BILANCES RAKSTI

Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks. Ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, ar ko novērst konfliktus vai reaģēt uz jaunām vai esošām krīzēm, kā arī veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, norāda FID. Sankciju mērķis ir panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību un tām ir būtiska loma starptautiskā miera un nacionālās drošības nodrošināšanā. Pēc būtības...

Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus. Kas ir atbrīvošanās no parādsaistībām procedūra? Personai, kuras parādsaistības Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē radušās no patērētāja kreditēšanas līguma un iestājies izpildes pienākums, var piemērot fiziskās personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru. Tās principi un pati procedūra ir reglamentēta Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (FPAP likums). Procedūras mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu, finanšu pratības stiprināšanu un personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. FPAP likuma 5. pants...

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Sistēmas mērķis bija veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. Ikviens interesents Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē var apskatīt informāciju par uzņēmumam piešķirto reitingu. Interesanti, ko par to domā mazie uzņēmēji? Lai to noskaidrotu, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga sistēmas...

Tuvojoties ikgadējai žurnāla BILANCE konferencei, aicinām pieteikt pretendentus nominācijai "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvežus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā un prestiža veicināšanā. Šādu nomināciju pieteicām un balvu pirmoreiz pasniedzām 2012. gadā. Turpinot šo tradīciju, aicinām ikvienu - kolēģus, klientus, ģimenes locekļus, studentus u.c. - aizpildīt tiešsaistē pieteikumu par, jūsuprāt, atbilstošāko pretendentu! Aizpildīt pieteikuma anketu Nominācijai nav vecuma ierobežojuma, darba mūžam nav noteikti jābūt mērāmam daudzos gadu sesmitos. Tādi var būt profesionāļi, kuri ir bijuši un/vai aizvien ir aktīvi nozarei saistošu likumprojektu un citu normatīvo aktu apspriešanā, pārmaiņu rosināšanā; veicinājuši nozares konsolidēšanos, apvienošanos profesionālās organizācijās; nodevuši savu pieredzi jaunākajai paaudzei, būdami darbaudzinātāji vai izpalīdzīgi kolēģi; iesaistījušies kā pasniedzēji vai lektori profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestādēs, rosinājuši pilnveidot izglītības sistēmu; savas zināšanas apkopojuši publikācijās, grāmatās, mācību līdzekļos; ir aktīvi lektori, padomu sniedzēji ikdienā... Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo iespējas, kā veicināt nozares prestižu un attīstību, ir daudzveidīgas. Vienlaikus varat...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS1, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sprieduma pilns teksts pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=303005&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7833511 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK. Šī Direktīva no 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/2366. Lietā interpretēts Direktīvas 2007/642 (tā dēvētā pirmā Maksājumu pakalpojumu direktīva) 58. pants, 60. panta 1. punkts un 61. panta 2. punkts, kontekstā ar pienākumu maksātāja pakalpojuma lietotājam paziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par neautorizētu maksājuma...

Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...

Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Mūsdienu globālajā tirgū, kur produktu un pakalpojumu reklamēšana, izvēle un iegāde notiek pārsvarā tiešsaistē, zīmols un unikāls dizains kļūst arvien nozīmīgāki. Tāpēc īpaši svarīgi...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā. Lietas apstākļi Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...

Latvijas Republikas Senāts, 2025. gada 28. jūlijā, skatot lietu Nr. A420275118, SKA55/2025, apstiprinājis, ka trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža. Lietas būtība VID veica SIA Liepaja Property pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) auditu. Tā rezultātā ar VID lēmumu kasācijas sūdzības pieteicējai papildus aprēķināts PVN, nokavējuma nauda un soda nauda un noteikts nesegto zaudējumu samazinājums. Lēmumā citstarp secināts, ka pieteicējas nodokļu pārkāpumi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32.4 panta otrās daļas izpratnē ir kvalificējami kā atkārtoti, kas ir pamats soda naudas apmēra divkāršošanai. Lietā ir strīds par pārkāpuma izdarīšanas brīdi: vai trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai skaitāms no galīgā administratīvā akta spēkā stāšanās, vai no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža? Senātam kasācijas tiesvedības ietvaros bija jāpārbauda, vai...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. A420175521, SKA–82/2025 izskatījis jautājumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no juridiskās personas valdes locekļa, ja juridiskā persona beigusi pastāvēt, ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti. Lietas būtība Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, ka fiziskajai personai — bijušajam SIA Can–USA valdes loceklim — ir jāatlīdzina budžetam SIA Can–USA nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2021. gadā minimālā alga bija 500 EUR). VID lēmums pamatots ar to, ka ir izpildījušies likuma «Par nodokļiem un nodevām» 60. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punktā noteikti kritēriji, kas ir par pamatu nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai no juridiskās personas valdes locekļa. Izskatāmajā gadījumā VID pieņēmis lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no SIA Can–USA. Lēmumi paziņoti SIA Can–USA. Sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no SIA Can–USA un nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas...

Latvijā ir vairāk par pusmiljonu dažādu pensiju (un atlīdzību) saņēmēju. Rakstā apkopota informācija par pensijas kapitāla veidošanas pamatiem, tai skaitā par pensijas kapitāla izmaiņas īpatnībām, kā arī paskaidrotas dažas būtiskas nianses, kuras jāņem vērā, lai senioru pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, savlaicīgi un turpmāk viņiem labvēlīgi. Diemžēl bieži mūsu ļaudis neorientējas likumdošanā, kas būtiski ietekmē viņu vitālas intereses. Statistikas dati liecina, ka ap 20% strādājošo pensionāru nezināja, ka viņiem ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju saistībā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, kā arī pēc indeksācijas. Vēl daļa kādreiz zināja, bet «aizmirsa» par šo pasākumu. Citiem pietrūka laika iesnieguma rakstīšanai… Kārtējā pensiju pārskatīšana (indeksācija) šogad kā parasti notika 1. oktobrī. Kā veidojas pensijas kapitāls? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 18. punkts nosaka, ka fiziskās personas pensijas kapitāls (PK)...

Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis 2025. gada 23. jūlija izskatīja kādas komercsabiedrības iesniegumu, kurā apstrīdēts valsts notāra atteikums izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā — ierakstīt konkrētu personu kā ieceltu valdes locekļa amatā. Atteikumam par pamatu ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par nodokļu riskiem. Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot komercsabiedrības pieteikumu, konstatēja, ka pieteikums atbilst likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 4.16 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam gadījumam un nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli, kurā lūdza sniegt atzinumu par komercsabiedrības nodokļu riskiem. Minētā tiesību norma paredz, ka UR nosūta pārbaudei VID informāciju, ja pieteikumā norādītā persona jau vienlaikus ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos UR reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Jāpiebilst, ka atzinumu par nodokļu riskiem VID sniedz, pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 18. panta 26. punktu, kas nosaka, ka VID pienākums ir izvērtēt no UR saņemto informāciju...

Lai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji. Biedējošā statistika un nemainīgās shēmas Finanšu nozares asociācija vairākus gadus apkopo statistikas datus, lai atspoguļotu krāpšanas apjomus un zaudētos finanšu līdzekļus, kas aiziet garām Latvijas ekonomikai. Šī statistika gadu no gada ir diezgan nemainīga un, pēc ekspertu domām, biedējoša. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos vien finanšu līdzekļos ir izkrāpti 7,8 miljoni eiro. Krāpšanas shēmas lielākoties nemainās, tās tiek tikai nedaudz pielāgotas, taču faktiski scenāriji ir ļoti līdzīgi. Cilvēki atkal un atkal uz tām...

Jautājums Jaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu? Ministru kabineta 22.09.2015. noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» nosaka, ka nodokļu maksātājs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu par to rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID). Piemēram, 31. augustā bija pēdējā darba diena un sākot ar 1. septembri jaunietis vairāk nav veicis šo darbu un nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tad līdz 10. septembrim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (turpmāk — VID EDS), iesniedz informāciju VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iesniegums VID par saimnieciskās darbības...