SAISTĪBAS un AKTĪVI

Lai pareizi aprēķinātu uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtību, nepieciešams precīzi novērtēt tam piederošos kustamos un nekustamos īpašumus. Žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" š.g. marta numurā aplūkotas sertificētu īpašuma vērtētāju atziņas par pamatprincipiem, kas jāņem vērā, cenšoties noteikt savu īpašumu patieso vērtību. Piedāvājam ieskatu dažās grāmatvežiem aktuālākajā - kustamās mantas novērtējuma - niansēs. Kustamās mantas novērtēšana Kustamās mantas veidi ir tehnoloģiskās iekārtas, mašīnas un iekārtas, enerģētikas iekārtas, darba mašīnas un instrumenti, informācijas iekārtas, transporta iekārtas, ražošanas un saimnieciskais inventārs. Tā ir aktīvu kopsumma, kas parādās uzņēmuma bilancē. Tās vērtību svarīgi saprast vairākos uzņēmuma attīstības posmos: uzņēmuma dibināšanas brīdī; tad, kad nepieciešams ņemt kredītu; mantojuma un strīdu risināšanas brīdī; finanšu atskaišu vajadzībām (t.sk. saistīto personu darījuma brīdī); maksātnespējas brīdī; uzņēmuma grāmatvedības novērtējuma brīdī. Viens no sarežģītākajiem kustamās mantas novērtēšanas uzdevumiem ir maksātnespējas situācijā. Nestrādājošas rūpnīcas iekārtu komplekts ir mazāk vērtīgs nekā brīdī, kad uzņēmums vēl darbojās, pat ja nekas cits nav mainījies. Dažādās situācijās atšķiras arī novērtējums...

Vismaz reizi gadā – gada beigās – noteikti jebkuram uzņēmumam un arī budžeta iestādei ir jāvērtē uzskaitītās prasības pret debitoriem, lai noteiktu, vai tās ir droši saņemamas (iekasējamas) vai tomēr ir uzskatāmas par nedrošām un ir jāizveido uzkrājums apšaubāmās summas apmērā, vai par bezcerīgām prasībām un jānoraksta uzreiz izmaksās kā neatgūstama prasība pret debitoru. Debitoru parādu inventarizācijas kārtībai un debitoru parādu novērtēšanas metodēm jābūt aprakstītām uzņēmuma vai iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, grāmatvedības politikā, žurnāla "Bilance" pagājušā gada decembra (443.) numurā atgādina Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šaubīgas (nedrošas) prasības pret debitoru Normatīvie akti nosaka, kādos gadījumos debitora parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, ja ilgstoši kavē rēķinu apmaksu un neatsaucas uz atgādinājumiem vai parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī ja debitoram saskaņā ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process. Šaubīga (nedroša) debitora parāda raksturojums MK noteikumi Nr....

Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla vērtība bez fiziskas substances. Šī vērtība ir organizācijas kontrolēts resurss, kas iegūts kāda pagātnes notikuma rezultātā (piemēram, nopirkts vai pašu izstrādāts) un no kura izmantošanas nākotnē tiek sagaidīti ekonomiski labumi (naudas līdzekļi vai citas vērtības) (IAS 38. 8). Protams, kā datorprogramma, tā tās licence var tikt ietverta kādā fiziski taustāmā ietvarā –...

Kārtību, kā aizdevumu procentu atzīstami ieņēmumos un uzrādāmi pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 32.panta trešaā daļa. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 1.3.apakšpunktā noteikts, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 61.punktam ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 62.1.apakšpunktā ir...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...

Šajā rakstā skaidrota nemateriālo ieguldījumu uzskaite atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, par kuru pārņemšanas lomu grāmatveža ikdienas darbā tiek runāts arvien vairāk visas Eiropas līmenī. Saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajām Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnēm aktīvi ir uzņēmuma kontrolē esoši resursi, no kuru izmantošanas uzņēmumam nākotnē sagaidāmi ekonomiski labumi. Aktīvus iedala ilgtermiņa un īstermiņa aktīvos. Aktīvus klasificē kā īstermiņa aktīvus, ja šos aktīvus: paredz realizēt vai patērēt uzņēmuma pamatdarbības cikla laikā; tur galvenokārt tirdzniecības nolūkiem; paredz realizēt gada laikā no bilances datuma; veido nauda vai tās ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas. Pārējie aktīvi, kuriem iepriekšminētie kritēriji neizpildās, ir ilgtermiņa aktīvi. Pie ilgtermiņa aktīviem pieder arī nemateriālie ieguldījumi. Nemateriālo ieguldījumu jēdziens un piemēri Nemateriālos ieguldījumus definē kā identificējamus, nemonetārus aktīvus, kam nav materiālas jeb fiziskas formas. Nemateriālos ieguldījumus dēvē arī par nemateriāliem aktīviem. Ir iespējams identificēt nemateriālo ieguldījumu objektu, ja tas ir nodalāms no citiem uzņēmuma aktīviem un saistībām, kā arī...

Šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu uzskaiti, uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoru parādiem un bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu regulē Gada pārskatu likums (GPL) un MK noteikumi Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Kad, kā un cik lielos apmēros veidot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, ir viens no sarežģītākajiem debitoru parādu uzskaites jautājumiem, jo reizēm ir grūti paredzēt, cik lielā apjomā un kad tiks veikta debitoru parādu apmaksa, un, ja debitors jau ir pārtraucis maksāt, vai izdosies no tā kaut ko piedzīt vai nē. Nosakot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, jāņem vērā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 16.-18. punkts attiecībā uz aplēšu veidošanu, kas nosaka, ka sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi uzkrājumu summas novērtēšanai un izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams,...

Pēdējo divu gadu laikā parādījās likumiskā regulācija jautājumā par to, kurā brīdī jāmaksā IIN (nodoklis “no kapitāla”) gadījumos, kad fiziskā persona iegulda (atsavina) pamata kapitālā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Tomēr „kapitāla aktīvu” saraksts neaprobežojas ar šiem diviem īpašuma veidiem. Un kā maksāt IIN 15% apmērā, ja tiks ieguldīti pamatkapitāla citi kapitāla aktīvi, nav skaidrs. Kas teikts par kapitāla aktīviem likuma „Par IIN” 11.9 panta otrajā daļā: 2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir: 1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; 2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; 3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; 4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); 5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē; 6) intelektuālā īpašuma objekti; 7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti...

Veicot finanšu revīzijas, Valsts kontrole bieži saskaras ar dažādām kļūdām krājumu uzskaitē un norakstīšanā, žurnāla "Bilance" 361./362. numurā atgādina Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību, kas ir 213 eiro par vienību. Veicot revīzijas, esot redzēti arī pozitīvi piemēri, kā tiek organizēta krājumu uzskaite iestādēs, raksta S. Zunde. Krājumos uzskaita inventāru, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, mašīnu un iekārtu rezerves daļas un citus krājumus, kuri paredzēti iestādes darbības nodrošināšanai, un kuri nav paredzēti pārdošanai. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Valsts iestādes regulāri veic dažādus remontdarbus, lai uzturētu savus un to rīcībā...