Saeimā 27. maijā pieņemtie Darba likuma grozījumi paredz, ka darba devējam jāsedz darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu (ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi).

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka par to, tieši kādus izdevumus kompensēt, darba devējam un darbiniekam jāvienojas. "Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās (Darba likuma 76.panta pirmā daļa). Izdevumu pozīcijas un apjomu puses ietver savā vienošanās, piemēram, puses var vienoties par tādu izdevumu segšanu kā telekomunikācijas pakalpojumi, ja tie tieši saistīti ar darba izpildi," skaidrots anotācijā.

Tāpat darba devējs ir atbildīgs par darbam nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu, uzstādīšanu un uzturēšanu (ja darbinieks neizmanto savu aprīkojumu). "Darba devējs var nodrošināt darbinieku, piemēram, ar portatīvo datoru, monitoru u.c. ierīcēm darba pienākumu izpildei," teikts anotācijā.

Jautājumus, kas regulē attālinātā darba izdevumu kompensēšanu, darba devējs var reglamentēt savos iekšējos normatīvajos aktos.

Darba likuma 76. panta 4. daļā arī definēts, kas ir attālinātais darbs: "Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos."

Grozījumu anotācijā īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nodokļu nomaksu gadījumos, ja darbinieks tiek nodarbināts attālināti, salīdzinot ar patreiz spēkā esošo regulējumu, nekas nemainās. Arī šajā gadījumā ir piemērojami vispārīgie noteikumi.

Darba likuma grozījumi stāsies spēkā 1. augustā.