Likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Saeima ārkārtas sēdē 13. februārī nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura to savukārt sāka izskatīt 14. februārī. Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Jau ziņots, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,7 miljardu, savukārt izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2022. gada budžetu, 2023. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 2,025 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi šogad paredzēti par 2,233 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gada valsts budžeta likumā.
Kā 2023. gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipi noteikti:
- makroekonomikas prognozes atspoguļo esošo situāciju (aktualizētas decembrī);
- ES fondi un Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas ir pamats ekonomikas attīstībai;
- nodokļu politika netiek mainīta;
- pagaidu budžetā ir paredzēts finansējums jau pieņemtajiem valdības lēmumiem un likumu prasībām;
- ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana – turpmākos gados strukturālais deficīts ir – 0.5% no IKP , atkāpe vienīgi investīcijām aizsardzībai un iekšējā drošībai, kā arī krīžu seku mazināšanai;
- valdības atbalstītie prioritārie pasākumi balstās uz valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm;
- virzīšanās uz 3% no IKP aizsardzībai un iekšējās drošības stiprināšanai.
Budžeta likumprojektu paketē ietilpst arī trīspadsmit pavadošie likumprojekti, kurus būs jāpieņem Saeimai. Attiecībā uz nodokļu politiku, likumprojektu pavadošajā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vēstulē Saeimai minēts, “ka 2023. gada valsts budžetā netiek plānotas nodokļu izmaiņas. Ir uzsāktas diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai šogad sagatavotu priekšlikumus izmaiņām nodokļu politikā, kas tiks ieviestas turpmākajos gados.”
Vairāk skatīt: Prezentācija par valsts budžeta 2023. gadam un budžeta ietvara 2023.–2025. gadam likumprojektu