Ceturtdien, 27. septembrī, Saeimā 1. lasījumā skatītie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz ieviest vispārējās pretizvairīšanās normas nodokļu likumdošanā. Ar grozījumiem tiks ieviests princips, ka uzņēmumu darījumu izvērtēšana notiks, analizējot visus darījumus kopumā, nevis skatot katru atsevišķi, jo tas ļaus labāk konstatēt nodokļu optimizācijas un izvairīšanās mēģinājumus.
Šāda pieeja izstrādāta, jo nodokļu administrācija secinājusi, ka nodokļu maksātāji izmanto dažādas nodokļu plānošanas metodes ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus vai lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tiek izmantotas iespējas, ko paver gan likumi vienas valsts ietvaros, gan vairāku valstu likumu nesaskaņotība, t.sk. atšķirības nodokļu termiņu un tiesiskā regulējuma satura izpratnē, un atšķirīga nodokļu politika. Nodokļu plānošanā bieži tiek izmantotas tādas metodes kā darījumi, kuru ekonomiskā būtība neatbilst to juridiskajai formai, iesaistot pastāvīgās pārstāvniecības un saistītus uzņēmumus, kas izveidoti ārvalstīs ar mērķi veikt nodokļu plānošanu.
Turpmāk darījumi tiks vērtēti kopumā, neskatoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Izvērtējot darījumus, tiks ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, vai darījums ir ekonomiski pamatots, vai ar saprotamu ekonomisko pamatojumu tiek iesaistīts ārvalstu nodokļu maksātājs.
Paredzēts, ka darījuma juridisko formu nodokļu administrācija varēs neņemt vērā, ja tā neatbildīs darījuma saturam vai darījuma mērķim. Piemēram, kad darījums tiek noformēts kā dāvinājums, bet pēc būtības tas ir pārdošanas darījums. Īpaši bieži nodokļu administrācija ar darījuma apslēpto būtību saskaras, pārbaudot saistīto uzņēmumu darījumus, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, kas faktiski sniedz pakalpojumus vienam uzņēmumam, slēpjot darba tiesisko attiecību esamību ar minēto uzņēmumu un tādā veidā optimizējot nodokļus.
Kā un kas vērtēs ekonomisko pamatu?