JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai darba devējam ir pienākums maksāt slimības naudu, ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar darba režīmu – nedēļu strādā, nedēļa brīva, un darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa par šo periodu, kad darbiniekam pēc grafika nebija jāstrādā? Kā skaidro Valsts darba inspekcija, saskaņā ar Darba likuma 140.pantu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, nosaka summēto darba laiku. Atbilstoši Darba likuma 140.panta trešajai daļai jebkurā gadījumā darba devējam aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Savukārt saskaņā ar Darba likuma 140.panta piekto daļu, ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks un darba nespēja ir iestājusies periodā, kad viņam saskaņā ar darba grafiku ir brīvā nedēļa, darba devējam nav pienākums izmaksāt slimības naudu par...

Jautājums: Fiziska persona, reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja (SDV), bet nav reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, grib sniegt būvniecības pakalpojumu citai Latvijas firmai, PVN maksātājai, taču nekustamais īpašums atrodas Lietuvā. Latvijas firma, kurai tiks sniegts pakalpojums, Lietuvā nav reģistrējusies kā PVN maksātāja. Kā pareizi šādā gadījumā ir jāpiemēro PVN? Un vai fiziskai personai ir obligāti jāreģistrējas kā PVN maksātājai Latvijā pirms pakalpojuma sniegšanas? Atbildi sagatavojusi ŅINA PODVINSKA, PwC Nodokļu un juridisko konsultāciju nodaļas projektu vadītāja Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 25.pantu ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Minētā norma atbilst arī PVN direktīvas 2006/112/EK 47.pantā noteiktajam: Pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp ekspertu un nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumiem, izmitināšana...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja ir Latvijas Republikas komersants, kuras pamatdarbības veids ir holdingkompānijas darbība (kods 64.20, NACE 2.0 red.). Iesniedzējai ir ieguldījumi vairākās meitas sabiedrībās (līdzdalības apmēri no 85% līdz 100%). 2015.gadā, apstiprinot gada pārskatus par 2014.gadu, atsevišķu meitas sabiedrību dalībnieku sapulcē, tika pieņemti lēmumi par dividenžu izmaksu mātes sabiedrībai. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 37.3.apakšpunktam, aprēķināto dividenžu summa tiek atzīta Sabiedrības ieņēmumos mēnesī, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Iesniedzējas valdes loceklis (turpmāk tekstā - Valdes loceklis) ir nerezidents un pilda savus pienākumus pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Iesniedzēja nav noslēgusi darba līgumu ar Valdes locekli un 2015.gadā Iesniedzēja nenodarbina nevienu citu darbinieku (grāmatvedības, konsultāciju, juridiskos, biroja uzturēšanas pakalpojumu Iesniedzējai nodrošina cits neatkarīgs komersants atbilstoši noslēgtajam līgumam). Ņemot vērā konkrētās situācijas aprakstu, Iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem. Vai Iesniedzējas ienākumi...

Jautājums: Vai var noslēgt uzņēmuma līgumu ar pensionāru (priekšlaicīga pensija), kurš grib mūsu uzņēmumam meklēt un sniegt informāciju par lauksaimniecības pārdodamu produkciju. Viņš strādās pie sevis (laukos), kad grib, vai pa tālruni, vai personiski sazinoties ar lauksaimniekiem. Mums informāciju sniegs pa tālruni. Plānojam mēneša beigās sastādīt pieņemšanas-nodošanas aktu par sniegtas informācijas apjomu un maksāt par vienību. (Piemēram 1 gab - 5 EUR, mēnesī kopā 100 gb x5). Sadarboties plānojam ilgāku laiku. Atbildi sagatavoja GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā Valsts Darba Inspekcija īpaši pievērš uzmanību tam, vai uzņēmuma līgums ir tiesiski noslēgts, pirmkārt, ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma līgums, otrkārt, ar ko tas atšķiras no darba līguma un, visbeidzot, vai uzņēmuma līguma slēgšana atbilst faktiskajiem apstākļiem. Turklāt būtisks apstāklis ir tas, ka persona ir priekšlaicīgi pensionējusies. Civillikuma 2212.pants nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par...

Kā norāda Veselības inspekcija, obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Obligātās veselības pārbaudes reglamentē divi normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes. 2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu saņēmējus no riska pakalpojumu sniegšanas vietās. Noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes iekļauj vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu. Personas medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos,...

Grozījumi Darba likuma 149. panta piektajā daļā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Minētā tiesību norma juristu aprindās ir izraisījusi diskusiju par tās piemērošanu laikā, tādēļ žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja VARUL vecākā juriste, padomniece, rakstā "Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā no 2015. gada 1. janvāra" sniedz atbildi uz minēto problēmjautājumu. Rakstā autore min, ka pirms 2015. gada 1. janvāra Darba likuma (turpmāk – DL) 149. panta piektās daļas redakcija bija šāda: „Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.” Savukārt 2015. gada 1. janvārī spēkā stājās DL 149. panta piektās daļas jaunā – papildinātā – redakcija: „Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek...

Jautājums: Vai juridiskai personai drīkst sūtīt komerciālus paziņojumus e-pastā bez iepriekšējas saskaņošanas, ka tā šādu paziņojumu saņemšanai piekrīt? Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (ISPL) 9.panta ceturto un sesto daļu komerciālu paziņojumu juridiskai personai ir atļauts sūtīt, iepriekš nesaņemot šīs personas piekrišanu, bet ievērojot ISPL 9.panta ceturtās daļas nosacījumus – nodrošinot iespēju atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas. Iespēja atteikties no turpmāku komerciālu paziņojumu saņemšanas tiek nodrošināta, ja komerciālā paziņojumā ir norādīts, kādā veidā ir iespējams atteikties, ja šī atteikšanās iespēja reāli pastāv (piemēram, netiek norādīta nederīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru jānosūta atteikums) un ja, saņemot šādu atteikšanos, šī atteikšanās tiek ņemta vērā (komerciāli paziņojumi vairs netiek sūtīti). ISPL 9.panta sestā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā,...

Gandrīz visi grāmatveži - iesācēji nepareizi aizpilda 8. aili darba devēja ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, žurnāla Bilance augusta (363./364.) numurā, rakstā "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas problēmas EDS" atgādina Jūlija Loseva. J. Loseva raksta, ka darba devēja ziņojumā tiek uzrādītas sociālās iemaksas un algas nodoklis, kas ieturēts no atlīdzības par atskaites mēnesi. MKN Nr. 827 2010 26.4. punkta formulējums ir pietiekami sarežģīts ierindas lietotāja uztveršanai. Loģiski būtu sagaidīt, ka VID savos metodiskajos materiālos izskaidros šo normu. Tomēr "Metodiskajā materiālā Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā" ne tikai trūkstot sarežģītās tiesiskās normas paskaidrojuma, bet jo vairāk – nepareizi citēts MKN Nr.827 2010 26.4 punkts (14.6.3. 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli). VID nav pilnvarots grozīt Ministru kabineta noteikumu normas: nedz atcelt, nedz mainīt, nedz patvaļīgi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja darbības veids ir ieguves rūpniecības, būvniecības un inženierbūvniecības iekārtu vairumtirdzniecība (NACE kods 4663), kā arī šo iekārtu noma. 2013.gadā, 2014.gadā un 2015.gadā Iesniedzējs iznomāja no Vācijas juridiskas personas ceļu būves tehniku, kura tika ievesta Latvijas teritorijā un tālāk tiek nomāta citām juridiskām personām Latvijas teritorijā. Iesniedzējs maksā Vācijas uzņēmumam nomas maksu par tehnikas nomu reizi ceturksnī. Pēc nomas beigām tehnika tiks izvesta atpakaļ uz Vāciju. Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par Iesniedzēja tiesībām un pienākumiem, piemērojot likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli": 1) vai, nomājot ceļu būves tehniku no Eiropas Savienības juridiskas personas, Iesniedzējam nomas maksas brīdī ir jāpiemēro likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 3.panta 4.daļas 5.punkts - atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu - 5 procenti no šīs atlīdzības summas? 2) vai arī Iesniedzējs drīkst piemērot likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 3.panta 47.daļu? Uzziņa ir nepieciešama, lai Iesniedzējs likumā noteiktajā kārtībā...

Jautājums: Kā likvidēt uzņēmumu (SIA), ja tas sen nedarbojas, taču nav iespējas sadzīt rokā vēl divus dibinātājus, lai pieņemtu lēmumu par likvidāciju? Atbildi* sagatavojis Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja O. Cers un J. Jurkāns partneris Likvidācijas procedūra jāiedala divos posmos: 1) sabiedrības izbeigšana un 2) sabiedrības likvidācija. Tradicionālākais sabiedrības izbeigšanās pamats ir dalībnieku sapulces lēmums. Attiecīgi – valde sasauc dalībnieku sapulci, iepriekš informējot par darba kārtību. Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu. Tomēr, ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita. Līdz ar to, ja pārējie dalībnieki neierodas uz izsludināto dalībnieku sapulci, dalībnieku sapulce ir jāizsludina no jauna, kurā dalībnieku lēmumu var pieņemt neatkarīgi...

Jautājums: Esam noslēguši trīspusēju līgumu, lai palīdzētu piedzīt zaudējumus biedrības biedriem (lauksaimnieku nepareizas rīcības dēļ - miglojot sējumus - cietušas bites (gājušas bojā). Tiesas ceļā veiksmīgi piedzīti zaudējumi, kuri izmaksāti cietušajām personām - gan fiziskām, kuras nav reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, gan juridiskām. Vai kompensāciju saņēmējiem šīs summas ir jāiekļauj ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), mikrouzņēmumu nodokli (MUN) vai uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā? Vai šai kompensācijai var piemērot IIN likuma 9. panta 36.2 punktu? Atbildi sagatavoja Aina Okseņuka, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN nodokļu menedžere, kura jautājumu analizēja katram nodokļu maksātāja veidam atsevišķi. IIN fiziskām personām Personām, kas nav reģistrējušas saimniecisko darbību Saskaņā ar IIN likuma 9. panta 36.2 punktu, kompensācija, kas samaksāta cietušajam par radīto kaitējumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nav apliekama ar IIN. Savukārt, saskaņā ar attiecīgo likuma grozījumu (2014. gada 17. decembra grozījumi IIN likumā) anotāciju, ja tiek atlīdzināti nesaņemtie darba ienākumi vai, piemēram, negūtā...

Jautājums: Vai, slēdzot darba līgumu, obligāti ir jābūt arī amata aprakstam? Atbildi sagatavojusi Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte* Amata apraksta mērķis un nozīme ir ietverta pašā terminā, proti, amata aprakstā norāda amatam izvirzītās prasības un veicamā darba saturu. Valsts pārvaldes iestādēs amata apraksti ir obligāti, un to reglamentē Valsts Civildienesta likums un saistītie Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1075, Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukciju Nr. 5, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums u.c. normatīvie tiesību akti. Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 11.2 punkts nosaka valsts tiešās pārvaldes iestāžu amata aprakstos norādāmās ziņas, piemēram, amata mērķi, pienākumus, kvalifikācijas prasības u.c. Privātajā nozarē, kapitālsabiedrībām ir jāņem vērā Darba likuma normas. Respektīvi, Darba likuma 40. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā ir jānorāda darbinieka arods, amats, specialitāte atbilstoši Profesiju klasifikatoram...

Jautājums: Kādā veidā paātrināti, neapturot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), darbību, mantinieki var iegūt paraksta tiesības sabiedrībā, ja miris vienīgais sabiedrības īpašnieks un direktors un SIA faktiski palikusi bez personas, kurai ir tiesības pilnvarot? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Uzņēmumu reģistrs. Saskaņā ar Civillikuma 660. un 661.pantu mantiniekiem ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra un lūgt nodibināt mantojuma (t.sk. kapitāldaļām uzņēmumā) aizgādnību. Pēc lēmuma pieņemšanas par aizgādnības nodibināšanu mantojumam, zvērināts notārs to nosūta bāriņtiesai izpildei. Pēc zvērināta notāra lēmuma par aizgādnības nodibināšanu spēkā stāšanās un bāriņtiesas lēmuma par konkrētā aizgādņa iecelšanu spēkā stāšanās, aizgādnim ir visas mirušā dalībnieka tiesības, arī tiesības lemt par mirušā atbrīvošanu no ieņemamā amata un citas personas iecelšanu par uzņēmuma amatpersonu.” Aizgādņa iecelšana ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā 14 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par aizgādņa iecelšanu, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par reģistrācijas ieraksta izdarīšanu, zvērināta notāra un bāriņtiesas lēmumu apliecinātas kopijas, samaksājot valsts nodevu 14,26...

Jautājums: Darbinieks ir izdarījis pārkāpumu. Vai darba devējs var pazemināt darbinieku amatā vai kā citādi sodīt? Atbildi sagatavojusi Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte.* Darba likuma 90. pants nosaka, ka par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas liecina un pierāda pārkāpuma izdarīšanu. Pēc būtības darba līguma uzteikums saistībā ar darbinieka izdarītu pārkāpumu ir uzskatāms par smagāko sodu darba tiesiskajās attiecībās. Tādējādi darba devējam, atklājot pārkāpumu, ir jāizvērtē pārkāpuma izdarīšanas laiks, smagums, apstākļi, kādos pārkāpums izdarīts, darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējais darbs un jāpieņem lēmums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai darba līguma uzteikuma izsniegšanu. Bez tam par vienu un to pašu pārkāpumu darba devējs nav tiesīgs gan izteikt piezīmi un/vai rājienu un uzteikt darbiniekam darba līgumu. Tomēr, ja viens un tas pats pārkāpums atkārtojas, tad gan par katru atsevišķi darba devējs var...

Nereti valsts iestāžu un pašvaldību darbiniekiem un amatpersonām rodas vēlme papildināt savu budžetu, uzsākot saimniecisko darbību. Vai tas normatīvajos aktos ir atļauts un kādi ir ierobežojumi, var uzzināt, vēršoties ar jautājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Sniedzam ieskatu KNAB atbildēs uz dažiem no jautājumiem. Ja esmu valsts ierēdnis, es drīkstu reģistrēties kā pašnodarbināta persona un dibināt savu mikrouzņēmumu?Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 4.punktu civildienesta ierēdnis var savienot valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja rakstveida atļauja. Atļauja ir jāsaņem pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas (reģistrācijas). Savukārt, minētā likuma 7.panta desmitajā daļā noteikts, ka, ja individuālā komersanta vai saimnieciskās darbības ietvaros ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežiszstrādes, zvejniecības, lauku tūrisma...