Latvijas ekonomika patlaban izjūt ne tikai darbaspēka trūkumu, par ko politiķiem visai drīz nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Daudzus gadus Latvijas uzņēmēji vērš politiķu uzmanību arī uz to, ka viņi pakāpeniski Baltijas valstu vidū zaudē konkurētspēju, un viens no iemesliem ir pārlieku lielais nodokļu slogs darbaspēkam. Kā norāda Swedbank eksperti, kas pēc Bilances aicinājuma veica aprēķinus visās trijās Baltijas valstīs, — nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā, diemžēl, ir vislielākais Baltijā. Politiķi gan pagaidām nesola, ka tā saucamo darbaspēka nodokļu likmes vai to piemērošana tiks mainīta līdz ar pašreiz plānotajām pārmaiņām nodokļu politikā. 

Te gan jāpiebilst, ka sabiedrība pagaidām neko daudz nezina par to, kas īsti notiek speciāli veidotajā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā, kur tiek izstrādātas jaunās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Taču, kā norāda Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, darbaspēka nodokļu slogu un tā konkurētspēju ar parējām Baltijas valstīm darba grupā skatīs. «Tomēr, lai gan darbaspēka nodokļu sloga mazināšana ir nepieciešama, tas ir fiskāli ietilpīgs un budžeta līdzekļus samazinošs, nevis palielinošs pasākums. Tāpēc paralēli jādomā, kā kompensēt gan iespējamo darbaspēka nodokļu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums veselības aprūpes, sociālai aizsardzībai un izglītības sistēmai,» uzsvēra I. Šņucins. 

Valdībā jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes nonāks augustā, un līdz tam nekādi sīkāki komentāri par šo jautājumu netiek sniegti. Tiesa, uzņēmēju pārstāvji uz notiekošo skatās skeptiski un īsti pat vairs necer, ka izmaiņas tieši šajā nodokļu grupā būs. Kā uzsvēra Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, — pašreizējie politiķi pie varas ir jau ilgus gadus, un viņu galvenā doma ir kā piepildīt valsts maku un nevis, kādas pārmaiņas nodokļu politikā panāks izmaiņas arī ekonomikā. 

Nodokļu pārmaiņas noteikti būs

Pavisam nesen Igaunijas parlamentā bija balsojums par nodokļu palielināšanu un vairāku atvieglojumu atcelšanu turpmāko gadu laikā, turklāt vienlaikus tas bija arī balsojums par valdību, kas šos priekšlikumus iesniedza. Parlamentā bija lielas diskusijas, un deputāti iesniedza daudz priekšlikumu. Taču valdība nepiekāpās, un rezultātā — tā uzticības balsojumu izturēja.

Plānots, ka jau no nākamā gada pievienotās vērtības nodoklis tiks palielināts no 20% līdz 22%. Tāpat  no 2025. gada iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes tiks paaugstinātas no 20% līdz 22%.

Pēdējos gados Latvijā politiķi mēģinājuši nedaudz pielāpīt fiskālo jeb nodokļu politiku. Piemēram, salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā bijušas salīdzinoši nelielas izmaiņas, un tās nav būtiski skārušas iedzīvotāju ienākumus. Līdzīgi noticis arī kaimiņvalstīs. Taču pārmaiņas nodokļu jomā visdrīzāk būs visās Baltijas valstīs, jo to budžetos ir nepieciešami papildu līdzekļi, pirmkārt, jau drošības pasākumiem, kā arī citām akūtām vajadzībām. Turklāt nodokļu izmaiņas būtu jāveic tā, lai neatbaidītu investorus, kas radītu jaunas darba vietas, un lai arī darbaspēks vairs neplūstu lielā straumē prom uz citām valstīm, kur nopelnīt var vairāk. Citādi darbaspēka deficīts nākotnē var bremzēt tālāko ekonomikas attīstību. 

Cik izmaksā darbaspēks

Pēc Bilances lūguma Swedbank ekonomisti ir veikuši aprēķinus, cik daudz izmaksā darbinieks, ja viņš saņem mazu algu, un cik daudz, ja alga pavisam nedaudz pārsniedz Latvijas vidējo atalgojumu, proti, ja darbinieks saņem 1500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. 

Latvijā no 2023. gada līdz 500 eiro mēnesī tika palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un līdz 620 eiro — minimālās darba algas apmērs. Faktiski izmaiņas bijušas tikai kritiski nepieciešamās, domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem. Kaimiņvalstis šī gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas. Piemēram, Lietuvā arī pieaudzis maksimālais diferencētais neapliekamais minimums — 625 eiro, un minimālā darba alga tur sasniegusi 840 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Igaunijā diferencētais neapliekamais minimums ir 654 eiro, bet minimālā darba alga — 725 eiro. 

Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus un noteiktās minimālās algas, šādu ienākumu saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā «uz rokas» saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā — teju 690 eiro.

Savukārt, pieņemot, ka darbinieks katrā no trim Baltijas valstīm pelna 750 eiro lielu darba algu pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, Latvijā strādājošie «uz rokas» saņem nepilnus 618 eiro, Lietuvā 579 eiro, bet Igaunijā 709 eiro. Redzams, ka viszemākais nodokļu slogs darbiniekiem ir Igaunijā, kur nodokļos tiek samaksāti vien 5%, kamēr Latvijā tie ir 18%, bet Lietuvā — 23% no algas pirms nodokļu nomaksas. 

Protams, papildus jāņem vērā nodokļi, ko samaksā darba devējs: pie attiecīgā algas līmeņa vislielākie nodokļi jeb 254 eiro ir Igaunijā, kam tūdaļ seko Latvija ar 177 eiro un Lietuva — tikai ar 13 eiro. Novērtējot kopējo nodokļu slogu gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē, secināms, ka augstākais kopējo darbaspēka nodokļu īpatsvars ir Latvijā (33%), tad seko Igaunija (29%) un tikai tad — Lietuva (24%).

«Šajā salīdzinājumā labi redzams, ka, mainoties kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, nodokļu politikai, salīdzināt tikai algu «uz papīra» vai tikai algu «uz rokas» nav pietiekami. Kopbildi veidot ļauj kopējais nodokļu slogs, ko pie konkrētās darba algas nomaksā visas puses — gan darbinieki, gan arī uzņēmēji. Veicot Baltijas valstu salīdzinājumu, novērojams, ka zemāku ienākumu segmentā kopējos nodokļos Latvijā tiek samaksāts visvairāk,» uzsvēra Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Viņa piebilda, ka tas tāpēc, ka, piemēram, kaimiņvalstīs atvieglojumu apmērs mazāku algu saņēmējiem šobrīd ir dāsnāks. Igaunijā 654 eiro neapliekamais minimums tiek piemērots līdz pat 1200 eiro lielām algām, kamēr Latvijā 500 eiro neapliekamais minimums sāk dilt pie algām, kas pārsniedz šos pašus 500 eiro. Veicot aprēķinus gadījumam, kad 750 eiro algas saņēmējam ir reģistrēts viens apgādājamais, tad gan mūsu situācija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm mainoties, un kopējais nodokļu slogs Latvijā kļūst nedaudz zemāks nekā Igaunijā.

Savukārt, ja pieņem, ka darbinieks pelna vidējus ienākumus jeb 1500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, tad «uz rokas» Latvijā var rēķināties ar 1097 eiro. Lietuvā šāds darbinieks saņemtu par 120 eiro mazāku algu jeb 977 eiro, bet Igaunijā — par 147 eiro lielāku algu jeb 1244 eiro. Situācijā, kad darbiniekam reģistrēts arī viens apgādājamais, Latvijas darba ņēmējs papildus iegūst 50 eiro «uz rokas», un atšķirība ar Igauniju nedaudz tiek izlīdzināta, kamēr plaisa ar Lietuvu kļūst vēl lielāka. 

«Tas tādēļ, ka Lietuvā nav darbaspēka nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Igaunijā savukārt atvieglojumi ir paredzēti, bet tikai no otrā bērna, turklāt tos nepiemēro katru mēnesi — šo ienākuma nodoklī pārmaksāto summu var atgūt reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju,» uzsvēra E. Kropa. 

Un, visbeidzot, ja darba alga «uz papīra» ir 1500 eiro, darba devējs Igaunijā nodokļos samaksā vēl 507 eiro, Latvijā — 354 eiro, bet Lietuvā — 27 eiro.

Vidēju ienākumu gadījumā augstākais kopējo nodokļu slogs joprojām saglabājas Latvijā (41%), kam seko Igaunija (38%) un tad Lietuva (36%). 

«Būtiska ir nianse, ka Latvijas nodokļu politika paredz divus progresijas līmeņus — tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums (jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums), un papildus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pakāpeniski palielinās, pieaugot ienākumiem. Modelējot situāciju, kad darbinieks «uz rokas» saņem 1000 eiro lielu algu, redzams, ka lielākais kopējais darbaspēka nodokļu slogs (darba ņēmējam un darba devējam) ir Latvijā (kopējās izmaksas 1666 eiro), kam seko Lietuva (1571 eiro) un tikai tad Igaunija (1508 eiro),» Baltijas nodokļu sloga salīdzinājuma rezultātus komentē E. Kropa.

Būt vai nebūt

Aigars Rostovskis lielas cerības uz darbaspēka nodokļu samazināšanu gan neliek, uzskatot, ka pie varas esošie politiķi jau 15 gadus dzīvo pēc principa — jāpiepilda valsts kase, skatāmies no kā var paņemt. «90% no nodokļiem samaksā aptuveni pieci tūkstoši uzņēmumu. Mums būtu nepieciešams būtiski palielināt to uzņēmumu skaitu, kas ir spējīgi un gatavi maksāt, tad arī pietiktu nauda citām valdības prioritātēm,» uzsvēra A. Rostovskis. Lai arī viņš pats nepiedalās darba grupā, kura lemj par nodokļu izmaiņām, tomēr LTRK prezidents norāda, vispirms būtu jāsaprot, ko īsti vēlas valdība panākt, — piepildīt tikai valsts kasi vai arī attīstīt ekonomiku valstī. 

Uzņēmēju pārstāvis uzskata, ka tieši nodokļu politika, tai skaitā arī augstie darbaspēka nodokļi, ir vainojami pie pašreizējā krituma gan eksporta apmēros, gan arī pie ienākošo investīciju samazinājuma. «Domāju, ka ir daudzi uzņēmumi, kas, visu izvērtējot, vienkārši pieņem lēmumu neieguldīt Latvijā, jo tas nav izdevīgi,» uzsvēra A. Rostovskis. 

Lai arī uzņēmēju pārstāvis ir strikts savos vērtējumos, Eva Kalniņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Projektu attīstības nodaļas vadītāja, kā arī lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sekretariāta vadītāja, norādīja, ka investoru acīs Latvijas nodokļu sistēma «uz papīra» neizskatās slikti. «Jā, Latvijā nodokļu slogs ir liels, bet, ja mēs skatāmies tajā brīdī, kad investors nāk iekšā valstī, tad tas netraucē. Tas sāk traucēt tad, kad šie nodokļi jāsāk maksāt,» atzina E. Kalniņa, norādot, ka nodokļu sistēma Latvijā ir sarežģīta un, salīdzinot, ar citām Eiropas valstīm, Latvijas atvieglojumu sistēma jaunajiem uzņēmumiem ir visai ierobežota un nav ļoti atbalstoša. Tiesa, investori minot daudz citu aspektu, kāpēc viņi izvēlas investēt citās valstīs un nevis Latvijā. Nodokļu sistēma nav starp galvenajiem iemesliem. «Galvenais, lai būtu stabilitāte un nodokļu sistēma nemainītos visu laiku,» saka E. Kalniņa.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūlija (499.) numurā.

Lasiet arī: Vai kaimiņu muguras vēl redzam?