E-ŽURNĀLS BILANCE

Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! Tomēr mums ir jāatgriežas pie ikdienas pienākumiem un rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācija ne tikai mantai...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Par motivāciju, jauniem mērķiem un izaicinājumiem Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! INTERVIJA Inese Helmane intervē Sigitu Valukevicu: Grāmatvede...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk...

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu...

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet...

2024. gada nogalē tika apstiprināti būtiski grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums «Par IIN»). Daļa no šiem grozījumiem izstrādāti ar mērķi uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī veicināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā, jo statistikas dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Kā viens no veidiem, lai sasniegtu to, ka darbspējīgie cilvēki ir aktīvi un turpina strādāt, ir pensionāriem būtiski palielinātais neapliekamais minimums, kā arī iespēja šo neapliekamo minimumu piemērot dalīti, t.i., daļu no neapliekamā minimuma piemērot pensijas aprēķināšanā, bet daļu — darba samaksas aprēķinā. Esam laika periodā, kad ar nodokļu politikas palīdzību tiek...

Kad sākam domāt par uzņēmuma pamatlīdzekļiem, viens no tradicionālajiem objektiem, ko iedomājamies, ir automašīna. Automašīna ir noderīga dažādu saimniecisko darbību nodrošināšanai, dažkārt šāds pamatlīdzekļa izvēle var būt prestiža jautājums vai kalpo sabiedrisko attiecību veidošanai. Rakstā aicināšu padomāt par likvidācijas vērtību, pieņemot automašīnu uzskaitē kā pamatlīdzekli. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru uzņēmums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās...

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izmeklētājs uzsver, ka grāmatvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmatveži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tādējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību. Organizētās noziedzības apmēri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lielus ienākumus, vidēji —...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)) ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā par darba devēja pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādāto darba laiku. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi Persona (turpmāk — darbiniece HJ) tika pieņemta darbā mājsaimniecībā pie fiziskām personām (US un MU). 2021. gada 17. februārī darbiniece HJ tika atlaista no darba, bet 2021. gada 31. martā viņa cēla prasību Bilbao Darba un...

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Pērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt...

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša. Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu...

Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. Strukturētie elektroniskie rēķini (e–rēķini) ir digitāli dokumenti, kas sagatavoti un nosūtīti strukturētā elektroniskā formātā, piemēram, XML, ļaujot tos automātiski un elektroniski apstrādāt. Šāda pieeja atšķiras no tradicionālajiem PDF vai papīra rēķiniem, jo tā nodrošina mašīnlasāmību un integrāciju...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Strukturētie rēķini: galvassāpes vai atvieglojums Patlaban nevis finanšu gada noslēguma procedūras sagādā galvassāpes grāmatvežiem, bet tie ir strukturētie e–rēķini, jo, saskaņā ar Grāmatvedības likuma grozījumiem, no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, ir obligāti jāizmanto strukturētie e–rēķini. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šī prasība attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējos darījumos. Tomēr izrādās, ka ne visi saprot un prot šādus rēķinus sagatavot. INTERVIJA Inese Helmane intervē Lindu Puriņu: Jāsakārto zemnieku saimniecību darbības normatīvā bāze Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi...