Vecāku sociālais nodrošinājums Baltijas valstīs. Kādi pabalsti pienākas mazuļu vecākiem?

Sabiedrības pamats ir ģimene, kuras viena no svarīgākajām funkcijām sabiedrībā ir radīt jaunu dzīvību, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju atražošanos. Latvijā Valsts sociāo pabalstu likums noteic, ka valsts nodrošina atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru personas var saņemt situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus.

Iestājoties grūtniecībai, topošajai mātei kļūst grūtāk veikt savus darba pienākumus, it īpaši ja darbs saistīts ar fizisku slodzi vai garām darba stundām, tādēļ darba attiecības turpināt grūtniecības pēdējos mēnešos nav tik viegli un nākas tās pārtraukt līdz bērna piedzimšanai. Savukārt, bērnam piedzimstot, vienam no vecākiem, ir nepieciešams to aprūpēt - barot, pieskatīt, jo jaundzimušais nav spējīgs parūpēties par sevi, tādēļ vienam no vecākiem ir nepieciešams pārtraukt darba attiecības bērna kopšanas laikā. Šai rakstā neliels ieskats par vecāku sociālo nodrošinājumu katrā no trim Baltijas valstīm. Tā kā Eiropas Savienībā (ES) katra dalībvalsts var noteikt savus pabalstu veidus un apmērus, tad tieši salīdzināt katras valsts sniegto atbalstu ir sarežģīti, turklāt arī pastāv tādi atbalsta veidi, kas nav pieejami citā valstī. Atbalsts demogrāfijas veicināšanai atkarīgs gan no valsts rocības, gan likumdevēju vēlības.

Latvijā

Informāciju par valsts atbalstu Latvijā - gan bērna gaidīšanas laikā, gan pēc piedzimšanas -var atrast Labklājības ministrijas tīmekļvietnē šeit un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tīmekļvietnē šeit. Tomēr nereti nepieciešamas individuālas konsultācijas ar VSAA inspektoriem, lai varētu uzzināt, kādas ir katra vecāka iespējas, cik liels būs aprēķinātais pabalsts. Vienreizēju atbalstu pēc bērna dzimšanas sniedz arī pašvaldība, kurā ir reģistrēts viens no vecākiem un ja bērna pamata dzīvesvieta no dzimšanas reģistrācijas brīža ir deklarēta administratīvajā teritorijā. Katrā pašvaldībā atbalsta apmērs var būt atšķirīgs. Piemēram, Balvos pabalsts par katru jaundzimušo bērnu ir 300 eiro, bet pirmajam kalendāra gadā dzimušajam bērnam, papildus noteiktajam pabalstam, tiek vēl piešķirts pabalsts 150 eiro apmērā. Savukārt Bauskā vienreizējs pabalsts ir 200 eiro par vienu bērnu, Rīgā - 150 eiro u.tml. Ieskatam sniedzam tabulu par valsts piešķirtajiem pabalstiem, kas vienādi attiecas uz visiem vecākiem konkrētajā situācijā.

Avots: VSAA

Lietuva

Lietuvā maternitātes un bērnu vecāku pabalstus izmaksā neatkarīgi no tā, vai bērna vecāks ir bijis sociāli apdrošināta persona. Lietuvā šo pabalstu veidus, apmērus, uz pabalstu tiesīgo personu kategorijas, pabalstu piešķiršanas, izmaksas un finansēšanas nosacījumus un kārtību nosaka Lietuvas Republikas 1994. gada 3. novembra likums „Par bērnu pabalstiem” (Nr. I-621).

Lietuvā noteikti 11 pabalstu veidi:

• 1) vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts - maksā par katru jaundzimušo vai adoptēto bērnu (neatkarīgi no tā, vai pabalsts par jaundzimušo bērnu jau ir izmaksāts);
• 2) bērna pabalsts - maksā par katru bērnu no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam vai līdz 23 gada vecumam, ja bērns mācās, neatkarīgi no ģimenes ienākumiem (ģimenēm ar zemiem ienākumiem, kuras audzina vienu vai divus bērnus, ģimenēm, kurās audzina trīs un vairāk bērnus, un bērniem invalīdiem tiek izmaksāts papildus bērna pabalsts);
• 3) pabalsts par vairāku bērnu piedzimšanu vienlaikus - tiek izmaksāts, ja piedzimst divi vai vairāki bērni;
• 4) pabalsts obligātajā dienestā esoša dienesta darbinieka bērnam - tiek izmaksāts par katru obligātās primārās militārās dienesta karavīra bērnu;
• 5) bērna kopšanas pabalstu mācībās esošai personai - maksā, ja personai nav tiesību uz bērna kopšanas pabalstu saskaņā ar Lietuvas Republikas likumu “Par slimību un maternitātes sociālo apdrošināšanu”
• 6) vienreizējs pabalsts grūtniecēm - izmaksājams, ja sievietei nav tiesību uz maternitātes pabalstu, saskaņā ar Lietuvas Republikas likumu “Par slimību un maternitātes sociālo apdrošināšanu”;
• 7) aizbildnības/apgādības pabalsts - maksā par katru bērnu, kas aprūpēts ģimenē, sociālajā ģimenē, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē;
• 8) piemaksa par aizbildnību/aizgādnību - maksājama par katru aizbildnībā nodoto bērnu ģimenē, sociālajā ģimenē vai audžu centrā;
• 9) bērna pagaidu aprūpes pabalsts;
• 10) vienreizējs norēķinu pabalsts - piešķir tiem, kuriem ir noteikta aizbildnība/aizgādnība un tiek maksāts līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai laulības noslēgšanai;
• 11) bērna adopcijas pabalsts.

Tiesības uz minētajiem valsts sociālajiem pabalstiem bērnu vecākiem Lietuvā pienākas:

• 1) Lietuvas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem;
• 2) ārvalstniekiem, kuri dzīvo Lietuvas Republikā un ir likumīgi iecelti kā bērna (Lietuvas republikas pilsoņa) aizbildņi;
• 3) bērniem, kuri dzīvo Lietuvā un ir ārvalsts pilsoņi, un kuru aizbildnību saskaņā ar likumu ir uzņēmusies valsts kompetentā iestāde;
• 4) ārvalstniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju, kas dod tiesības strādāt Lietuvā augsti kvalificētā amatā, kā noteikts attiecīgajos tiesību aktos;
• 5) personām, kuras saskaņā ar ES sociālā nodrošinājuma sistēmas noteikumiem atbilst bērna pabalstiem;
• 6) ārvalstu pilsoņiem, kuriem ir piešķirts patvērums Lietuvas Republikā. Ir daži arī atsevišķi nosacījumi, lai varētu pieprasīt pabalstu, kā:
  • 1) pieprasot bērna pabalstu ārvalstniekiem ar pagaidu atļauju par uzturēšanos un strādāšanu Lietuvas Republikā ir jābūt nodarbinātiem vai jābūt bijušiem nodarbinātiem vismaz sešus mēnešus un, tādejādi, reģistrētiem, kā bezdarbniekiem, izņemot tos ārvalstniekus, kuri Lietuvas Republikā atrodas studiju nolūkos;
  • 2) pieprasot bērna pabalstu, vienreizēju bērna pabalstu vai vienreizēju pabalstu grūtniecei, personai jābūt ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsonim vai ģimenes loceklim, kuram ir uzturēšanās tiesības. Papildu prasība ģimenes locekļiem – Lietuvas Republikā jābūt nodzīvotiem vismaz trim mēnešiem (šī prasība neattiecas uz tiem ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsoņiem, kuri strādā Lietuvas republikā);
  • 3) pieprasot vienreizēju bērna pabalstu vienam no bērna vecākiem, adoptētājiem, aizbildņiem vai aizgādņiem un bērnam ir jābūt Lietuvas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam;
  • 4) pieprasot bērna pabalstu, vienreizēju bērna pabalstu, pabalstu par vairāku bērnu piedzimšanu, bērna kopšanas pabalstu mācībās esošām personām vai vienreizēju pabalstu grūtniecēm un esot Austrālijas, Japānas, Apvienotās Karalistes, ASV, Kanādas, Jaunzēlandes vai Dienvidkorejes pilsonim, ir jābūt saņemtai termiņuzturēšanās atļaujai un jābūt nodzīvotiem vismaz trīs mēnešiem Lietuvas Republikā (šī prasība neattiecas uz tiem minēto valstu pilsoņiem, kuri strādā Lietuvas republikā).

Igaunija

Igaunijā ģimenes pabalstu klasifikāciju, mērķus un apjomu, kā arī to piešķiršanas un izmaksas nosacījumus un kārtību nosaka Igaunijas Republikas Ģimenes pabalstu likums, kura jaunākā versija ir spēkā no 2022. gada 1. aprīļa.

Igaunijā noteikti 7 pabalstu veidi:

• 1) bērna piedzimšanas pabalsts - maksā par katru jaundzimušo bērnu;
• 2) bērna pabalsts – maksā par katru bērnu no dzimšanas līdz 16 gadu vecumam vai līdz 19 gadu vecumam, ja bērns mācās;
• 3) vientuļā vecāka bērna pabalsts;
• 4) aizbildnības pabalsts;
• 5) pabalsts daudzbērnu ģimenēm;
• 6) pabalsts par trīs un vairāk bērnu piedzimšanu vienlaikus;
• 7) adopcijas pabalsts.

Tiesības uz minētajiem valsts sociālajiem pabalstiem bērnu vecākiem Igaunijā pienākas visiem Igaunijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo Igaunijā, pamatojoties uz termiņuzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās tiesībām.

Igaunijas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir vairāk nekā vienā ES valstī, ir tiesības pieprasīt pabalstus, ja viņi ir kvalificējami, kā pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Igaunijas Republikas Ienākuma nodokļa likuma  6. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka fiziskā persona ir Igaunijas Republikas iedzīvotājs, ja tās dzīvesvieta ir Igaunijā, vai ja tā uzturas Igaunijā vismaz 183 dienas 12 secīgu kalendāro mēnešu laikā vai ir kvalificējami, kā Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Igaunijas Republikas Ārvalstnieku likumu vai Igaunijas Republikas Eiropas Savienības pilsoņa aktu, ja persona Igaunijā dzīvo vismaz 183 dienas gadā.

Pabalstu veidi - to atšķirības

Vienreizējais bērnu pabalsts jeb bērna piedzimšanas pabalsts, kas tiek piešķirts katram jaundzimušajam bērnam, tiek izmaksāts visās Baltijas valstīs. Lietuvā minētā pabalsta apmērs ir 11 sociālo pamatpabalstu apmērā (no 2024. gada 1. janvāris - 605 EUR, viens pamatbalsts ir 55 eiro). Tas tiek izmaksāts vienam no bērna vecākiem, adoptētājiem vai bērna aizbildnim, kurš audzina bērnu. Adoptētajam vienreizējais bērna pabalsts pienākas neatkarīgi no tā, vai pabalsts jau ir bijis izmaksāts.

Igaunijā pabalsta apmērs ir 320 EUR par katru jaundzimušo bērnu. Visus pabalstus izmaksā katru mēnesī 8. datumā. Ja piedzimst trīs un vairāk bērni vienās dzemdībās pabalsta apmērs sastāda 1000 EUR par katru jaundzimušo bērnu. Tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu rodas bērna piedzimšanas dienā, tai skaitā nedzīvi dzimuša bērna piedzimšanas gadījumā, un to var saņemt viens no bērna vecākiem. Tāpat tiesības uz minēto pabalstu ir bērna adoptētājam, aizbildnim vai audžuvecākam, ja bērna piedzimšanas pabalsts par to pašu bērnu nav izmaksāts agrāk.

Igaunijā, papildus bērna piedzimšanas pabalstam, vienam no vecākiem, audžuvecākam vai aizbildnim, kurš audzina trīs vai vairāk vienas grūtniecības bērnus ir tiesības saņemt pabalstu par trīs vai vairāku bērnu piedzimšanu, kura apmērs ir 1000 EUR mēnesī līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 mēnešu vecumu.

Tāpat arī Lietuvā, ja vienās dzemdībās piedzimst vairāk nekā viens bērns, tiek izmaksāts pabalsts par vairāk nekā viena bērna piedzimšanu vienlaikus, kuru izmaksā no bērnu dzimšanas līdz bērnu divu gadu vecumam. Pabalsta apmērs, piedzimstot diviem bērniem vienlaikus, sastāda 4 Lietuvas Republikas sociālo pamatpabalstu apmēru mēnesī. Ja vienlaikus piedzimst vairāk nekā divi bērni, pabalsts tiek palielināts par 4 Lietuvas Republikas sociālajiem pamatpabalstiem par katru nākamo bērnu.

Bērnu pabalstu, ko Latvijā dēvēto par ģimenes valsts pabalstu, Lietuvā tiek piešķirts par ikvienu bērnu no dzimšanas līdz pat 18 gadu vecumam vai laulības noslēgšanai, vai arī līdz pat 23 gadu vecumam, ja persona turpina iegūt vispārējo izglītību. Pabalsta apmērs ir 1,75 Lietuvas Republikas sociālo pamatpabalstu apmērs mēnesī. Piemaksa bērna pabalstam par vienu un to pašu bērnu tiek izmaksāta:

• 1) maznodrošinātām ģimenēm, kuras audzina un/vai kuru aizbildnībā ir viens vai divi bērni un kuru ienākumi uz vienu personu ir mazāki par diviem valsts atbalstītajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā esošo personu, kā arī ģimenēm, kuras audzina un/vai kuru apgādībā ir trīs vai vairāk bērni vai bērni invalīdi;
• 2) par katru bērnu, kuru audzina un/vai kuru aprūpē aizbildnis/aizgādnis un kurš audzina un/vai aprūpē trīs vai vairāk bērnus;
• 3) par katru bērnu, kuram noteikts invaliditātes līmenis vai darbspēju līmenis 55% vai mazāks.

Pabalsta apmērs minētajos gadījumos ir 1,03 sociālo pamatpabalstu apmētu mēnesī.

Igaunijā minētais pabalsts tiek piešķirts par ikvienu bērnu no dzimšanas līdz pat 19 gadu vecumam. Bērnam bez vidējās izglītības, kurš ir uzņemts pamatskolā, vidusskolā vai profesionālajā izglītības iestādē vai kurš iekļauts Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas pārziņā esošās valsts aģentūras dienas kvalifikācijas celšanas kursu sarakstā, ir tiesības saņemt bērna pabalstu līdz 19 gadu vecumam. Sasniedzot 19 gadu vecumu, pabalsta izmaksu turpina līdz kārtējā mācību gada vai tālākizglītības kursa beigām, vai līdz izglītojamā izslēgšanai no skolas vai tālākizglītības kursa saraksta. Bērna pabalsta apmērs par pirmo un otro bērnu ir 80 EUR mēnesī un par trešo un katru nākamo bērnu ir 100 EUR mēnesī.

Lietuvā vēl piešķir aizbildnības/apgādības pabalstu par aizbildnībā/apgādībā esošu bērnu. Tā apmērs ir:

• 1) par bērnu līdz 6 gadu vecumam - 5,2 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī;
• 2) par bērnu no 6 līdz 12 gadu vecumam – 6 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī;
• 3) par bērnu no 12 līdz 18 gadu vecumam vai līdz laulības noslēgšanai - 6,5 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī;
• 4) bērnam, kuram noteikts invaliditātes līmenis, neatkarīgi no viņa vecuma - 6,5 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī.

Ja, beidzoties bērna aizgādības tiesībām bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas vai laulības iestāšanās, persona turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības programmā, vai turpina studēt augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā (ieskaitot slimības atvaļinājuma, grūtniecības vai bērna kopšanas atvaļinājuma periodus), kā arī nāves gadījumā, abiem vecākiem līdz bērna 24. gadu vecumam tiek piešķirts pabalsts 6,5 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī.

Gadījumos, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības programmā vai studē augstākās izglītības iestādē pilna laika studiju programmā, pabalsta izmaksāšanas brīdī tiek uzturēts valsts vai pašvaldības finansētā iestādē, pabalsts tiek izmaksāts mazākā apmērā:

• 1) par bērnu līdz 6 gadu vecumam 2,6 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī;
• 2) par bērnu no 6 līdz 12 gadu vecumam – 3 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī;
• 3) par bērnu no 12 līdz 18 gadu vecumam vai līdz laulības noslēgšanai, vai par bērnu ar invaliditāti – 3,25 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī.

Gadījumos, ja par to pašu bērnu tiek izmaksāta arī ikmēneša bāreņu pensija vai periodisks uzturēšanas pabalsts, aizbildnības/apgādības pabalsta apmērs ir vienāds ar bāreņu pensijas vai periodiskā uzturēšanas pabalsta un aizbildnības/apgādības pabalstu starpību.

Pie aizbildnības/apgādības pabalsta tiek izmaksāta arī piemaksa aizbildnības/apgādības pabalstam. Tā tiek piešķirta bērna aizbildnim, kuram ģimenē nodibināta aizgādība, kā arī aprūpes centram, kas īsteno bērna aizbildņa tiesības un pienākumus 4 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī. Aizbildnības/apgādības pabalsta un piemaksas izmaksa tiek pārtraukta, ja bērns vairāk nekā divas reizes ir iestājies un mācījies profesionālās izglītības programmā vai vairāk nekā divas reizes ir iestājies un studējis augstākās izglītības iestādē vienā un tajā pašā studiju programmā vai zemāka līmeņa programmā.

Igaunijā arī tiek izmaksāts aizbildnības pabalsts. Tiesības to saņemt ir fiziskajai personai, kura iecelta par bērna aizbildni, ja bērna vecāki nepilda Igaunijas Republikas Ģimenes pabalsta likumā izrietošo pienākumu audzināt un kopt bērnu. Aizbildnības pabalsta apmērs ir 240 EUR mēnesī par katru aizbildnībā esošo bērnu un tiek maksāts līdz aizbildnības pārtraukšanas, bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas dienai vai līdz bērna 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai, ja bērns mācās pamatskolā vai vidusskolā.

Lai palīdzētu ar dažādām izmaksām aizbildnībā esošajiem bērniem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai laulības noslēgšanas Lietuvā papildus aizbildnības pabalstam tiek izmaksāts vienreizējais norēķinu pabalsts. Pabalsts tiek izmaksāts 75 sociālo pamatpabalstu apmērā. Pabalsts var tikt izmantots: 1) mājokļa (dzīvojamo telpu) iegādei; 2) daļai no kredīta mājokļa celtniecībai vai iegādei; 3) mājokļa īrei; 4) mājokļa komunālajiem pakalpojumiem; 5) mājokļa remontam vai rekonstrukcijai; 6) mēbeļu, sadzīves, video un audio tehnikas, sadzīves tehnikas, viena personālā datora, viena mobilā telefona iegādei; 7) studiju un neformālās izglītības izmaksu segšanai, mācību un darba līdzekļu iegādei; 8) par zemes gabala iegādi; 9) veselības aprūpes preču un pakalpojumu izmaksām; 10) automašīnas, mopēda, motocikla, ja personai ir derīga transportlīdzekļa vadīšanas apliecība, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgās kategorijas mehānisko transportlīdzekli, velosipēda, motorizētā velosipēda (tai skaitā elektriskā skrejriteņa) vai motorollera iegādei. Pabalsts netiek izmaksāts skaidrā naudā, izņemot, ja paliek neizlietoti mazāk par diviem sociālo pamatpabalsta apmēriem.

Tāpat saistībā ar bērna adopciju, visās Baltijas valstīs tiek izmaksāts bērna adopcijas pabalsts. Lietuvā minēto pabalstu piešķir vienam no bērna adoptētājiem 8 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī 24 mēnešus no tiesas lēmuma par adopciju spēkā stāšanās dienas līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja vien viņam nav piešķirts bērna kopšanas pabalsts.

Igaunijā adopcijas pabalsts ir vienreizējs un tiesības pabalstu saņemt ir bērna adoptētājam, kurš nav bērna bioloģiskais bērns vai bērna vecāka laulātais, no tiesas lēmuma par adopciju spēkā stāšanās dienas, ja ģimenei par to pašu bērnu agrāk nav izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts. Pabalsta apmērs ir 320 EUR par katru adoptēto bērnu. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā tiek piešķirts gan vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju, gan ikmēneša bērna adopcijas pabalsts.

Lietuvā tiek izmaksāti trīs tādi pabalsti, kas nav pieejami pārējās Baltijas valstīs. Kā pirmo atšķirīgo Lietuvā izmaksājamo pabalstu bērna vecākiem, darba autore norāda pabalstu obligātajā dienestā esoša dienesta darbinieka bērnam, kas tiek piešķirts par katru bērnu, kura tēvs pabalsta piešķiršanas laikā dienē obligātajā dienestā. Pabalsta apmērs ir 1,5 sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī. Pabalsts tiek izmaksāts bērna mātei, kura audzina bērnu, izņemot, ja bērna māte nav Lietuvas Republikas pilsone, tādā gadījumā pabalsts tiek izmaksāts bērna tēvam. Pabalsts netiek piešķirts par personu, kura tiek uzturēta (bez maksas saņem izmitināšanu, ēdināšanu un citus pakalpojumus) valsts vai pašvaldības finansētā iestādē vai ir aizbildnībā.

Lietuvā piešķir arī pašvaldības speciālo pabalstu - bērna kopšanas pabalstu mācībās esošai personai, ko izmaksā vienam no bērna vecākiem, adoptētājam vai bērna aizbildnim, kuram nav uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs bērna kopšanas pabalstam mācību dēļ. Pabalsts pienākas, ja:

• 1) persona bērna piedzimšanas vai adoptēšanas brīdī mācās vai ir mācījusies un pagājuši ne vairāk kā 12 mēneši pēc mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas;
• 2) personai nav tiesību uz bērna kopšanas pabalstu;
• 3) persona mācās vai ir mācījusies vispārējās vai profesionālās izglītības programmā, studē vai ir studējusi augstskolā pilna laika bakalaura, maģistrantūras, doktorantūras studiju programmā vai rezidentūrā.

Gadījumos, ja bērns piedzimst pirms persona vēl nav uzsākusi mācības, pabalsts tiek izmaksāts no personas izglītības uzsākšanas dienas līdz bērna 2 gadu vecuma sasniegšanai, bet, ja bērns piedzimst mācību brīdī vai 12 mēnešu laikā pēc tām, pabalsts tiek izmaksāts no bērna dzimšanas līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai. Pabalsta apmērs ir 6 Lietuvas Republikas sociālo pamatpabalstu apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksa tiek pārtraukta ja bērna vecākam rodas tiesības uz bērna kopšanas pabalstu, vai, ja otram bērna vecākam tiek piešķirts bērna kopšanas pabalsts par to pašu bērnu. Pabalsta apmērs netiek palielināts, ja piedzimst vairāk kā viens bērns vienās dzemdības. Divu vai vairāku dažāda vecuma bērnu adopcijas vai aizbildnības gadījumā, pabalsts tiek izmaksāts par jaunākā bērna kopšanu līdz viņa divu gadu vecuma sasniegšanai. Personai, kura saņem bērna kopšanas pabalstu par cita bērna piedzimšanu, adopciju vai aizgādību, bērna kopšanas pabalstu izmaksā pēc piešķirtā pabalsta izmaksas termiņa beigām un izmaksā līdz šī bērna divu gadu vecumam.

Pēdējais atšķirīgais pabalsts, kuru izmaksā Lietuvā ir vienreizējais pabalsts grūtniecei, kurai nav uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs maternitātes pabalstam un, tādejādi, nav tiesību uz maternitātes pabalstu. Pabalsts tiek piešķirts par 70 kalendārajām dienām pirms paredzētā bērna piedzimšanas datuma un tā apmērs ir 6,43 sociālo pamatpabalstu apmērā.

Arī Igaunijā tiek izmaksāti divi tādi pabalsti, kādi nav pieejami abās pārējās Baltijas valstīs. Pirmais no tiem ir vientuļā vecāka bērna pabalsts, kuru izmaksā par bērnu, par kuru dzimšanas vai dzimtsarakstu datos iedzīvotāju reģistrā nav ieraksta par tēvu vai kura vecāks likumā noteiktajā kārtībā ir pasludināts par bēguļojošu. Tiesības saņemt minēto pabalstu rodas no bērna piedzimšanas vai dienas, kad vecāks ir pasludināts par bēguļojošu līdz bērna 19 gadu vecumam, ja bērns mācās. Pabalsta apmērs ir 80 EUR mēnesī. Pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja: 1) tiek nodibināta paternitāte; 2) tiek atzīta paternitāte; 3) tiek pārtraukta vecāka meklēšana vai tiek saņemta apgādnieka zaudējuma vai valsts pensija par zaudēto apgādnieku; 4) tiek saņemta apgādnieka zaudējuma pensija vai valsts pensija par vecāka laulāto vai audžuvecāka zaudējumu.

Otrs pabalsts, kuru izmaksā tikai Igaunijā, ir pabalsts daudzbērnu ģimenēm, kuru reizi mēnesī var saņemt viens no vecākiem, aizbildnis vai audžuvecāks līdz bērna 19 gadu vecumam, ja bērns mācās. Pabalsta apmērs ir 450 eiro mēnesī daudzbērnu ģimenēs, kurās tiek audzināti trīs līdz seši bērni un 650 eiro mēnesī daudzbērnu ģimenēs, kurās tiek audzināti septiņi vai vairāk bērni.

Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā tiek izmaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti bērnu vecākiem, kuri bijuši nodarbināti pirms bērna piedzimšanas un kuri pārtrauc darba attiecības lai koptu bērnu.

Lietuvā tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem bērnu vecākiem, kā arī pabalstu piešķiršanas, izmaksas un finansēšanas nosacījumus un kārtību nosaka Lietuvas Republikas 2000. gada 21. decembra likums „Par slimības un maternitātes sociālo apdrošināšanu”. Ar sociālo apdrošināšanu saistītos pakalpojumus Lietuvā administrē SODRA - Sociālās drošības un darba ministrijas pakļautībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvalde.

Tiesības uz maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu un bērna kopšanas pabalstu Lietuvā ir visām sociāli apdrošinātām personām, kuras ir bijušas nodarbinātas vismaz 12 mēnešus no iepriekšējiem 24 mēnešiem pirms bērna piedzimšanas.

Igaunijā bērna vecākiem piešķiramos pabalstus izmaksā arī, ja bērna vecāks ir strādājis kādā citā ES valstī, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē. Tādos gadījumos pabalstus aprēķina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un ar ko nosaka tās pielikumu saturu. Saskaņā ar Regulu, minētajās valstīs nostrādātais laiks ir jāuzskata par tādu pašu, kā tad, ja persona būtu strādājusi Igaunijā, proti, Igaunijā par iepriekšējo kalendāro gadu noteiktais sociālais nodoklis tiek uzskatīts par nomaksātu arī par darba periodiem citās valstīs. Citā valstī faktiski gūtie ienākumi, aprēķinot pabalsta apmēru, netiek ņemti vērā. Ja vecāks iepriekšējā kalendārajā gadā strādāja citā ES valstī un nav saņēmis ienākumus Igaunijā, vecāku pabalstu nosaka Igaunijas minimālās algas apmērā. Tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta atvaļinājumiem nosaka Igaunijas Republikas Darba līgumu likums.

Līdzīgi kā Latvijā, Lietuvas Republikā maternitātes pabalsts tiek izmaksāts par 70 kalendārajām dienām pirms bērna dzimšanas un par 56 kalendārajām dienām pēc bērna dzimšanas, kopā sastādot 126 dienas. Ja dzemdībās ir bijušas komplikācijas vai dzimuši divi vai vairāk bērni, tiek izmaksāts papildus pēcdzemdību pabalsts par 14 kalendārajām dienām. Sociāli apdrošinātai personai, kura ir iecelta par jaundzimušā bērna aizbildni, ir tiesības uz maternitātes pabalstu no aizbildnības noslēgšanas dienas līdz bērna 70 dienu vecumam. Maternitātes pabalsta apmērs Lietuvā sastāda 77,58% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Igaunijā maternitātes pabalsts ar 2022. gada 1. aprīļa izmaiņām Igaunijas vecāku pabalstu sistēmā tiek dēvēts par mātes vecāku pabalstu. Grūtniecei ir tiesības doties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un saņemt mātes vecāku pabalstu līdz 100 kalendārajām dienām pēc kārtas, pamatojoties uz paredzamo bērna piedzimšanas datumu. No tām 70 kalendārās dienas var izmantot pirms bērna paredzamā dzimšanas datuma un 30 kalendārās dienas pēc bērna paredzamā dzimšanas datuma. Ja grūtniece izvēlas doties vēlāk grūtniecības atvaļinājumā, kas ir vismaz 31 dienu pirms paredzamā bērna piedzimšanas datuma, viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums būs vismaz 61 diena. Šādā gadījumā neizmantotās grūtniecības atvaļinājuma dienas tiks pārskaitītas uz vecāku pabalsta periodu, ko abi vecāki var elastīgi izmantot. Tas nozīmē, ka vecāku pabalsta periods tiek pagarināts par neizmantoto mātes vecāku pabalsta dienu skaitu. Ja grūtniece dodas grūtniecības atvaļinājumā mazāk nekā 30 dienas pirms paredzamā bērna piedzimšanas datuma, neizmantotās grūtniecības atvaļinājuma dienas netiks pārskaitītas uz vecāku pabalstu periodu. Pabalsta apmērs par grūtniecības un pēcdzemdību periodu sastāda 100% no grūtnieces kalendārā gada vidējiem gūtajiem ienākumiem, kas tiek aprēķināti par 12 kalendārajiem mēnešiem, 9 mēnešus pirms bērna dzimšanas dienas. Grūtniecei, kura nav bijusi nodarbināta pirms bērna dzimšanas ir tiesības saņemt pabalstu par 30 kalendārajām dienām pēc bērna piedzimšanas. Pabalsta minimālais apmērs ir 725 eiro.

Vecāku pabalsts mazākās mēnešalgas apmērā ir 820 eiro, tā ir ikmēneša atlīdzība, ja iepriekšējā gadā vecāks ir saņēmis ienākumus, bet vidējie mēneša ienākumi nesasniedz zemāko mēneša darba algas likmi vai ienākumi ir vienādi ar zemāko mēneša darba algas likmi.

Maksimālais vecāku pabalsta apmērs (trīs reizes pārsniedz iepriekšējā gadā spēkā esošo vidējo Igaunijas bruto algu) 4733,53 eiro 2024. gadā (5265,09 eiro 2025. gadā). Savukārt augstākā iespējamā dienas likme vecāku pabalstam Igaunijā 2024. gadā ir 157,78 eiro (175,50 eiro 2025. gadā).

Paternitātes pabalstu bērna tēvam Lietuvā tiek izmaksāts par paternitātes atvaļinājuma laiku, kas sastāda 30 kalendārās dienas pēc bērna dzimšanas un atvaļinājumu var izmantot jebkurā laikā no bērna dzimšanas līdz viena gada vecumam. Pabalsta apmērs sastāda 77,58% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Minimālais paternitātes pabalsts, kļūstot tiesīgs to saņemt 2024. gad janvārī, nevar būt mazāks par 392 eiro (pirms nodokļu nomaksas), un, iegūstot tiesības to saņemt 2024. gada februārī un vēlāk - minimālais paternitātes pabalsts nevar būt mazāks par 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Igaunijā paternitātes pabalsts, tāpat kā Lietuvā, tiek izmaksāts par paternitātes atvaļinājuma laiku, kas sastāda 30 kalendārās dienas. Pabalstu bērna tēvs var izmantot no bērna dzimšanas līdz pat bērna trīs gadu vecuma sasniegšanai vai līdz brīdim, kad bērna tēvam tiek piešķirts vecāku pabalsts. Pabalsta apmērs Igaunijā sastāda 100% no personas vidējiem gūtajiem ienākumiem.

Vecāku pabalstu Lietuvā dēvē par bērna kopšanas pabalstu un to maksā par bērna kopšanas atvaļinājuma laiku no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām līdz bērna viena vai divu gadu vecuma sasniegšanai. Ja netiek saņemts maternitātes pabalsts, pabalsts tiek izmaksāts no bērna dzimšanas dienas. Pabalstu nevar saņemt vienlaicīgi ar maternitātes vai paternitātes pabalstu. Pabalsta apmērs Lietuvā sastāda: 1) ja bērna vecāks izvēlas saņemt pabalstu līdz bērna viena gada vecumam - 77,58% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; 2) ja bērna vecāks izvēlas saņemt pabalstu līdz bērna divu gadu vecumam – 54,31% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdz bērna viena gada vecumam un 31,03% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdz bērna divu gadu vecumam. Vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā pabalsts mainās atkarībā no dzimušo bērnu skaita, tam nepārsniedzot 77,58% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. No bērna viena līdz divu gadu vecumam bērna vecāks var atsākt gūt ienākumus saņemot pabalstu pilnā tā apmērā. Adoptētiem bērniem vecāku pabalstu Lietuvā izmaksā 12 vai 24 mēnešus pēc izvēles, neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma un līdz bērna 18 gadu vecumam. Tā apmērs ir 77,58% no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja bērna vecāks izvēlas pabalstu saņemt par 12 mēnešiem un 54,31%, ja bērna vecāks izvēlas pabalstu saņemt par 24 mēnešiem.

Igaunijā vecāku pabalstu pēc maternitātes pabalsta perioda beigām var saņemt viens no bērna vecākiem. Šo pabalstu Igaunijā sauc par dalīto vecāku pabalstu. To var saņemt kopumā par 475. kalendārajām dienām, un tas var tikt dalīts pa daļām. Ja bērna māte pirms bērna piedzimšanas nav bijusi nodarbināta un saņēma maternitātes pabalstu tikai par 30 kalendārajām dienā, dalāmā vecāku pabalsts tiek piešķirts par 515 kalendārajām dienām. 60 kalendārās dienas no vecāku pabalsta abi vecāki var saņemt vienlaikus. Bērna vecāks var turpināt gūt ienākumus vecāku pabalsta saņemšanas laikā, kas nepārsniedz pusi no noteiktā gada ienākumu limita. Igaunijā arī ieviests jauns vecāku pabalsts adoptētājiem. Šo pabalstu izmaksā strādājošam adoptētājam, kurš ir adoptētāja atvaļinājumā vai audžuvecākam un ir tiesības saņemt pabalstu par pārejošu darbnespēju. Adoptētājam vai audžuvecākam ir tiesības saņemt vecāku pabalstu 70 kalendārās dienas sešu mēnešu laikā no tiesas sprieduma par adopciju spēkā stāšanās dienu vai audžuvecāku līguma noslēgšanas dienu.

Vecāku pabalsts, kā arī maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs Lietuvā nedrīkst būt mazāks par 6 sociālajiem pamatpabalstiem un paternitātes un bērna kopšanas pabalsts nedrīkst būt lielāks par divkāršu valstī noteikto vidējo mēneša darba algu divus ceturkšņus pirms mēneša, kad personai radās tiesības uz pabalstu. Maternitātes pabalstam Lietuvā griesti nav noteikti.

Igaunijā vecāku pabalsts, kā arī maternitātes un paternitātes pabalsts nedrīkst būt mazāks par Igaunijas Republikas valdības apstiprināto vidējo darba samaksu attiecīgajā laika periodā. Ja ienākumi iepriekšējā gadā bijuši mazāki par valdības noteikto minimālās mēneša darba algas līmeni, vecāku pabalsta apmērs ir vienāds ar minimālo mēneša darba algu. Ja ar sociālo nodokli apliekamo ienākumu nebija vispār, pabalsta apmērs ir vienāds ar pabalsta likmi. Tiem bērnu vecākiem, kuri nav guvuši ienākumus, tiek nodrošināti ienākumi līdzvērtīgi pabalsta līmenim.

Secinājumi

Lietuvā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm tiek izmaksāts pabalsts obligātajā dienestā esoša dienesta darbinieka bērnam, ikmēneša bērna kopšanas pabalstu mācībās esošai personai un vienreizējais pabalsts grūtniecei. Gan bērna kopšanas pabalsts, gan vienreizējais grūtniecības pabalsts palīdz bērnu vecākiem, kuri nav bijuši nodarbināti, it īpaši tiem, kuri mācās.

Igaunijā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, tiek izmaksāts vientuļā vecāka bērna pabalsts, ar kuru tiek palīdzēts ģimenēm, kurās bērnu kopj tikai viens no vecākiem un pabalsts daudzbērnu ģimenēm, tādejādi palīdzot ar finansiālo nodrošinājumu ģimenēs, kurās ir liels bērnu skaits.

Salīdzinot bērna piedzimšanas pabalstus Baltijas valstīs 2024. gadā, lielākais pabalsts par katru jaundzimušo tiek izmaksāts Lietuvā - 605 eiro, Latvijā tas ir 421,17 eiro, bet vismazākais pabalsts ir Igaunijā - 320 eiro, tomēr, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Igaunijā, piedzimstot 3 vai vairāk bērniem vienās dzemdības, bērna piedzimšanas pabalsta apmērs būtiski palielinās par katru jaundzimušo, kā arī papildus tiek izmaksāts pabalstu par trīs vai vairāku bērnu piedzimšanu vienlaikus. Lietuvā arī ir atsevišķs pabalsts, kuru maksā par vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, kas tiek maksāts katru mēnesi līdz bērna divu gadu vecumam, un tā apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita, kas dzimuši vienās dzemdībās. Latvijā par vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem atsevišķu pabalstu nav.

Igaunijā ir visīsākais maternitātes pabalsta saņemšanas laiks – 100 kalendārās dienas, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu, kur pabalstu saņemt var par 140 kalendārajām dienām. Maternitātes pabalsta apmērs būtiski neatšķiras starp valstīm. Saistībā ar paternitātes pabalstu, Latvijā pabalsta ilgums ir trīs reizes mazāks – 10 kalendārās dienas, nekā Igaunijā un Lietuvā – 30 kalendārās dienas. Vecāku pabalsta izmaksāšanas ilgums un apmēri ir pavisam atšķirīgi starp Baltijas valstīm. Igaunijā pabalstu var saņemt par aptuveni gadu un trim mēnešiem, Latvijā līdz bērna pusotra gada vecumam un Lietuvā līdz pat bērna divu gadu vecumam. Tomēr, ja skatās apmēra ziņā, Latvijā pabalsts ir vismazākais, jo Igaunijā par visām 475 dienām tiek maksāti 100% no vidējiem ienākumiem mēnesī, Lietuvā par gadu tiek maksāti 77,58% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas pēc Igaunijas nodokļiem sanāk tuvu pabalsta saņēmēja vidējiem ienākumiem mēnesī, bet Latvijā pabalsts par gadu ir tikai 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas apmēra ziņā ir mazāka summa, nekā bija personas vidējie ienākumi mēnesī uz rokas.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā grūtniecēm, kuras nav bijušas nodarbinātas pirms bērna dzimšanas un kurām nav tiesību saņemt maternitātes pabalstu, tiek izmaksāts vienreizējais pabalsts par grūtniecības periodu. Latvijā, grūtniecēm, kuras nav bijušas nodarbinātas un kurām nav tiesību saņemt maternitātes pabalstu nepienākas neviens pabalsts par grūtniecības periodu.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem ir noteikts minimālais apmērs, par kādu pabalstu var saņemt – Lietuvā pabalstu apmērs nedrīkst būt mazāks par 6 sociālo pamatpabalstu apmēru un Igaunijā pabalsti nedrīkst būt mazāki par valdības apstiprināto vidējo darba samaksu attiecīgajā laika periodā. Latvijā nav noteikts minimālais pabalsta apmērs. Likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” nav atrunāts nosacījums, kas nosaka, ka pašnodarbinātas personas var turpināt gūt ienākumus, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, maksāt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai un saņemt vecāku pabalstu 100% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Šis nosacījums rada nevienlīdzību starp darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu, jo darba ņēmēji, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un pelna zem minimālās mēnešalgas apmēra, ir tiesīgi saņemt vecāku pabalstu tikai 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

• Jaunāko informācija par Lietuvas pabalstiem skatīt arī šeit https://socmin.lrv.lt/lt/veiklos-sritys/socialine-parama-kas-man-priklauso/auginu-vaika/#Ismokos
• Jaunāko informācija par Igaunijas pabalstiem skatīt arī šeit: https://www.sotsiaalkindlustusamet.ee/ru/semeynye-posobiya-i-drugie-kompensacii/obzor-semeynykh-posobiy/stavki-semeynykh-posobiy

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vecāku sociālais nodrošinājums Baltijas valstīs. Kādi pabalsti pienākas mazuļu vecākiem?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023 Lasiet arī:

• Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs
• Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā