Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst iecerei samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem.

LBAS ir nosūtījusi Labklājības ministrijai atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kurā jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apjomā.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, veicot šādas izmaiņas, tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa.

LBAS sniegtajā atzinumā teikts, ka krīzes laikā bruto darba samaksa vidēji tika samazināta par 25% (Igaunijā vidēji par 5%). Neto darba samaksas pirktspēju papildus mazināja nodokļu pieaugums (PVN, akcīze, NĪN, sociālās apdrošināšanas iemaksas), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazinājums (no 90 Ls līdz 35 Ls, vēlāk 45 Ls). Turklāt darba samaksas īpatsvars IKP samazinājās no 52% (2008. gada I kvartālā) līdz 39,3% (2012. gada III kvartālā), t.i., kopumā par 12,7% IKP. Arī pēdējā gada laikā, neskatoties uz krīzes pārvarējumu, darba samaksas īpatsvars turpināja samazināties vēl par 2% no IKP (no 41,3% uz 39,3%). Krīzes smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa darbinieki, pie tam, viņiem tika palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa no 9% uz 11%. Darbiniekiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas samazināja no 11% uz 10,5 %, un tie ir tikai 25% no krīzes laikā veiktā paaugstinājuma.

Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi, teikts LBAS atzinumā. 2017.gadā Finanšu ministrijā prognozē vidējo darba samaksu Latvijā 910,5 eiro. LBAS norāda, ka pie šādas bruto darba samaksas, ņemot vērā Latvijā daudz augstāko nodokļu slogu darbiniekam, neto darba samaksa Igaunijā būs par 98 eiro augstāka mēnesī (+36%), bet Lietuvā par 57 eiro lielāka (+21%) mēnesī. Pie tam, Igaunijā nākamgad visām algām neapliekamais minimums būs 500 eiro (šogad 430 eiro). Tāpēc ir nepieļaujami optimizēt darba spēka izmaksas darba devējam uz darbinieka atalgojuma rēķina.

LBAS norāda, ka nav patiesi darba devēju apgalvojumi, ka virsstundas Igaunijā, Lietuvā apmaksā 50%, bet Latvijā 100% apmērā.

Igaunijā darbinieks, kurš strādā virsstundas un izvēlas apmaksātu brīvu laiku, saņem 100% piemaksu, bet Lietuvā virsstundu darbu parastā darba dienā papildus apmaksā 50% apmērā, taču brīvdienās vai nakts laikā piemaksa ir 100%, savukārt svētku dienās - 150%.

Būtisks ir jautājums par nodokļu ieņēmumiem valsts sociālā budžetā un pamatbudžetā, ja samazina piemaksu par virsstundām no 100% uz 50%. Vairāki pētījumi apliecina, ka apmēram 29% darbinieki strādā virsstundas. Ja pieņemam, ka viņi pelna nevis vidējo darba samaksu Latvijā, bet tikai minimālo algu mēnesī (380 eiro), jo daļai darbinieku nesamaksā par virsstundām, daļai samaksā aploksnē, tad VSAOI samazinājums 2017.gadā ir - 40,2 miljoni eiro, IIN gandrīz - 18 miljoni eiro (no tā pašvaldībām 14,4 miljoni eiro, valstij 3,475 miljoni eiro. Darbiniekiem neto darba samaksas samazinājums gadā ir 60 miljoni eiro). Tātad samazināsies arī PVN, akcīzes, NĪN, pieaugs komunālo maksājumu un īres parādi, palielināsies izdevumi valsts pabalstiem un pašvaldību sociālai palīdzībai.

Globālās konkurētspējas indekss apliecina, ka Latvijā darba samaksas elastībā no 140 valstīm 2015.gadā bija 2.vietā. Indeksa vietas noteicēji ir vienīgi darba devēji: uzņēmēji un investori. 2016.gadā, ieviešot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, Latvija ieņēma augsto 6.vietu 140 valstu vidū.

Uzņēmējdarbības patiesos problēmjautājumus precīzi uzrāda Eiropas Komisijas (EK) darba ziņojums (2016. gads):

• 1) nodokļu jomas noteikumu mainīgums un sarežģītība;
• 2) valsts pārvaldes neefektivitāte;
• 3) pieeja finansējumam;
• 4) izglītības atbilstīgums.

EK ziņojumā nav ne vārda par virsstundām un darba samaksas šķietamo neelastību.

Arī Darba likumā paredzētais summētais darba laiks dod iespēju darba devējam civilizēti risināt ārkārtas situācijas, nepārvēršot virsstundas darbiniekam par regulāru darba laika pagarinājumu.

LBAS atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" sniegti ierosinājumi, kā arī iebildumi un nopietna argumentācija par citiem iecerētajiem grozījumiem Darba likumā.