0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIVID informatīvais materiāls ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem

VID informatīvais materiāls ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem

Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais materiāls  ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem Iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas rezidenti maksā Latvijā Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) maksā fiziskās personas - iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - rezidenti), kas ir guvuši ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidenti, kas kalendārajā gadā ir guvuši ienākumus ārvalstīs, nodokli no šī ienākuma maksā Latvijā. Izņēmums Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija). Minēto nodokļa…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienestsValsts ieņēmumu dienesta informatīvais materiāls  ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem Iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas rezidenti maksā Latvijā Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis) maksā fiziskās personas - iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - rezidenti), kas ir guvuši ienākumu Latvijā un ārvalstīs. Tādējādi Latvijas rezidenti, kas kalendārajā gadā ir guvuši ienākumus ārvalstīs, nodokli no šī ienākuma maksā Latvijā. Izņēmums Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – konvencija). Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst: -    strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa; -    kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam — Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā; -    ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai, ienākumam no dividendēm u.c. Latvijas rezidenta algota darba ienākumiem, kas 2008., 2009. un 2010.gadā gūti citā Eiropas  Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, piemēro 5 procentu nodokļa likmi. Nodokļa maksātāji, kuri 2008., 2009. un 2010. taksācijas gadā no algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, nodokli samaksājuši atbilstoši nodokļa likmei, kas attiecīgajā taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem (2008.gadā 25%, 2009.gadā 23% un 2010.gadā 26%), ir tiesīgi saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu, ko nosaka kā starpību starp samaksāto nodokļa summu, piemērojot nodokļa likmi, kas taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem, un nodokļa summu, kas no minētajiem ienākumiem noteikta, piemērojot 5 procentu likmi. Pārmaksātā nodokļa atmaksu nodokļa maksātāji nav tiesīgi saņemt no ienākumiem par taksācijas gadu, par kuru ir veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija (audits). Personas, kuras ir saņēmušas ienākumu citā valstī, iesniedz gada ienākumu deklarāciju Fiziskās personas - Latvijas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja - ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.jūnijā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju (turpmāk - deklarācija). Taksācijas gads ir kalendārais gads, par kuru tiek aprēķināts nodoklis. Piemēram, fiziskā persona, kas 2011.gadā strādāja Īrijā, līdz 2012.gada 1.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju par 2011.gadu, kurā deklarē Īrijā gūto ienākumu. Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz deklarācija Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā. Kādi dokumenti pievienojami deklarācijai? Deklarācijai pievienojami dokumenti, kas apliecina taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem,  un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ņemami vērā, nosakot gada ar nodokli apliekamo ienākumu. Latvijas rezidenti, kas guvuši algota darba ienākumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija, deklarācijai pievieno ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina, ka gūtie darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli. Vai no ārvalstīs gūtā ienākuma Latvijā vēlreiz ir jāmaksā nodoklis? Latvijas rezidentu, kas guvuši algota darba ienākumus valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta konvencija, aprēķinātais nodoklis no ārvalstīs gūtajiem ienākumiem tiek samazināts par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu. Aizpildot deklarāciju, aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kurā uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilst Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu. Tādējādi, ja, piemēram, Japānā samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, vai pārsniedz to, un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar Japānas nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, tad Latvijā nodoklis no saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja Japānā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātais pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, tad nodokļa maksātājs piemaksā starpību. Ņemot vērā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosacījumus, ja Japānā samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām, nodokļa starpība netiek atmaksāta. Obligātie sociālie maksājumi Sociālās drošības jomā, ja fiziskā persona ir devusies strādāt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Norvēģiju, Īslandi, Lihtenšteinu, Šveici, Kanādu, Ukrainu, Baltkrieviju vai Krieviju, tad vispārējā gadījumā tiek piemēroti starptautiskie normatīvie akti, saskaņā ar kuriem obligātie sociālie maksājumi veicami tajā valstī, kurā minētā persona faktiski veic darbu. Tādējādi, ja Latvijas iedzīvotājs strādā Īrijā, tad obligātie sociālie maksājumi veicami Īrijā atbilstoši šīs Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Kā tiek noteikta personas rezidences valsts nodokļu piemērošanas vajadzībām? Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, t.i., no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija un no kuriem ienākuma nodoklis ir maksājams nodarbinātības valstī). Savukārt fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji -  Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā „Par nodokļiem un nodevām”) ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1)    šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, vai 2)    šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3)    šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiek atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus). Papildus minētajiem kritērijiem, situācijā, kad starp Latviju un valsti, uz kuru dodas strādāt fiziskā persona, ir noslēgta konvencija, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci, abu valstu nodokļu administrācijas izvērtē sekojošus faktus un apstākļus: -    kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta, -    kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības, -    ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī, ja tai nav pastāvīgas dzīves vietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme; -    ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona; -    ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, tad valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu savstarpēji vienojoties. Nosakot fiziskās personas rezidenci, jāizvērtē: -    vai personas ģimenes (laulātais, bērni) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī; -    vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī; -    vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī; -    vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī; -    vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u. c. Kā Latvijas rezidents var kļūt par Latvijas nerezidentu? Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās. Tomēr dzīvesvietas adreses esamība ārvalstī neliecina par personas pastāvīgo dzīvesvietu un nav vienīgais kritērijs, pēc kura Valsts ieņēmumu dienests var noteikt,  vai personai šajā valstī ir vitālo interešu centrs. Tādēļ, ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī - ārpus Latvijas, tad Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz: - iesniegums par Latvijas rezidenta statusa maiņu; - tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai cits rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī. Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests uzskata personu par Latvijas nerezidentu ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija ir norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu. Ja minētajos dokumentos nav norādīts rezidences iegūšanas datums, tad Valsts ieņēmumu dienests  uzskata personu par Latvijas nerezidentu ar datumu, kad Valsts ieņēmumu dienestā saņemts personas iesnieguma par Latvijas rezidenta statusa maiņu.