JAUTĀJUMI UN ATBILDESBiznesa līgumu slēgšana ar ārvalstu partneriem

Biznesa līgumu slēgšana ar ārvalstu partneriem

12/12/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Par to, kas jāņem vērā, slēdzot līgumus starp Latvijas un ārvalstu komersantiem, žurnāla "Praktiskais Likudošanas Ziņnesis" decembra numurā padomu sniedz Valts Nerets, advokātu biroja SORAINEN jurists. Pats būtiskākais līgumos ar ārvalstu partneri ir pušu vienošanās par piemērojamām tiesībām un strīdu izšķiršanas vietu. Svarīgi saprast, kādas būs sekas, ja puses par šiem jautājumiem nevienojas. Ja līgumā vai e-pasta sarakstē, piemēram, nav minēts, kuras valsts tiesību normas piemēros un kura būs strīdu izšķiršanas vieta, tas var apgrūtināt un paildzināt konflikta risināšanu. Piemērojamo tiesību normu izvēle Tāpat kā pastāv brīvība izvēlēties slēgt vai neslēgt līgumu un kādā formā to noslēgt, pastāv arī brīvība izvēlēties piemērojamās tiesības un valsti, kurā strīds tiks izšķirts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas un Lietuvas uzņēmēji var noslēgt līgumu un vienoties, ka viņu līgumattiecībām tiks piemērots Krievija, Austrijas vai jebkuras citas valsts likums. Tam pat nav obligāti jābūt likumam; puses var arī vienoties, ka tās piemēros kādas vietējās biedrības apstiprinātos noteikumus. Tāpat dažos gadījumos puses var vienoties, ka tiks piemēroti vairāki likumi, piemēram, pārdevēja tiesības regulēs viens likums, bet pārējās līgumattiecības – pavisam cits likums. Šī izvēles brīvība gan nevar nonākt pretrunā valsts imperatīvajām tiesību normām. ES valstu mērogā nav vienotu komercdarījumu noteikumu. Savukārt ANO (Vīnes) konvencija "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" (CISG), kuru atzinušas 77 dalībvalstis, palīdz rast kompromisu, vienojoties par kādu kopīgu regulējumu pirkuma un pārdevuma līguma gadījumos (konvencija nav attiecināma uz pakalpojumu sniegšanu). Tā, piemēram, starp Latvijas un Vācijas komersantiem noslēgtā vienošanās paredz, ka strīdu izšķirs Latvijas tiesa, bet piemērojams būs Vācijas likums. Ko darīt Latvijas pusei, ja tā Vācijas likumus nepārzina? Latvijas pusei ir tiesības atsaukties uz konvenciju, bet Vācijas likums būs piemērojams tikai tajā strīdus daļā, ko konvencija neregulē. Komersantam nebūs jātulko citas valsts likumi, jo iespējams celt tiesā prasību, pamatojoties uz minēto konvenciju. Ja puses nav vienojušās ne par piemērojamiem tiesību aktiem, ne par strīdus izskatīšanas vietu, tad tiesiskais regulējums jāmeklē, izmantojot starptautiskos tiesību aktus, Tas ne vienmēr ir viegls uzdevums arī profesionāliem juristiem. Šādos gadījumos ir svarīga Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I). Saskaņā ar regulas 4. pantu, piemēram, ja pārdevējs ir Vācijā, bet pircējs Latvijā un puses nav vienojušās par piemērojamo likumu, strīds ir skatāms kādā no ES dalībvalstu tiesām, kaut vai Francijas tiesā. Tad attiecīgi Francijas tiesa ņems vērā Roma I regulu, kas noteic, ka preču iegādes līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā pārdevējam ir pastāvīgā mītnesvieta; savukārt pakalpojumu sniegšanas līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā pakalpojumu sniedzējam ir pastāvīgā mītnesvieta. Tiesu izvēle strīdu gadījumā Puses pēc brīvas izvēles var vienoties par tiesu, kura izšķirs strīdu. Tā var būt arī šķīrējtiesa, tomēr jautājums par šķīrējtiesas iesaistīšanu būtu rūpīgi izsverams. Diemžēl Latvijas šķīrējtiesām nav laba slava ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Latvijā aizvien vēl nav pieņemts šķīrējtiesu darbību regulējošs likums. Ja tomēr izvēlas Latvijas šķīrējtiesu, tad kā uzticamu var ieteikt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) šķīrējtiesu. Puses var vienoties arī par ārvalstu šķīrējtiesu, piemēram, Stokholmas Starptautisko šķīrējtiesu vai Starptautisko Tirdzniecības palātu (ICC) Francijā, kas ir visā pasaulē prestižas šķīrējtiesas. Diemžēl šķīrējtiesu pakalpojumi nav lēti, tie būtu izmantojami strīdos par liela apmēra prasībām. Puses var vienoties par strīdu izšķiršanu, izmantojot mediāciju, kas ir alternatīva tiesu procesiem. Kamēr Latvijā vēl tiek izstrādāts Mediācijas likums, ārvalstīs mediācija kļūst arvien populārāka, jo tā ir iespēja izšķirt strīdu vēl pirms tiesas. Mediācijā darbojas pušu brīvprātības princips, un strīdu izšķir neitrāls, objektīvs un neatkarīgs mediators, turklāt puses pašas vienojas par risinājumu. Latvijā mediācijas pakalpojumus piedāvā vairākas biedrības, un no šķīrējtiesām šādu pakalpojumu piedāvā LTRK. Būtu ieteicams jau līgumā ierakstīt, ka puses strīda izšķiršanā vispirms izmanto meditāciju, tikai pēc tam vēršas tiesā. Ja Latvijas komersants ar ārvalstu partneri līgumā nav vienojies, kur izšķirams strīds, tiesas noteikšanai izmantojamas starptautisko privāttiesību normas, piemēram, Regula 44/2001 jeb Briseles I regula. Vairāk par šo tematu lasiet žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” decembra numurā. Atgādinām, ka žurnālu Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis drukātajā variantā plz.lv reģistrētie lietotāji saņem reizi mēnesī, turklāt žurnālu var lasīt arī e-žurnāla formātā, šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Biznesa līgumu slēgšana ar ārvalstu partneriem

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €