SAISTĪBAS un AKTĪVI

Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā autore dalījās ar padomiem un pieredzi, kā sagatavot labu projekta pieteikumu, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai citiem finanšu devējiem. Savukārt šajā rakstā tēma pētīta padziļināti, apskatot autores pieredzi, sagatavojot projekta finanšu plānus uzņēmējdarbības attīstības un sabiedriskā labuma projektos. Rakstā nav apskatīta būvniecības projektu finanšu plānu (kontroltāmju) sagatavošana, jo tā jāuztic būvniecības jomas profesionālim. Būvniecības projektos izmaksas rada ne vien pati būvniecība vai būvmateriālu iegāde, bet arī būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana, ko vislabāk pārzina jomas profesionālis. Uzņēmējdarbības attīstības projektos parasti ir divas finanšu sadaļas, viena ir uzņēmuma finanšu plāns, bet otra — projekta finanšu plāns. Kā jau tas lielākoties ir visos projektos, iesniedzamās veidlapas jau ir sagatavotas un projekta iesniedzējam tās tikai jāaizpilda. Finanšu plāna veidlapās parasti jau ir iekļauti galvenie uzņēmējdarbības ieņēmumu un izdevumu posteņi, arī formulas, kas aprēķina, vai naudas plūsma ir pozitīva vai negatīva. Finanšu plāns atspoguļo gan plānoto uzņēmuma attīstību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kurā sniedz metodisku palīdzību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīta ienākuma noteikšanu. Ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts, 8.2 pants. Samazinātu procentu ienākuma aprēķinā piemēro nosacīto tirgus cenu – Latvijas Bankas noteikto iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi (attiecīgajā valūtā) iepriekšējā gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7. Latvijas Banka iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi publicē savā tīmekļa vietnē. Nosacījumus par samazinātu procentu ienākuma noteikšanu piemēro aizdevumiem, ko fiziskā persona neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros un ko izsniedz: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai. Uz 2021. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits bija sarucis līdz 20, informē PTAC. Pērn arī samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni EUR, kas ir par 19,53 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju par pusi jeb 42,89%. Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 107 570 parādu lietas par kopējo summu 79,972 miljoni eiro, savukārt 155 477 parādu lietas par kopējo summu 45,841 miljons eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 63 857 lietām samazinājās parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika nodotas 326 904 jaunas parādu lietas....

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā. Parādu ārpustiesas atgūšana Kopš 2012....

Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Samaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek...

Atkārtotā un papildinātā 2. izdevumā iznākusi Mg.oec. Lailas Kelmeres sarakstītā grāmata "Ievads grāmatvedībā jeb Grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi". Sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA izdoto grāmatu iespējams iegādāties gan drukātajā izdevumā, gan arī lasīt TIEŠSAISTĒ portālā BilancePLZ (plz.lv/e-gramatas). 280 lappušu biezajā grāmatā ir daļēji saglabāts pirmās grāmatas materiāls, bet vietām tas ir būtiski papildināts un mainīts, lai atbilstu grāmatas rakstīšanas brīdī aktuālajām prasībām. Tas pats attiecas uz grāmatā iekļautajiem piemēriem, un, protams, ir sniegtas atbildes piedāvātajiem uzdevumiem. Ir papildināti atsevišķu grāmatvedības kontu skaidrojumi un iekļauti arī jauni kontu skaidrojumi, kā arī papildus doti grāmatojumu piemēri. Autore min, ka pēc pirmās grāmatas iznākšanas saņēmusi daudzu lasītāju atsauksmes un ierosinājums par to, ko vēl vajadzētu uzrakstīt. Arī šis grāmatas atkārtotais izdevums paredzēta kā mācību un izziņas līdzeklis, lai nostiprinātu zināšanas un iemaņas grāmatvedības pamatos. Tajā ietverti piemēri, kas paskaidro atsevišķus grāmatvedības uzskaites pamatelementus, un uzdevumi ar atrisinājumiem. izdevums veidots tā, lai pakāpeniski nostiprinātu iemaņas grāmatvedības...

Turpinot iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto tēmu par debitoru parādiem, šajā rakstā apskatīta cesijas darījuma uzskaites kārtība visu darījumā iesaistīto pušu grāmatvedībā. Saskaņā ar Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības" devīto nodaļu cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Vienkāršiem vārdiem sakot, uzņēmums savu debitora parādu (tas var būt par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai aizdevums) pārdod citam uzņēmumam. Parasti cesijas darījumā iesaistītas trīs puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju par cesionāru, un pa vidu ir parādnieks. Vairumā gadījumu cesijas līgumā minētā pirkuma cena ir zemāka par parāda vērtību uzskaitē. Iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas pārdod parādu, nevis gaidīt un saņemt naudu pats, var būt dažādi, piemēram, parādnieks ilgstoši nemaksā, bet uzņēmums nav gatavs ieguldīt ne laiku, ne naudu parāda atgūšanai. Piemērs SIA A ir parādā SIA B 15 000 eiro. Tiek noslēgts cesijas līgums starp SIA B (cedents) un SIA C (cesionārs) par...

Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu. Debitoru jēdziens un struktūra Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir...

Norēķinu uzskaitē ar debitoriem pirmais un galvenais nosacījums - laikus dokumentēt parādu rašanos, uzsver Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore. Jāņem gan vērā atšķirības, kas rodas, grāmatvedim strādājot kā darba ņēmējam un kā ārpakalpojuma sniedzējam. Ja pirmajā gadījumā iespējams laikus pamanīt un iegrāmatot visus jaunos debitoru rēķinus, tad ārpakalpojumā tas ne vienmēr ir tik vienkārši, jo pastāv laika nobīde. "Katram grāmatvedim jāizvērtē riski, ikviens klients atsevišķi. Ar katru uzņēmēju jāvienojas par to, cik regulāri un bieži notiek dokumentu iesniegšana - mēnesi vai katru nedēļu," iesaka I. Ozoliņa. Parādu dokumentēšana bez kavēšanās ir svarīga, lai varētu laikus reaģēt uz situāciju, ja kāds debitors kavē rēķina apmaksu. Viena vai divas dienas vēl nebūtu pamats satraukumam (lai gan tas atkarīgs no samaksas termiņa), taču, ja kavējums ir ilgāks, būtu nepieciešams vai nu sazvanīties vai uzrakstīt debitoram atgādinājuma vēstuli. Otrs nosacījums - precīzi uzskaitīt norēķinus...

Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību, katrs uzņēmums plāno un veido optimālo krājumu apjomu. Piemēram, veikals iepērk attiecīgā sortimenta preces pārdošanai, celtniecības (remonta darbu) uzņēmums iegādājas cementu, krāsas, kokmateriālus būvdarbu vai remonta veikšanai, auto remontdarbnīca iepērk attiecīgo marku auto detaļas auto apkopes un remonta pasūtījumu izpildei, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums iepērk produktus, ārstniecības iestāde — medikamentus un palīgmateriālus pacientu ārstēšanai u.tml. Ražošanas uzņēmumi savukārt iegādājas izejvielas preču (produkcijas) ražošanai. Krājumu izlietojumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, krājumu atlikumus — bilancē, aktīvu sastāvā. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumā norādītajai bilances shēmai krājumus iedala: Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. Avansa maksājumi par krājumiem. Dzīvnieki un augi. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. Šajā rakstā autors apskatīs tikai praksē visbiežāk sastopamo krājumu (izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli; gatavie ražojumi un preces pārdošanai) uzskaites metodes un atsevišķu nozaru uzņēmumu specifiku krājumu uzskaitē grāmatvedībā — tirdzniecībā, celtniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ārstniecības...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Pandēmijas dēļ ir attīstījies attālinātais darbs un līdz ar to arī ēdienu piegādes uz darbinieku mājām. Kā šādos gadījumos pareizi aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kārtot grāmatvedību? Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā stāstīja Pievienotās vērtības nodaļas daļas vadītāja vietnieks Edgars Bisenieks un VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Vebinārā izklāstītie piemēri aplūko situāciju, kurā ēdinātājs vienmēr ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus un pārdod ēdienu līdzņemšanai, izmantojot mobilo lietotni, lai klients saņemtu to savās mājās no restorāna vai kafejnīcas. Kurjers ir Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, kas no kafejnīcas uz klienta norādīto vietu transportē ēdienu vai nu ar velosipēdu, automašīnu, vai kādu citu pārvietošanās līdzekli. Mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kuram mobilā lietotne atbilstoši normatīvu prasībām būs reģistrēta kā struktūrvienība VID un kas ēdinātājam sniedz saskarnes pakalpojumu. Lai gan lietotne var savā vārdā pati pirkt ēdienu un pārdot to...