Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Pētījums atklāj, kāds bijis uzņēmēju noskaņojums aizvadītā gada nogalē
Pētījums atklāj, kāds bijis uzņēmēju noskaņojums aizvadītā gada nogalē
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskojusi Latvijas uzņēmumu vadītāju noskaņojuma 2025. gada novembrī - decembrī pētījumu jeb LTRK indeksu. Vienlaikus noskaidrots arī uznemeju viedoklis dazados ar uznemejdarbibu saistitos jautajumos. Tajā vērtēti izaicinājumi turpmākajai uzņēmējdarbības attīstībai. Aptaujas veiktas sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā 2025. gada 4. ceturksnī piedalījās 750 uzņēmēji visā Latvijā. Optimisms pavisam nelielsIzvērtējot jaunākos indeksa datus, LTRK secina: uzņēmēji arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos saglabā piesardzīgu optimismu, taču, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu, optimisma līmenis ir nedaudz sarucis. Tas liecina par pieaugošu nenoteiktību par nākotni – ģeopolitiskā situācija joprojām ir saspringta, birokrātiskie šķēršļi kavē uzņēmumu attīstību un Latvijas ekonomikas izrāviens nav vērojams.LTRK indeksa vērtība turpina atrasties virs 50 punktu robežas – tā ir 50,31 punkti, kas liecina par pavisam nelielu uzņēmēju optimismu, tomēr, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 0,4 punktiem. Lai arī noskaņojums par ekonomisko situāciju valstī saglabājas pozitīvs, tam ir...
Tirgotāji nepareizi piemēro atlaidi no 30 dienu zemākās cenas
Tirgotāji nepareizi piemēro atlaidi no 30 dienu zemākās cenas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) novērojis, ka internetveikalos "Melnās piektdienas" kampaņas laikā no visiem gadījumiem, kuros tirgotāji bija norādījuši 30 dienu cenas informāciju, 41,57% jeb 18 230 gadījumos atlaide nebija piemērota no 30 dienu zemākās cenas.Kopumā PTAC pārbaudījis 1,327 miljonus preču, tostarp 9% preču jeb 121 420 gadījumos bija piemērotas atlaides, bet 36% preču jeb 43 855 gadījumos no kopējā atlaižu piedāvājumu skaita bija norādīta 30 dienu cenas informācija.PTAC arī secinājis, ka no visiem atlaižu piedāvājumiem 2,6% jeb 3187 gadījumos kampaņas laikā tika mainīta pārdošanas cena, bet 1,5% jeb 1779 gadījumos tika mainīta sākotnējā cena.Izplatītākais pārkāpums bija nepareizi piemērota atlaide no 30 dienu zemākās cenas.Konstatēti arī gadījumi, kad atlaižu periodi ir bijuši nepamatoti ilgi - līdz 58 dienām, kas maldina patērētājus par piedāvājuma ekskluzivitāti.PTAC secina, ka patlaban komercprakse Latvijas e-vidē attiecībā uz atlaižu piedāvāšanu daudzos gadījumos ir maldinoša. Visbiežāk tirgotāji pārkāpj prasības ar nepareizu atlaižu piemērošanu - atlaide netiek aprēķināta no 30...
DVI publicē telemārketinga vadlīnijas: bez skaidras piekrišanas zvani ir aizliegti
DVI publicē telemārketinga vadlīnijas: bez skaidras piekrišanas zvani ir aizliegti
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā komerciālu paziņojumu sūtīšana zvanu veidā joprojām ir aktuāla, taču tā nereti kļūst apgrūtinoša saņēmējiem un skar viņu tiesības uz privātumu. Lai veicinātu godprātīgu attieksmi pret klientiem un palīdzētu uzņēmumiem sakārtot iekšējos procesus, Datu valsts inspekcija (DVI) ir izstrādājusi visaptverošas vadlīnijas telemārketinga jomā.Piekrišana – telemārketinga "zelta likums"Pati būtiskākā atziņa, kas caurvij jauno vadlīniju dokumentu, ir skaidra: komerciālu paziņojumu sūtīšana fiziskai personai ir pieļaujama tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi brīvu un nepārprotamu piekrišanu. Piekrišana nevar būt pasīva – klusēšana vai atteikuma iespējas neizmantošana nav uzskatāma par piekrišanu.Svarīgi atcerēties, ka atsaukt savu piekrišanu personai jābūt tikpat viegli, cik to bija sniegt. Ja klients piekrišanu sniedzis ar vienu klikšķi internetā, uzņēmums nedrīkst pieprasīt veikt maksas zvanu noteiktā darba laikā, lai no šīs iespējas atteiktos.Kas ir kas? Pārziņa un apstrādātāja atbildībaVadlīnijas skaidri nodala lomas telemārketinga procesos. Pārzinis (uzņēmums, kura interesēs tiek veikti zvani) ir galvenais atbildīgais par datu apstrādes likumību gan klientu,...
ES vēlas stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību un uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem
ES vēlas stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību un uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem
Cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropā nepieciešams stiprināt finanšu plūsmu uzraudzību, uzlabot piekļuvi kriptoaktīvu datiem un aktīvāk īstenot pārrobežu sadarbību, tika secināts 23. janvārī notikušajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu ministru padomes sanāksmē, kurā Latviju pārstāvēja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.Organizētā noziedzība ES ik gadu rada 139 miljardu eiro nelikumīgus ienākumus, taču konfiscēti tiek tikai aptuveni 2% no šīs summas, tas nozīmē, ka likuma pārkāpēji saglabā finansiālās iespējas turpināt un paplašināt savu darbību, negatīvi ietekmējot tiesiskumu un legālo ekonomiku.Kā risinājumus problēmai dalībvalstu pārstāvji uzsvēruši nepieciešamību stiprināt finanšu plūsmu caurskatāmību un uzraudzību, uzlabot piekļuvi finanšu un kriptoaktīvu datiem un stiprināt pārrobežu sadarbību. Paegļkalnas skatījumā, šobrīd galvenā prioritāte ir tieši esošo instrumentu ieviešana un efektīva īstenošana praksē.Sanāksmē tika aktualizēta nepieciešamība risināt informācijas pieejamības izaicinājumus pārrobežu izmeklēšanās, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.Diskusijās par krimināltiesību politiku, dalībvalstis bija vienisprātis, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem un jauniešiem, apcietinājumam jābūt galējam...
VID gadā vidēji 50 adreses iekļauj riska adrešu sarakstā
VID gadā vidēji 50 adreses iekļauj riska adrešu sarakstā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) gadā pieņem vidēji 50 lēmumus par kādas adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā.Pēc VID datiem šā gada 19. janvārī riska adrešu reģistrā bija aktīvas 795 adreses.Dienestā norāda, ka uzņēmuma adreses iekļaušana riska adrešu sarakstā ir instruments iespējamu fiktīvas uzņēmējdarbības un nodokļu nenomaksas risku novēršanai.Riska adrešu saraksts Latvijā ir ieviests kā preventīvs instruments, kas palīdz agrīni identificēt un ierobežot fiktīvu uzņēmējdarbību, pirms valstij vai godprātīgiem uzņēmējiem rodas būtiski zaudējumi.VID skaidro, ka līdzšinējā prakse apliecina, ka riska adrešu regulējums ir efektīvs, tiesisks un sabiedrības interesēm atbilstošs instruments. Piemēram, savulaik desmitiem negodprātīgu komersantu reģistrējās pat graustos un sabiedriskajās tualetēs, tagad šāda prakse nav "norma".Ja adrese ir nonākusi riska sarakstā, īpašniekam ir tiesības iesniegt VID iesniegumu, lai pēc situācijas sakārtošanas, tā tiktu no saraksta izslēgta. Tāpat adreses īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir iespēja saņemt atļauju savas uzņēmējdarbības reģistrācijai, skaidro VID.Dienestā atzīmē, ka Uzņēmumu reģistrs uz īpašnieku iesniegumiem reaģē ātri, vienlaikus tiek domāts...
Virza grozījumus negodīgas tirdzniecības ierobežošanai pārtikas nozarē
Virza grozījumus negodīgas tirdzniecības ierobežošanai pārtikas nozarē
Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.janvārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot arī ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Būtiskas izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist...
Saeima atbalsta iespēju iedzīvotājiem kredītinformācijas birojos aizliegt sev ņemt kredītus
Saeima atbalsta iespēju iedzīvotājiem kredītinformācijas birojos aizliegt sev ņemt kredītus
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu paketi, kas paredz, ka fiziskas personas nākotnē varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu.Grozījumi konceptuāli atbalstīti Kredītinformācijas biroju likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma.EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "Crefo birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.Jau pašlaik "Crefo birojs" savā mājaslapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "Crefo birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir...
Patērētāju (nebanku) kreditēšanas rezultāti 2025. gada pirmajā pusgadā
Patērētāju (nebanku) kreditēšanas rezultāti 2025. gada pirmajā pusgadā
Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) sagatavojis apskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas rezultātiem 2025. gada pirmajā pusgadā. Latvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus šai laikā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, taču šī izaugsme bija nevienmērīga starp dažādiem kredītu veidiem – straujāk pieauga līzingu un distances kredītu apjomi, bet samazinājās patēriņa un hipotekāro kredītu aktivitāte.Tirgus stabilitāte2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija spēkā 38 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai – par vienu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 35 kapitālsabiedrības, kas ir tikpat, cik 2024. gada otrajā pusgadā.Gan stabilais tirgus dalībnieku skaits, gan fakts, ka periodā netika apturētas vai anulētas licences, kā arī labā kredītportfeļa kvalitāte liecina par tirgus stabilitāti.PTAC uzraugāmā kredītu portfelī ietilpst: līzingi, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti (klātienē un distancē izsniegtie kredīti t.sk. kredītlīnijas), lombardi.Pieaug kredītportfelisUz 2025. gada 30. jūniju kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis sasniedza 1,318 miljardus eiro. Tas ir par 178,67 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk...
FM saskata efektivitāti, patērētāju aizstāvji – apdraudējumu: nebanku kreditētāju uzraudzības reforma izraisa asas diskusijas
FM saskata efektivitāti, patērētāju aizstāvji – apdraudējumu: nebanku kreditētāju uzraudzības reforma izraisa asas diskusijas
Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka nebanku jeb patērētāju kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai būtiski mazinātu uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un lieku administratīvo slogu gan valsts institūcijām, gan pašai nozarei. Pašlaik kreditētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli veic trīs institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID), un to pieeja atšķiras atkarībā no konkrētā pakalpojumu sniedzēja riskiem. FM norāda, ka praksē veidojas situācijas, kad vienam un tam pašam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas nozīmē paralēlas pārbaudes, atšķirīgas prasības un dublējošus procesus. Piemēram, kredītiestādes meitassabiedrību – patērētāju kreditētāju – uzrauga PTAC, kamēr tās mātessabiedrību – kredītiestādi – uzrauga Latvijas Banka. Līdzīga sadrumstalotība vērojama arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kur uzraudzības funkcijas dalās starp PTAC un VID.FM uzsver, ka šāda sistēma neļauj efektīvi koncentrēt finanšu un cilvēkresursus vienuviet un rada lieku administratīvo slogu. Tāpēc ministrija piedāvā nodot nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un...
Februārī sāks pieņemt projektu pieteikumus investīcijām lauku saimniecībās
Februārī sāks pieņemt projektu pieteikumus investīcijām lauku saimniecībās
Lauku atbalsta dienests (LAD) no 20. februāra uzsāks projektu pieteikumu pieņemšanu vairākiem atbalsta pasākumiem lauku saimniecību attīstībai. LAD aicina ņemt vērā, ka pieteikšanās tiek uzsākta februārī, taču projektu iesniegšanas beigu termiņi pasākumiem atšķiras.Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējaiNo 20. februāra līdz 20. martam pieteikumus pieņem atbalsta pasākumam LA 4.1.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai” - mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.Atbalstam var pieteikties lauku saimniecības, tai skaitā lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kuras veic lauksaimniecisko darbību.Trešās kārtas publiskais finansējums: mazajām lauku saimniecībām ir 16,7 miljoni eiro; vidējām lauku saimniecībām – 18,4 miljoni eiro.Finansējums tiek sadalīts proporcionāli pa reģioniem atbilstoši LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojumam (detalizēts sadalījums pa reģioniem pieejams LAD tīmekļvietnē).Svarīgi! Atbalsta pretendentam maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanai ņems vērā iepriekšējās kārtās piešķirto finansējumu. Par to plašāka informācija skatāma LAD tīmekļvietnē.Atbalsts preventīvajiem ieguldījumiemNo 20. februāra līdz 20. jūlijam LA...
Latvijas kredītreitings saglabājas esošajā A3 līmenī. Ko tas nozīmē?
Latvijas kredītreitings saglabājas esošajā A3 līmenī. Ko tas nozīmē?
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's 16. janvārī apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Moody`s norāda, ka Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A3 līmenī pamato valsts spēcīgais institucionālais ietvars un valdības rīcībspēja, kas nodrošināja stingras fiskālās politikas konsekventu īstenošanu un apliecināja spēju pārvarēt dažādus ārējo faktoru izraisītus izaicinājumus, tostarp valsts ekonomikai pielāgojoties jauniem apstākļiem pandēmijas un enerģētikas krīzes divkāršo satricinājumu laikā, ziņo Finanšu ministrija.Saskaņā ar aģentūras viedokli, Latvijas kredītreitinga apstiprināšana esošajā līmenī atspoguļo arī stabilus ekonomiskās izaugsmes pamatus un augstu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.Kur A3 atrodas reitingu skalā?LīmenisMoody's reitingsRaksturojumsAugstākaisAaaMinimāls risks (piemēram, Vācija)AugstsAa1, Aa2, Aa3Ļoti zems risksAugstāks vidējaisA1, A2, A3Zems risks ( Latvija)Zemāks vidējaisBaa1, Baa2, Baa3Mērens risks (pēdējais investīciju līmenis)SpekulatīvsBa1 un zemākAugsts risksĢeopolitiskie riski nemazināsStabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo Moody’s viedokli, ka Latvijas ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, lai gan tos mazina valsts dalība NATO, NATO karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana....
Uzņēmumu reģistrs nodrošinās ar eZīmogu apliecinātas bezmaksas izziņas
Uzņēmumu reģistrs nodrošinās ar eZīmogu apliecinātas bezmaksas izziņas
Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzē "info.ur.gov.lv" turpmāk bez maksas varēs iegūt ar eZīmogu apliecinātu UR sagatavotu informāciju jeb izziņu par juridiskām personām un citiem UR reģistrētiem subjektiem.eZīmogs apliecina, ka izziņas saturs nav mainīts un apstiprina, ka to ir sagatavojis UR. Dokumentu ir iespējams nosūtīt un apstrādāt elektroniski, novēršot nepieciešamību apliecināt to ar fizisku zīmogu.Lietotāji var izvēlēties piemērotāko no trīs dokumenta saglabāšanas iespējām - bez eZīmoga, ar eZīmogu PDF formātā, vai ar eZīmogu ASiC-E formātā. Apzīmogotās izziņas var pārbaudīt portālā "eParaksts.lv" vai programmā "eParakstītājs 3.0".UR galvenā valsts notāre Laima Letiņa uzsver, ka valsts nodrošināta informācija par uzņēmumiem ir būtisks resurss ikvienam, kurš vēlas pārliecināties par darījuma partneru reputāciju un juridisko situāciju.Savukārt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols norāda, ka eZīmoga izmantošana Latvijā turpina būtiski pieaugt. 2025. gadā ar LVRTC izsniegto eZīmogu tika apzīmogoti vairāk nekā 3,2 miljoni dokumentu.eZīmogs nodrošina dokumentu integritāti un to izcelsmes autentiskumu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu...
Kā jāizskatās datu apstrādes piekrišanas anketai?
Kā jāizskatās datu apstrādes piekrišanas anketai?
Piekrišana ir viens no likumiskajiem pamatiem personas datu apstrādei. Tā nozīmē, ka cilvēks brīvprātīgi, konkrēti un nepārprotami piekrīt savu datu apstrādei vienam vai vairākiem nolūkam. Piekrišanai jābūt dokumentētai un pierādāmai, lai pārzinis varētu apliecināt, ka tā ir saņemta atbilstoši prasībām. Tāpēc situācijās, kad piekrišana tiek lūgta klātienē, noderīga ir rakstiska veidlapa, kas nodrošina skaidrību gan organizācijai, gan klientam, norāda Datu Valsts inspekcija. Piemērs: Saimniecības preču veikals savas lojalitātes kartes anketā iekļāvis sadaļu, kur klients var piekrist, ka komersants apstrādās klienta vārdu un dzimšanas datumu, lai uz vārda un dzimšanas dienu sūtītu SMS ar īpašajiem piedāvājumiem, kurus izmantot savu svētku laikā. Piekrišanas veidlapai, kas paredzēta personas datu apstrādei, jābūt skaidrai, saprotamai un viegli uztveramai. Lai veidlapu nesarežģītu, tajā var iekļaut minimālo, uz piekrišanas brīdi svarīgāko informāciju, lai nepārsātinātu uztveramo informāciju, kā arī neiekavētu paša pakalpojuma vai procesa ilgumu. Piekrišanas veidlapā jānorāda: Kas apstrādās datus (uzņēmums, individuāls komersants), tā nosaukums; Kāpēc dati nepieciešami; Kādi...
ES nākamgad ieviesīs trīs eiro nodevu nelieliem sūtījumiem no trešajām valstīm
ES nākamgad ieviesīs trīs eiro nodevu nelieliem sūtījumiem no trešajām valstīm
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri 12. decembrī vienojās no 2026. gada 1. jūlija ieviest trīs eiro nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas. Taču šī nodeva būs pagaidu pasākums un saglabāsies spēkā līdz 2028. gadam, kad visām ES importētajām precēm tiks piemērota muitas nodeva neatkarīgi no to vērtības. Francijas finanšu ministrs Rolāns Leskīrs atzinīgi novērtēja šīs nodevas ieviešanu, nodēvējot to par lielu uzvaru Eiropas Savienībai. "Eiropa veic konkrētus pasākumus, lai aizsargātu savu vienoto tirgu, patērētājus un suverenitāti," sacīja ministrs. Eiropas mazumtirgotāji apgalvo, ka viņi saskaras ar negodīgu konkurenci, ko rada tādas ārvalstu platformas kā "AliExpress", "Shein" un "Temu", kuras, viņuprāt, bieži neievēro ES stingrās prasības attiecībā uz preču tirdzniecību. Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas "Temu" un "Shein". Eiropas Komisijas dati liecina, ka pērn ES tika...
Nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci
Nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci
Saeimas deputāti 11. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai...