Saeima  9.jūnijā otrreiz caurlūkoja Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos Imigrācijas likuma grozījumus.  Saeima nobalsoja par izmaiņām iepriekš 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā, tostarp tajā iekļauto normu, kas paredzēja 5 000 eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Šāda iemaksa vairs nebūs obligāta.

Likuma grozījumi arī paredz, ka TUA izsniegšanu uz noteiktu laiku varēs apturēt trešās valsts pilsoņiem saistībā ar viņu skaitu mūsu valstī un to ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību. Tāpat ieviesīs izmaiņas TUA izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās vai pērk nekustamos īpašumus.

Noteikts, ka ārzemniekiem – trešo valstu pilsoņiem - TUA izsniegšanu varēs apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Valdībai, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, būs jāizdod noteikumi un jānosaka, kuras trešās valsts pilsoņiem un uz kādu termiņu aptur attiecīgo TUA izsniegšanu.

Ar likuma grozījumiem papildinās nosacījumus par TUA pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Tiek palielināts minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos, un turpmāk tie būs 50 000 eiro līdzšinējo 35 00 vietā kapitālsabiedrībā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk kā 3300 eiro mēnesī.

Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs ieguldījis uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.

No 150 00 eiro uz 100 000 eiro samazināts ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Regulējumā noteikts, ka TUA ārzemniekam būs spēkā, ja šāds uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 000 eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš TUA izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie nodokļi kopā vidēji mēnesī būs ne mazāk kā 8300 eiro.

Tāpat noteikts ieguldījums 100 000 eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos TUA saņemšanai noteikta 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu (NĪ) iegādi deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts NĪ (izņemot, ja NĪ ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divi NĪ, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts NĪ un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz šim bija noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties vienu funkcionāli saistītu apbūvētu NĪ, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro.

Turpmāk ārzemniekam, kurš apguvis pilna laika studijas augstskolā un ieguvis diplomu, būs tiesības pieprasīt TUA pagarinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat regulējums papildināts ar kārtību par ārzemnieku īslaicīgu aizturēšanu, ja pastāv bēgšanas iespējamība vai persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā.