E-ŽURNĀLS BILANCE

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī pašu vietvaru iesaistei civilās aizsardzības stiprināšanā būs jāpalielina, tāpat augs arī konkurence gan par investīcijām, gan par cilvēkresursiem. Latvijas valstspilsētas ar galvaspilsētu Rīgu priekšgalā ir svarīgas trofejas politiskajās cīņās, jo spēj nodrošināt partijām labu tramplīnu jau uz parlamenta vēlēšanām (vai arī nogremdēt, ja neizdodas solījumus izpildīt). Lai arī lielā ģeopolitiskā un...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības aplēses. Tātad uzņēmums ir iegrāmatojis pārāk lielus zaudējumus, lai gan tam pieder vērtīgs aktīvs. Uzņēmējs pat nesaprot, ka ir jāpārvērtē aktīvs. Bet tā arī ir grāmatveža nezināšana, neiedziļināšanās,» uzskata I. Liepiņa. «Šāda prakse ir no tiem laikiem, kad likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» bija norādīts, kā saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo Lietuvas Statistikas pārvalde neapkopo (vai vismaz nepublisko) datus par Viļņas pilsētas IKP. Šajā kontekstā salīdzinājums iespējams tikai starp Rīgu un Tallinu. Tas atklāj, ka no 2014. gada abu pilsētu dinamika mazliet svārstījusies, Rīgai «pieraujot» vistuvāk Tallinai 2015. un 2021. gadā, kad tās IKP uz iedzīvotāju pārsniedzis 82% no Tallinas IKP uz iedzīvotāju,...

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte. Elektronisko dokumentu prasības Ieviešot digitālās saziņas vidi darba attiecībās, nereti tiek aizmirsts par Darba likuma prasībām. Ir gadījumi, kad Darba likums skaidri nosaka, ka darba devējam komunikācija ar darbinieku ir jānoformē rakstveidā. Piemēram, prasība par rakstveida formu ir noteikta darba uzteikuma gadījumos. Tāpat darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieks par komandējuma apstākļiem, izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, darba samaksas...

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas.1 Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ES piedāvā vairākas programmas, kas veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu. Piemēram, «Erasmus jaunajiem uzņēmējiem» ir programma, ko daļēji finansē ES. Šī programma dod iespēju ar ES līdzfinansējumu kādu laiku pavadīt citā ES valstī un apgūt uzņēmējdarbību, strādājot un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem. Apkopotā statistika rāda, ka programma «Erasmus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju, norāda Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltic Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Konstatējot atbilstību formāliem kritērijiem, visbiežāk neiedziļinoties darījumā iesaistīto uzņēmumu saimnieciskās darbības apstākļos, kā arī neveicot padziļinātu faktu izvērtējumu, VID nereti pieņem lēmumu, kurā konstatēts uzņēmuma pārejas fakts. Lēmums rada negatīvas...

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai: uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml. Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» izpratnē par komandējumu uzskata ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprinātu darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), lai: pildītu darba vai dienesta uzdevumus; papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Šie noteikumi nosaka kādus izdevumus un kādā apmērā var atlīdzināt darbiniekam par komandējuma laiku, kas nav papildus apliekami ar nodokļiem. Pamatnosacījums, lai...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gada pārskats un darbinieku labumi Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Rīga dimd!Bet klusāk par Viļņu un Tallinu... RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Aiga...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs šos labumus var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Kādus un kuros gadījumos? Kā ar mācībām un attālināto darbu? Sākoties vasarai, pieaugs nepieciešamība pēc sezonas darbiniekiem, tāpēc noskaidrosim, par kādiem darbiem drīkst maksāt ienākumu, piemērojot tam sezonas laukstrādnieka nodokļa (SLN) 15% likmi? Tie ir sezonas rakstura darbi augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un...

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013. Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024 Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs runa par piezīmi vai rājienu. Nāksies izlasīt Krimināllikuma 318. panta otro daļu, jo arī apskatāmajā lietā pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības mantkārīgā nolūkā, nodarot būtisku kaitējumu. Ar Kurzemes rajona tiesas...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Šajā rakstā ir apskatīti aktuālie EST spriedumi publisko iepirkumu lietās, un tieši — par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu, piedāvājuma un garantijas termiņa pagarināšanu, finanšu korekciju piemērošanu ES finansēto fondu projektos saistībā ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem un līguma grozījumu būtiskuma izvērtēšanu saistībā ar piegādātāja līguma izpildes pārkāpumu. Par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu un piedāvājuma spēkā esamības ilgumu EST 2024. gada 26. septembra spriedums apvienotajās lietās C403/23 un C404/23 Minētais spriedums pieņemts saistībā ar Itālijas līgumslēdzējas iestādes Consip 2015. gada 21. decembrī izsludināto atklāto iepirkumu, lai piešķirtu tiesības slēgt līgumu par apgaismes pakalpojumiem. Piedāvājumu iepirkumā iesniedza uzņēmumu pagaidu apvienība, kas sastāvēja no četriem piegādātāju apvienības dalībniekiem. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra tika pagarināta vairākas reizes, un katrs no šiem pagarinājumiem izraisīja nepieciešamību apstiprināt piedāvājumus, kuru termiņš pa to laiku bija beidzies, un...

Kā piesaistīt investīcijas ilgtspējas nodrošināšanai? Kā iesaistīt ieinteresētās puses, lai nodrošinātu ilgtspēju? Kā panākt, ka uzņēmuma ilgtspējas politika seko līdzi iesaistīto pušu vajadzībām un ka dažādas nodaļas un kapitāla veidi strādā saskaņoti, nevis kā neatkarīgas vienības? Šie ir aktuāli jautājumi uzņēmumu vadītājiem, investoriem, biznesa attīstības vadītājiem, kā arī varētu būt noderīgi finanšu analītiķiem un grāmatvežiem, kas vēlētos veicināt ilgtspējas attīstību un pilnveido uzņēmuma pārvaldības principus. Viens rīks, ko varētu izmantot, ir integrētais pārskats (IR) (IFRS, 2025a). Šī pārskata mērķis ir radīt ilgtermiņa vērtību, uzturēt dialogu ar iesaistītajām pusēm un veicināt caurskatāmību informācijas sniegšanā. Atšķirībā no tradicionālajiem finanšu pārskatiem, IR integrē finanšu un nefinanšu informāciju, aptverot sešus kapitāla veidus — finanšu, cilvēkresursu, intelektuālo, ražošanas, sociālo un attiecību, kā arī dabas kapitālu. Mūsdienās integrētā pārskatu sniegšana tiek plaši izmantota dažādās nozarēs — sākot no transporta un banku sektora līdz pat augstākajai izglītībai, jo uzņēmumi tiecas uzlabot pārskatāmību, atbildību un saskaņot savas darbības ar globālajiem...

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā1 (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits. 1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos («transponēšanai»). Parasti tas ir jāizdara divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas. 2 Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 25. punkts. Šī Direktīva, kuru dalībvalstīm bija pienākums ieviest līdz 2024. gada 15. novembrim, neuzliek par pienākumu ieviest likumā noteiktu minimālo algu dalībvalstīs, kurās algu veidošanu nodrošina vienīgi koplīgumi,...

Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā. Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN. Būtiski noskaidrot — kas ir jauns transportlīdzeklis. Definīcija ir atrodama PVN likuma 1. panta 9. punktā: n sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; n kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai,...

Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) skaidro, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» norāda skaidri zināmās saistību summas pret: preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav...