JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kā darba devējam jādeklarē ienākumi un nodokļu maksājumi, kas ir izmaksāti darbiniekam par iepriekšējo gadu, pamatojoties uz tiesas lēmumu? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests: Darba devējs precizē darba devēja ziņojumus par to nodarbinātības periodu, kas ir noteikts tiesas lēmumā. Darba devēja ziņojumā deklarē papildus aprēķināto ienākumu 4.ailē un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5.ailē, aizpildot attiecīgi arī 10.aili, kurā norāda obligāto iemaksu veikšanas datumu (par to taksācijas periodu, kad tika izmaksāti papildu aprēķinātie ienākumi). Ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli no papildus izmaksātajiem ienākumiem deklarē darba devēja ziņojuma sarakstā "Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas" par to taksācijas periodu, kad izmaksāts ienākums. Attiecīgi ir jāiesniedz precizēts paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām par to taksācijas periodu, par kuru ir aprēķināti precizētie darba ienākumi.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro iespējamās situācijas un atbild uz jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu pārrobežu darījumos. Pievienotās vērtības nodokļa nomaksas pienākums ir atkarīgs no tā, kas tiek uzskatīta par pakalpojuma sniegšanas vietu, un tā savukārt ir atkarīga no pakalpojuma saņēmēja statusa - vai tas ir, vai nav nodokļa maksātājs. Ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir saņēmēja valsts un pievienotās vērtības nodokli maksā šīs valsts uzņēmums (pakalpojuma saņēmējs). Kā noteikt, vai pakalpojuma saņēmējs ir nodokļu maksātājs? 1. Ja pakalpojuma saņēmējs ir no citas ES dalībvalsts, to par nodokļa maksātāju uzskata tad, ja tas pakalpojuma sniedzējam ir paziņojis savu attiecīgajā valstī reģistrēto PVN maksātāja numuru (vai arī informējis pakalpojumu sniedzēju par to, ka viņš ir iesniedzis pieteikumu šī numura piešķiršanai). Piemērs. Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz transporta pakalpojumu ES teritorijā – Zviedrijā reģistrētam nodokļa maksātājam, kas veic saimniecisko...

Jautājums: Vai Latvijas nodokļu likumos ir paredzēts preču konsignācijas jēdziens? Kā šādā gadījumā jāaprēķina Pievienotās vērtības nodoklis un jāizraksta nodokļa rēķins? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko: Diemžēl konsignācijas jēdziens Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts. Ja tiek nodotas īpašumtiesības uz preci (saņēmējs ar to ir uzreiz tiesīgs rīkoties), tad Latvijas likumu izpratnē tā ir uzskatāma par preču piegādi. Būtu ērtāk, ja konsignācija normatīvajos aktos būtu paredzēta, jo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs šāda norma ir ieviesta un darījumos ar šo valstu uzņēmumiem nereti rodas nesakritības - piegādātājs no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzskata, ka viņam darījums vēl nav noticis, bet saņēmējam Latvijā jāuzskata, ka darījums jau pastāv. Gadījumos, kad preces tiek nosūtītas darījuma partneriem, pamatojoties uz konsignācijas līgumu, uzreiz jāizraksta nodokļa rēķins un jāaprēķina nodoklis samaksai valsts budžetā - tāpat kā par jebkuras citas preces piegādi.

Jautājums: Kā pareizi aizpildīt dalībnieku reģistra nodalījumu, ja kapitāldaļu atsavināšanas rezultātā mainās 1 dalībnieks. Vai jaunajam dalībniekam jaunajā dalībnieku reģistra nodalījumā nr.2 kapitāldaļu kārtas numuri paliek tādi paši (nemainās)? Vai jauno dalībnieku drīkst ierakstīt iepriekšējā dalībnieka vietā? Atbildi sagatavoja Uzņēmumu reģistrs. Komerclikuma 187.panta pirmajā daļā noteikts, ka daļu un to apmaksas uzskaitei, daļu pārejas atspoguļošanai, kā arī dalībnieku tiesību nodrošināšanai sabiedrība ved dalībnieku reģistru. Savukārt saskaņā ar minētā panta piektās daļas 4.punktu katrā dalībnieku reģistra nodalījumā norāda arī ziņas par dalībniekiem. Tādējādi dalībnieku reģistra nodalījumā tiek atspoguļoti aktuālie sabiedrības dalībnieki. Saskaņā ar Komerclikuma 186.panta ceturto daļu katrai daļai tiek piešķirts individuāls, nemainīgs kārtas numurs. Minētais nozīmē, ka katra sabiedrības kapitāldaļa ir numurēta, tai ir piešķirts individuāls kārtas numurs, kurš nemainās daļu atsavināšanas gadījumā. Minētais palīdz sasniegt šīs normas mērķi - padarīt daļas "izsekojamas" un dod iespēju daļu atsavināšanas gadījumā redzēt, tieši kuras daļas ir tikušas atsavinātas. Piemēram, sabiedrībā ir trīs dalībnieki. Viens...

No 1. aprīļa Latvijā stāsies spēkā Pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtības režīms mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, plaukstdatoru un integrālo shēmu (kā arī mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku) darījumiem. Grāmatvežiem jau radušās neskaidrības par PVN atskaitīšanu darījumos ar integrālajām shēmām, mikroprocesoriem un centrālajiem procesoru blokiem. Viens no jautājumiem - vai apgrieztās maksāšanas kārtība piemērojama tikai šīm konkrētajām detaļām vai jebkurai ierīcei, kuras sastāvā šī detaļa ietilpst? Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro, ka apgrieztā PVN maksāšanas režīms attiecas uz integrālajām shēmām (mikroprocesoriem, centrālo procesoru blokiem), kas tiek pārdoti kā atsevišķas detaļas, tātad, kamēr tie vēl nav iebūvēti kādā precē. Tiklīdz kā integrālā shēma ir iebūvēta kādā precē, ir jāskatās, kāds PVN maksāšanas režīms piemērojams konkrētajai precei. Piemēram, ja integrālā shēma ir iebūvēta veļas mazgājamajā mašīnā vai ledusskapī, tad reversā PVN maksāšanas kārtība nebūs piemērojama. Savukārt, ja integrālā shēma atrodas mobilajā telefonā vai planšetdatorā, reversā PVN...

No šāgada 1. janvāra stājusies spēkā jaunā kārtība reversā Pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai par vieglo pasažieru automašīnu iegādi un uzturēšanas izdevumiem - tagad priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums ir 50% apmērā, iepriekšējo 20% vietā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Netiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja Marina Kuzenko skaidro, kā praktiski jaunā kārtība darbojas, automašīnu izmantojot tikai apliekamu darījumu, kā arī izmantojot to gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu gadījumos. Vieglā automašīna, kuras vērtība nepārsniedz 50 000 eiro un kura tiek izmantota apliekamiem darījumiem, kā arī privātām vajadzībām, priekšnodoklis atskaitāms 50% apmērā par automašīnas iegādi vai uzturēšanas izmaksām. Ja uzņēmējs veic gan apliekamos, gan neapliekamos darījumus un automašīnu saimnieciskās darbības ietvaros izmanto abiem darījumu veidiem, ko nevar nodalīt atsevišķā uzskaitē, tad atskaitāmais priekšnodokļa apmērs jāaprēķina pēc darījumu veidu proporcijas. Piemēram, ja apliekamo darījumu īpatsvars uzņēmumā ir 80% un neapliekamo darījumu īpatsvars - 20%, tad atskaitāmo priekšnodokli aprēķina, reizinot apliekamo darījumu īpatsvaru (80%) ar priekšnodokļa atskaitīšanas likmi (50%),...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu, kurā izmantots arī Finanšu ministrijas viedoklis, atbildot uz jautājumu: vai, veicot pamatkapitāla samazināšanu, uzņēmumam ir tiesības tos segt no iepriekšējo periodu zaudējumiem un, vai samazinot pamatkapitālu, pārskata periodā veidojas ieņēmumi? Uzziņā paskaidrots, ka grāmatvedības normatīvie akti neaizliedz uzņēmumam, samazinot pamatkapitālu, novirzīt to iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai. Samazinot pamatkapitālu, neveidojas ekonomiskā izdevīguma resursu pieaugums, kā rezultātā palielinās pašu kapitāls, līdz ar to pamatkapitāla samazināšanas rezultātā neveidojas ieņēmumi, kas būtu jāiekļauj attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Taču jāņem vērā, ka Komerclikuma 196.panta pirmajā daļā noteikts, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. Atbilstoši Komerclikuma 196.panta trešajā daļā noteiktajam, ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos. Saskaņā ar Komerclikuma 204.pantā noteikto pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību. Komerclikuma 205.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:...

Kopš 2014. gada 1. jūlija ir spēkā Komerclikuma 161.¹ pants, kas regulē ārkārtas dividenžu izmaksu. Saskaņā ar šo regulējumu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Par to, kas jāņem vērā, izmaksājot ārkārtas dividendes, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada februāra numurā raksta Ieva Tillere-Tilnere, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece Ārkārtas dividendēs var izmaksāt ne vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes tiek noteiktas. Lēmumu par dividenžu izmaksu pieņem dalībnieku sapulce, pamatojoties uz valdes sagatavoto sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Minētais saimnieciskās darbības pārskats ir sagatavojums saskaņā ar likuma noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu. Lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu var pieņemt ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par...

Jautājums: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.1.pants "Vidējā izpeļņa" paredz, ka visos gadījumos, darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Darbinieks ņem ikgadējā atvaļinājuma divas kalendārās nedēļas un papildus atvaļinājumu 10 darba dienas, kas piešķirtas - vienā mēnesī ikgadējais atvaļinājums un nākamajā mēnesī papildus atvaļinājums. Iestādēs katrs no šiem atvaļinājuma veidiem tiek aprēķināts atsevišķi, jo ikgadējais atvaļinājums ir saistīts atvaļinājuma rezerves izlietošanu, bet papildus atvaļinājums nav. Vai ir pareizi katram atvaļinājuma veidam piemērot savu vidējās izpeļņas aprēķina periodu? Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Atvaļinājumi tiek apmaksāti, izmantojot vidējo dienas izpeļņu, un visos gadījumos tā tiek aprēķināta vienādi. Cita lieta - atvaļinājumu dienu uzskaite. Izmantoto dienu skaits katram atvaļinājuma veidam būtu jāuzskaita atsevišķi. Ja starp diviem atvaļinājuma veidiem ir pārtraukums, var aprēķina periodu pavirzīt uz priekšu par kādu mēnesi,...

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar mēnešalgu, rēķinot slimības lapu, vai var aprēķināt tikai par tām dienām, kas plānotajā grafikā bija jānostrādā? Vai tomēr jārēķina kā visiem, kas strādā normālo darba laiku, par pirmajām 10 kalendāra dienām? Atbildi sagatavojusi Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore, tā publicēta žurnāla 367. numurā: "Grozījumi Darba likuma 140. panta 7. daļā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosaka: Darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. No tā izriet, ka pēc grafika sastādīšanas tas darbiniekiem ir jāparaksta. Šāda kārtība paredzēta, lai darba devējam nebūtu iespējas ļaunprātīgi izmantot savu varu un atteikties apmaksāt darbinieka slimības periodu, pamatojot šādu rīcību ar to, ka darbiniekam nemaz nebija jāstrādā šajā periodā. Ja tāds grafiks eksistē, darbinieka darbnespējas periods tiek apmaksāts kā parasti. Tomēr pastāv tādas situācijas, kad darbinieka nodarbinātība pat mēneša...

Jautājums: Kā iegūstošai sabiedrībai B bilancē atspoguļot pievienojamās sabiedrības A pamatkapitālu un pievienojamās sabiedrības A pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu? Vai UIN deklarācijā iegūstošai sabiedrībai B ir tiesības pārņemt pievienojamās sabiedrības A pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt noteiktajā kārtībā, ja iegūstošās sabiedrības B pamatkapitāls tiek proporcionāli sadalīts starp pievienojamās un iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, katram no visa pamatkapitāla 25%? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Jautājumā ietvertais situācijas faktu izklāsts ir pretrunīgs (vienlaikus minēts, ka B ir pievienojamā un arī iegūstošā sabiedrība), un nesniedz pilnu informāciju par reorganizācijas nosacījumiem un faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ sniedzam teorētisku atbildi. Attiecībā uz 2015.gadā notikušā reorganizācijas procesa atspoguļošanu grāmatvedībā, jāņem vērā, ka sabiedrības gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu, kā arī sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko...

Jautājums: Fiziskas personas, saimnieciskās darbības veicēja, pamatdarbība ir dzīvokļu izīrēšana. 2015.gadā divi no dzīvokļiem sakarā ar to, ka īrnieki uzteica līgumus, jo aizbrauca strādāt uz ārzemēm, no 1.jūnija līdz 31.augustam nebija izīrēti. Īres līgumi ar jaunajiem īrniekiem tika noslēgti tikai no 2015.gada 1.septembra. Jautājums par komunālajiem maksājumiem šo trīs mēnešu laikā: vai tos drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos par 2015.gadu, neskatoties uz to, ka dzīvokļi stāvēja tukši? Šo trīs mēnešu laikā aktīvi tika meklēti jauni potenciālie īrnieki, kuri tika vesti apskatīt šos dzīvokļus. Kā pierādīt, ka notiek īrnieku meklēšana? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests (VID). Atbilstoši likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosacījumiem nodokļa maksātāja - fiziskās personas - gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Savukārt fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Saimnieciskās darbības ieņēmumos tiek ieskaitīti ieņēmumi no...

Jautājums: Grāmatvedei pieder sava licencēta datorprogramma. Viņa grib slēgt līgumu ar SIA, kurai veiks grāmatvedības uzskaiti, izmantojot savu datorprogrammu. Darbs tiks veikts grāmatvedes mājās uz viņas datora. Vai šajā gadījumā drīkst noslēgt darba līgumu, kurā ietverts nosacījums, ka grāmatvede veiks darbu ar savu datorprogrammu pie sevis mājās? Ja drīkst, tad vai ir jāslēdz arī nomas vai patapinājuma līgumi par datora un grāmatvedības programmas nomu (vai patapinājumu)? Vai arī jāslēdz uzņēmuma līgums? Vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, grāmatvedei obligāti jāreģistrējas kā SDV vai IK? Atbildi sagatavojusi juriste KARĪNA OZERSKA, kura arī žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aizvadītā gada jūlija numurā bija sagatavojusi rakstu "Praktiski ieteikumi attiecībā uz datorprogrammu iegādes līgumu". Pirmkārt, ir jāizpēta iegādātās programmas licences noteikumi - vai tie nesatur ierobežojumus šāda veida uzskaites veikšanai trešajām personām vai programmas iznomāšanai/patapināšanai, nepieciešamības gadījumā palūdzot arī no datorprogrammas izstrādātāja (vai izplatītāja) atbilstošu atļauju. Otrkārt, ja ir nodoms slēgt darba līgumu, tad būtu jāslēdz arī patapinājuma vai...

Man ir jautājums par normatīvo bāzi, uz kuras pamata balstās lopkopības grāmatvedības uzskaite (t.i. aitas), kā arī kādā viedā veikt grāmatvedības uzskaiti šajā nozarē : pirmsdokumenti, aitu uzskaites dokumenti (iepirkšana, piedzimšana un citi). Kā var aprēķināt lopu un jaundzimušu lopu pašizmaksu? Vai ir kādas īpatnības šīs nozares uzskaitē salīdzinot ar citām nozarēm? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu paskaidrojam. Likuma "Par grāmatvedību" 7.panta pirmā daļa nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 7.panta otro daļu, ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu. Atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 7.panta trešajai daļai, par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā...

Jautājums: Uzņēmumam, PVN maksātājam, pieder ēka, kurai uzsākta rekonstrukcija. Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas ēka tiks izmantota ar PVN apliekamajiem darījumiem - viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Rekonstrukcijas darbu veikšanai noslēgts uzņēmuma līgums ar Būvuzņēmēju, PVN maksātāju. Pamatojoties uz Būvuzņēmēja tāmēs uzrādīto materiālu sortimentu un skaitu, Uzņēmums dažus būvmateriālus plāno iepirkt pats un nodot Būvuzņēmējam rekonstrukcijas darbu veikšanai. Materiālu iegāde plānota no trešajām valstīm. Pēc materiālu izmantošanas būvniecības procesā Uzņēmums nopirktos un Būvuzņēmējam nodotos būvmateriālus plāno norakstīt uz rekonstrukcijas izmaksām saskaņā ar apstiprināto Būvuzņēmēja aktu par izpildītajiem darbiem kārtējā mēnesī. Paredzēts, ka šajā gadījumā minētie materiāli aktā par izpildītajiem darbiem, tāpat kā tāmē, tiek uzrādīti tikai pēc sortimenta un skaita, jo tos Uzņēmums nopirka pats un Būvuzņēmējam par minētājiem materiāliem maksāt nav pamata. Lūdzam sniegt skaidrojumus par Uzņēmuma iepirkto materiālu nodošanas Būvuzņēmējam noformēšanas kārtību un PVN likuma normu piemērošanu aprakstītajā situācijā. Vai pareiza būs sekojoša kārtība: 1. Materiālu iegāde no trešajam valstīm - PVN tiek aprēķināts...