BILANCES RAKSTI

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību un regulē citus ar šā nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un administrēšanu saistītus jautājumus, ir Solidaritātes nodokļa likums, kā arī saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un Solidaritātes nodokļa likumu izdotie Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteikumi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā noteica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska persona, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās...

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet tik vienkārši tomēr viss nav — it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Atbalsta pretendents var būt ražotājs, pašvaldība vai izglītības iestāde, ēdināšanas uzņēmums. Atbalsta likmes tiek noteiktas par vienu porciju augļu, dārzeņu un asorti, kā arī par vienu litru piena. Liela daļa no tiem ražotājiem, kas programmas ietvaros piegādā...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Kad zelta laikmets beidzas Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju...

2024. gada nogalē tika apstiprināti būtiski grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums «Par IIN»). Daļa no šiem grozījumiem izstrādāti ar mērķi uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī veicināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā, jo statistikas dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Kā viens no veidiem, lai sasniegtu to, ka darbspējīgie cilvēki ir aktīvi un turpina strādāt, ir pensionāriem būtiski palielinātais neapliekamais minimums, kā arī iespēja šo neapliekamo minimumu piemērot dalīti, t.i., daļu no neapliekamā minimuma piemērot pensijas aprēķināšanā, bet daļu — darba samaksas aprēķinā. Esam laika periodā, kad ar nodokļu politikas palīdzību tiek veicināta koplīgumu slēgšana. Koplīguma mērķis ir uzlabot darba attiecību kvalitāti. Koplīgums pēc būtības sniedz papildu labumus darbiniekiem. Tādus labumus, par ko darba devējs ir vienojies ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kas ir atrunāti koplīgumā. Rakstā izskatīšu labumu grozu, ko varētu darba devējs piedāvāt saviem darbiniekiem un par to nemaksāt nodokļus, ja vien tiek...

Kad sākam domāt par uzņēmuma pamatlīdzekļiem, viens no tradicionālajiem objektiem, ko iedomājamies, ir automašīna. Automašīna ir noderīga dažādu saimniecisko darbību nodrošināšanai, dažkārt šāds pamatlīdzekļa izvēle var būt prestiža jautājums vai kalpo sabiedrisko attiecību veidošanai. Rakstā aicināšu padomāt par likvidācijas vērtību, pieņemot automašīnu uzskaitē kā pamatlīdzekli. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru uzņēmums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Bet, ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. MK noteikumi arī nosaka, ka uzņēmums sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. Praksē esmu novērojusi, ka...

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izmeklētājs uzsver, ka grāmatvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmatveži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tādējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību. Organizētās noziedzības apmēri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lielus ienākumus, vidēji — ap 140 miljardiem eiro. Tiesībsargājošām iestādēm izdodas identificēt un konfiscēt tikai nelielu daļu — apmēram 2% no šiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka liela daļa noziedzīgi iegūto līdzekļu paliek apritē un tiek izmantota jaunu noziegumu finansēšanai, informē S. Kristjansons. Arī Latvijā situācija nav iepriecinoša, jo ēnu ekonomikas apjoms (kurā gan pat...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)) ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā par darba devēja pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādāto darba laiku. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi Persona (turpmāk — darbiniece HJ) tika pieņemta darbā mājsaimniecībā pie fiziskām personām (US un MU). 2021. gada 17. februārī darbiniece HJ tika atlaista no darba, bet 2021. gada 31. martā viņa cēla prasību Bilbao Darba un sociālo lietu tiesā Nr. 2 (Spānija), lūdzot atzīt atlaišanu par nepamatotu un piespriest viņas darba devējiem samaksāt par nostrādātajām virsstundām, kā arī par neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Ceļot prasību darbiniece HJ norādīja, ka tika pieņemta darbā uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 2363,04 EUR, līdz 2020. gada 18. oktobrim strādāja 46 stundas nedēļā,...

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Pērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt arī Zemkopības ministrijas balvu — ieguvāt medaļu par centību. Tātad 2024. gadā esat novērtēta dubultā. Vai ir gandarījums par profesionālo darbu? Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samulsināja — nešķita, ka esmu tik...

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša. Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uzņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem procesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam. Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama informācija tieši no uzņēmuma...

Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. Strukturētie elektroniskie rēķini (e–rēķini) ir digitāli dokumenti, kas sagatavoti un nosūtīti strukturētā elektroniskā formātā, piemēram, XML, ļaujot tos automātiski un elektroniski apstrādāt. Šāda pieeja atšķiras no tradicionālajiem PDF vai papīra rēķiniem, jo tā nodrošina mašīnlasāmību un integrāciju ar grāmatvedības sistēmām. Tiek uzskatīts, ka strukturēti e–rēķini ir mazāk pakļauti krāpniecības riskam salīdzinājumā ar PDF rēķiniem, kurus vieglāk viltot. Tomēr e–rēķinu izmantošana prasa atbilstošu programmatūru un sistēmu integrāciju, kas var radīt papildu izmaksas un nepieciešamību pēc tehniskās kompetences. Ja uzņēmumam nav specializētas programmatūras, var izmantot bezmaksas tiešsaistes rīkus, arī grāmatvedības programmas...

Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk — ANG) ir tikai elektroniskā formā pieejama informācijas krātuve par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu piemērošanu. ANG dati ir atrodami VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), tā ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tās izmantošanu regulē Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 «Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa» un likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». ANG ir nepieciešama, lai: iedzīvotāji paši varētu izvēlēties, kādus nodokļa atvieglojumus izmantot; vecāki varētu informēt darba devēju, kurš no vecākiem algai piemēros atvieglojumu par bērniem; VID darba devēju informētu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru un apgādājamo personu skaitu, kā arī par izmaiņām šajos datos; VID varētu informēt pensiju izmaksātāju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par pensijai piemērojamajiem atvieglojumiem. Darba devējam elektroniski ir pieejama informācija (pārskats «Iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati») par saviem darbiniekiem (tiem, kuri izvēlējušies nodokļa atvieglojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem...

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Ministru kabineta 2023. gada 20. jūnija sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai» minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23–25% no IKP. Tas parāda, ka Latvijas akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu...

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par to, ka 12.10.2020. Valsts policijā reģistrēts administratīvais pārkāpums pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta un Administratīvajā komisijā ir uzlikts administratīvais sods, kā arī 22.01.2020. uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 174. panta otrās daļas (cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo) un 21.09.2020. pieteicējs tika saukts pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto un to, ka citā...