Ministru kabinets 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem”, kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados.
Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.
Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.
Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs.
Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām ir ieguvis 29 milj. euro, bet uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem 2016.gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus vairāk kā 176,8 milj. euro apmērā.
No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem attiecīgajā periodā 83% ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
Lai arī darījumu skaits ir krities, nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu turpina dominēt Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, – ekskluzīvas vietas un jaunie projekti. 2016.gadā tikai četri īpašumi tika iegādāti ārpus Rīgas un Pierīgas, bet 2017.gadā pirmajā pusē darījumi ar nekustamo īpašumu ārpus Rīgas un Pierīgas nebija vispār. Teritoriālā griezumā kopumā ar TUA saistītās investīcijas lielākoties piesaistītas Rīgai un Pierīgai, sevišķi Jūrmalai, līdz ar to instruments nerisina, pat pastiprina reģionālās nesabalansētības. Vienlaikus pašvaldības kopumā vērtē pozitīvi to, ka tajās pieaug maksātspējīgo jeb turīgo iedzīvotāju skaits.
Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās (10,9%), savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 5,6% no kopējām veiktajām investīcijām. No 2015.gada 1.janvāra īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 0,5% no kopējā investīciju apjoma.
Aplūkojot TUA pieteikumu iesniedzējus pēc to valstiskās piederības, aptuveni 90% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas, savukārt ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas (1 428 jeb 8% TUA pieprasījumu), Izraēlas (90 TUA pieprasījumu) un ASV (69 TUA pieprasījumi).
1.tabula
Kopējais investīciju apjoms (tūkst., euro)
| Nekustamie īpašumi | Kredītiestādes | Kapitāl-
sabiedrības |
Valsts vērts-papīri | Kopā | |
| 2010.II pusg. | 15 843 | 12 283 | 305 | – | 28 431 |
| 2011. | 138 138 | 35 064 | 3 641 | – | 176 843 |
| 2012. | 207 650 | 28 474 | 13 335 | – | 249 459 |
| 2013. | 296 583 | 34 106 | 29 300 | – | 359 989 |
| 2014. | 397 315 | 31 328 | 18 825 | – | 447 468 |
| 2015. | 72 844 | 8 962 | 7 433 | 1 250 | 90 489 |
| 2016 | 50 634 | 3 874 | 3 195 | 4 750 | 62 453 |
| 2017. I pusg. | 11 818 | 1 775 | 4 257 | 1 500 | 19 350 |
| Kopā | 1 190 825 | 155 866 | 80 291 | 7 500 | 1 434 482 |
Avots: PMLP
Ziņojuma autori arī secinājuši, ka TUA investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Ar laiku ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies. Jāatzīmē, ka šobrīd ārvalstu kapitāls Latvijā aug bez TUA pieprasīšanas, kas arī liecina, ka tas šobrīd nav motivējošs instruments
