JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai e-rēķiniem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu? Atbilde uz šo jautājumu jau ir sniegta žurnāla BILANCE 352.numurā Alvja Dimitra, OpusCapita pārdošanas direktora rakstā "E-rēķini grāmatveža un uzņēmēja ikdienā". No likuma skatpunkta visdrošākais e-rēķina sūtīšanas veids ir, ja tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Taču nav aizliegts sūtīt arī elektroniski neparakstītus e-rēķinus. Likums neprasa obligātu vienošanos ar klientu par rēķinu sūtīšanu elektroniski. Ir labi, ja šāda atruna uzņēmuma līgumā ir, bet likuma „Par grāmatvedību” 7.1 pants nosaka, ka paraksts uz rēķina var nebūt, ja saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, piemēram, līgums. Līgumam gan ir jābūt abu pušu parakstītam, jo tam ir jāatbilst Dokumentu juridiskā spēka likumam. Tomēr līgumsaistības nav obligātas, pastāv arī cits risinājums, kā īstenot rēķinu apriti. Vērts atgādināt, ka e-rēķina ieviešana nav grāmatveža izvēle, bet gan uzņēmuma vadības lēmums par to, kādā veidā vadība vēlas organizēt grāmatvedības politiku. Noteikumu par grāmatvedības kārtošana...

Jautājums: SIA ir vienīgais dalībnieks un divi valdes locekļi. Vienīgais dalībnieks pieņēma lēmumu ievēlēt trešo valdes locekli. Vai statūtu grozījumus un jaunu statūtu redakciju vajag parakstīt vienīgajam dalībniekam un diviem valdes locekļiem, vai vienīgajam dalībniekam un trim valdes locekļiem ? Atbildi sagatavoja Uzņēmumu reģistra juridiskais dienests. Komerclikuma 218.panta otrajā daļā ir noteikts, piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā, ko paraksta valde un tās personas, kuras parakstījušas attiecīgo dalībnieku sapulces protokolu. Saskaņā ar minēto, ja sabiedrības dalībnieki ir lēmuši par grozījumu izdarīšanu statūtos un izteikuši sabiedrības statūtus jaunā redakcijā, tad pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā ir jāparaksta sabiedrības valdei un visām tām personām, kuras ir parakstījušas dalībniekus sapulces protokolu. Proti, papildus sabiedrības valdei pilns statūtu teksts ir jāparaksta dalībnieku sapulces vadītājam, protokolistam un dalībnieku sapulces protokola pareizības apliecinātājam atbilstoši Komerclikuma 216.panta otrajai daļai.

Jautājums: Darbinieks pieņemts darbā uz laiku no 02.06.2015.-30.06.2015., normālais darba laiks. Kā aprēķināt atvaļinājuma kompensāciju? Atbildes par atvaļinājuma kompensācijas aprēķināšanu regulāri žurnālā BILANCE un tā tematiskajos pielikumos sniedz MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas Darba likums un grāmatvedība autore, kopš jūlija arī Lietišķās informācijas dienesta galvenā redaktore. Kā žurnāla BILANCE 359. numurā publicētajā rakstā "Viss par atvaļinājumiem grāmatvežiem" norādījusi autore, Darba likuma 75. pantā bez izmaiņām palikusi norma par vidējās izpeļņas noteikšanu darbiniekam, kas nodarbināts relatīvi nesen – tā darba attiecības pastāvējušas īsāku par sešiem kalendāra mēnešiem pēc kārtas periodu. Periods varētu būt gandrīz seši mēneši, bet varētu būt arī dažas dienas, proti, pat mazāks par mēnesi. Kas jāņem vērā šādās situācijās? Lai aprēķins būtu pēc iespējas taisnīgāks, paredzēts ņemt vērā pilnīgi visu darba samaksas summu, kas aprēķināta nodarbinātības periodā (no pirmās darba dienas līdz tai, pēc kuras rodas...

Jautājums: Darbinieks pieņemts darbā uz laiku no 08.04. – 10.06., summētais darba laiks. Ir jāaprēķina kompensācija par diviem mēnešiem. NOSTRĀDĀTĀS STUNDAS DIENAS KAL. D/ST ALGA APRĪLIS 121 11 20/158 317.88 MAIJS 176 16 19/152 530.27 KOPĀ 297 27 848.15 Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO,praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ilggadīga Bilances rakstu autore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore. Pirmais, kas šeit jāsaka: ja darba attiecības pastāvēja īsāku par sešiem kalendāra mēnešiem laiku, aprēķins jāveic, ņemot par pamatu pilnīgi visu darba attiecību periodu. Sakarā ar to, ka šāda informācija nav sniegta, aprēķins ir jāprecizē, ņemot par pamatu dabā esošie dati par darba samaksu un nostrādāto laiku jūnijā. Vienlaicīgi jāpieņem, ka darbiniekam bija noteikts nepilnais darba laiks un viņš to godīgi nostrādāja bez attaisnotās prombūtnes. Līdz ar to normālo darba dienu skaits pēc kalendāra ir 27 dienas. Aprēķināsim, dienas vidējo izpeļņu, ņemot par pamatu nostrādātās...

Maksājumu savlaicīga saņemšana no debitoriem ir pats svarīgākais finanšu avots, ko tālāk būtu jānovirza krājumu iegādei, lai ražošanas uzņēmums varētu nodrošināt regulāru ražošanas un pārdošanas procesu. Ražošanas uzņēmumam finanšu līdzekļi nepieciešami izejmateriālu iegādei vēl pirms avansa saņemšanas no klienta. Debitoru parādi faktiski ir uzņēmuma nauda, kas pagaidām atrodas pie klienta, tāpēc ir svarīgi katram ražotājam izstrādāt debitoru parāda pārvaldīšanas politiku, kas atbilstu katra konkrētā uzņēmuma darbības specifikai un mērķa tirgum. Citi uzņēmumi varēs atļauties visiem klientiem prasīt avansu vai daļēju avansu, citi prasīs gan avansa maksājumus, gan arī noteiks pēcapmaksas termiņu, vēl citi uzņēmumi pārdos produkciju tikai uz pēcapmaksas nosacījumiem. SIA Baltrotors valdes priekšsēdētāja, SIA Meijas finanšu konsultācijas valdes locekle Inga Meija žurnāla "Bilance" 353. numurā iepazīstina ar to, kā jāpārvalda uzņēmuma aktīvi un kapitāls, lai palielinātu tā vērtību. Veidojot debitoru pārvaldības politiku, būtiski ir atcerēties, ka jāsabalansē debitoru un kreditoru samaksas termiņi. Jo ātrāk naudu saņemsim no klienta, un vēlāk maksāsim...

Attīstoties dokumentu sagatavošanas iespējām un likumdošanas izmaiņām Latvijā, rēķinus var saņemt dažādos formātos, tai skaitā arī bez pašrocīga paraksta. Arvien vairāk medijos var lasīt par e-rēķiniem, elektroniskajiem, elektroniski sagatavotajiem un elektroniski parakstītajiem rēķiniem. Zvērināts revidents, sertificēts nodokļu konsultants un SIA LF Eksperts valdes loceklis Kaspars Rutkis rakstā žurnāla "Bilance" 354. numurā izskaidrojis galveno par e-rēķiniem, aplūkojot arī jautājumu - vai tie var kalpot par attaisnojuma dokumentiem grāmatvedībā? Tehniski visus rēķinus var sagrupēt šādi: a) e-rēķins, elektronisks rēķins - strukturizēti dati, piemēram, .XML formātā, kas satur informācijas kopumu par preču vai pakalpojumu iegādi, kurus var saņemt tieši grāmatvedības vai dokumentu vadības sistēmā; b) elektroniski sagatavots rēķins - elektronisks attēls, piemēram, PDF vai .TIF formātā, uz kura ir attēlots informācijas kopums par preču un pakalpojuma iegādi; c) elektroniska rēķina kopija - ieskenēts rēķina attēls, piemēram, PDF vai .TIF formātā; d) papīra rēķins - pašrocīgi sagatavots vai elektroniski sagatavots un izdrukāts pašrocīgi parakstīts rēķins. Kurš...

Ja darbiniekiem tiek piešķirti limiti mobilā tālruņa sarunām, vai uzņēmums drīkst apmaksāt, t.i., iekļaut uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksās, 100% sarunu? Vai varbūt arī šajos gadījumos ir kāds ierobežojums, piemēram, kā pašnodarbinātām personām (30% un 70%)? Ja sarunām ir pārsniegums virs noteiktā limita, tad šī summa tiek ieturēta… Par piešķirto limitu un virslimita summu ieturēšanu darbinieks ir informēts un parakstījis apliecinājumu. Atbildi sagatavojis JEVGĒNIJS BESPAĻKO, nodokļu konsultants, konsultantfirmas Nodokļu drošības centrs speciālists nodokļu jautājumos, tā publicēta žurnāla "Bilance" 358. numurā. Ja uzņēmums savā vārdā slēdz līgumu ar telefonsakaru pakalpojumu sniedzēju un šā līguma ietvaros sniegtie pakalpojumi ir atbilstoši uzņēmuma saimnieciskās darbības specifikai un apjomam, tad telefonsakaru pakalpojuma sniedzēja izrakstītie rēķini pilnā apmērā iekļaujami uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumos. Vienlaikus, lai nodrošinātu uzņēmuma resursu un personāla kontroli, iekšējos organizatoriskajos dokumentos uzņēmums ir tiesīgs patstāvīgi noteikt limitus gan mobilo telefonu sarunām, gan citu telekomunikācijas pakalpojumu izmantošanai. Šos limitus uzņēmums nosaka pēc pašu iniciatīvas. Nodokļu normatīvie akti...

Mūsu uzņēmums ar vadītāja rīkojumu aicina tirdzniecības konsultantu no Lietuvas konsultēt par precēm mūsu uzņēmuma darbiniekus. Vai mēs drīkstam segt viesnīcas izmitināšanas izdevumus, transporta izdevumus nokļūšanai līdz mūsu uzņēmumam? Kādi nodokļi jāmaksā? Atbild JEVGĒNIJS BESPAĻKO, nodokļu konsultants, konsultantfirmas Nodokļu drošības centrs speciālists nodokļu jautājumos Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta 4. daļas 2. punktam ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās, veido ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamo ienākumu. Savukārt MK noteikumu Nr. 899 „Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” 2. punktā ir paskaidrots, ka, piemērojot likuma 3. panta trešo daļu, fiziskās personas - nerezidenta - Latvijas Republikā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijas Republikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Ievērojot to, ka tirdzniecības konsultants no Lietuvas sniedz Latvijas Republikas rezidentam profesionālos pakalpojumus, viņa gūto ienākumu, kas apliekams ar...

Jautājums: Nomnieks pamet telpas un atstāj nenomaksātu parādu. Tiesas darbi nav lietderīgi, jo no viņa nav ko paņemt... Kā pareizi norakstīt debitora summu? Vai drīkst izrakstīt kredītrēķinu, lai atgrieztu samaksāto PVN un nemaksāt UIN?* Atbildi sagatavojusi Nelda Janoviča, Mg. oec., revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs, SIA Audita Grupa valdes locekle Ekonomiskā būtība Ja nomnieks faktiski ir izmantojis nomas telpas, tad par šo periodu nav pamata izrakstīt kredītrēķinu. Kredītrēķinu nav pamata rakstīt par notikušu darījumu. Kredītrēķinu raksta par notikuša darījuma summas vai apjoma samazinājuma gadījumiem, piemēram, nesaņemtam preču apjomam vai cenas atlaidi sakarā ar sliktu kvalitāti u.tml. Tāpēc iznomātāji visbiežāk sākotnēji paredz no nomnieka iekasēt drošības naudu, kas būtu izmantojama šādu un līdzīgu gadījumu saistību segšanai. Likumdošanā esošās iespējas skatīt: UIN likuma 9. pants, PVN likuma 105. pants. Par nodokļu samazināšanas iespējām zaudētiem parādiem – PVN PVN priekšnodokļa korekcijas tiesības zaudētiem parādiem: 105. pants. Likuma grozījumi pieņemti 22.10.2009. Priekšnodokļa korekciju saskaņā ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesnieguma faktu aprakstā norādījis, ka persona O ir pašnodarbināta persona un Iesniedzēja kā juridiskas personas īpašniece. Iesniedzējs nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un nodarbina 12 cilvēkus. 2015.gada pirmā ceturkšņa trijos mēnešos ieņēmumi pārsniedza izdevumus par noteikto minimālo darba samaksu. Kā rezultātā 2015.gada aprīlī personai O ir jāiesniedz pašnodarbinātā paziņojums par 2015.gada I ceturksni. Persona O februārī un martā atrodas uz slimības lapas un nestrādā pie Iesniedzēja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) izmaksā viņai slimības pabalstu. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar “Pašnodarbinātā ziņojumu”, ja persona O mēnešos, kuros ieņēmumi pārsniedza izdevumus, atradās uz slimības lapas? Apturēt darbību Iesniedzējam nav iespējams, jo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums nodarbina 12 cilvēkus. Iesniegt “Pašnodarbinātā ziņojumu” nav iespējams – VSAA izmaksāja slimības pabalstu un “Pašnodarbinātā ziņojumu” iesniegšanas gadījuma radīsies nesaskaņas starp šiem diviem faktoriem. VID paskaidro, ka, atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi...

Par aktuālajām darbībām Komerclikuma prasību ievērošanai informē IEVA BALCERE, zvērinātu advokātu biroja FORT juriste. Grozījumi Komerclikumā, kuri stājās spēkā 2013.gadā, cita starpā paredz, ka visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kuras komercreģistrā reģistrētas pirms 2013.gada 30.jūnija, līdz š.g. 30.jūnijam ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā atbilstoši Komerclikuma prasībām noformēts un parakstīts pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par šo grozījumu nozīmīgumu reiderisma iespējamības mazināšanā, taču salīdzinoši maz tiek diskutēts par iespējamām minēto grozījumu neievērošanas sekām. Piemēram, par Komerclikumā noteikto ziņu vai dokumentu nesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā var administratīvi sodīt – izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu no EUR 70 līdz EUR 430 par pirmo pārkāpumu gada laikā vai, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, piemērot naudas sodu no EUR 210 līdz EUR 700 apmērā. Tātad, ja SIA neiesniedz pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu līdz š.g. 30.jūnijam, Uzņēmumu reģistrs var piemērot administratīvo sodu. Turklāt bez administratīvā soda komersantam ir risks saskarties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz trim portāla lasītāju iesūtītajiem jautājumiem. Jautājums: Pēc kāda kursa jāpārrēķina citu valūtu atlikumus uz gada pārskata sastādīšanas dienu (30.12.2014. vai 31.12.2014.)? VID atbild: Ārvalstu valūtas naudas atlikumus un ārvalstu valūtās izteikto avansu, aizdevumu vai aizņēmumu atlikumus, kā arī citus debitoru vai kreditoru parādu atlikumus, kas maksājami ārvalstu valūtās, gada pārskatā norāda, tos pārrēķinot euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās. Eiro atsauces kursi tiek noteikti, pamatojoties uz Eiropas Centrālo Banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbadienu plkst. 15.15. Tādējādi, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, tad sabiedrība gada pārskata sastādīšanai izmanto 2014.gada 31.decembrī Eiropas Centrālās Bankas plkst. 15.15 publicētos valūtas kursus. Jautājums: SIA veic darbiniekam maksu par nepilna laika studijām. Rēķins izrakstīts uz SIA. Profesija nepieciešama SIA pamatdarbības veikšanai. Ir līgums - vienošanās, ka darbinieka pienākums...

Jautājums: Vai, noslēdzot uzņēmuma līgumu ar komercsabiedrību, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam? Valsts ieņēmumu dienests atbildē norāda, ka fiziskā persona, kura noslēgusi uzņēmuma līgumu ar komercsabiedrību, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja. Šajā gadījumā nodokļa maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Savukārt pakalpojuma saņēmēja komercsabiedrība no izmaksātās atlīdzības ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba ienākuma. Ja fiziskā persona reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēja Valsts ieņēmumu dienestā pirms uzņēmuma līguma noslēgšanas, tā pati maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbināta persona. Atgādinām, ka Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt, Civillikuma 2213. pants nosaka, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un...

Jautājums: Vai grūtniecei ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs nosaka (grūtniecei) nepilnu darba laiku? Ja jā, tad kā darba devējs apmaksā grūtnieces darbu? Atbild Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Darba likums (DL) 134. panta otrā daļa nosaka, ka darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece (..). Savukārt DL 99. panta pirmā daļa nosaka, ka, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt tādu (..) darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. (..) Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo izpeļņu. Tādējādi, ja grūtniece, pamatojoties uz ārsta atzinumu (vai jebkādu citu ārsta izrakstītu dokumentu), lūdz noteikt tai nepilnu darba laiku, darba devējam ir pienākums tādu noteikt, izmaksājot darba samaksu, kas nav mazāks par iepriekšējo izpeļņu. Savukārt, ja grūtniece pieprasa noteikt nepilnu darba laiku...

Jautājums: Mūsu uzņēmumā paredzēts izmaksāt prēmiju, bet divi darbinieki ir saslimuši. Vai drīkstam izmaksāt prēmiju, kamēr viņiem ir B slimības lapa? Varbūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra uzskatīs, ka viņš ir strādājis un guvis ienākumus un neapmaksās slimības lapu? Atbildi sagatavojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). VSAA, saņemot informāciju no Valsts ieņēmuma dienesta par darbiniekam izmaksātajiem ienākumiem slimības pabalsta saņemšanas laikā, izskata jautājumu par attiecīgā pabalsta izmaksas pamatotību, pieprasot darba devējam sniegt papildus informāciju par izmaksāto ienākumu summu. Ja periodā, kad darbinieks ir saņēmis slimības pabalstu par pilnu mēnesi, darba devējs ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms darba nespējas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, slimības pabalstam netiks aprēķināta pārmaksa, tas nozīmē, ka persona nezaudēs tiesības uz slimības pabalstu. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad minētā rakstura ienākumi tiek izmaksāti grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas,...