Darbu Latvijas tirgū uzsāk INDEXO banka

Ar diskusiju par Latvijas finanšu sistēmu, kreditēšanas grūtībām un to ietekmi uz ekonomiku, trešdien, 28. augustā, tika atklāta INDEXO bankas ienākšana Latvijas tirgū. Jaunā banka sola klientiem vairākus inovatīvus finanšu risinājumus, kā arī pakalpojumu izmaksu samazināšanu.

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, diskusijas ievadā norādīja, ka, kamēr hipotekāro kredītu jomā konkurence jau sāk mosties, uzņēmumu kreditēšanā tā aizvien stagnē.

"Latvijas banku sektorā šobrīd darbojas 14 bankas, kas nodrošina plašu finanšu pakalpojumu klāstu. No tām četras ir lielas bankas, kas dominē tirgū, viena ir mazāka, bet pārējās krietni mazākas. Tomēr tieši mazākās bankas pēdējos gados ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Šo banku kredītportfeļi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar tikai 3% pieaugumu lielajās bankās. Šis pieaugums atspoguļo mazo banku spēju pielāgoties tirgus vajadzībām un piedāvāt konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus.

Lai gan pagājušā gada beigās kreditēšanas izaugsmes temps bija gandrīz nulle, šāgada vidū tas jau ir pieaudzis līdz 3,6%. Šie skaitļi nav lieli, bet tie parāda, ka izaugsme ir atsākusies. Banku sektorā dažviet konkurence jau ir aktivizējusies, piemēram, hipotekāro kredītu jomā. 2020. gadā no jauna izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem pievienotās likmes bija apmēram 2,5%, savukārt patlaban tās ir samazinājušās līdz aptuveni 1,5–1,6%. Pārkreditēšanas izmaksu samazināšana un likumdošanas izmaiņas ļauj klientiem vieglāk pāriet no vienas bankas uz otru, un tas jau tagad sāk dot rezultātus. Piemēram, līdz šim tikai apmēram 2% no visiem hipotēku turētājiem mainīja banku, bet ar jaunajām iespējām šis skaits varētu ievērojami pieaugt. Saskaņā ar vērtējumiem, šīs izmaiņas varētu iedot klientiem aptuveni 100 miljonus eiro ietaupījumu, kas ir ievērojams ieguvums. Tomēr uzņēmumu kreditēšanas segmentā vēl nav manāms līdzīgs cenas spiediens, šajā jomā ir potenciāls konkurences izaugsmei," skaidroja M. Kazāks, piebilstot, ka patlaban tiekot strādāts pie līdzīga pārkreditēšanas normatīvā regulējuma arī biznesa kreditēšanā, lai arī tur "dzimtbūšanas laiki" beigtos.

Arī Arvils Ašeradens, finanšu ministrs, uzsvēra konkurences nozīmi kreditēšanas aktivizēšanā un ekonomikas attīstībā, analizējot arī cēloņus pašreizējam, diezgan letarģiskajam stāvoklim:

"Latvijā kreditēšanas līmenis ir traģiski zems - ievērojami zemāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, un tas rada nopietnas problēmas tautsaimniecības attīstībā. Kamēr Eiropā kreditēšanas apjoms veido aptuveni 70% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tas ir tikai aptuveni 30%. Šī atšķirība liecina par nopietnu strukturālu problēmu mūsu finanšu sistēmā.

Šobrīd kredītriska menedžmenta līmenī valda pārāk piesardzīga nostāja: bankas izvairās aizdot naudu, baidoties no potenciālajiem riskiem. Šajā ziņā esam pazaudējuši līdzsvaru. Rezultātā veidojas dīvaina situācija, kurā bankas spēj pelnīt, pat neaizdodot līdzekļus, bet uzņēmēji mācās pielāgoties dzīvei bez banku kredītiem. Šī paradoksālā situācija rada lielu izaicinājumu, un ir skaidrs, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai to salauztu.

Mazajām bankām šeit varētu būt nozīmīga loma. Jaunās tehnoloģijas un pieejas finanšu sektorā varētu palīdzēt pārvarēt šo stagnāciju. Piemēram, depozītu likmju pieaugums pēc tam, kad valsts sāka tirgū piedāvāt parādzīmes, parāda, ka konkurence var būtiski mainīt situāciju. Ir nepieciešams salauzt esošo vienošanos un atvērt tirgu jaunām iespējām."

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs, atzīmēja INDEXO panākumus konkurences veicināšanā pensiju 2. līmeņa jomā, vienlaikus novēlot "nenokļūt pašapmierinātības un komforta zonā, kurā, šķiet, nonākušas daudzas bankas", kā arī norādīja uz lielo atšķirību kreditēšanas apjomos starp Latviju un Lietuvu/Igauniju:

"Faktiski, uzņēmējdarbībai izsniegto kredītu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 16%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieaudzis tikai par 3%. Tas ir krasā pretstatā ar situāciju kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur kredītportfeļi ir ievērojami pieauguši un tuvojas 30 miljardiem eiro, kamēr Latvijā tas ir palicis praktiski nemainīgs – aptuveni 14-15 miljardu līmenī.

Šie skaitļi skaidri norāda uz nepieciešamību pēc politiskās un banku attieksmes maiņas. Ir jāveicina dinamika banku sektorā, lai stimulētu kreditēšanu, un šajā kontekstā virspeļņas nodoklis bankām varētu būt tikai sākums, būs arī citi instrumenti, lai motivētu bankas finansēt. No otras puses, mēs esam atvērti banku priekšlikumiem, ko mainīt likumdošanā, ko mainīt uzraudzības mehānismos, lai būtu iespējams kreditēt vairāk. 

Latvijas tirgus joprojām piedāvā milzīgas iespējas. Lai gan šobrīd tajā darbojas 14 bankas, kredītportfeļa apjoms joprojām ir zems, un, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija atpaliek apmēram divkārt. Bez kreditēšanas Latvijas ekonomiskā izaugsme vienkārši nav iespējama."

Viena no galvenajām jaunu un nelielu banku problēmām, ienākot tirgū, ir - kur gūt nepieciešamo kapitāla apjomu, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties kreditēšanas konkurencē.  Valdis Siksnis, INDEXO bankas valdes priekšsēdētājs, apliecināja, ka banka plāno piedāvāt hipotekārās pārkreditēšanas iespējas "pēc dažiem mēnešiem vai no nākamā gada sākuma", bet līdzekļus tam iespējams rast, piesaistot iedzīvotāju noguldījumus:

"Latvijas banku sektora pasivitāte visredzamāk izpaužas kreditēšanā, taču problēma nav tikai tajā. Iedzīvotāji arī nepietiekami tiek atalgoti par līdzekļiem, ko viņi tur bankās, un saņemtie pakalpojumi nereti ir novecojuši un neatbilst mūsdienu prasībām. Lai bankas varētu aktīvi piedalīties kreditēšanas tirgū, ir nepieciešami divi galvenie faktori: finansējums un kapitāls. Finansējuma nodrošināšana banku sektorā lielā mērā balstās uz noguldījumu bāzi. Pašlaik Latvijas privātpersonas bankās tur aptuveni 10 miljardus eiro, bet tikai 5 miljardi no tiem ir izsniegti kredītu veidā. Tas nozīmē, ka cīņa par noguldījumiem ir pirmais solis, kas var veicināt aktīvāku kreditēšanu. Ja bankām būs pieejams pietiekams finansējums un pieprasījums pēc kredītiem, tām būs iespējas arī veiksmīgi piesaistīt papildu kapitālu, kas nepieciešams normatīvu izpildei un turpmākai izaugsmei. Mums kā biržā kotētai bankai būs plašākas iespējas risināt kapitāla piesaistes jautājumus, esam to veiksmīgi darījuši jau līdz šim." 

Noguldījumu piesaistei INDEXO būs sava, atšķirīga stratēģija. Banka plāno maksāt ne tikai par termiņoguldījumiem un citiem iedzīvotāju depozītiem, bet arī par tekošā konta pozitīvajiem atlikumiem (t.i., piemēram, ikmēneša algas, kas tiek ieskaitīta kontā). Tāpat INDEXO sola zemākās komisijas naudas izņemšanai no bankomāta (arī ārvalstīs), aplikācijā iesniegto kredītu pieteikumu izskatīšanu "pārdesmit sekunžu" un aizdevuma izsniegšanu "minūtes" laikā, zibmaksājumus un citus labumus, ko sniegšot INDEXO mobilā aplikācija (patlaban tā gan pieejama tikai AppStore, bet drīzumā būšot arī GooglePlay veikalā), kas jau sākotnēji izstrādāta kā "mobilā banka", kur iespējams veikt visas funkcijas un izmantot pakalpojumus, neprasot pārslēgties uz internetbanku vai apmeklēt bankas filiāli.