Valsts ieņēmumu dienests  (VID) sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu.

Iesniedzēja 2013.gada martā saņēma no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „X”  20 000 latus, saskaņā ar LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu, kas spēkā stājies 2013.gada martā, kā atlīdzību par morālo kaitējumu sakarā ar dēla nāvi.

VID Kuldīgas klientu apkalpošanas centra  darbinieki Iesniedzēju mutiski informēja, ka Iesniedzējai no morālā kaitējuma summas ir jāmaksā ienākuma nodoklis, kam Iesniedzēja nevar piekrist, līdz ar to Iesniedzēja vērsās ar  iesniegumu pie VID.

VID uzziņā skaidro, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms.

Savukārt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta otrajā daļā ir noteikts, ka iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja − mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti:

1) šā likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi ir uzskaitīti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro un trešo daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

Konkrētajā tiesiskajā situācijā, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta secina, ka tā kā nav cita likuma, kas noteiktu kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai situācijā, kad atbildētājs strīdā ir ārstniecības iestāde, saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piektās daļas nosacījumiem izskatāmajā lietā, izmantojot kā kritēriju morālā kaitējuma atlīdzības apmērā noteikšanai, jāvadās no Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma  14.panta trešajā daļā noteikts, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20000 latiem.

Konkrētajā tiesiskajā situācijā saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2012.gada …janvāra Spriedumu lietā Nr….. (PAC-…) nodarītais morālais kaitējums atbildētājas Valsts sabiedrības ar ierobežoto atbildību „X” prettiesiskās bezdarbības izraisīto seku dēļ uzskatāms par sevišķi smagu un no atbildētājas ir piedzenama atlīdzība par morālo kaitējumu, kuras apmēra noteiktšanai kā kritēriju izmantojot Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta trešajā daļā paredzēto maksimālo – 20 000 latu apmēru.

Ņemot vērā minēto un to, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā ienākums par nodarīto morālo kaitējumu nav minēts kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, Iesniedzējai iesniegumā minētais izmaksātais ienākums par nodarīto morālo kaitējumu saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktu, ir ar nodokli apliekams ienākums.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 4.panta otrā daļa nosaka, ka maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20.pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.

Tādējādi, ja Iesniedzēja ir saņēmusi atlīdzību par morālo kaitējumu, no kuras nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad Iesniedzējai atbilstoši iepriekš paskaidrotajam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši gada ienākumu deklarācijai rezumējošā kārtībā.

Gada ienākumu deklarācijas veidlapu paraugi un to aizpildīšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.