SAISTĪBAS un AKTĪVI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...

Eiropas Savienība (ES) Padome strādā pie tā, lai mazinātu noziedznieku iespējas, izmantojot kriptovalūtas, apiet noteikumus, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Padome 16. maijā pieņēma atjauninātus noteikumus par līdzekļu pārvedumiem pievienojamo informāciju, paredzot, ka minētie noteikumi turpmāk attieksies arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Tas garantē finanšu pārredzamību kriptoaktīvu apmaiņas jomā un nodrošina Eiropas Savienībai stabilu regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem kriptoaktīvu apmaiņas standartiem, nodrošinot, ka tie netiek izmantoti noziedzīgos nolūkos. Pieņemtais lēmums ir slikta ziņa tiem, kuri kriptoaktīvus ļaunprātīgi ir izmantojuši savām nelikumīgajām darbībām, lai apietu ES sankcijas vai finansētu terorismu un karu. To Eiropā vairs nebūs iespējams darīt un netikt atmaskotam – tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu sūtītāju un saņēmēju neatkarīgi no darījumā iesaistīto kriptoaktīvu summas. Tas nodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, lai varētu labāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...

Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā autore dalījās ar padomiem un pieredzi, kā sagatavot labu projekta pieteikumu, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai citiem finanšu devējiem. Savukārt šajā rakstā tēma pētīta padziļināti, apskatot autores pieredzi, sagatavojot projekta finanšu plānus uzņēmējdarbības attīstības un sabiedriskā labuma projektos. Rakstā nav apskatīta būvniecības projektu finanšu plānu (kontroltāmju) sagatavošana, jo tā jāuztic būvniecības jomas profesionālim. Būvniecības projektos izmaksas rada ne vien pati būvniecība vai būvmateriālu iegāde, bet arī būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana, ko vislabāk pārzina jomas profesionālis. Uzņēmējdarbības attīstības projektos parasti ir divas finanšu sadaļas, viena ir uzņēmuma finanšu plāns, bet otra — projekta finanšu plāns. Kā jau tas lielākoties ir visos projektos, iesniedzamās veidlapas jau ir sagatavotas un projekta iesniedzējam tās tikai jāaizpilda. Finanšu plāna veidlapās parasti jau ir iekļauti galvenie uzņēmējdarbības ieņēmumu un izdevumu posteņi, arī formulas, kas aprēķina, vai naudas plūsma ir pozitīva vai negatīva. Finanšu plāns atspoguļo gan plānoto uzņēmuma attīstību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kurā sniedz metodisku palīdzību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīta ienākuma noteikšanu. Ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts, 8.2 pants. Samazinātu procentu ienākuma aprēķinā piemēro nosacīto tirgus cenu – Latvijas Bankas noteikto iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi (attiecīgajā valūtā) iepriekšējā gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7. Latvijas Banka iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi publicē savā tīmekļa vietnē. Nosacījumus par samazinātu procentu ienākuma noteikšanu piemēro aizdevumiem, ko fiziskā persona neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros un ko izsniedz: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai. Uz 2021. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits bija sarucis līdz 20, informē PTAC. Pērn arī samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni EUR, kas ir par 19,53 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju par pusi jeb 42,89%. Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 107 570 parādu lietas par kopējo summu 79,972 miljoni eiro, savukārt 155 477 parādu lietas par kopējo summu 45,841 miljons eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 63 857 lietām samazinājās parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika nodotas 326 904 jaunas parādu lietas....

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā. Parādu ārpustiesas atgūšana Kopš 2012....

Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Samaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek...

Atkārtotā un papildinātā 2. izdevumā iznākusi Mg.oec. Lailas Kelmeres sarakstītā grāmata "Ievads grāmatvedībā jeb Grāmatvedības pamati: teorija un uzdevumi". Sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA izdoto grāmatu iespējams iegādāties gan drukātajā izdevumā, gan arī lasīt TIEŠSAISTĒ portālā BilancePLZ (plz.lv/e-gramatas). 280 lappušu biezajā grāmatā ir daļēji saglabāts pirmās grāmatas materiāls, bet vietām tas ir būtiski papildināts un mainīts, lai atbilstu grāmatas rakstīšanas brīdī aktuālajām prasībām. Tas pats attiecas uz grāmatā iekļautajiem piemēriem, un, protams, ir sniegtas atbildes piedāvātajiem uzdevumiem. Ir papildināti atsevišķu grāmatvedības kontu skaidrojumi un iekļauti arī jauni kontu skaidrojumi, kā arī papildus doti grāmatojumu piemēri. Autore min, ka pēc pirmās grāmatas iznākšanas saņēmusi daudzu lasītāju atsauksmes un ierosinājums par to, ko vēl vajadzētu uzrakstīt. Arī šis grāmatas atkārtotais izdevums paredzēta kā mācību un izziņas līdzeklis, lai nostiprinātu zināšanas un iemaņas grāmatvedības pamatos. Tajā ietverti piemēri, kas paskaidro atsevišķus grāmatvedības uzskaites pamatelementus, un uzdevumi ar atrisinājumiem. izdevums veidots tā, lai pakāpeniski nostiprinātu iemaņas grāmatvedības...

Turpinot iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto tēmu par debitoru parādiem, šajā rakstā apskatīta cesijas darījuma uzskaites kārtība visu darījumā iesaistīto pušu grāmatvedībā. Saskaņā ar Civillikuma ceturtās daļas "Saistību tiesības" devīto nodaļu cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Vienkāršiem vārdiem sakot, uzņēmums savu debitora parādu (tas var būt par pārdotu preci, sniegtu pakalpojumu vai aizdevums) pārdod citam uzņēmumam. Parasti cesijas darījumā iesaistītas trīs puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju par cesionāru, un pa vidu ir parādnieks. Vairumā gadījumu cesijas līgumā minētā pirkuma cena ir zemāka par parāda vērtību uzskaitē. Iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas pārdod parādu, nevis gaidīt un saņemt naudu pats, var būt dažādi, piemēram, parādnieks ilgstoši nemaksā, bet uzņēmums nav gatavs ieguldīt ne laiku, ne naudu parāda atgūšanai. Piemērs SIA A ir parādā SIA B 15 000 eiro. Tiek noslēgts cesijas līgums starp SIA B (cedents) un SIA C (cesionārs) par...

Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu. Debitoru jēdziens un struktūra Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir...