BIZNESS

No 20. novembra, stājoties spēkā grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, pirms preču iegādes uz nomaksu pakalpojuma sniedzējam būs jāizvērtē patērētāja spēja izpildīt saistības, skaidro Ekonomikas ministrija (EM), komentējot izmaiņas preču iegādei uz nomaksu.Uz nomaksu un “pērc tagad, maksā vēlāk” attieksies kreditēšanas prasībasMinistrijā norādīja, ka plānotās izmaiņas nav saistītas ar preču tirdzniecības pielīdzināšanu tā dēvētajiem "ātrajiem kredītiem". No 2026. gada 20. novembra uz atlikto maksājumu pakalpojumiem, piemēram, preču iegādi uz nomaksu vai "pērc tagad, maksā vēlāk" risinājumiem, pirmo reizi pilnā apmērā attiecinās Eiropas Savienības (ES) Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasības Latvijas tiesību aktos, grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.Tas nozīmē, ka uz šādiem pakalpojumiem turpmāk attiecinās patērētāju kreditēšanas regulējums, paredzot pienākumu izvērtēt patērētāja spēju izpildīt uzņemtās saistības.Kādas preces un uzņēmumus skars jaunās prasības?Vienlaikus EM uzsvēra, ka šie pakalpojumi parasti tiek sniegti bez procentiem, nav komersantu pamatdarbība un ir cieši saistīti ar konkrētu preču tirdzniecību, nevis klasisku kreditēšanu. Turklāt tos galvenokārt piedāvā telekomunikāciju uzņēmumi, iegādājoties iedzīvotājiem...

Kamēr Eiropā kopumā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) projektu skaits noslīdējis līdz desmitgades zemākajam līmenim, Baltijas reģions demonstrē pārsteidzošu noturību. Saskaņā ar jaunāko „EY Baltic Attractiveness Survey 2026” pētījumu, 2025. gadā Baltijas valstis kopā piesaistīja 65 ĀTI projektus, tādējādi virzoties pretēji vispārējai Eiropas lejupslīdes tendencei.Starptautisko investoru uzticība Baltijai sasniegusi rekordaugstu līmeni: 69% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida reģiona pievilcības pieaugumu nākamo trīs gadu laikā, bet 64% plāno paplašināt vai uzsākt darbību Baltijā jau tuvākā gada laikā.Tradicionālie līderi zaudē pozīcijasSavukārt jaunākais „EY European Attractiveness Survey 2026” pētījums liecina, ka 2025. gadā 47 Eiropas valstīs tika īstenoti 5 026 ĀTI projekti, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar projektu skaita samazināšanos par 25% krities arī radīto darba vietu skaits. Šādu lejupslīdi veicinājusi lēnāka ekonomikas izaugsme, svārstīgās enerģijas cenas, tirdzniecības spriedze ar ASV, kā arī karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, 60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida, ka Eiropas pievilcība pieaugs...

Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē – risinājumu, lai tad, kad karšu maksājumi ierastajā veidā nav iespējami interneta vai mobilo sakaru traucējumu dēļ, būtu iespējams iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un medikamentus.Ne visiem cilvēkiem makā ir skaidrā nauda, jo ikdienā ierasts norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka apstākļos, kad nav pieejams internets, fiziskās personas, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, pie noteiktiem pārtikas, degvielas un medikamentu tirgotājiem var iegādāties preces par kopējo summu līdz 200 eiro ar katru karti. Šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu. Pašlaik bezsaistes risinājumu nevar izmantot, maksājumam lietojot viedierīci. Vienlaikus jāņem vērā, ka risinājums nedarbojas, ja attiecīgajam tirgotājam nav pieejama elektrība.Pašlaik risinājums darbojas 10 tirgotāju tirdzniecības vietās:trīs pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotāju veikalu tīklos – Rimi, Maxima un Lidl;četru degvielas tirgotāju degvielas uzpildes...

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.Lai gan inflācija pēdējos mēnešos bijusi nedaudz zemāka par gaidīto, eiro zonas ekonomika saglabājusies noturīga. Vienlaikus ECB prognozē, ka enerģijas cenu ietekmē inflācija virs 2% mērķa līmeņa saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc centrālā banka izvēlējusies rīkoties jau tagad, lai nepieļautu plašāku un noturīgāku cenu kāpumu.Kāpēc enerģijas cenas liek ECB paaugstināt likmes?Naftas un dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās. Taču enerģija ir nepieciešama gandrīz visās nozarēs, tāpēc ilgstoši augstas cenas palielina uzņēmumu izmaksas un ar laiku var sadārdzināt arī citas preces un pakalpojumus.ECB pagaidām neredz izteiktu enerģijas cenu ietekmi uz plašāku cenu loku, tomēr uzskata, ka tā var kļūt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Kā iesniegt iesniegumu un reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību”, sniedzot praktisku skaidrojumu par iesnieguma aizpildīšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līgumu reģistrēšanu, datu izmaiņu veikšanu un paziņotās saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Materiāls pēdējo reizi aktualizēts 2026. gada 9. septembrī.Iesniegums jāiesniedz piecu darbdienu laikāVID atgādina, ka par līguma noslēgšanu jāinformē dienests piecu darbdienu laikā. EDS iesniegums atrodams sadaļā “Iesniegumi”, izvēloties “Paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācija, datu maiņa vai izslēgšana”. Svarīga nianse – laukā “Darbības periods” sākuma datumu “no” nevar norādīt vairāk nekā piecas darbdienas atpakaļ.Vienlaikus VID skaidro, ka lauks “līdz” nav paredzēts līguma termiņa beigu datuma norādīšanai. Tas ir paziņotās saimnieciskās darbības faktiskās veikšanas beigu datums, tādēļ reģistrācijas brīdī to neaizpilda. Beigu datumu norāda tad, kad paziņotā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta.Līguma kopija ir obligātaIesnieguma sadaļā “Līgumi” jāievada nepieciešamā informācija un jāpievieno līguma kopija. Ja nepieciešams, var pievienot arī papildu dokumentus, piemēram, pielikumus vai vienošanās.VID īpaši vērš uzmanību uz gadījumiem,...

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa, kas Ministru prezidenta noteiktā moratorija ietvaros vērtē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus, sniegusi jaunākos datus par pieteikumu izskatīšanu un budžeta līdzekļu ietaupījumu.Līdz šā gada 4. septembrim FM saņēmusi 46 pieteikumus izņēmuma piemērošanai par kopējo plānoto summu 180,7 miljoni eiro.Iepirkumu izvērtēšanas statussPieteikumu skaitsKopējā summa (EUR)Pieteikti izņēmuma piemērošanai46180 703 869Ieteikti saskaņošanai finanšu ministram1427 188 423Novērstie valsts budžeta izdevumi–21 200 000 Lai gan darba grupa nav sniegusi nevienu oficiālu negatīvu atzinumu, izdevumu ietaupījums panākts netiešā veidā: saņemot papildu informācijas pieprasījumus no FM, vairākas iestādes savus pieteikumus atsauca, atlika vai apturēja.Finanšu ministrs Māris Kučinskis norāda:“Ja ir iestādes, kas, saņemot FM darba grupas jautājumus, nolemj iepirkumu nemaz neveikt, ir skaidrs, ka runa ir bijusi par nelietderīgiem izdevumiem, kas šobrīd tiek novērsti.”Darba grupa turpina vērtēt iesniegumus arī pēc moratorija pagarināšanas. Izņēmumi tiek pieļauti tikai gadījumos, ja IKT iepirkums ir nepieciešams:kritisku valsts funkciju nodrošināšanai;kiberdrošības stiprināšanai;Ministru kabineta saskaņotu Eiropas Savienības fondu IKT...

Ja Latvijā tiek pārstrādātas gan no trešās valsts, gan no Eiropas Savienības ievestas izejvielas, ar ražošanas procesu vien nepietiek, lai gala precei piešķirtu Latvijas izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, ka būtiska nozīme ir tam, kur iegūta materiālu lielākā daļa, un šajā gadījumā to nosaka pēc svara.VID uzziņā vērtēta situācija, kurā uzņēmums plāno Latvijā pārstrādāt kristālisko amonija sulfātu. Daļa izejvielas tiek ievesta no Ķīnas, bet otra daļa iegādāta Beļģijā un ir ar Eiropas Savienības (ES) preces statusu. Abas izejvielas Latvijā paredzēts mehāniski un termiski apstrādāt un granulēt, iegūstot granulētu amonija sulfātu.Svarīgi, ka pēc pārstrādes gala precei saglabājas tas pats Kombinētās nomenklatūras (KN) kods – 3102210000.Kad precei mainās izcelsmes valsts?Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, izcelsmes valsts ir tā, kurā veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.Tomēr konkrētajā gadījumā VID secināja,...

Lai saņemtu kādu pakalpojumu, cilvēkam lūdz norādīt dažādus personas datus, piemēram, vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, dzīvesvietas adresi vai personas kodu. Taču vai pakalpojuma sniedzējs drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks kādus no šiem datiem nevēlas norādīt? Īsumā - tas ir atkarīgs no pakalpojuma sniedzēja datu iegūšanas nolūka un tiesiskā pamata, informē Datu valsts inspekcija. Kā izvērtēt, vai pieprasītie personas dati ir nepieciešami pakalpojuma sniegšanai?Atsevišķus pakalpojumus nav iespējams sniegt, neapstrādājot noteiktus personas datus. Piemēram, preces piegādei nepieciešama piegādes adrese, savukārt saziņai par nodarbības laika izmaiņām var būt vajadzīgs tālruņa numurs vai e-pasta adrese. Personas datu sniegšana var būt obligāta arī tad, ja pakalpojuma sniedzējam normatīvajos aktos noteikts pienākums identificēt klientu, pārbaudīt viņa vecumu vai iegūt citu konkrētu informāciju. Ja persona šādus datus nesniedz, pakalpojuma sniedzējs var nespēt izpildīt tam noteikto pienākumu un līdz ar to arī sniegt pakalpojumu.Tomēr katram pieprasītajam datu veidam jābūt saistītam ar konkrētu un saprotamu nolūku.Piemēram, Pēteris Datiņš interneta veikalā iegādājas...

Datu “noplūdes” gadījumā organizācijai ir jāspēj ne tikai novērst incidenta sekas, bet arī savlaicīgi un saprotami informēt cilvēkus, kurus pārkāpums varētu skart. Īpaši sarežģīti tas var būt situācijās, kad potenciāli skarto cilvēku skaits ir ļoti liels un nav iespējams katru personu uzrunāt individuāli - piemēram, nesenais CSDD kiberincidents, kura rezultātā trešās personas ieguva informāciju par vēsturiskajās maksājumu kvītīs ietvertajiem datiem (CSDD 2026. gada 18. augustā paziņoja, ka incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu), norāda Datu valsts inspekcija.Ne vienmēr jāinformē katrsDatu regula nenosaka, ka visos gadījumos katrs cilvēks jāinformē individuāli, jo ne visos gadījumos ir praktiski vai samērīgi katram nosūtīt individuālu paziņojumu. Ja kiberincidentā potenciāli skarti simti tūkstoši vai pat miljoni cilvēku, var būt ļoti sarežģīti un prasīt neproporcionāli daudz resursu, lai katru personu identificētu un atsevišķi uzrunātu. Turklāt cilvēkiem var būt mainīti e-pasti vai arī viņi gluži vienkārši to regulāri nepārbauda. Šādā gadījumā Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj publisku paziņojumu vai...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un veicinātu aprites ekonomiku.Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī lielāku apritīgumu ekonomikā.Pārņemot direktīvas prasības, nepieciešams veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, papildinot to ar jauniem terminiem, nosakot papildu pienākumus ražotājiem attiecībā uz remontēšanu, kā arī nosacījumus remonta veidlapai un remonta platformai.Grozījumi paredz papildināt likumu ar jauniem terminiem - "remontētājs", "remontējamības prasības", "remonts", "remonta platforma", "pilnvarotais pārstāvis", "izplatītājs", "importētājs" un "pārjaunošana".Remontējamība kļūs par preces atbilstības prasībuPatlaban regulējums paredz, ka prece uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tā atbilst vairākām prasībām, piemēram, ja tā atbilst pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajam preces aprakstam, ir derīga mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas, un citām...

No 1. septembra ir spēkā Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kuros atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam norādītas rūpniecības preces, ko aizliegts ievest Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Tāpat ir aizliegta Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm. Aizliegums līdz 2027. gada 30. jūnijam ievest (importēt) rūpniecības preces Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un aizliegums ievest (importēt) Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm attiecas uz precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras:I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;I...

Lauksaimniekiem būs pieejami aizdevumi investīcijām ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro, paredz 25. augustā valdībā atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 506 "Kārtība, kādā piešķir aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimnieciskās darbības un citas saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā", kas noteic jaunu finanšu instrumentu - aizdevumiem ar kapitāla atlaidi.Kapitāla atlaide varēs sasniegt pusi no aizdevuma pamatsummasZemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību lauksaimniekiem, veicinātu jaunu saimniecību veidošanos, darbības pārorientāciju un ražošanas dažādošanu, kā arī jaunu produktu ražošanu pārstrādē. Programmas īstenošanai paredzēti 19 miljoni eiro no Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.Jaunā programma paredz iespēju pēc investīciju īstenošanas un noteikto saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšanas dzēst daļu no AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas. Kapitāla atlaide varēs sasniegt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Atbalsta saņēmēja kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā taksācijas gadā nedrīkstēs pārsniegt 250 000...

Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt finanšu grūtības un saglabāt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, valdība 25. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 505 “Aizdevuma piešķiršanas kārtība primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kredītsaistību refinansēšanai”. Noteikumi stājas spēkā 28. augustā. Aizdevumi būs pieejami saimniecībām, kurām ir grūtības pildīt esošās kredītsaistības. Programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum. Refinansēšanas aizdevumu varēs saņemt lauksaimnieks, kurš nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un kura pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vismaz 80% ienākumu veidojuši ienākumi no primārās lauksaimnieciskās ražošanas. Refinansējamo kredītsaistību apmērs paredzēts no 100 000 līdz 1,5 miljoniem eiro.Lai saņemtu aizdevumu, lauksaimniekam būs jāapliecina finanšu grūtības un jāiesniedz restrukturizācijas plāns, kas pamato saimniecības spēju atjaunot ekonomisko dzīvotspēju un pildīt kredītsaistības. Altum, izvērtējot pieteikumu, ņems vērā saimniecības darbības potenciālu un ilgtspēju, finanšu situāciju, likviditāti, nodrošinājuma struktūru un citus riska faktorus.Refinansēšanas aizdevuma apmērs nevarēs pārsniegt pārņemto kredītsaistību atlikumu. Aizdevuma procentu likme būs līdz 12% gadā, atmaksas termiņš – līdz 15 gadiem, bet...

Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai”. Tie paredzēti kredītiestādēm, lai sistemātiski izvērtētu, vai uzņēmuma saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.Ieteikumi var kļūt par vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību ar dabu saistītos riskus turpmāk iespējams ņemt vērā arī kredītriska novērtēšanā.Kurām nozarēm pievērsta uzmanībaPirmajā posmā ieteikumos iekļautas četras nozaru grupas:lauksaimniecība – augkopība un lopkopība;mežsaimniecība;enerģētika;ēku būvniecība un inženierbūvniecība.Nozares atlasītas, ņemot vērā gan to nozīmi Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos, gan to ietekmi uz dabas daudzveidību.Sākotnējai atlasei izmantota ENCORE metodoloģija, ar kuras palīdzību vērtēta nozaru materiālā nozīmība kredītiestāžu portfeļos. Tādējādi uzmanība pievērsta nozarēm, kurās ar dabu saistītie riski varētu būt pietiekami būtiski, lai ietekmētu kredītportfeļa kvalitāti. Pēc tam nozaru atlase papildināta ar ekspertu vērtējumu par to, kuras saimnieciskās darbības Latvijā rada lielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.Vērtē ne tikai uzņēmuma nozariIeteikumu būtiskākā atšķirība ir tā, ka uzmanība pievērsta ne tikai uzņēmuma darbības...

Vai cilvēkam ir jāzina, ka satura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts (MI)? Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja, norāda, ka īpaši būtiski tas kļūst investīciju jomā, kur līdzās MI iespējām aug arī dziļviltojumu un maldinošu investīciju piedāvājumu risks.Kopš augusta stājušās spēkā jaunas Mākslīgā intelekta akta pārredzamības prasības, kas paredz, ka noteiktos gadījumos būs jānorāda, ja saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Prasības attiecas gan uz tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmumiem, kas mākslīgā intelekta risinājumus izmanto savā darbā. Kad “investīciju eksperts” ekrānā nemaz nav īsts Viena no būtiskākajām jomām, uz kuru attiecas jaunie noteikumi, ir tā dēvētie dziļviltojumi jeb “deepfake” saturs. Vai jums kādreiz, skatoties video, ir radies jautājums – tajā redzamais cilvēks ir īsts vai arī viņa attēlu radījis MI? Tehnoloģijām attīstoties, šādi jautājumi rodas arvien biežāk. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka cilvēkiem būs skaidri jānorāda, ja viņu redzētais vai dzirdētais saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Šis...