NUMURA INTERVIJA

Mums pašiem sava zeme ir jānosargā!

Pat neticas, ka ilgajos gados, kamēr strādāju izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests (LID), tā arī nekad nav iznācis intervēt mūsu vadītāju Aivu Vīksnu. Arvien tas prieks ticis citiem. Viņa pati neuzprasās uz intervijām. Aiva respektē redakcionālo neatkarību un paļaujas uz mums tematu un aktualitāšu izvēlē. Bet izdevniecības 20. dzimšanas diena, kas aprit 17. maijā, ir labs iemesls, lai arī es beidzot tiktu pie teikšanas. Jāpiemin, ka Aiva ļoti ciena citu cilvēku un savu laiku, cītīgi plāno to. Šī intervija notiek krietnu pusmēnesi iepriekš, jo viņa nemīl neko darīt pēdējā brīdī. Tas arī nemaz nebūtu iespējams, jo viņai kalendārs aizpildīts mēnesi uz priekšu. Vispār jau būtu jāintervē viņa kopā ar vīru Andri, bet viņam netīk publicitāte. To visi zinām un respektējam. Bet viņi abi kopā ir uzņēmuma sirds un dvēsele, tā sargeņģeļi. Aiva un Andris par izdevniecību nomodā ir 24 stundas diennaktī, arī tajās nedaudzajās stundās, kas atvēlētas atpūtai. Aiva ir idejpilna, atceros, viņa stāstījusi, ka labas iešaujas pārbraucienos uz darbu, kādu tikšanos vai mājup. Aiva nezina manus jautājumus, tāpēc metamies abi šajā piedzīvojumā, jo kuru interesētu iestudēts dialogs. Vienubrīd intervijā, kad emocionalitāte sit augstu vilni, šķiet, ka būšu viņu saraudinājis, bet nē, viņa ir stipra. Vispār nekad neesmu redzējis viņu raudam. Stipra kā dzimtenes liepa. Lieliska vadītāja. Sievišķīga. Viņai patīk arī jautrība, tāpēc izvēlējāmies tās fotogrāfijas, kurās viņa smaida. Tātad jūsu uzmanībai – žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izpilddirektori AIVU VĪKSNU. Viņa arī ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, biznesa sieviešu biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja. Sabiedrisko pienākumu uzskaiti varētu turpināt. Cita starpā A. Vīksna saka: „Mēs kā īpašnieki neesam izmantojuši savus medijus, lai paustu tikai to, ko varbūt subjektīvi atbalstām, neesam nekad ietekmējuši savus medijus, sakot, ko rakstīt, ko nerakstīt. Redakcijai ir jābūt neatkarīgai no īpašniekiem. Tā ir mana pārliecība. Medijs nav domāts īpašnieku interešu atspoguļošanai, bet – sabiedrības izglītošanai, zināšanu gūšanai. Klientam jābūt pārliecībai, ka tā ir patiesa un uzticama informācija.” Un, runājot par pārciesto 2009. -2011. Gada krīzi viņa teic: „Ja jau mēs tik sāpīgi nogriezām, sagriezām, saplacinājām visu, tostarp arī daudzi uzņēmēji cieta, šobrīd ir svarīgi parādīt to gaismu tuneļa galā arī tautai, cilvēkiem. Un viņiem ir jāsajūt savos maciņos kaut mazliet, ka valdībai rūp vienkāršais cilvēks Bauskā, Apē vai Valkā, ka viņš nav tai vienaldzīgs, ka nedomājam tikai par skaitļiem.” Izlasiet!

LID – 20

Cienījamo lasītāj!

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests 17. maijā atzīmē skaisto 20 gadu jubileju. Pateicoties Jums, uzticīgajiem un arvien zinātkārajiem klientiem, esam kopā nogājuši veselu valsts attīstības posmu. Esam kļuvuši dzīvesgudrāki, centušies dot savai dzimtajai zemei to, ko vislabāk protam. Un, jācer, arī paši esam kļuvuši laimīgāki. Bilance sveic izdevējus – izdevniecību Lietišķās informācijas dienests, tās īpašniekus Andri Vīksnu un Juri Birznieku, izpilddirektori Aivu Vīksnu un visus, visus izdevniecības kolēģus apaļajā jubilejā un novēl: lai netrūkst ideju un enerģijas arvien jaunu virsotņu sasniegšanai! Gadiem ejot, palikt garā jauniem, inovatīviem un rūpēties par saviem klientiem kā par sevi pašu. Cilvēcisku laimi  un mīlestību!

Paldies, mīļie lasītāji, par uzticību mums, BILANCEI! Tikai kopā mēs spējam kalnus gāzt. Parasti šai laikā zied ceriņi. Lai dzīvē vairāk gaišo un košo krāsu! Bet tas jau lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Lai visiem veicas!

Sveicienus izdevniecībai ar mūsu starpniecību sūta daudzi jo daudzi. Sirsnīgs paldies par labajiem vārdiem! Piedāvājam iepazīties ar 10 sabiedrībā pazīstamu cilvēku veltījumiem izdevniecības jubilejā! Tā, piemēram, sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers  SIA projektu vadītāja, Jūsu uzticīgā lasītāja, lektore un autore ŅIŅA PODVINSKA teic; “20 gadu laikā Latvijā bijuši vairāki plūdi, mainījās parlamenti un valdības, neskaitāmas reizes tapa jauni likumi, tika grozīti esošie, bet Lietišķās informācijas dienests bija, ir un, ticu, būs labākais biznesa cilvēka, it īpaši grāmatveža, draugs, palīgs un padomdevējs.”

NODOKĻI

ES tiesas rīkojums un tā iespējamās sekas Latvijā

Nodokļu maksātājiem beidzot ir pamats cerībām, ka turpmāk tie varētu būt vairāk pasargāti no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nepamatotiem uzrēķiniem, kuros tiek liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli par it kā nenotikušiem darījumiem. Domāju, ka ne viens vien lasītājs ir saskāries ar situāciju, kad pārdevēja nesamaksātu nodokļu vai citu pārkāpumu dēļ tiek sodīts pircējs. Taču ES tiesa tagad ir lēmusi, ka VID nedrīkst atteikt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības pat tādā gadījumā, ja piegādātājs ir veicis krāpnieciskas darbības vai pieļāvis nelikumības. Priekšnodokļa atskaitīšanu drīkst ierobežot vienīgi gadījumā, ja VID ir objektīvi un nepārprotami pierādījumi par pircēja apzinātu iesaistīšanos PVN krāpšanā. Šādu rīkojumu ES tiesa ir izdevusi šā gada 28. februārī lietā C-563/11, atbildot uz Latvijas Augstākās tiesas Senāta lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un risinot strīdu starp Latvijas SIA Forvards V un VID. Pateicoties šā uzņēmuma pārstāvju neatlaidībai un uzņēmībai daudzu gadu garumā, ir panākta ievērojama uzvara, kam turpmāk vajadzētu ietekmēt arī daudzu citu nodokļu maksātāju strīdus ar VID, un tādēļ to var uzskatīt par nopietnu precedentu VID līdzšinējās prakses maiņai. KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere, ekonomikas doktore GUNTA KAULIŅA raksta par to, kādām viņas izpratnē konsekvencēm būtu jāseko. Esam saņēmuši arī VID komentāru par šo Guntas Kauliņas redzējumu, kas pievienots raksta beigās.

NODOKĻI

Par dividendēm pielīdzināmo ienākumu

Dividendēm pielīdzināms ienākums – fiziskās personas ienākumi, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

Izvērtējot nodokļu maksātāju uzdotos jautājumus, secināms, ka zemnieku saimniecību īpašniekiem un grāmatvežiem ir daudz neskaidrību saistībā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanu zemnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, īpašnieka personiskajām vajadzībām izņemtajiem finanšu līdzekļiem. VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore DINA KUCINA, atsaucoties uz Ingunas Leibus rakstu „VID metodika par dividendēm pielīdzināma ienākuma aplikšanu ar IIN raisa bažas par tās atbilstību likumam” Bilances 5. Numurā, skaidro, kas būtu jāņem vērā. Raksta beigās ievietots INGUNAS LEIBUS jauns redzējums par to, kas iznākumā īsti notiek ar šo šāgada novitāti.

DARBA ATTIECĪBAS

Jaunie grozījumi Darba likumā: kas un kāpēc tiks mainīts

Darba likums kā nozīmīgākais darba tiesību avots ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadu. Darba tiesības attīstās pietiekami dinamiski, jo īpaši starptautiskā kontekstā, gan attiecībā uz jauna regulējuma noteikšanu, gan arī prakses pilnveidošanu, un līdz ar to atsevišķas normas ir pārskatāmas un pilnveidojamas, lai nodrošinātu efektīvāku un aktuālajai situācijai atbilstošāku darba tiesisko attiecību regulējumu. Tieši tādēļ pērnvasar Labklājības ministrijā izveidotā darba grupa, piedaloties arī Valsts darba inspekcijas speciālistiem, apkopoja sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – priekšlikumus, dažādos politikas plānošanas dokumentos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī pētīja un vērtēja tiesu praksi un jaunākās tiesību doktrīnas atziņas. Šogad martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, un līdz ar to ir dota iespēja arī citām ministrijām izteikt savu viedokli par sagatavotajiem priekšlikumiem. Vēl noris saskaņošanas process, tāpēc grūti precīzi prognozēt, kādas rezultātā būs likumā ietvertās normas pēc to pieņemšanas Saeimā, tomēr visiem būtu svarīgi uzzināt jauno Darba likuma grozījumu mērķi, būtību un rosinātās normas. Jauno normu būtību un maiņu pamatotību BILANCĒ  skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece INETA VJAKSE. Cita starpā viņa informē, ka būs jauna norma, kas paredzēs elastīgāku iespēju darba devējam un darbiniekam rakstveidā vienoties un atkāpties no pašreiz likumā noteiktā pienākuma izmaksāt atvaļinājuma naudu un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma un izmaksāt šo samaksu citā laikā, kas nav vēlāks par tuvāko darba samaksas izmaksas laiku

Numurā

·       “Es arī varētu prasīt ordeni…”

Sarunai ar Eiroparlamenta deputātu Ivaru Godmani žurnālam Bilance EP mājvietā Strasbūrā nebija atvēlēts pārāk daudz laika, tomēr šajā ekspresintervijā paguvām pārrunāt divus no bieži minētiem Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās politikas aspektiem – lauksaimniecības finansējumu, kas raisa protestus ne tikai zemnieku aprindās, bet Latvijā tiek uztverts kā vispārējs simbols ES netaisnīgumam, un brīvās tirdzniecības principa (ne)ievērošanu, kas ir viena no lielākajām eksportējošo uzņēmēju, darba devēju sāpēm ES kontekstā. I. Godmanim raksturīgais pamatīgais, ar skaitļiem un faktiem pamatotais izklāsts ļauj kliedēt ES negodīguma sazvērestību aizdomu mākoņus, ieraugot objektīvāku perspektīvu, kā situācija veidojusies lauksaimniecības politikas jomā, un arī to, kāpēc tā tik ātri nevar mainīties. Vienlaikus tomēr ir skaidrs arī tas, ka ES pagaidām vēl nespēj būt kā laba māte, kas pilnīgi vienādi attiecas pret visiem saviem bērniem – vecākie, lielākie un spēcīgākie “bosiki” ir izkarojuši sev priekšrocības, kamēr “pastarīšiem” (kā Latvijai) atliek darīt visu iespējamo, lai šīs atšķirības mazinātu. ES galu galā veido tās dalībvalstu interešu cīņu mijiedarbība – tā nepiedod kūtrumu vai bailes pastāvēt par sevi. IVARS GODMANIS par skarbo cīņu par vienādiem konkurences apstākļiem Eiropas Savienībā – intervijā portāla www.plz.lv redaktoram IKARAM KUBLIŅAM