0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSBilances otrajā aprīļa jeb 2013. gada 8. numurā lasiet:

Bilances otrajā aprīļa jeb 2013. gada 8. numurā lasiet:

GRĀMATVEDĪBA

Ienākuma izmaksas fiziskai personai valsts un pašvaldības iestādēs

Daudz jautājumu rodas saistībā ar ienākumu izmaksu fiziskām personām un nodokļu ieturēšanu. Valsts un pašvaldības iestādēs ir arī nepieciešams noslēgt ar fiziskām personām līgumu par īslaicīgu darbu veikšanu. Šajā rakstā apskatīsim dažādus gadījumus, kas ir raksturīgi ne tikai no budžeta finansētām iestādēm. Iestāde ar saviem darbiniekiem vispārējā gadījumā noslēdz darba līgumu. Ja ir noslēgts darba līgums, tad saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Par atsevišķu darbu veikšanu ar fizisku personu var noslēgt arī autoratlīdzības līgumu. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz īpašu nodokļu ieturēšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem. Likuma 17. panta 10.1 daļa nosaka, ka, ieturot nodokli no profesionālas darbības veicējiem (autoriem) izmaksājamās atlīdzības, atskaita ar šīs atlīdzības gūšanu saistītos izdevumus. Autoru līgumus var slēgt vienīgi par darbu radīšanu jeb jaunrades rezultātā tapušiem darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām. Turklāt autora līgums tiek slēgts par noteikta darba rezultātu pirms šā darba radīšanas, un autoratlīdzības izmaksa katrā gadījumā ir noformējama ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Par valsts iestāžu un pašvaldību grāmatvežiem un visiem citiem nozīmīgo BILANCĒ raksta nodokļu konsultante, biedrības Nodokļu maksātāju atbalsta centrs valdes priekšsēdētāja SARMĪTE KIRHNERE.

 

GRĀMATVEDĪBA

Neizmaksātie atvaļinājumi – uzkrājums vai saistības?

Gatavojot gada pārskatu,, grāmatveži nereti sastopas ar izvēli – kā gada pārskatā uzrādāmas bilances datumā darbiniekiem neizmaksāto atvaļinājumu un ar tiem saistīto sociālo maksājumu (VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) izmaksu summas. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, SIA Audita Grupa un Nodokļu Konsultatīvais Birojs valdes locekle NELDA JANOVIČA BILANCĒ raksta par normatīvo aktu prasībām uzkrājumu un uzkrāto saistību atzīšanai, uzrādīšanai finanšu pārskatā un pielikumā sniedzamajai informācijai un komentē likumdošanas normu praktisko piemērošanu. būtu vērtējams – cik pamatoti atliktā nodokļa saistības ir uzskatāmas par ilgtermiņa kreditoru posteni un vai atbilstoši iepriekš minētajiem Gada pārskatu likuma 19. panta pirmās daļas nosacījumiem tas nebūtu vairāk atbilstošs uzkrājumu posteņa pazīmēm.

 

GRĀMATVEDĪBA

Izmaiņas PVN piemērošanā preču iegādēm ES teritorijā un priekšnodokļa atskaitīšanā

Ir pagājuši trīs mēneši, kopš spēkā ir jauns Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums). Piemērojot likumu praksē, identificēti daži „balti plankumi”, neprecizitātes. Līdz ar to Finanšu ministrija jau ir sākusi darbu pie atsevišķu likuma normu precizēšanas, nosūtot visām ieinteresētām personām uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus likuma grozījumiem un papildinājumiem. Cerēsim, ka ar laiku, „saliekot visas galvas kopā”, izdosies atrisināt radušās problēmas PVN piemērošanā. Šajā sakarā nodokļu maksātājiem būtu jāizpēta piemērojamās likuma normas un, ja atrodas kāda neskaidra norma, par to būtu jāvēsta Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam. Turklāt būtu „jāizrevidē” arī tās likuma normas, kas, šķiet, nav mainījušās, bet tikai izteiktas jaunā redakcijā. Vai tomēr šī jaunā redakcija nav kaut ko būtiski mainījusi? Prioritārās lietas ir – PVN likmju piemērošana, atbrīvojumu piemērošanas nosacījumi, priekšnodokļa atskaitīšanas un aprēķinātā nodokļa deklarēšanas moments. Sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja ŅINA PODVINSKA izcili izskaidro preču iegādes ES teritorijā deklarēšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas noteikumus. Autore norāda uz normām, kas vēl izpildvarai skaidrojamas un precizējamas noteikumos vai likumā.

 

GRĀMATVEDĪBA

Kā eiro ieviešana ietekmēs kases aparātu lietotājus

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Uzņēmumiem pāreja uz eiro nozīmēs izmaiņas grāmatvedības un IT jomā, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto skaidro naudu, tas nozīmēs arī izmaiņas kases aparātu un kases sistēmu lietošanas kārtībā. Un par kases aparātiem un kasu sistēmām detalizēti – BILANCĒ raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece DACE PELĒKĀ.

 

GRĀMATVEDĪBA

Jauna iespēja vienoties ar nodokļu administrāciju – vai tas ir sarežģīti?

Latvijas nodokļu likumdošana nav visai pretimnākoša nodokļu maksātājam un tajā paredzētas tikai atsevišķās situācijas, kad uzņēmējam veidojas iespēja par kādu sev būtiska jautājuma turpmāku risinājumu slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju, piemēram, par nodokļu parādu samaksas atlikšanu un sadalīšanu termiņos. Kopš 2013.gada 1.janvāra likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.1 pantā iestrādāta jauna uzņēmumam draudzīga norma, kura paredz īpašu kārtību kā slēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu. Šāda iespēja ir bijusi ilgi gaidīta un tai viennozīmīgi būtu jāveicina uzņēmēja vēlme sakārtot un nodokļu iekasēšanas nolūkiem padarīt „caurspīdīgāku” saistīto pušu darījumu cenu noteikšanas mehānismu konkrētajā uzņēmumā. Tomēr, iepazīstoties ar normatīvajos aktos noteikto vienošanās slēgšanas procedūru rodas pamatotas šaubas par tās dzīvotspēju un nākas secināt, ka izstrādātā sistēma ir vairāk formāla nekā faktiski realizējama. SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante IEVA LIEPIŅA rakstā BILANCĒ izskaidro, kā būtu slēdzama vienošanās ar VID par darījumu cenas noteikšanu.

Numurā

  • Ierobežotas pieejamības dokumenti valsts un pašvaldības iestādēs. Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izdotās grāmatas „Ievads dokumentu pārvaldībā” autores ZITAS JANITĒNAS raksts.
  • LDDK: jāsamazina sociālo iemaksu slogs un jāaudzē muskuļi Briselē. IKARA KUBLIŅA raksts.
  • Atspēriena punkts uzņēmējdarbībai. Par mikrouzņēmumu nodokli VINETAS VIZULES intervija ar Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori ASTRU KAĻĀNI.
  • Dārzkopības preces un dabas resursu nodoklis
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
GRĀMATVEDĪBA Ienākuma izmaksas fiziskai personai valsts un pašvaldības iestādēs Daudz jautājumu rodas saistībā ar ienākumu izmaksu fiziskām personām un nodokļu ieturēšanu. Valsts un pašvaldības iestādēs ir arī nepieciešams noslēgt ar fiziskām personām līgumu par īslaicīgu darbu veikšanu. Šajā rakstā apskatīsim dažādus gadījumus, kas ir raksturīgi ne tikai no budžeta finansētām iestādēm. Iestāde ar saviem darbiniekiem vispārējā gadījumā noslēdz darba līgumu. Ja ir noslēgts darba līgums, tad saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Par atsevišķu darbu veikšanu ar fizisku personu var noslēgt arī autoratlīdzības līgumu. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz īpašu nodokļu ieturēšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem. Likuma 17. panta 10.1 daļa nosaka, ka, ieturot nodokli no profesionālas darbības veicējiem (autoriem) izmaksājamās atlīdzības, atskaita ar šīs atlīdzības gūšanu saistītos izdevumus. Autoru līgumus var slēgt vienīgi par darbu radīšanu jeb jaunrades rezultātā tapušiem darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām. Turklāt autora līgums tiek slēgts par noteikta darba rezultātu pirms šā darba radīšanas, un autoratlīdzības izmaksa katrā gadījumā ir noformējama ar pieņemšanas un nodošanas aktu. Par valsts iestāžu un pašvaldību grāmatvežiem un visiem citiem nozīmīgo BILANCĒ raksta nodokļu konsultante, biedrības Nodokļu maksātāju atbalsta centrs valdes priekšsēdētāja SARMĪTE KIRHNERE.   GRĀMATVEDĪBA Neizmaksātie atvaļinājumi – uzkrājums vai saistības? Gatavojot gada pārskatu,, grāmatveži nereti sastopas ar izvēli - kā gada pārskatā uzrādāmas bilances datumā darbiniekiem neizmaksāto atvaļinājumu un ar tiem saistīto sociālo maksājumu (VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) izmaksu summas. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, SIA Audita Grupa un Nodokļu Konsultatīvais Birojs valdes locekle NELDA JANOVIČA BILANCĒ raksta par normatīvo aktu prasībām uzkrājumu un uzkrāto saistību atzīšanai, uzrādīšanai finanšu pārskatā un pielikumā sniedzamajai informācijai un komentē likumdošanas normu praktisko piemērošanu. būtu vērtējams – cik pamatoti atliktā nodokļa saistības ir uzskatāmas par ilgtermiņa kreditoru posteni un vai atbilstoši iepriekš minētajiem Gada pārskatu likuma 19. panta pirmās daļas nosacījumiem tas nebūtu vairāk atbilstošs uzkrājumu posteņa pazīmēm.   GRĀMATVEDĪBA Izmaiņas PVN piemērošanā preču iegādēm ES teritorijā un priekšnodokļa atskaitīšanā Ir pagājuši trīs mēneši, kopš spēkā ir jauns Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums). Piemērojot likumu praksē, identificēti daži „balti plankumi”, neprecizitātes. Līdz ar to Finanšu ministrija jau ir sākusi darbu pie atsevišķu likuma normu precizēšanas, nosūtot visām ieinteresētām personām uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus likuma grozījumiem un papildinājumiem. Cerēsim, ka ar laiku, „saliekot visas galvas kopā”, izdosies atrisināt radušās problēmas PVN piemērošanā. Šajā sakarā nodokļu maksātājiem būtu jāizpēta piemērojamās likuma normas un, ja atrodas kāda neskaidra norma, par to būtu jāvēsta Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam. Turklāt būtu „jāizrevidē” arī tās likuma normas, kas, šķiet, nav mainījušās, bet tikai izteiktas jaunā redakcijā. Vai tomēr šī jaunā redakcija nav kaut ko būtiski mainījusi? Prioritārās lietas ir - PVN likmju piemērošana, atbrīvojumu piemērošanas nosacījumi, priekšnodokļa atskaitīšanas un aprēķinātā nodokļa deklarēšanas moments. Sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja ŅINA PODVINSKA izcili izskaidro preču iegādes ES teritorijā deklarēšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas noteikumus. Autore norāda uz normām, kas vēl izpildvarai skaidrojamas un precizējamas noteikumos vai likumā.   GRĀMATVEDĪBA Kā eiro ieviešana ietekmēs kases aparātu lietotājus Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Uzņēmumiem pāreja uz eiro nozīmēs izmaiņas grāmatvedības un IT jomā, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto skaidro naudu, tas nozīmēs arī izmaiņas kases aparātu un kases sistēmu lietošanas kārtībā. Un par kases aparātiem un kasu sistēmām detalizēti – BILANCĒ raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece DACE PELĒKĀ.   GRĀMATVEDĪBA Jauna iespēja vienoties ar nodokļu administrāciju – vai tas ir sarežģīti? Latvijas nodokļu likumdošana nav visai pretimnākoša nodokļu maksātājam un tajā paredzētas tikai atsevišķās situācijas, kad uzņēmējam veidojas iespēja par kādu sev būtiska jautājuma turpmāku risinājumu slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju, piemēram, par nodokļu parādu samaksas atlikšanu un sadalīšanu termiņos. Kopš 2013.gada 1.janvāra likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.1 pantā iestrādāta jauna uzņēmumam draudzīga norma, kura paredz īpašu kārtību kā slēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu. Šāda iespēja ir bijusi ilgi gaidīta un tai viennozīmīgi būtu jāveicina uzņēmēja vēlme sakārtot un nodokļu iekasēšanas nolūkiem padarīt „caurspīdīgāku” saistīto pušu darījumu cenu noteikšanas mehānismu konkrētajā uzņēmumā. Tomēr, iepazīstoties ar normatīvajos aktos noteikto vienošanās slēgšanas procedūru rodas pamatotas šaubas par tās dzīvotspēju un nākas secināt, ka izstrādātā sistēma ir vairāk formāla nekā faktiski realizējama. SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante IEVA LIEPIŅA rakstā BILANCĒ izskaidro, kā būtu slēdzama vienošanās ar VID par darījumu cenas noteikšanu. Numurā
  • Ierobežotas pieejamības dokumenti valsts un pašvaldības iestādēs. Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izdotās grāmatas „Ievads dokumentu pārvaldībā” autores ZITAS JANITĒNAS raksts.
  • LDDK: jāsamazina sociālo iemaksu slogs un jāaudzē muskuļi Briselē. IKARA KUBLIŅA raksts.
  • Atspēriena punkts uzņēmējdarbībai. Par mikrouzņēmumu nodokli VINETAS VIZULES intervija ar Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori ASTRU KAĻĀNI.
  • Dārzkopības preces un dabas resursu nodoklis