JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai drīkst veikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju, ja parādnieks ir izslēgts no komercreģistra? Uz šo jautājumu atbildi sniegusi INA SPRIDZĀNE, SIA Leinonen nodokļu konsultante Ar UIN apliekamā ienākuma un PVN korekcijas bez riska var veikt tikai tad, ja nodokļu maksātājs atbilst visiem attiecīgajos likumos noteiktajiem nosacījumiem un tā rīcībā ir pierādījumi tam, ka likumos noteiktie nosacījumi ir izpildīti. Ne vienmēr kreditors var paspēt reaģēt un sākt nodokļu likumos paredzētās darbības. Var izrādīties, ka Uzņēmumu reģistrs debitora, piemēram, SIA A, pieļauto pārkāpumu rezultātā ir pieņēmis lēmumu par SIA A darbības izbeigšanu, sabiedrība ir likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Kreditoram šajā situācijā nebūs iespējams ne tikai mēģināt atgūt zaudēto parādu, bet arī par zaudēto parādu samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu, jo kreditora rīcībā nav tiesas sprieduma par parāda piedziņu un tiesu izpildītāja akta par piedziņas neiespējamību. Tomēr, ja debitora parāds nepārsniedz 426,86 eiro, kreditors šajā situācijā varētu veikt...

Jautājums: “Darbinieks nosūtīts komandējumā uz diviem mēnešiem uz Zviedriju, lai apgūtu jaunās tehnoloģijas, kuras pēc tam Latvijas uzņēmums, kurš viņu nosūtīja komandējumā, tirgos. Darbinieks izbrauc uz komandējuma vietu sestdien, 9.aprīlī, iebrauc Zviedrijā svētdien, 10.aprīlī. Zviedrijā viņš būs divus mēnešus - strādās 5 dienas nedēļā, sestdiena, svētdiena brīva. Kā pareizi aprēķināt darba algu, ja pēc darba līguma uzņēmumā Latvijā darbinieks strādā normālu darba laiku 5 dienas nedēļā, mēneša bruto alga viņam ir 900 eiro. Vai sestdiena un svētdiena, kuras darbinieks pavadīja ceļā uz Zviedriju, ir jāapmaksā kā virsstundas? Un kā ar brīvdienām sestdienās un svētdienās, kuras viņš pavada Zviedrijā? Vai par tām arī ir jāmaksā darba alga? Un, ja ir, tad kā par virsstundām vai arī kaut kā savādāk? Vai viņa darba alga nav jāpielīdzina Zviedrijas darba algai?” Atbildi sagatavoja Kristīne Markus, zvērinātu advokātu biroja “Deloitte Legal” vecākā juriste . Izvērtējot lasītāja norādītos apstākļus, jāsecina, ka konkrētajā gadījumā darbinieka veicamais darbs...

Jautājums: Vai darba devējs var nepiekrist piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam, ja tas lūdz to piešķirt sadalītu pa dienām, piemēram, katru nedēļas ceturtdienu un piektdienu? Atbildi sagatavojusi GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte. DL 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tā paša panta otrā daļa nosaka, ka darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tādējādi atlikušo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu – ne mazāk kā divas nedēļas – puses var dalīt. DL nenosaka nekādus šķēršļus attiecībā uz atlikušās daļas dalīšanu pa dienām, tomēr šeit pusēm ir jārīkojas saprātīgi. Respektīvi, ir jāsaprot, ka atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pilnvērtīgu atpūtu, un diez vai atvaļinājuma daļas sadalīšana pa dienām sasniegs mērķi. Diemžēl tiesu prakse šajos jautājumos nav, līdz ar...

Kādas izmaksas prasa fizisko personu maksātnespējas procesa uzsākšana? Skaidro Aivars Rudi, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis. Lai varētu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, cilvēkam ir jāveic trīs maksājumi: 1) valsts nodeva ~72 eiro apmērā 2) ar lietu saistītie izdevumi jeb kancelejas nodeva 8 eiro apmērā 3) maksātnespējas administratora vienreizējās atlīdzības apmaksa divu minimālo mēnešalgu (šobrīd 740 eiro) apmērā, ieskaitot to administratora depozīta kontā. Tātad kopējie tūlītējie izdevumi cilvēkam, kas vēlas uzsākt maksātnespējas procesu, ir ~820 eiro. Papildus izdevumi rodas, ja nepieciešams algot juristu, kurš sagatavos prasības pieteikumu. Šīs izmaksas mēdz būt ļoti plašā diapazonā - sākot no 200 eiro, beidzot ar procentuālo atlīdzību, kas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. "Maksātnespējas likums gan nav tik sarežģīts, lai pieteikumu nevarētu sagatavot arī cilvēks bez juridiskās izglītības pats saviem spēkiem, tomēr jārēķinās, ka maksātnespējas process ir rakstveida process. Līdz ar to, ja pieteicējs iesniegumā ir pieļāvis kādas kļūdas, viņam vēlāk būs grūti sevi aizsargāt",...

Skaidro Aivars Rudi, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis. Fizisko personu maksātnespējas process ir pieejams fiziskām personām, kuru ienākumi vairs neļauj segt parādu maksājumus un esošā parāda summa pārsniedz 5000 eiro. Šie 5000 eiro ir nevis parāda saistību kopsumma, bet esošs parāds, kuru kreditors jau atprasa - vai nu tā ir summa, kas sakrājusies no laicīgi neveiktiem maksājumiem, vai arī priekšlaicīgi lauzts līgums, pieprasot atdot visu kredīta pamatsummu. Otrs gadījums, kad fiziskai personai iespējams sākt maksātnespējas procesu, ir situācija, kad parādnieks apzinās, ka turpmākā gada laikā nespēs pildīt saistības, kuras pārsniedz 10 000 eiro (šeit iespējami divi gadījumi - vai nu turpmākā gada laikā beidzas aizdevuma līguma darbības termiņš un kreditors uzreiz var atprasīt summu, kas lielāka par 10 000 eiro, vai arī ikmēneša kredīta maksājums ir tik liels, ka gada laikā kopā atmaksājamais kredīta apmērs pārsniedz 10 000 eiro). Parādnieki var uzsākt maksātnespējas procesu trijās dažādās stadijās. Pirmā stadija - kreditors pret...

Jautājums: Ja pašnodarbināta persona - MUN maksātājs - likvidējas un paliek neiztērēta nauda norēķinu kontā, kas notiek ar naudu? Vai var to tērēt personīgajam vajadzībām? Vai tā vairs neapliekas ar nodokļiem? Vai ir kādi ierobežojumi? Atbildi sagatavoja Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Mikrouzņēmumu nodokli pašnodarbinātie maksā 9% par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un, ja pašnodarbinātā personīgajām vajadzībām iztērētie līdzekļi nepārsniedz 720 eiro mēnesī, tad papildus nodoklis nav jāaprēķina. Savukārt, ja savām vajadzībām kalendārajā mēnesī iztērēta lielāka summa, tad par pārsniegumu jāmaksā papildus MUN 20% apmērā (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6. panta 4. daļa). Piemēram, ja pašnodarbinātais savām vajadzībām iztērējis 800 eiro, tad papildus nodoklis ir 16 eiro ((800-720)x20%). Pārtraucot saimniecisko darbību jeb likvidējot to, visa bankas kontā un kasē atlikusī naudas summa (atbilstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālam) ir uzskatāma par personīgo patēriņu tai mēnesī, kad darbība pārtraukta. Ja naudas atlikums kontā un...

Jautājums: kā pārliecināties, ka izsniegtais kases čeks ir derīgs, ka sadarbības partneris nekrāpjas ar kases aparātu? Jo, saņemot viltus čeku, pēc tam mani var vainot, ka darījums bijis fiktīvs. Kad derīga ir tikai izsniegta kvīts bez kases čeka? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests, pēc kases čekā norādītajiem rekvizītiem – nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un kases aparāta šasijas numuru, jebkurai personai ir iespējams noskaidrot šādu informāciju: kases aparāta lietotāja nosaukums (fiziskai personai – vārds un uzvārds); nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; kases aparāta veids; marka un modelis (modifikācija); šasijas numurs; tehniskās pases sērija un numurs; kases sistēmai – identifikācijas kodu; reģistrācijas vieta; reģistrācijas datums; kases aparāta uzstādīšanas adrese (juridiskā vai struktūrvienības adrese vai deklarētā dzīvesvieta). Lai iepriekšminēto informāciju saņemtu, nepieciešams ievadīt nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru un kases aparāta šasijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapas www.vid.gov.lv sadaļā "Sākumlapa/Noderīgi/VID publiskojamo datu bāze/Lietot VID publiskojamo datu bāzi/ Lai nonāktu VID publiskojamo datu bāzē, spiediet...

E-pasts ir demokrātisks, lēts un efektīvs saziņas līdzeklis, taču jāatceras, ka e-pasti ir bez juridiska spēka (izņemot, ja starp organizācijām ir parakstīta vienošanās par pretējo), norāda ZITA JANITĒNA, Mg.hist., Valsts zemes dienesta Dokumentu pārvaldības departamenta vecākā metodikas eksperte. Organizācijas oficiālā e-pasta adrese var būt izveidota arī gmail.com vai inbox.lv vietnēs. Sarakste ar valsts un pašvaldību iestādēm notiek, izmantojot tikai oficiālo e-pasta adresi, kas norādīta iestādes mājaslapā internetā, valsts vai pašvaldības iestādes veidlapā vai elektroniskā dokumenta autora iesniegtajā dokumentā, turklāt e-pasts ar pievienotajām datnēm nedrīkst pārsniegt 10 megabaitus. To paredz Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 16. un 16.1 punkts. Tādas pašas prasības (oficiālais e-pasts, 10 megabaiti un pievienotās datnes) vēlams ievērot oficiālajā sarakstē ar citām organizācijām....

Pēc tam, kad audita vai tematiskās pārbaudes rezultātā veiktais uzrēķins ir apstrīdēts iestādē, tas apstrīdams Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektoram. Savukārt VID ģenerāldirektora lēmums ir pārsūdzams administratīvajā tiesā.Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmās daļas 4. punktam VID lēmuma par uzrēķinu apstrīdēšana neaptur tā darbību, izņemot daļā par aprēķināto soda naudu, atgādina jurists Mārtiņš Daģis, zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists.Protams, pastāv arī iespēja lūgt tiesai apturēt VID lēmuma darbību arī daļā par uzrēķinātajiem nodokļiem un nokavējuma naudu, taču prakse liecina, ka tiesa vairākumā gadījumu atturas konstatēt VID lēmuma prettiesiskumu, pirms lieta nav izskatīta pēc būtības. Tādējādi, pat turpinot strīdu, nodokļu maksātājam būs jāsamaksā papildu uzrēķinātais nodoklis un nokavējuma nauda valsts budžetā.Šādā gadījumā īpaši aktuāls kļūst jautājums par atlīdzināšanas mehānismu gadījumā, ja tiesvedības rezultātā VID lēmums tiek pilnībā vai daļēji atcelts. Ir loģiski, ka ar samaksātās summas atmaksāšanu vien netiek atlīdzināti nodokļu maksātājam nodarītie zaudējumi, jo samaksātā nauda visai ievērojamu laiku prettiesiski būs...

Jautājums: Kā jānoformē kases čeks līdz 29 eiro (bez PVN), lai to varētu izmantot par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests (VID).Grāmatvedības reģistros ieraksti ir veicami, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, un kuram pievienots kases čeks ar visiem attaisnojuma dokumentam noteiktajiem rekvizītiem, izņemot parakstu, kā attiecīgs naudas izdevumus apliecinošs dokuments.Kā naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kas pievienojams attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, var izmantot arī kases čeku, kas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 29 eiro un kurā ir iedrukāti grāmatvedības attaisnojuma dokumentam normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti, izņemot preču vai pakalpojuma saņēmēja rekvizītus (t.i., kases čeku, kas pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām ir uzskatāms par vienkāršoto nodokļa rēķinu).(Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126.panta pirmā daļa 3.punkts un ceturtā daļa, likuma “Par grāmatvedību” 7.pants,...

Jautājums: Vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs, kārtojot grāmatvedību elektroniski (izmantojot grāmatvedības datorprogrammu) un sagatavojot pārskatu izdrukas (piemēram, virsgrāmatas izvērsums kreditoru uzskaites kontam), var parakstīt šīs izdrukas kā grāmatvedis par periodu, kurā tas bija atvaļinājumā, ja atvaļinājumā skaitās arī mēneša pēdējā diena? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 69.punktā noteikto, lai nodrošinātu grāmatvedības kontroles efektīvu darbību, uzņēmuma vadītājs grāmatvedības kārtošanu var uzticēt veikt ārpakalpojumu grāmatvedim, ar kuru tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Savukārt minēto noteikumu 41.punktā noteikta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos norādāmā informācija. Saskaņā ar minēto, grāmatvedības organizācijas dokumentos tiek noteikta arī kārtība, kādā uzņēmums kārto grāmatvedības reģistrus un sagatavo grāmatvedības pārskatus Turklāt grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Tātad uzņēmuma vadītājs var noteikt, ka pārskatus (piemēram, jautājumā minētos virsgrāmatas izvērsumus kreditoru uzskaites kontam) jāparaksta...

Jautājums: SIA darbiniekam izsniegts bezskaidras naudas avanss saimniecisko darījumu veikšanai 3000 EUR. Darbinieks avansu nav izmantojis un atgriež SIA kasē skaidrā naudā. Vai šis darījums ir jādeklarē, kā skaidras naudas darījums ar fizisku personu? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests.Atbildoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā noteiktajam nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam noteiktā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 euro.Likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā regulējuma par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu darījumos mērķis ir ierobežot un padarīt mazāk izdevīgus skaidras naudas darījumus par lielām summām, tādējādi ierobežojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, t.sk. izmaksas "aplokšņu algās".Ņemot vērā minēto, norma ir skatāma plašākā nozīmē saistībā ar skaidrā naudā veiktiem darījumiem konkrētā situācijā, izvērtējot saimnieciskās darbības specifiku un iespējamos riskus.Jautājumā minēto skaidras naudas maksājumu (darbiniekam izsniegtais bezskaidras naudas avanss tiek atmaksāts uzņēmuma kasē skaidrā naudā) ierobežošana nav...

Jautājums: Darbiniece ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 14.07.2016. (bērnam 14.07.2016. paliek pusotrs gads). Ar 15.07.2016. viņa uzraksta atlūgumu. Vai, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, mums ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu (ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) par periodu no 01.07.2016.līdz 15.07.2016?Atbildi sniedz Maija Grebenk0, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekleDomāju, ka drīkst un pat ne par jūliju vien, bet visu summu no gada sākuma līdz aiziešanai, ja vien aprēķinātā kompensācijas summa to pieļauj! Personai pastāv tiesības uz minimālo mēneša neapliekamo minimumu, kas 2016. gadā ir 75 eiro mēnesī par visu taksācijas periodu, un, ja to nepiemēros grāmatvedis, tad māmiņai pašai būs iespēja to atgūt, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, bet to jau būs iespējams izdarīt nākamajā gadā, sākot ar 1. martu.Piemērojamie normatīvie akti: likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma...

Darba likums (DL) ierobežo virsstundu darbu ne vien dienas un nedēļas laikā, bet arī ilgākā periodā (DL 136. panta 5. daļa), un tam ir nepieciešams veikt speciālu aprēķinu, norāda MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore, rakstā "Kas ir pārskata periods summētā darba laika uzskaites gadījumā?" žurnāla BILANCE jūlija numurā.136.pants. Virsstundu darbs(..) (5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.Nekur nav sniegts oficiāls padoms, kā veikt šādu aprēķinu, tādēļ jātiek galā pašiem.Vispirms tiksim galā ar riskiem, kas pastāv šā panta saturā:nedomājiet, ka septiņu dienu periods ir nedēļa; pārbaudes laikā var ņemt jebkuras 7 dienas pēc kārtas;nav DL tekstā teikts arī tas, ka četri mēneši ir kalendāra mēneši; tātad iespējams, ka grāmatvežiem atkal tiks skaidrots, ka periods ir jāskatās no datuma līdz...

Jautājums: Vai ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliek mantu, kas tiek iegādāta loterijas rīkošanai? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 157.punktā noteikto reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli var atskaitīt arī nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, darbavietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi) un reklāmas pasākumu veikšanai. Tātad, ja loteriju rīko klientu piesaistei, kas būtībā ir pasākums ar nodokli apliekamo darījumu veicināšanai, loterijas rīkotājam ir tiesības pilnā apmērā atskaitīt kā priekšnodokli tam izrakstītajos pievienotās vērtības nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem minētās loterijas nodrošināšanai.