Portālā jau iepriekš informējām, ka Eiropas Komisija 8. oktobrī sākusi sabiedrisko apspriešanu par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju nākotni. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, tostarp uzņēmēji un citi interesenti, ir aicināti sniegt viedokli par izmaiņām, kas būtu ieviešamas ieviest PVN likmju sakarā. Sabiedriskā apspriešanās noslēgsies 2013. gada 3.janvārī, un tā ir daļa no plašāka darba, kuru sākusi Eiropas Komisija, lai reformētu ES PVN sistēmu, padarot to vienkāršāku un efektīvāku un stabilāku. Sabiedriskās apspriešanas rezultātus ņems vērā, gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm.
Aicinām arī portāla lasītājus izteikt viedokli par PVN likmju turpmāko nākotni:
1. Vai atbalstāt vienotas ES PVN likmes ieviešanu?
2. Kurās nozarēs, kurām precēm un pakalpojumiem, jūsuprāt, Latvijā būtu (nebūtu) nepieciešams ieviest, saglabāt vai atcelt samazināto PVN limi?
Rakstiet komentāros vai uz redakcijas e-pastu: [email protected].
Lai būtu skaidrāks, kāpēc aizsākusies šāda diskusija, atgādinām, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi Zaļo grāmatu “Par PVN nākotni – Virzībā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu” un jau aizvadītajā gadā ir uzsākusi publiskas konsultācijas ar visām ieinteresētajām personām, lai izveidotu tādu PVN sistēmu, kas piemērota Eiropas Savienības vienotajam tirgum. Šai PVN sistēmai vajadzētu būt vienkāršākai, efektīvākai un neitrālai, stabilai un nodrošinātai pret krāpšanos.
Kā secināts no aizsāktās diskusijas, Eiropas Savienības PVN sistēmas sadrumstalotība 27 valstu PVN sistēmās ir galvenais šķērslis, kas traucē efektīvai iekšējai tirdzniecībai un tādējādi neļauj iedzīvotājiem gūt labumu no patiesi vienota tirgus. Uzņēmumi, kas veic starptautisko darbību, uzskata, ka cena par šo saskaņotības trūkumu ir sarežģītība, papildu atbilstības izmaksas un tiesiskā nenoteiktība. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ne vienmēr ir nepieciešamie līdzekļi, lai segtu attiecīgās izmaksas, tāpēc tie atturas no iesaistīšanās pārrobežu darbībās.
Eiropas Komisija uzsver, ka šie trūkumi ietekmē komercdarbību. Ja nodokļu noteikumi ietekmē lēmumu par to, kur pirkt vai pārdot preces un pakalpojumus, PVN ekonomiskā neitralitāte vairs nav garantēta, un vienotā tirgus darbība ir nopietni traucēta. Vairāki respondenti pat norādījuši, ka šā iemesla dēļ darījumu veikšana ar partneriem ārpus Eiropas Savienības kļūst vieglāka un izdevīgāka nekā ar ES uzņēmumiem.
Eiropadome aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā pārskatīt savas nodokļu sistēmas, lai tās padarītu efektīvākas un iedarbīgākas, atceltu nepamatotus atbrīvojumus, paplašinātu nodokļu bāzi, novirzītu nodokļus no darbaspēka uz citām jomām, uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti un cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu. PVN ir liels valstu budžetu ienākumu avots, un ar pašreizējās ES PVN sistēmas reformu it īpaši vajadzētu tiekties padarīt to efektīvāku un iedarbīgāku, atcelt nepamatotus atbrīvojumus un paplašināt nodokļu bāzi.
Eiropas Savienības Padomes secinājumi par turpmākā darba prioritātēm ir:
1) vienkāršot pašreizējo PVN sistēmu, lai mazinātu PVN atbilstības izmaksas un administratīvo slogu maziem un tāpat lieliem uzņēmumiem, jo īpaši tādiem uzņēmumiem, kuri strādā vairāk nekā vienā dalībvalstī. Tiek atbalstīts arī priekšlikums izveidot standartizētu PVN deklarāciju;
2) radīt efektīvāku PVN sistēmu un šai sakarā sīkāk izpētīt pašreizējos ES noteikumus par PVN piemērošanu publiskajam sektoram, ciktāl pastāv konkurence starp publisko un privāto sektoru, tostarp precizēt noteikumus attiecībā uz bezpeļņas organizācijām. Tāpat norādīts, ka dalībvalstis var maziem uzņēmumiem ieviest arī noteiktus kompensāciju mehānismus ārpus PVN sistēmas, lai mazinātu pirkumu PVN izmaksu radīto ietekmi.
ES Padome arī neiebilst pret iespēju tām dalībvalstīm, kas to vēlas, piemērot samazinātu PVN likmi konkrētās nozarēs, taču vērš uzmanību, ka samazinātām PVN likmēm atkarībā no apstākļiem var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku, un tāpēc, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazinātas PVN likmes, dalībvalstij vienmēr vajadzētu apsvērt efektīvākus alternatīvus risinājumus. Priekšroka tiek dota ierobežotai samazinātu likmju izmantošanai;
3) radīt stabilāku un vairāk pret krāpšanu aizsargātu PVN sistēmu, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju attīstību. Šai sakarā veicama analīze par to, kādas jaunas metodes būtu iespējamas saistībā ar nodokļu iekasēšanu;
4) radīt ES vienotajam tirgum piemērotu PVN sistēmu, jo joprojām politiski nesasniedzams ir princips par “nodokļa uzlikšanu piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu izcelsmes dalībvalstī”, kā paredzēts Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 402. pantā.