SAISTĪBAS un AKTĪVI

Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu. Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām. 1. Uzņēmuma...

Lasītājas situācijas apraksts Par mantisko ziedojumu un pamatlīdzekļu nolietojumu vienkāršā ieraksta sistēmā. Situācijas apraksts. Reliģiskā organizācija kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, veicot ierakstus IIN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls). Gada pārskats sastāv no: IIP (Ieņēmumu un izdevumu pārskats) ZDP (Ziedojumu un dāvinājumu pārskats) ZDS (Ziedotāju un dāvinātāju saraksts). 2021. gada novembrī baznīcas ēkai nomainīja logus un durvis, logi un durvis ir ziedojums, kā arī saņemts finansējums remonta darbu apmaksai: 1. Nomainīti logi — 5 gab. (viena loga cena apmēram 240,00 eiro), durvis — 2 gab. (vienu durvju cena apmēram 620,00 eiro), kopsumma apmēram — 2440,00 eiro, logi un durvis saņemti izstrādājumu veidā kā anonīms ziedojums (administrācijai persona ir zināma). 2. Par darbu izpildi ir samaksāts uz līguma pamata (novembrī) — 2300,00 eiro. 3. Saņemts finansējums darbu apmaksai (decembrī) — 2000,00 eiro. 4. Ieņēmumi no reliģiskās darbības (prognoze) 2021. gadā (līdz 31.12.2021.) — 2700,00 eiro. 5....

Šajā rakstā vairāk par saimniecisku darījumu, kuru grāmatvedības uzskaitē grāmatveži atspoguļo atšķirīgi, t.i., samaksāto un saņemto avansu uzskaiti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vairumā gadījumu piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs vispirms grib naudu un pēc tam izpilda pasūtījumu, grāmatvedim ir svarīgi uzskaitē avansa darījumu iegrāmatot tā, lai PVN pareizi tiktu iekļauts attiecīgajā PVN deklarācijas taksācijas periodā un pēc uzskaites datiem būtu precīza informācija, cik konkrētajā datumā darījuma partnerim ir samaksāts avansā vai cik konkrētajā datumā ir saņemts avanss no darījuma partnera. Jāuzsver, ka vadītājs domā naudas izteiksmē, t.i., ar kādu naudas summu būs jārēķinās, lai saņemtu vēlamo preci vai pakalpojumu, nevis cik ir samaksāts avansā bez PVN un cik ir PVN. Tāpēc grāmatvedim būs sarežģītāk sniegt ātru atbildi vadītājam, ja viens notikums būs atspoguļots dažādos kontos. Kad sāku savu grāmatveža ceļu pirms divdesmit gadiem, ņemot kā piemēru tā laika grāmatvedības ekspertu skaidrojumus, izveidoju savu grāmatojumu kārtību avansu uzskaitei. Pie šīs kārtības turos joprojām, kaut...

Nu jau septiņpadsmit gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un uzņēmējiem šo gadu laikā ir dota iespēja saņemt finanšu palīdzību savas uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat arī vietējās pašvaldības aktīvi atbalsta jaunos uzņēmējus ar dažādām programmām. Konsultējot grāmatvežus, atklājas, ka finansējuma grāmatvedības uzskaitē joprojām ir neskaidrības. Tāpēc šajā rakstā ar piemēriem apskatīta finanšu palīdzības, dāvinājumu vai ziedojumu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē. Kārtību, kādā grāmatvedības uzskaitē novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus, nosaka MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 2. nodaļa. 1. Subsīdija izdevumu segšanai No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību — subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība. PIEMĒRS Pašvaldība 2021. gada janvārī uzņēmumam piešķir finanšu palīdzību 1200 eiro apmērā, lai segtu 50% no ražošanas telpu nomas maksas...

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto vieglos vai kravas transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts, kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās, kritēriji kapitālā remonta izmaksām un izlietotās degvielas uzskaites kārtība. Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu, uzņēmums tos izstrādā pats. Tāpēc svarīgi grāmatvedim piedalīties šādu iekšējo dokumentu izstrādē, lai tie nebūtu lieki birokrātiski papīru kalni, bet gan pamatojums ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu atzīšanai. Gan izlietotās degvielas uzskaites kārtība, gan maksājamie nodokļi būs atkarīgi no tā, kādā statusā uzņēmumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu grāmatvedības uzskaites nianses un attiecīgo nodokļu piemērošanu atkarībā no tā, vai transportlīdzeklis uzņēmumā ir īpašumā, nomāts vai patapināts, vai tiek izmantots uz darba līguma pamata. 1. Iegādāts transportlīdzeklis (pamatlīdzeklis): 1.1. No fiziskas personas No fiziskas personas (FP) iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu vai izziņu...

Valdības sēdē 31. augustā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta". Jaunie noteikumi būs saskaņoti ar Grāmatvedības likumu un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Saskaņā ar pašreizējo likumu “Par grāmatvedību” izdotie un spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” spēku zaudēs 2022. gada 2. jūlijā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, esošie noteikumi pēdējoreiz grozīti 2011. gadā, tie nav saskaņoti arī ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) un saskaņā ar to izdotajiem MK 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kuros noteikta arī mantas un saistību novērtēšanas kārtība uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatā, kā arī slēguma...

Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...

Turpinājums. Sākumu sk. Bilancē Nr. 10 (466), 2020. g. Uzkrājumi Nākamā bilances pasīva sadaļa, ko apskatīsim, ir uzkrājumi. Parasti praksē uzkrājumu aprēķināšana un grāmatošana attiecas uz gada pārskata sagatavošanas darbiem un neietilpst ikdienas darbos. Izņēmums ir uzņēmumi, kuros tiek veikta ikmēneša finanšu datu analīze, jo tās vajadzībām ir nepieciešams paredzēt visas ieņēmumu un izdevumu summas, kas varētu rasties apskatāmajā periodā. Uzkrājumi tiek veidoti, ja uzņēmumam ir paredzamas saistības vai izdevumi, kas, visticamāk, radīsies, bet gada pārskata sastādīšanas brīdī nav precīzi zināms šo summu apjoms un rašanās datums. Paredzamās saistības veidojas no jau notikuša notikuma pagātnē, kura rezultātā uzņēmumam nāksies tuvākā vai tālākā nākotnē veikt izmaksas par labu trešajai personai. Ar izmaksām jāsaprot tādas, kas būs atzīstamas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iespējami arī gadījumi, piemēram, apdrošināšanas līgumi, kad ir paredzama izmaksu segšana no trešās puses, tad uzņēmumam jāizvērtē, kura no pusēm ir atbildīga par izdevumu segšanu. Ja vainīgs uzņēmums, tad tas pilnā apmērā...

Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta (vai praktiski apturēta), bet uzņēmums zina, ka tas spēs atjaunot savu darbību, tad jāatceras, ka arī dīkstāves periodā nav jāpārtrauc finanšu nolietojuma aprēķins par uzņēmuma pamatlīdzekļiem. Arī dīkstāvē esošs pamatlīdzeklis zaudē savu vērtību - tam tāpat ir jāaprēķina amortizācija, jāpārskata lietderīgās lietošanas laiks, Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Normatīvie akti (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļiem jānosaka nenolietojamā vērtība - vērtība, kāda tam būs pēc lietošanas perioda beigām. "Visiem lielajiem objektiem - nekustamajiem īpašumiem, ražošanas iekārtām, automašīnām - noteikti ir nosakāma kāda pieņemama nenolietojamā vērtība, kura vienmēr paliks bilancē. Protams, pamatlīdzekļa nenolietojamā vērtība jāpārskata arī līdz ar tās tirgus vērtības izmaiņām," skaidro I. Liepiņa. Ja nenolietojamā vērtība ir simboliska, nebūtiska, to var pielīdzināt nullei. Tāda nenolietojamā vērtība varētu būt, piemēram, datoriem, biroja iekārtojumam - galdiem, krēsliem,...

Viens no ekonomiskās krīzes situācijas visvairāk ietekmētajiem gada pārskata posteņiem ir pamatlīdzekļi. Par to, kādas nianses jāņem vērā, gada pārskatā veicot to pārvērtēšanu, "Bilances Akadēmijas" seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Pamatlīdzekļu grupa parasti ir ļoti nozīmīga finanšu pārskatu daļa. Pirmkārt, nozīmīga ir atlikusī bilances vērtība, kas jāpārskata, otrkārt, pamatlīdzekļu amortizācijas un nolietošanas politika ir saistīta ar pašu kapitāla vērtību bilances datumā - vai tā ir saprātīga un atbilstoša faktam. Reizēm, izanalizējot situāciju detalizētāk, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības situācija nemaz tik slikta nav," skaidro I. Liepiņa. Vispirms jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu inventarizācijai. Pamatlīdzekļu esamības pārbaudei nevajadzētu aprobežoties tikai ar inventarizācijas sarakstu izdrukāšanu no grāmatvedības datorprogrammas (un parakstīšanu). Būtu arī jāsaprot, vai šie pamatlīdzekļi vispār uzņēmumam juridiski pieder - īpaši tas attiecas uz nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Bilances datumā būtu jāsalīdzina Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, CSDD, Traktortehnikas reģistra dati ar finanšu uzskaites...

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis "Vadlīnijas par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kurās skaidro Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (MK noteikumi Nr.676) piemērošanu. Atgādinām, ka patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties VID un saņemt grantu (atbalstu) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim (atbalsta periods) vienu reizi par vienu mēnesi (2020. gada novembri vai decembri). To piešķir 30% apmērā no deklarētās bruto darba samaksas 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļas kopsummas. Tātad atbalstam var pieteikties tikai tāda persona, kas veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par nodokļa maksātāja tiesībām uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) aprakstītajā tiesiskajā situācijā. Piedāvājam iepazīties ar uzziņā apskatīto jautājumu saīsinātā formā. Saskaņā ar nomas līgumu iesniedzējs no SIA F nomā telpas, maksājot iznomātājam ikmēneša nomas maksu, apsaimniekošanas maksu, kā arī komunālos maksājumus. Iesniedzējs saimniecisko darbību minētajās telpās neveic, negūst tur ienākumus no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Saskaņā ar apakšnomas līgumu iesniedzējs minētās telpas ir nodevis apakšnomā SIA M, apakšnomniekam piemērojot ikmēneša nomas maksu un izrakstot rēķinus par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem maksājumiem. Būtībā iesniedzējs darbojas kā starpnieks un neveic jebkādu citu saimniecisko darbību. Iesniedzējam ir reģistrēts darbības veids - sava vai nomāta nekustamā īpašuma iznomāšana. Iesniedzēja valde sastāv no viena valdes locekļa, kurš saņem atalgojumu bruto 2 585.00 EUR uzņēmumā, kas ir saistīts ar SIA M. Iesniedzējs ir viens (ar 60%) no patiesajiem labuma guvējiem arī SIA M. Iesniedzēja grāmatvedību kārto ar ārpakalpojuma sniedzēja...

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz skaidrot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 33. panta piemērošanu. Konkrētais likuma pants paredz, ka, ja pamatlīdzekļa vērtība ir augstāka par tā iegādes izmaksām vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, to var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai (ja paredzams, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs). Pārvērtējuma rezultātā radušos starpību iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Likums arī nosaka, ka "ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājuma korekcijas, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums." LRGA vēstulē ministrijai raksta - daži grāmatvedības profesionāļi uzskatot, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies...