciešams:kritisku valsts funkciju nodrošināšanai;kiberdrošības stiprināšanai;Ministru kabineta saskaņotu Eiropas Savienības fondu IKT...
Kad precei var piešķirt Latvijas vai ES izcelsmi, ja izmantotas dažādas izcelsmes sastāvdaļas?
Kad precei var piešķirt Latvijas vai ES izcelsmi, ja izmantotas dažādas izcelsmes sastāvdaļas?
Ja Latvijā tiek pārstrādātas gan no trešās valsts, gan no Eiropas Savienības ievestas izejvielas, ar ražošanas procesu vien nepietiek, lai gala precei piešķirtu Latvijas izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, ka būtiska nozīme ir tam, kur iegūta materiālu lielākā daļa, un šajā gadījumā to nosaka pēc svara.VID uzziņā vērtēta situācija, kurā uzņēmums plāno Latvijā pārstrādāt kristālisko amonija sulfātu. Daļa izejvielas tiek ievesta no Ķīnas, bet otra daļa iegādāta Beļģijā un ir ar Eiropas Savienības (ES) preces statusu. Abas izejvielas Latvijā paredzēts mehāniski un termiski apstrādāt un granulēt, iegūstot granulētu amonija sulfātu.Svarīgi, ka pēc pārstrādes gala precei saglabājas tas pats Kombinētās nomenklatūras (KN) kods – 3102210000.Kad precei mainās izcelsmes valsts?Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, izcelsmes valsts ir tā, kurā veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.Tomēr konkrētajā gadījumā VID secināja,...
Vai drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks nevēlas sniegt konkrētus personas datus?
Vai drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks nevēlas sniegt konkrētus personas datus?
Lai saņemtu kādu pakalpojumu, cilvēkam lūdz norādīt dažādus personas datus, piemēram, vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, dzīvesvietas adresi vai personas kodu. Taču vai pakalpojuma sniedzējs drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks kādus no šiem datiem nevēlas norādīt? Īsumā - tas ir atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja datu iegūšanas nolūka un tiesiskā pamata, informē Datu valsts inspekcija. Kā izvērtēt, vai pieprasītie personas dati ir nepieciešami pakalpojuma sniegšanai?Atsevišķus pakalpojumus nav iespējams sniegt, neapstrādājot noteiktus personas datus. Piemēram, preces piegādei nepieciešama piegādes adrese, savukārt saziņai par nodarbības laika izmaiņām var būt vajadzīgs tālruņa numurs vai e-pasta adrese. Personas datu sniegšana var būt obligāta arī tad, ja pakalpojuma sniedzējam normatīvajos aktos noteikts pienākums identificēt klientu, pārbaudīt viņa vecumu vai iegūt citu konkrētu informāciju. Ja persona šādus datus nesniedz, pakalpojuma sniedzējs var nespēt izpildīt tam noteikto pienākumu un līdz ar to arī sniegt pakalpojumu.Tomēr katram pieprasītajam datu veidam jābūt saistītam ar konkrētu un saprotamu nolūku.Piemēram, Pēteris Datiņš interneta veikalā iegādājas...
Kā informēt cilvēkus par personas datu aizsardzības pārkāpumu?
Kā informēt cilvēkus par personas datu aizsardzības pārkāpumu?
Datu “noplūdes” gadījumā organizācijai ir jāspēj ne tikai novērst incidenta sekas, bet arī savlaicīgi un saprotami informēt cilvēkus, kurus pārkāpums varētu skart. Īpaši sarežģīti tas var būt situācijās, kad potenciāli skarto cilvēku skaits ir ļoti liels un nav iespējams katru personu uzrunāt individuāli - piemēram, nesenais CSDD kiberincidents, kura rezultātā trešās personas ieguva informāciju par vēsturiskajās maksājumu kvītīs ietvertajiem datiem (CSDD 2026. gada 18. augustā paziņoja, ka incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu), norāda Datu valsts inspekcija.Ne vienmēr jāinformē katrsDatu regula nenosaka, ka visos gadījumos katrs cilvēks jāinformē individuāli, jo ne visos gadījumos ir praktiski vai samērīgi katram nosūtīt individuālu paziņojumu. Ja kiberincidentā potenciāli skarti simti tūkstoši vai pat miljoni cilvēku, var būt ļoti sarežģīti un prasīt neproporcionāli daudz resursu, lai katru personu identificētu un atsevišķi uzrunātu. Turklāt cilvēkiem var būt mainīti e-pasti vai arī viņi gluži vienkārši to regulāri nepārbauda. Šādā gadījumā Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj publisku paziņojumu vai...
Vai precei tiks pagarināts garantijas laiks, ja tā nodota remontā?
Vai precei tiks pagarināts garantijas laiks, ja tā nodota remontā?
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un veicinātu aprites ekonomiku.Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī lielāku apritīgumu ekonomikā.Pārņemot direktīvas prasības, nepieciešams veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, papildinot to ar jauniem terminiem, nosakot papildu pienākumus ražotājiem attiecībā uz remontēšanu, kā arī nosacījumus remonta veidlapai un remonta platformai.Grozījumi paredz papildināt likumu ar jauniem terminiem - "remontētājs", "remontējamības prasības", "remonts", "remonta platforma", "pilnvarotais pārstāvis", "izplatītājs", "importētājs" un "pārjaunošana".Remontējamība kļūs par preces atbilstības prasībuPatlaban regulējums paredz, ka prece uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tā atbilst vairākām prasībām, piemēram, ja tā atbilst pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajam preces aprakstam, ir derīga mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas, un citām...
No 1. septembra aizliegts ievest noteiktas rūpniecības preces no Krievijas un Baltkrievijas
No 1. septembra aizliegts ievest noteiktas rūpniecības preces no Krievijas un Baltkrievijas
No 1. septembra ir spēkā Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kuros atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam norādītas rūpniecības preces, ko aizliegts ievest Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Tāpat ir aizliegta Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm. Aizliegums līdz 2027. gada 30. jūnijam ievest (importēt) rūpniecības preces Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un aizliegums ievest (importēt) Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm attiecas uz precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras:I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;I...
Lauksaimniekiem investīcijām būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro
Lauksaimniekiem investīcijām būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro
Lauksaimniekiem būs pieejami aizdevumi investīcijām ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro, paredz 25. augustā valdībā atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 506 "Kārtība, kādā piešķir aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimnieciskās darbības un citas saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā", kas noteic jaunu finanšu instrumentu - aizdevumiem ar kapitāla atlaidi.Kapitāla atlaide varēs sasniegt pusi no aizdevuma pamatsummasZemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību lauksaimniekiem, veicinātu jaunu saimniecību veidošanos, darbības pārorientāciju un ražošanas dažādošanu, kā arī jaunu produktu ražošanu pārstrādē. Programmas īstenošanai paredzēti 19 miljoni eiro no Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.Jaunā programma paredz iespēju pēc investīciju īstenošanas un noteikto saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšanas dzēst daļu no AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas. Kapitāla atlaide varēs sasniegt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Atbalsta saņēmēja kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā taksācijas gadā nedrīkstēs pārsniegt 250 000...