E-BILANCE

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Darba tirgus pieprasījums un piedāvājums Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Latvijā pensionāru iesaiste darba tirgū ir salīdzinoši augsta un bieži saistīta ar finansiālu un sociālu motivāciju. Tomēr saglabājas ievērojami izaicinājumi: mazas pensijas, ierobežotas pārkvalifikācijas iespējas, zema darba devēju motivācija un nepietiekama sociālā aizsardzība. Ja tiek nostiprinātas pieaugušo izglītības iespējas, pensiju sistēma un atbalsts senioru adaptācijai darba tirgū, pensionāri var kļūt par vērtīgu un aktīvu resursu sudraba ekonomikā. Par to, kādi bija diskusijas dalībnieku viedokļi un secinājumi, varat lasīt šajā žurnāla numurā. DISKUSIJA Žurnāla Bilance sarīkotā diskusija «Par senioru vietu darba tirgū»: Sudraba ekonomika un darba tirgus: nodarbinātības iespējas senioriem Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 01.08.2024. spriedums lietā Nr. C88141424 Faktiskie apstākļi Valsts akciju sabiedrībā (darba devēja/atbildētāja) 16.11.2023. tika sagatavots ziņojums par darbinieka veiktajām darbībām valsts reģistrā, kas bija saistītas ar augsta pieprasījuma transportlīdzekļu izvēles numuru meklēšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, atbildētāja (darba devēja) 01.12.2023. izdeva rīkojumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā struktūrvienībā. Darbinieks ar šo rīkojumu iepazinās tajā pašā dienā. Savos paskaidrojumos atzina, ka ir meklējis transportlīdzekļu numura zīmes ar konkrētiem simboliem priekš sevis. Numurus viņš esot meklējis arī no 03.05.2023. līdz 24.11.2023. pirms darba laika. 06.12.2023. darba devēja sagatavoja atzinumu, kurā konstatētas prasītāja prettiesiskas darbības, lietojot reģistra datus savtīgos nolūkos, pārkāpjot normatīvo aktu prasības un, balstoties uz minēto atzinumu, 14.12.2023. prasītājam tika uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatēts, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski...

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā pirmā instance — rajonu (pilsētu) tiesas — joprojām ir tāds kā lietas izskatīšanas atspēriena punkts, «iesildīšanās» tiesāšanās turpināšanai, kam tā nevajadzētu būt. Apgabaltiesas kā otrā līmeņa tiesas lietas skata apelācijas instancē, un apelācijas sūdzību aizvien vēl ir daudz, apgalvo Līga Blūmiņa, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja. Tiesnese ar 25 gadu darba stāžu kolēģiju vada jau desmit gadus. Sarunā viņa ieskicē galvenās problēmas, kas patlaban ir vērojamas tiesu darbā, kā arī akcentē nesen veiktās Civilprocesa likuma izmaiņas. Kādos gadījumos pārsvarā iesniedz apelācijas sūdzību? Ja lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā nav izvērtēti visi apstākļi, nav doti atbilstoši norādījumi lietas dalībniekiem par nepieciešamību iesniegt pierādījumus, tad šo jautājumu izvērtēšana norit apelācijas instancē. Gadās pārskatīt spriedumus lietās, kuros pirmā instance nav izmantojusi procesuālo pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem, ka par kādu no faktiem nav iesniegti pierādījumi, vai arī tiesa pēc savas iniciatīvas noteikusi kādu apstākli par vispārzināmu, nedodot...

Biznesa konsultāciju pakalpojumi pasaulē ir pieprasīti, to izvēli galvenokārt nosaka pakalpojuma sniedzēju profesionālisms un reputācija, bet atrašanās vieta vai juridiskā piederība netiek uzskatīta par būtisku faktoru. Latvijas eksporta struktūrā nozīmīgu daļu veido pakalpojumu eksports, taču vadības konsultāciju pakalpojumi ir tikai neliela daļa. Lai veicinātu vadības konsultāciju pakalpojumus un piesaistītu to klientus, Latvijai nepieciešams uzlabot konkurētspējas priekšrocības vairākos uzņēmējdarbības vides aspektos. Desmit gadu periodā no 2014. gada līdz 2023. gadam gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksporta pieaugums ir bijis līdzīgs — par apmēram 81%, pakalpojumu eksportam veidojot 25–31% no kopējā eksporta apjoma. Tajā pašā laikā vadības konsultāciju pakalpojumu eksporta apjoms parādījis daudz lielāku pieaugumu (skat. 1. att.), jo šīs jomas uzņēmumu eksports pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. !function(){"use strict";window.addEventListener("message",function(a){if(void 0!==a.data["datawrapper-height"]){var e=document.querySelectorAll("iframe");for(var t in a.data["datawrapper-height"])for(var r,i=0;r=e;i++)if(r.contentWindow===a.source){var d=a.data["datawrapper-height"]+"px";r.style.height=d}}})}(); Neapšaubāmi, pagaidām skaitļi ir nelieli, tomēr izmaiņas gadu no gada ir ievērojamas un kopējā tendence ir izteikti pozitīva. Turklāt pēdējie gadi nozarei ir...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Zemgales apgabaltiesas 04.07.2024. spriedums lietā Nr. C73425323 Faktiskie apstākļi Starp atbildētāju (darba devēju) un tās administrācijas darbiniekiem, t. sk., arī prasītāju, 11.04.2008. noslēgts darba koplīgums, ar kura noslēgšanu spēku zaudēja 14.04.2003. koplīgums. Atbildētāja 22.08.2014. saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā norādīts, ka jāpārskata darba koplīguma regulējums un tajā ietverto nosacījumu atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) nosacījumi. 12.11.2014. pieņemts darba devēja izstrādāts nolikums, kura noteikumi pasliktināja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar darba koplīgumā noteikto. Darbiniece cēla prasību tiesā par neizmaksāto naudas līdzekļu samaksu un darba algas starpības izmaksu, lūdzot tiesu: 1 Prasītāja pieteikumā izvirzīja vairākus naudas prasījumus: 1) pamatojoties uz koplīgumu, darba nespējas lapas «A» starpību 735,18 eiro, ņemot vērā Darba likuma 31....

Mākslīgais intelekts (MI) ir strauji ienācis dažādās nozarēs, un grāmatvedība nav izņēmums. Tā vairs nav tikai futūristiska vīzija, bet gan realitāte, kas jau pašlaik maina to, kā uzņēmumi strādā ar finansēm. Kā norāda eksperti, MI integrācija grāmatvedībā sola ne tikai ievērojamu efektivitātes pieaugumu, bet arī būtisku grāmatveža lomas transformāciju, pārvēršot to no rutīnas darbu izpildītāja par vērtīgu biznesa stratēģisko partneri. RMS Forum rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā» tika aplūkots, kā var efektīvi praksē izmantot MI grāmatvedībā, kā arī tika pārrunāts, kādi patlaban ir galvenie šķēršļi plašākai MI izmantošanai un kādas ir tā nākotnes perspektīvas Latvijā un citur pasaulē. MI kā grāmatveža jaunais palīgs Viens no galvenajiem MI pielietojumiem grāmatveža darbā ir procesu automatizācija, kas ietver tādas agrāk manuālas darbības kā ienākošo rēķinu nolasīšana un ievadīšana grāmatvedības sistēmā, kā arī rēķinu izrakstīšana un to apstrāde. Tas ļaus jau tuvākajos gados mainīt grāmatveža lomu uzņēmumā, kas pagaidām vēl daudzu...

Raksts ir turpinājums iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija un jūnija numuros. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par trešo valstu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos EST 2025. gada 13. marta spriedums lietā C–266/22 Konkrētais spriedums pieņemts saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes ARF uzsāktu iepirkuma procedūru par jaunu elektrovilcienu sastāva vienību iegādi un apkopi. Konkursā kā pretendents piedalījās arī konsorcijs jeb piegādātāju apvienība, no kuras viens dalībnieks ir Ķīnas Tautas Republikā reģistrēts uzņēmums. ARF izslēdza no procedūras konsorciju un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam. Konsorcija izslēgšanas iemesls bija tas, ka konsorcija galvenais uzņēmums neatbilst jēdzienam «ekonomikas dalībnieks», kas definēts Rumānijas normatīvajā aktā, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, saistībā ar to, ka šī uzņēmuma juridiskā adrese ir Ķīnas Tautas Republikā. Attiecīgais uzņēmums cēla prasību...

Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē drīkst strādāt tikai licencētas personas. Kā šajā laikā nozare mainījusies un vai piepildījušās cerības uz tās sakārtošanos? Kāpēc ārpakalpojuma grāmatveži aizvien ir biežāk sodītie par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību pārkāpumiem? Cik grāmatvežu joprojām sniedz pakalpojumus bez licences, un cik uzņēmumos valdes locekļi aizvien «kārto grāmatvedību paši»? Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore, par šiem jautājumiem runā intervijā. Kā jūs novērtētu izmaiņas grāmatvežu izpratnē par nozares prasībām, licencēšanu, iekšējās kontroles sistēmām un noziedzības novēršanu pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā, ka par to runāts jau gadiem? Vai ir vērojams progress, vai tomēr joprojām ir daudz neskaidrību? Grāmatvežu izpratne šajā laikā ir mainījusies ļoti būtiski. Ja pirms vairāk nekā pieciem gadiem Moneyval ekspertu secinājumi par nefinanšu sektora subjektu zināšanām bija ļoti kritiski, jo tie nepārzināja šīs prasības,...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 09.10.2024. spriedums lietā Nr. C88289724 Faktiskie apstākļi Darbinieks 02.05.2024. tika atstādināts no darba. Rīkojumā norādīts, ka atstādināšanas iemesls bija: nepienācīga darba veikšana, saspringtas situācijas radīšana, konflikti ar kolēģiem un vadību, apdraudējums darbinieku un vadības drošībai un veselībai, kā arī darba devēja interesēm. Darba devējs 14.05.2024. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu — par būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla. Darbinieks uzteikumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka tam nepiekrīt un darba devējs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, un šāds procesuālais pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu. Tiesu atziņas Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja prasību, jo lietā ir pierādīti darba devēja uzteikumā un klāt pievienotajā aktā norādītie apstākļi. Tiesa konstatēja, ka darba devējs...

Atalgojuma mainīgā daļa ir spēcīgs instruments darbinieku motivēšanai, taču tikai tad, ja tā ir pareizi strukturēta un pielāgota organizācijas mērķiem un kultūrai. Kā noteikt atalgojuma mainīgo daļu dažāda veida darbiniekiem? Kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan individuālo, gan uzņēmuma izaugsmi? Kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem un izvairīties no biežākajām kļūdām, nodrošinot ilgtspējīgu motivāciju? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kāda ir mainīgā atalgojuma loma un mērķi rganizācijā Figure Baltic Advisory starptautiskais sadarbības partneris Mercer katru gadu visā pasaulē veic pētījumu «Mercer Talent Trends», kurā strādājošie atbild uz jautājumu: kas ir tas, kas veicina izaugsmi darbā vai mudina parādīt savu labāko sniegumu? Viena no atbildēm: konkrētā darbinieka ieguldījums tiek novērtēts. Pateikt paldies var arī ar atalgojuma mainīgo daļu, kas ir iemesls, kāpēc organizācijas izvēlas maksāt mainīgo...

Kā noteikt, vai uzņēmuma darbinieks ir rezidents vai nerezidents un kāda šajā gadījumā ir nodokļu nomaksas kārtība? Kurā brīdī atrašanās ārvalstīs ir komandējums, bet kurā — darba brauciens? Kas notiek tad, ja cilvēku pieņem darbā, lai viņš strādātu ārvalstīs? Kāda ir kārtība, kādā konvencijas atbrīvo Latvijas nerezidenta algota darba ienākuma piemērošanu Latvijā? Par nodokļu piemērošanas jautājumiem nerezidentu īslaicīgas un/vai ilglaicīgas nodarbināšanas gadījumā Latvijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs informēja Dzintars Kobitjevs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Nodokļu piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam». Nodokļu normatīvie akti — informācijas avoti Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumu veidi, nodokļu aprēķināšanas kārtība un nodokļu ieturēšanas un maksāšanas kārtība, kā arī noteikumi attiecībā uz pārskatu aizpildīšanu. Ir jāievēro arī Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra...

Lai veidotu efektīvu un racionālu konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas procesu, 2024. gada 4. decembrī tika veikti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, bet atsevišķas šo grozījumu normas būs jāpiemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatus par 2025. gadu. Grozījumi paredz, ka no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas (piemēram, universitātes, akadēmijas, koledžas, tehnikumi u.c.), un budžeta nefinansētas iestādes (piemēram, Zāļu valsts aģentūra, LR Patentu valde u.c.) pārskatus iesniedz Valsts kasei, izslēdzot ministrijas un vai citas centrālās valsts iestādi. Paredzēts, ka šāda pieeja samazinās ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm administratīvo slogu, sagatavojot konsolidētos pārskatus par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm. Mainot konsolidācijas pieeju, ministrijām, kuras līdz šim konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus un veica to atbilstības pārbaudi, turpinot...

Reorganizācijas procesi ir gan juridiski, gan grāmatvediski sarežģīti un var norisināties dažādās formās: pievienošanas, saplūšanas, nodalīšanas vai sašķelšanas ceļā, katrā gadījumā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt reorganizācijas ietekmes atspoguļošanas kārtību finanšu pārskatā. Reorganizācijas uzskaites un atklāšanas pienācīga atspoguļošana finanšu pārskatā ir gan būtiska, gan sarežģīta. Tā kā normatīvie akti, kas regulē gada pārskata sagatavošanu, neparedz detalizētu kārtību reorganizācijas atklāšanai, uzņēmumiem ir svarīgi balstīties uz normatīvo regulējumu kopumā, kā arī piemērot labāko grāmatvedības praksi. Tas nodrošina, ka finanšu pārskata lietotājiem reorganizācijas ietekme tiek pasniegta skaidri, caurskatāmi un, galvenokārt, pārskatāmi bez pārpratumiem. Informāciju par reorganizāciju obligāti jāatklāj finanšu pārskata pielikumā, un tas izriet gan no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL), gan no Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (MK noteikumi Nr. 775). Attiecināmie normatīvie akti un to punkti GPKGPL: 21. pants — Pielikums:

Grāmatveži, kas veic darba samaksas aprēķinus, kā arī citus maksājumus fiziskajām personām (FP), nosakot nodokļus no bruto summām (tas ir, no FP ieņēmumiem), parasti pirms nodokļa noteikšanas samazina aprēķināto summu ar likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) noteiktajiem atvieglojumiem. Aprēķinot darba samaksu, situācija ir vienkārša un konkrēta: IIN likums nosaka neapliekamo minimumu, atvieglojumu (t.sk. papildu atvieglojumus) un attaisnotos izdevumus. IIN likuma pantos (10., 12., 13., 15. un citos) noteikts atvieglojumu sastāvs, summas (nodokļa likmes), ierobežojumi un nosacījumi likuma normu piemērošanai. Vienlaikus IIN likumā ir pietiekami daudz tādu ieņēmumu, kuriem atvieglojumu «prieks» ir liegts. Apskatīsim tos IIN likuma pantu pieauguma secībā. Attaisnotie izdevumi (IIN likuma 10. pants) Ja runa ir par darba samaksu, grāmatvedis pirms ienākuma aplikšanas ar ienākuma nodokli, no gada apliekamo ienākumu apjoma drīkst atskaitīt maksātāja izdevumus (IIN likuma 10. pants 1. daļa) (dažus attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no mēneša apliekamā ienākuma)....

Lietota auto statusu transportlīdzeklis iegūst, kad tas tiek pārdots vairāk nekā sešus mēnešus pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai kad tas ir nobraucis vairāk nekā 6000 km. Uzņēmumiem, kas iegādājas lietotas vieglās automašīnas vai nodarbojas ar lietotu vieglo automašīnu tirdzniecību, jāizvērtē un jāpiemēro atbilstoša grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana. Šajā rakstā lielāks akcents likts uz auto tirgotājiem, kam tas ir pamatdarbības veids (bijušais NACE 2.0 4511 «Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana» — bija jānomaina uz NACE 2.1 «Mehānisko transportlīdzekļu mazumtirdzniecība»). Šogad tika pagarināts pamatdarbības veida maiņas termiņš. Līdz 2025. gada 31. jūlijam nodokļu maksātāji varēja precizēt iepriekšējā gada pamatdarbības veidu, ja tas nav korekts vai nebija paziņots, iesniedzot veidlapu «Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu». Ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu. Komersanta iekārtotā tirdzniecības vieta, kurā tiks veikta tirdzniecība ar transportlīdzekļiem un to...