GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu (e-kvīšu) izmantošanas praksi. Metodiskajā materiālā apkopoti gan būtiskākie piemērošanas nosacījumi, gan arī ikdienas uzskaitē biežāk pieļautās sistēmu un procedūru kļūdas, no kurām grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem būtu jāizvairās.Kurš un kādos gadījumos drīkst izmantot e-kvītis?E-kvītis ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ģenerētu numuru ir paredzētas tiem nodokļu maksātājiem, kuriem normatīvie akti noteiktos apstākļos ļauj strādāt bez kases aparāta. Praksē šis atbrīvojums visbiežāk attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pasta komersantiem. Kvīts jāizsniedz par katru darījumu, saņemot samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu karti vai izmantojot mobilās lietotnes.Veselības aprūpes nozarē e-kvīšu izmantošanai ir noteiktas stingras robežas. Tās drīkst noformēt tikai par darījumiem, kas ir tieši saistīti ar ārstniecības procesa nodrošināšanu — piemēram, ārstu konsultācijām, diagnostiku, laboratoriskajiem izmeklējumiem, rehabilitāciju vai manipulāciju laikā izlietotajiem medicīniskajiem materiāliem. Turpretim par darījumiem, kam nav tiešas saiknes ar veselības aprūpi — kā skaistumkopšanas un kosmetologa pakalpojumiem bez...

Mākslīgais intelekts (MI) grāmatveža darbā jau tagad var palīdzēt analizēt datus, strādāt ar Excel, apstrādāt dokumentus, apkopot informāciju un sagatavot tekstus. Taču līdz ar iespējām rodas arī praktisks jautājums: kā grāmatvedim sākt izmantot MI, ja līdz šim ar šiem rīkiem nav bijusi pieredze? Nav uzreiz jāapgūst sarežģītas tehnoloģijas, sākt var ar pavisam vienkāršiem uzdevumiem! Tieši tāpēc BILANCES AKADĒMIJA 21. oktobrī plkst. 10.00–12.00 rīko e-semināru “AI grāmatvežiem, mākslīgā intelekta lietošanas iesācējiem. Soli pa solim, praktiski”. Seminārs veidots tiem grāmatvežiem un finanšu jomas speciālistiem, kuri vēlas saprast, kā MI darbojas un kā to praktiski izmantot ikdienas darbā. Iepriekšējas zināšanas nav nepieciešamas, un nav vajadzīgs arī maksas MI rīku abonements.E-semināru vadīs Baiba Rundāne, Mag. paed., zvērināta revidenta asistente, ILATAX, kura ikdienā izmanto MI finanšu analīzē un darba procesu efektivizēšanā.Semināra dalībniekiem pēc pasākuma būs pieejams arī videoieraksts, ko iespējams atkārtoti skatīties portālā BilancePLZ (plz.lv) savā personīgajā profila kontā sadaļā "MANI VIDEO".Nav jābūt tehnoloģiju ekspertamViena no izplatītākajām...

Pieņemot lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu, likvidatoram un grāmatvedim jārēķinās ar stingriem termiņiem un specifiskām prasībām finanšu pārskatu sagatavošanā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atjaunotajā informatīvajā materiālā atgādina par galvenajiem soļiem, iesniedzamajiem dokumentiem un nodokļu nomaksas kārtību likvidācijas procesā.Tiklīdz dalībnieki pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma likvidāciju, 10 dienu laikā par to obligāti jāinformē VID. Svarīgi atcerēties, ka Komerclikuma izpratnē nodokļu administrācijai ir zināmā kreditora statuss. Tas nozīmē, ka valsts tiesības saņemt nodokļu prasījumu samaksu nav atkarīgas no tā, vai likvidators ir saņēmis vai nav saņēmis atsevišķu kreditora prasījuma pieteikumu. Līdz likvidācijas procesa noslēgumam uzņēmumam ir jānokārto visas saistības pret valsti — tostarp tās, kuru izpildes termiņš vēl nav iestājies līdz slēguma pārskata sagatavošanai.Likvidācijas slēguma finanšu pārskatsLikvidācijas slēguma finanšu pārskatu un atlikušās mantas sadales plānu sastāda tikai pēc tam, kad ir pabeigtas visas likvidācijas darbības, apmierināti vai deponēti kreditoru prasījumi, segti likvidācijas izdevumi un nokārtotas visas nodokļu saistības. Pārskats sastāv no bilances un peļņas vai...

Finanšu pārskati nav tikai grāmatvedības prasība vai dokumentu kopums, kas jāiesniedz reizi gadā. Tie ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem, lai saprastu, kas uzņēmumā īsti notiek – vai tas pelna, cik efektīvi izmanto savus resursus, vai spēj norēķināties ar kreditoriem un kā veidojas tā naudas plūsma.Tomēr ar vienkāršu bilances vai peļņas vai zaudējumu aprēķina apskati ne vienmēr pietiek. Viens un tas pats skaitlis dažādos apstākļos var liecināt gan par labu, gan par problemātisku situāciju. Tāpēc finanšu informāciju nepieciešams analizēt, salīdzinot rādītājus laika gaitā, vērtējot to struktūru un aprēķinot dažādus finanšu koeficientus.Uzņēmuma finanšu stāvokli var analizēt ar vairākām savstarpēji papildinošām metodēm – sākot ar finanšu pārskatu lasīšanu un beidzot ar likviditātes, aprites, rentabilitātes un kapitāla struktūras rādītāju izvērtēšanu. Katra metode atbild uz citu jautājumu, bet kopā tās ļauj izveidot daudz pilnīgāku priekšstatu par uzņēmuma finansiālo veselību.Pārskatu lasīšanaPirmā metode ir finanšu pārskatu lasīšana. No vienas puses tā ir vienkāršākā metode, jo var vizuāli apskatīt...

Pirms jauna klienta pieņemšanas grāmatvedim vai grāmatvedības uzņēmumam jāiegūst un jāizvērtē virkne informācijas par potenciālo klientu. Daļu no šī darba iespējams automatizēt ar mākslīgo intelektu (MI), izveidojot klienta pārbaudes jeb KYC un AML aģentu.Šāds risinājums var, piemēram, pēc uzņēmuma reģistrācijas numura pārbaudīt publiski pieejamu informāciju, meklēt ar uzņēmumu saistītas riska pazīmes un pārbaudīt, vai starp uzņēmuma personām nav politiski nozīmīgu vai citu riska personu. Taču MI rezultāts nevar aizstāt grāmatveža veikto klienta izpēti.Ko MI var pārbaudīt?Klienta pārbaudes aģents var būt izveidots tā, lai pēc uzņēmuma reģistrācijas numura veiktu vairākas secīgas pārbaudes. Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" demonstrētajā piemērā aģentam bija iespējams vienlaikus nodot arī vairākus uzņēmumus.Viena no pārbaudēm bija saistīta ar uzņēmuma personām - vai starp tām nav politiski nozīmīgu personu vai citu riska personu. Aģents pārbaudīja arī uzņēmuma informāciju portālā “Firmas.lv” un citos publiski pieejamos avotos.Praktiski šādu aģentu varētu izmantot kā pirmo...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, izdevumos var iekļaut arī saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu. Pamatlīdzekļa iegādes vērtību parasti nevar iekļaut izdevumos uzreiz – tā jānoraksta pakāpeniski, aprēķinot nolietojumu. Tomēr pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība nepārsniedz 1000 eiro, iegādes izdevumus var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz.Kā aprēķina nolietojumu?IIN maksātājam pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai jāizvēlas viena no divām likumā noteiktajām metodēm – lineārā vai degresīvā. Izvēlēto metodi piemēro visiem pamatlīdzekļiem, un to nedrīkst mainīt biežāk kā reizi 10 gados.Izmantojot lineāro metodi, pamatlīdzekļa vērtību noraksta vienādās daļās noteiktā lietderīgās lietošanas laika periodā. Piemēram, ēkām un būvēm noteiktais periods ir 35 gadi, enerģētiskajām iekārtām – 10 gadi, datortehnikai un programmproduktiem – trīs gadi, bet pārējiem pamatlīdzekļiem – pieci gadi.Savukārt degresīvās metodes gadījumā nolietojumu aprēķina procentos no pamatlīdzekļa atlikušās vērtības. Tādēļ sākotnēji nolietojuma summa ir lielāka, bet turpmākajos gados tā pakāpeniski samazinās.Piemēram, ja pamatlīdzekļa vērtība ir 50 000 eiro un tam...

Mākslīgo intelektu (MI) grāmatvedībā var izmantot ne tikai dokumentu sagatavošanai vai datu apkopošanai, bet arī to pārbaudei. Viens no praktiskiem piemēriem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju salīdzināšana ar grāmatvedības uzskaites datiem, lai pamanītu iespējamas neatbilstības.Šāda pārbaude var būt noderīga gan reizi gadā, gan arī biežāk, piemēram, ik mēnesi. Īpaši lietderīga tā var būt situācijās, kad uzņēmuma darījumu skaits ir liels un manuāli salīdzināt visus datus ir laikietilpīgi.Ko var pārbaudīt ar MI?PVN deklarāciju datus iespējams salīdzināt ar uzņēmuma operāciju žurnālu vai virsgrāmatu. Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" tika izmantotas PVN deklarācijas XML formātā, ko iespējams lejupielādēt no EDS, kā arī grāmatvedības dati.MI uzdevums šādā gadījumā nav pašam sagatavot un iesniegt deklarāciju. Tā uzdevums ir salīdzināt divus datu avotus un norādīt vietas, kurās varētu būt nepieciešama papildu pārbaude. Piemēram, audita praksē ir sastopamas situācijas, kad kāds darījums PVN deklarācijā kļūdaini parādās divas reizes. Iespējama...

Vai jaunievēlētā Saeima ko varētu mainīt nodokļu regulējumā? Kas jauns tapis Finanšu ministrijas kabinetos - vai gaidāmi kādi pavērsieni grāmatvedības prasībās? Kādi būs turpmākie tehnoloģiskie izaicinājumi? Gada nogale ikvienam grāmatvedības un finanšu jomas speciālistam saistās ar atbildīgu jautājumu: kam īsti gatavoties? Iegūt skaidras atbildes no valsts amatpersonām un vadošajiem ekspertiem pirms citiem varēsit ikgadējā žurnāla BILANCE rīkotajā konferenci "Kam gatavoties grāmatvedim 2027. gadā?", kas norisināsies 2026. gada 27. novembrī gan klātienē (Hestia Hotel Draugi, Vecrīgā), gan tiešraidē! Jau zināmi konferences lektori - eksperti, kuri palīdzēs ieviest zināmu skaidrību par nākamā gada izaicinājumiem grāmatvedības nozarē:Baiba Šmite–Roķe Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore; Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumosAstra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore;Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists;Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņas birojs” valdes locekleAldis Maldups, zvērināts advokāts un datu aizsardzības...

Finanšu darījumos, piemēram, aizdevumos, procentu likme bieži tiek noteikta kā bāzes likme, piemēram, EURIBOR, kam pieskaita noteiktu pievienoto likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās skaidro, kā šādos gadījumos aizpildīt kontrolēto darījumu pārskata laukus par tirgus cenas intervālu un piemēroto tirgus cenas rādītāju.Kā norādīt EURIBOR un pievienoto likmi?Ja aizdevuma procentu likme noteikta kā EURIBOR plus pievienotā likme, kontrolēto darījumu pārskatā tirgus cenas intervālā var norādīt kopējo faktiski piemēroto procentu likmi.Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā gan bāzes likme, piemēram, EURIBOR, gan aizdevumam piemērotā pievienotā likme. VID norāda, ka EURIBOR šādā gadījumā nosakāms uz darījuma sākuma datumu.Piemēram, ja aizdevuma nosacījumi paredz procentu likmi EURIBOR plus 2%, pārskatā tirgus cenas intervāla atspoguļošanai var izmantot kopējo procentu likmi, ko veido attiecīgajā datumā noteiktais EURIBOR un 2% pievienotā likme.Tādējādi pārskatā nav jānorāda tikai pievienotā likme, atstājot ārpusē bāzes likmi. VID skaidrojums paredz iespēju atspoguļot faktiski piemēroto kopējo procentu likmi.Ko darīt, ja vienā grupā ir dažādas procentu...

Valdība 29. septembra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, Latvijas tiesību aktos pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus paredzot, ka ilgtspējas ziņošanas prasības turpmāk attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem.Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu ("value chain cap"). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Ziņojums apliecina, ka Latvijas valsts riska profils ir būtiski mainījies - vēsturiskie draudi, kas bija saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru un ārvalstu nerezidentu līdzekļu plūsmām, turpina mazināties. Pašlaik būtiskāko apdraudējumu rada tieši nacionālie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi (it īpaši krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas) un ar tiem saistītās legalizācijas shēmas.NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau...

Kāds dokuments ir radīts vai saņemts, kas par to atbild, kādā vidē tas glabājas, cik ilgi tas jāglabā, kam tas ir pieejams un kā to nepieciešamības gadījumā iespējams atrast un izmantot - šīs prasības dokumentu pārvaldībai, dokumentu uzskaitei, arhivēšanai, elektronisko dokumentu saglabāšanai un dokumentu iznīcināšanai nosaka Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 „Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”, kas ir spēkā no 2024. gada 10. maija. MK noteikumi Nr. 282 apvieno trīs iepriekš spēkā esošo normatīvo aktu prasības par dokumentu nodošanu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumus, kā arī regulējums par elektronisko dokumentu izvērtēšanu, saglabāšanu un nodošanu valsts arhīvam. šis regulējums attiecas uz dokumentiem neatkarīgi no to informācijas nesēja. Tas nozīmē, ka vienotā pārvaldības sistēmā tiek aplūkoti ne tikai tradicionālie papīra dokumenti, bet arī elektroniskie, audio, video, foto un citi dokumenti.Dokumentu radīšana un glabāšana ir institūcijas pienākumsViens no būtiskiem principiem ir nepārprotams institūcijas pienākums...

Strādājot ar Latvijas finanšu vadītājiem, arvien biežāk redzu, ka mākslīgais intelekts ir ikdiena arī viņu darbā. Tas īsā laikā kļuvis par jaudīgu palīgu datu analīzē, pārbaudē un augstas precizitātes rutīnas uzdevumu automatizācijā. Tehnoloģijas pārņem funkcijas, kas līdz šim noteica finanšu vadītāja vērtību, radot amata identitātes krīzi. Vai tā var kļūst par izaugsmes iespēju un kāds šobrīd ir finanšu vadītāja pienesums organizācijā?Finanšu vadītāju faktiskā ietekme nepalielināsLai gan mākslīgais intelekts ļauj finanšu vadītājiem pārskatīt un no jauna definēt savu lomu, EY 2026. gada globālais finanšu vadītāju pētījums liecina, ka šo profesionāļu faktiskā ietekme nepalielinās. Proti, 60 % finanšu vadītāju saskata savu lomu uzņēmuma izaugsmē un jaunas vērtības radīšanā, taču tikai katram ceturtajam ir vadoša loma būtisku investīciju lēmumu pieņemšanā. Tas skaidri iezīmē plaisu starp finanšu vadītāju ambīcijām un viņu faktisko ietekmi uzņēmumā.Pētījums apliecina, ka finanšu vadītāju fokuss uz uzņēmumu izaugsmi un peļņu atbilst mākslīgā intelekta laikmeta prasībām. Šajā jaunajā realitātē uzņēmumu vadība nereti vairāk...

Uzņēmumam, kas veic kontrolētos darījumus, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir – kad par tiem jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats? Valsts ieņēmumu dienests (VID) vadlīnijās skaidro, kā piemērojami 90 000 un 250 000 eiro sliekšņi un kā rīkoties situācijās, kad atsevišķi darījumi ir nelieli, bet to kopējā vērtība gadā sasniedz būtisku summu.250 000 eiro slieksnis attiecas uz kopējo darījumu summuKontrolēto darījumu pārskatā iekļauj informāciju par kontrolētajiem darījumiem, ja nodokļu maksātāja kontrolēto darījumu kopējā summa pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro.Tas nozīmē, ka vispirms jāvērtē uzņēmuma kontrolēto darījumu kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā. Ja tā pārsniedz 250 000 eiro, uzņēmumam ir pienākums sagatavot un iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu.Pārskatu iesniedz VID elektroniski strukturētu datu formā, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tas jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām.Taču ar 250 000 eiro slieksni vien nepietiek, lai noteiktu, kuri darījumi pārskatā jānorāda.90 000 eiro slieksnis ļauj neiekļaut atsevišķus darījumusVID vadlīnijas paredz, ka transfertcenu dokumentācijā, tajā...

Mākslīgais intelekts var ne tikai atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem. To iespējams “iemācīt” atkārtoti veikt konkrētu uzņēmuma uzdevumu pēc iepriekš sagatavotiem paraugiem un norādījumiem. Šādu atkārtoti izmantojamu instrukciju kopumu seminārā dēvēja par skill jeb prasmi.Grāmatvedībā tas var būt īpaši noderīgi uzdevumiem, kas atkārtojas katru mēnesi vai gadu un kuros nepieciešams ievērot vienādu struktūru.Kas ir AI prasme?Vienkāršoti – prasme ir iepriekš sagatavots darba modelis mākslīgajam intelektam. Tajā var iekļaut uzņēmuma izmantotos dokumentu paraugus, norādījumus par vēlamo rezultātu un citus nosacījumus, kurus mākslīgajam intelektam jāievēro.Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" kā piemēri tika minēti līgumi un līgumu grozījumi, rīkojumi, atvaļinājumu pieprasījumi, kā arī līgumu un rēķinu datubāzes.Ideja ir vienkārša: tā vietā, lai katru reizi no jauna skaidrotu mākslīgajam intelektam, kādam jābūt dokumentam, tam var nodrošināt iepriekš sagatavotu paraugu un instrukciju.Kā tas varētu darboties grāmatvedībā?Pieņemsim, ka uzņēmumā regulāri jāsagatavo noteikta veida līgumi vai to grozījumi.Vispirms tiek izvēlēti vairāki...