Lai uzlabotu grāmatvežu kompetenci, rosina ieviest vienotu grāmatvežu sertifikācijas sistēmu

Uzņēmumiem, kas šobrīd meklē jaunus grāmatvežus, faktiski jāpiedalās laimes spēlē -par to, vai izvēlētais grāmatvedis būs kompetents un profesionāls savā jomā, nav iespējams būt pārliecinātam. Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju līmenis un kvalifikācija Latvijā mēdz krasi atšķirties un ne vienmēr grāmatveža norādītā kvalifikācija būs atbilstoša reālajām prasmēm, uzskata grāmatvedības un uzņēmuma vadības risinājuma “Tildes Jumis” speciālisti.

Apkopojot biežākās grāmatvedības problēmas uzņēmējdarbībā, viņu konstatējuši, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju līmenis un kvalifikācija Latvijā krasi atšķiras – tā kā grāmatveži Latvijā nav reglamentēto profesiju skaitā, par kvalificētu grāmatvedi sevi var saukt gan tāds, kas šajā profesijā ieguvis augstāko izglītību un savas zināšanas nemitīgi papildina, gan tāds, kurš nupat pabeidzis divu nedēļu kursus un “uz papīra” ir bilancspējīgs grāmatvedis. Sertifikācija, ko piedāvā asociācijas, ir katra paša brīva izvēle.

“Tildes Jumis” pārstāve Ilze Lapiņa: “Tik absurdā situācijā esam nonākuši, jo Latvijā neeksistē vienoti grāmatvežu kvalitātes standarti – likumdošanā nav noteiktu kritēriju, kurus izpildot grāmatvedis iegūtu savu profesionālo kvalifikāciju, nav arī nekādu prasību pēc kvalifikācijas celšanas procedūrām. Tāpēc šobrīd tirgū savus pakalpojumus vienlaikus piedāvā gan savā profesijā izcili grāmatveži, gan cilvēki ar minimālām zināšanām un pieredzi šajā jomā. Pēdējie parasti savus pakalpojumus piedāvā par salīdzinoši zemu cenu. Lēts pakalpojumus bieži vien uzņēmējiem šķiet pievilcīgs, taču diemžēl ne katrs apzinās, kādas kvalitātes pakalpojumu izvēlas.”

Potenciālā ekonomija uz grāmatvedi var rezultēties ļoti nepatīkamās sekās – kā finansiālās, tā normatīvās. Sistemātiskas ikdienas kļūdas un neprecizitātes ar laiku, mēģinot tās labot, novedīs pie ievērojama laika un resursu patēriņa, nemaz nerunājot par iespējamajām administratīvajām sekām.

Stāsta I. Lapiņa: “Cilvēciski skatoties, uzņēmēji šajā ziņā ir nostādīti upura pozīcijā – uzņēmējam, kurš pats nepārzina grāmatveža profesijas specifiku un nianses, nav iespējams gūt jebkādu pārliecību par sava potenciālā darbinieka atbilstību konkrētajam amatam, lēmuma pieņemšanā liekot paļauties vien uz priekšnojautām vai sajūtām, nevis informāciju. Par grāmatveža kompetenci vai, diemžēl, nekompetenci iespējams pārliecināties tikai laika gaitā, kad, iespējams, jau tikušas pieļautas rupjas kļūdas uzņēmuma finanšu pārvaldībā.”

Kopējā grāmatvedības pakalpojumu kvalitāte valstī ir vāja un pie tā tieši vainojama esošā situācija, kurā tirgus netiek nekādi uzraudzīts. Pastāv institūcijas un asociācijas (piemēram, ISO sertificēto grāmatvežu asociācija un Latvijas Grāmatvežu asociācija), taču tās uzrauga tikai tās biedrus un iestāšanās asociācijā ir privāta iniciatīva – tikai daži procenti no reģistrētajiem grāmatvežiem un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir asociācijas biedri.

“Šajā situācijā, kad uzņēmumu un valsts iestāžu vadītāji faktiski piedalās laimes spēlē, izdosies vai neizdosies darbā pieņemt profesionālu grāmatvedi vai pakalpojuma sniedzēju, ir jāveic tirgus sakārtošana un regulēšana valsts līmenī, līdzīgi kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs. Nepieciešams ieviest konkrētus profesijas kvalifikācijas kritērijus, kā arī uzņēmumu licencēšanas kritērijus ārpakalpojumu sniedzējiem, kas piemērojami visiem grāmatvežiem, neatkarīgi no juridiskā statusa – piemēram, prasība pēc augstākās finanšu vai ekonomiskās izglītības,” uzskata I. Lapiņa, “Tildes Jumis” pārstāve. “Ņemot vērā, ka likums “Par grāmatvedību” atbildību par grāmatvedības dokumentu kārtošanu uzliek uzņēmuma vadītājam, valsts mērogā ir jānodrošina sistēma, kurā uzņēmuma vadītājs var būt pārliecināts, ka darbā pieņem kompetentu darbinieku.”

Šo ieilgušo, grāmatvedības un uzņēmējdarbības nozari apgrūtinošo problēmu ir iespējams risināt – sadarbojoties valsts institūcijām un grāmatvedības nozares speciālistiem un asociācijām, jāseko pasaules praksei un jāizstrādā vienota politika grāmatvežu sertifikācijas sistēmas izveidei, kas izvestu Latvijas uzņēmējus no šī grāmatvedības “miglas lauka” – situācijas, kas gan apdraud uzņēmējus, gan degradē grāmatveža profesiju. Tādi jautājumi kā tas, cik lielā mērā šī profesija ir jāregulē, ir diskutējami, taču fakts, ka ir nepieciešama vienotu kritēriju publiskošana, nav apstrīdams.