JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumiem. Vai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu (turpmāk – pārvaldīšanas pakalpojumi) sniegšanai, ja pašvaldībai ir noslēgts līgums ar mājas pārvaldnieku par īres dzīvokļu pārvaldīšanu?Līdz 2016.gada 30.jūnijam pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēro atbrīvojumu no PVN, ja tie sniegti iedzīvotājiem saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem.Ievērojot minēto, ja mājas pārvaldnieks pārvaldīšanas pakalpojumu sniedz pašvaldībai, atbrīvojums no aplikšanas ar PVN nav piemērojams.Tādējādi mājas pārvaldniekam par pašvaldībai sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu ir jāaprēķina un jāmaksā valsts budžetā PVN, kā arī jāizraksta PVN rēķins. Vai ir piemērojams PVN īres pakalpojuma sniegšanai īrniekiem, ja pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu īrniekiem rēķinus par dzīvojamo telpu īri izraksta mājas pārvaldnieks savā vārdā?Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.Tādējādi...

Jautājums: Labdien, lūdzu skaidrojumu, sakarā ar 1.aprīļa izmaiņām PVN likumā, vai izmaiņas attiecas arī uz remonta pakalpojumu sniegšanu? Piemēram, ja mēs remontējam klientam objektā uzstādītu drošības sistēmu, tai skaitā jānomaina arī stacionārā datora (PC) mātes plate, vai no kopējās tāmes jāizdala 1 pozīcija ar reverso PVN, vai arī šāda pakalpojuma gadījumā likuma grozījumi nav piemērojami? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko: Pēc būtības visas detaļas ir jāiekļauj kopējā pakalpojuma vērtībā, ja vien mātes plate netiek piegādāta atsevišķi. Ja pakalpojuma sniedzējs veic mātes plates nomaiņu, tad pareizi būtu iekļaut šīs detaļas izmaksas kopējā pakalpojuma vērtībā un tam visam piemērot nodokli vispārējā kārtībā. Protams, teorētiski var būt situācija, kad mātes plate tiek piegādāta un uzstādīta atsevišķi, un šādā situācijā tad varētu tikt piemērots reversais PVN.

Jautājums: Saņemts lēmums no Uzņēmumu reģistra par SIA likvidācijas procesa uzsākšanu- valdes priekšsēdētājs kā valde atcelts, iecelts kā likvidators. Vai šajā brīdī valdes priekšsēdētājam jau ir jāizmaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts? Vai arī tas jāmaksā tikai tad, kad pilnībā SIA būs likvidēta? Ja aprēķins jāveic pēc likvidācijas, tad kā to pareizi izdarīt (ir starpība starp bijušo valdes priekšsēdētāja algu un tagad noteikto likvidatora atlīdzību)? Kā jau portālā iepriekš ir skaidrots, gadījumā, ja ir uzsākts sabiedrības likvidācijas process, valde tiek atcelta un tās vietā iecelts likvidators.Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistrā izdarāms ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu. Pēc tam, kad komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu, likvidatoram pašam ir jāveic sabiedrības likvidācija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību - jāpiedzen parādi, jāpārdod sabiedrības manta un jāapmierina kreditoru prasījumi. Tātad visus maksājumus turpmāk veic likvidators, kas nav viens un tas pats valdes...

Jautājums: Darbiniekam ir noteikts laika darbs (nepilns) ar stundas tarifa likmes apmaksa. Ja darbinieks nestrādā svētku dienās, kad viņam faktiski ir jāstrādā, vai viņam jāizmaksā par šīm dienām algu? Ja viņam darba alga pienākas, tad kādā apmērā (vidējo vai to, kas viņam pienākas, ja diena nebūtu svētku diena)? Atbild MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktā skaidri un viennozīmīgi teikts, ka ir jāmaksā, turklāt pilnīgi visiem, neatkarīgi no algas lieluma un apmaksas veida. Arī uz otro jautājumu atbilde ir atrodama Darba likuma 74. panta 3. daļā: laika algas saņēmējiem - darba samaksa, akordniekiem – vidējā izpeļņa. Tātad, Darba likums noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību (ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu; ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu) ja darbinieks neveic...

Gada pārskata likums (GPL) nosaka, ka debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. GPL precīzi nenorāda, kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī norādīt izmaksas vai ieņēmumus, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanos vai samazināšanu šaubīgajiem debitoru parādiem un bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu, taču atbilstoši GPL 22. panta 3. daļai, kas nosaka “Posteņos "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" iekļauj attiecīgi sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās, šie ieņēmumi un izdevumi atspoguļojami kā pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi vai pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. Visu Ilgas Matules rakstu par šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu novērtēšanu un uzskaite varat izlasīt žurnāla...

Jautājums: Kādi kritēriji jāņem vērā un kādas gada pārskata sastāvdaļas jāiesniedz uzņēmumiem, kurus parasti saucam par „maziem”, kas noteikti Gada pārskatu likuma 54.1 pantā? Atbildi uz šo jautājumu sagatavojusi Kristīne Ābola, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja. "Mazo" uzņēmumu kritēriji: bilances kopsumma – 400 000 eiro; neto apgrozījums – 800 000 eiro; pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25. Finanšu pārskata sastāvdaļas: bilance; peļņas vai zaudējumu aprēķins; saīsināts pielikums. Citi iesniedzamie dokumenti: apliecināts akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu; sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54. panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumu izpildi; paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts; kapitālsabiedrībām - akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu. Lai izpildītos tiesības iesniegt saīsinātu bilanci un bilances piezīmes un nesastādīt naudas plūsmas pārskatu...

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro iespējamās situācijas un atbild uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu pārrobežu darījumos. Ja Latvijas PVN maksātājs saņem pakalpojumu no citu ES dalībvalstu personām, tad atbildīgs par PVN nomaksu ir Latvijas uzņēmums. Ja citas ES dalībvalsts pakalpojuma sniedzējs ir PVN maksātājs, tad Latvijas pakalpojuma saņēmējs šī pakalpojuma vērtību norāda PVN deklarācijas 50. rindā, savukārt aprēķināto nodokli - 55. un 64. rindā, tāpat informācija norādāma pielikuma PVN1 II daļā "Nodokļu summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm". Gadījumā, ja sniegtais pakalpojums ir pilnībā vai daļēji izmantojams ar PVN neapliekamā darījuma nodrošināšanai vai darbībām, kas neatbilst saimnieciskas darbības statusam, tad neatskaitāmais priekšnodoklis ir jānorāda arī deklarācijas 66. rindā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro iespējamās situācijas un atbild uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu pārrobežu darījumos. Ja uzņēmums, kurš vēl nav reģistrēts kā PVN maksātājs, saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts personas, kuras pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta pirmās daļas, vai trešās valsts personas, šim uzņēmumam vēl pirms pakalpojuma saņemšanas ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam neatkarīgi no apgrozījuma, jo pakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par PVN nomaksu. Pakalpojuma sniegšanas gadījumā regulējums mazliet atšķiras. Ja šis uzņēmums, individuālais komersants, sniedz, piemēram, konsultāciju pakalpojumu citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, arī tad, tāpat kā pirmajā gadījumā, tam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam (taksācijas periods tad būs mēnesis, neatkarīgi no darījuma vērtības). Savukārt, ja individuālais komersants sniedz šo konsultāciju pakalpojumu trešās valsts uzņēmumam, tad tam nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta būs trešās valsts uzņēmuma juridiskā adrese - tātad saimnieciskās...

Jautājums: Latvijas rezidents strādā Lietuvas uzņēmumā Lietuvā un ir saņēmis Latvijā izdotu A1 sertifikātu. Kam jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) Latvijā? Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darba ņēmējiem veic ar darba devēja starpniecību, tādēļ sociālās iemaksas veiks Lietuvas uzņēmums, reģistrējoties Latvijas VID kā darba devējs. Ja darba devējs ar darba ņēmēju vienosies par to, ka darba ņēmējs pats veiks sociālās iemaksas, tad darbinieks tās veiks iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - statusā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) savukārt atgādina, ka, strādājot dažādās ES dalībvalstīs vienlaicīgi, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. Veicot īslaicīgu darbu dažādās ES valstīs, noskaidrojiet kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas! Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā(s) dalībvalstī(s) ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un...

Jautājums: SIA “ABC” 2015. gadā bija divi darba ņēmēji, kuri tika nodarbināti visu gadu. Iesniegtajā paziņojumā par 2015.gadu kļūdas dēļ vienam darbiniekam netika deklarēts piemērotais atvieglojums par apgādībā esošu personu. Kā iespējams precizēt paziņojumu? Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), ienākuma izmaksātājs, veicot precizējumus paziņojumā, tajā atkārtoti ietver arī informāciju par visiem ienākuma saņēmējiem, tai skaitā par tām personām, par kurām dati netiek precizēti. Taču, ja paziņojumā nepieciešams precizēt tikai deklarētās summas, ir iespējams iesniegt precizējuma paziņojumu, kas satur tikai precizējamās rindas. SIA “ABC” iesniedz precizētu paziņojumu par 2015.gadu: izveido jaunu dokumentu; norāda informāciju par konkrēto fizisko personu; paraksta dokumentu, atzīmējot to kā precizējumu, kas satur tikai tās rindas, kurās jāveic labojumi, un iesniedz. Paziņojumu var precizēt trīs gadu laikā pēc likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa. Vairāk par kārtību, kādā paziņojumus par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz VID un izsniedz ienākuma saņēmējam, kā arī kā aizpildīt...

Jautājums: Vai reģistrēts nodokļa maksātājs var atskaitīt priekšnodokli par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas), ja saimnieciskajā darbībā to izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu nodrošināšanai un nodokļa maksātāja neapliekamo darījumu īpatsvars pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa likums neaizliedz reģistrētam nodokļa maksātājam atskaitīt priekšnodokli par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas), ja šo automašīnu izmanto ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo darījumu nodrošināšanai. Ja šo automašīnu izmanto gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu nodrošināšanai (arī, ja neapliekamo darījumu īpatsvars pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības) un nav iespējams nodrošināt šo darījumu atsevišķu uzskaiti, tad atskaitāmā priekšnodokļa summu aprēķina, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju. Piemērs Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA "A" iegādājies no cita Latvijā reģistrēta nodokļa maksātāja SIA "B" vieglo pasažieru automašīnu (tās...

Jautājums: Vai ir kādas izmaiņas saistībā ar atvaļinājuma dienu pārcelšanu, ja atvaļinājuma periodā "iekrīt" svētku dienās? Ja atvaļinājuma periods par svētku dienām nepagarinās - kā jāaprēķina atvaļinājuma periodā esošā svētku diena? Atbildi sagatavoja žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec.,praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Ar svētku dienām nekas nav mainīts, un par to ir iespējams pārliecināties, lasot Darba likumu. Praksē situācijas mēdz būt divējādas: darbinieks prasa piešķirt atvaļinājumu uz kalendāro periodu, piemēram, 2 nedēļām; darbinieks prasa piešķirt atvaļinājumu no datuma līdz datumam. Pirmajā gadījumā grāmatvedis skaita 14 kalendārās dienas, neskaitot šajā periodā svētku dienas (atvaļinājums "pagarinās"). No 28 kalendāra dienām atskaita 14, paliek 14 neizmantotas kalendāra dienas. Otrajā gadījumā grāmatvedis atvaļinājuma periodā saskaita kalendāra dienas, neiekļaujot to sastāvā svētku dienas. Rezultātā atvaļinājums tiek izmantots mazākā dienu skaitā un atvaļinājuma neizmantoto kalendāro dienu skaits iznāk lielāks.

Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšana radījusi jau pirmās neskaidrības. Jautājumus par diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu strādājošajiem pensiju saņēmējiem un lauksaimnieku subsīdiju iekļaušanu aprēķinā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Jautājums: Kā piemēro diferencēto neapliekamo minimumu personai, kura saņem gan darba algu, gan pensiju, piemēram, invaliditātes pensiju? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests: Diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro par to periodu, kad persona saņem pensiju. Tādējādi personai, kura visu gadu saņem gan pensiju, gan darba algu, piemēro tikai pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā, un diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro. Ja persona saņem invaliditātes pensiju, tad tiek piemērots pensionāra neapliekamais minimums un papildu atvieglojumi par invaliditāti. Jautājums: Vai gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ņem vērā visus nodokļa maksātāja gada ienākumus, vai tajos iekļauj subsīdijas, kas izmaksātas kā atbalsts lauksaimniecībai? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests: Aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļa maksātāja ienākumos netiek ieskaitīti ar nodokli neapliekamie ienākumi, kas minēti likuma "Par...

Jautājums: Kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam ir noteikta vienota mēneša atlīdzība par darbu valdē un amata pienākumu izpildi, piemēram, 1000.00EUR. Kapitāldaļu turētājs nolemj likvidēt SIA. Par likvidatoru tiek iecelts valdes priekšsēdētājs, nosakot atlīdzību par likvidatora pienākumu pildīšanu., piemēram, 500.00 EUR. Cik liela alga ir jāmaksā šim likvidatoram? Atbildi sagatavoja Ieva Tillere-Tilnere, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece Gadījumā, ja ir uzsākts sabiedrības likvidācijas process, valde tiek atcelta un tās vietā iecelts likvidators. Nereti likvidatora pienākumus pilda sabiedrības valde, ja dalībnieku sapulce nav nolēmusi citādi. Minētajā piemērā konkrētajai personai vairs nav jāveic valdes priekšsēdētāja amata pienākumi, jo šāds amats sabiedrībā vairs nepastāv, bet gan likumā noteiktie likvidatora pienākumi. Dalībnieku sapulce (dalībnieks) nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. Šajā gadījumā likvidatora atlīdzība ir noteikta EUR 500 apmērā.

Jautājums: Ja nodokļu maksātājs zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, pārkāpjot kādu no nosacījumiem, pēc cik ilga laika var reģistrēties no jauna kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs? Atbild Valsts ieņēmumu dienests: Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir piemērojis Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktās tiesības nepiemērot palielināto nodokļu likmi par darbinieku skaita vai apgrozījuma pārsniegumu, tad atkārtoti izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli tas var ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja, pārsniedzot Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktos ierobežojumus, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir piemērojis paaugstināto nodokļa likmi, tad atkārtoti maksāt mikrouzņēmumu nodokli tas var izvēlēties, sākot ar pēctaksācijas gadu, kad ir zaudēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss. Piemēram, 2016.gadā mikrouzņēmuma darbinieka darba alga janvāra mēnesī ir 900 eiro (pārsniegts noteiktais 720 eiro darba algas ierobežojums). Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss tiek zaudēts ar 2017.gada janvāri. Atkārtoti izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu tas var, sākot ar 2018.gadu, iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017.gada 15.decembrim.