GRĀMATVEDĪBA

Latvijas valsts pārvaldē gaidāmas pārmaiņas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu un investīciju pārvaldībā. Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par ārkārtas iekšējā audita rezultātiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju projektu ieviešanas, vadības un kontroles sistēmu efektivitātes izvērtēšanā" atklāj virkni sistēmisku problēmu, kuru risināšanai tiks ieviests jauns, centralizēts un daudz stingrāks kontroles ietvars. Audits konsolidēja 21 ministrijas un resora iesniegtos vērtējumus par IKT projektu pārvaldības, iepirkumu un izmaksu kontroles efektivitāti.Lai gan auditi apliecina, ka kontroles un pārvaldības pamatelementi iestādēs pastāv, to praktiskā piemērošana ir fragmentēta, radot neefektīvas publisko līdzekļu izmantošanas, termiņu kavējumu un izmaksu pieauguma riskus. Sagatavotie priekšlikumi IKT pārvaldības pilnveidošanai būtiski mainīs sadarbības nosacījumus gan IKT pakalpojumu sniedzējiem (uzņēmējiem un konsultantiem), gan finanšu speciālistiem un grāmatvežiem, kuriem būs jānodrošina daudz detalizētāka finanšu uzskaite un sasaiste ar reāli sasniegtajiem rezultātiem.Kas jāzina IT biznesam un valsts iepirkumu pretendentiem?Privātā sektora partneriem, kas piedalās valsts IKT iepirkumos vai nodrošina sistēmu izstrādi un uzturēšanu, ir jārēķinās ar vairākiem...

Saeimā 20. augustā iesniegts deputātu grupas rosināts likumprojekts “Grozījums Grāmatvedības likumā”, kas daļai mazo uzņēmumu paredz noteikt izņēmumu saistībā ar obligāto e-rēķinu ieviešanu. Likumprojekta autori uzskata, ka pašreizējā pieeja var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos. Likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.Piedāvā atbrīvot uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 500 000 eiroLikumprojekts paredz papildināt Grāmatvedības likuma 11. panta 16. daļu ar jaunu 4. apakšpunktu. Tajā noteikts, ka izņēmums attiektos uz uzņēmumiem, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 500 000 eiro.Atsevišķs slieksnis paredzēts tirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem – tiem iepriekšējā pārskata gada apgrozījums nedrīkstētu pārsniegt 800 000 eiro.Tādējādi likumprojekta pieņemšanas gadījumā uzņēmuma apgrozījums kļūtu par vienu no būtiskajiem kritērijiem, pēc kura vērtētu, vai uz to attiecināmas attiecīgās e-rēķinu prasības.Nesamērīgs slogs mazajiem uzņēmumiemLikumprojekta anotācijā norādīts, ka obligāta e-rēķinu ieviešana var radīt reālu risku, ka mazāku un lauku reģionos strādājošu uzņēmumu darbība tiks...

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai sarunu robots, kas palīdz uzrakstīt e-pasta tekstu vai izskaidro kādu jēdzienu. MI jau tiek izmantots grāmatvežu un revidentu ikdienas darbā — sākot no dokumentu apstrādes un Excel formulām līdz nodokļu jautājumu strukturēšanai, AML dokumentācijas sagatavošanai un finanšu pārskatu analīzei. Kā grāmatvedībā sākt izmantot MI - šim jautājumam bija veltīts BILANCES AKADĒMIJAS pirmais MI tematikas e-eminārs, kurā zvērināts revidents un sertificēts nodokļu konsultants Pauls Bite demonstrēja dažādus MI rīkus un darba paņēmienus. Vēl praktiskākai MI rīku apguvei būs veltīts 4. septembrī paredzētais e-seminārs “MI grāmatveža darbā. Praktiski”. Seminārā galvenā uzmanība būs pievērsta ChatGPT un Claude datora versijām, darbam ar failiem un mapēm, savu MI aģentu un darba rīku izveidei.MI var palīdzēt analizēt grāmatvedības datusViena no nozīmīgākajām MI priekšrocībām grāmatvedim ir spēja ātri apstrādāt lielu datu apjomu. Piemēram, bankas konta izraksta un virsgrāmatas datu salīdzināšana, kas manuāli var prasīt daudz laika, ar atbilstoši sagatavotu MI risinājumu var kļūt...

Latvijas publiskās pārvaldes modernizācija pieprasa atteikties no pasīvas atbilstības kontroles, aizstājot to ar proaktīvu, stratēģisku atbalstu iestāžu vadībai. Līdzšinējais 2012. gada likuma tiesiskais rāmis ir sevi izsmēlis, tādēļ Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likuma (projekts) mērķis ir transformēt auditu par uzticamu padomdevēju, kas palīdz iestāžu vadītājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mazināt riskus un nodrošināt ilgtspēju.Pāreja uz proaktīvu un vērtību radošu audituLikuma arhitektūra balstās uz četriem stratēģiskiem pīlāriem:Iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam, kas fokusējas uz audita pievienotās vērtības celšanu;Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, paredzot ciešāku starpinstitūciju sadarbību;Pašvaldību likuma prasības, kas nosaka vienotus standartus visā publiskajā sektorā;Vispārīgie Iekšējā audita standarti, ko izdevusi starptautiskās profesionālā asociācija “Iekšējo auditoru institūts” 2024. gadā un kas tiek integrēti kā globāli atzīta profesionālā prakse nacionālajā likumdošanā.Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, pašvaldību iekļaušana vienotā audita sistēmā nav tikai juridisks pienākums, bet gan rīks resursu pārredzamības nodrošināšanai, paredz likumprojekta izstrādātāji. Pašvaldību vadībai (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram) ir jānodrošina...

Valsts ieņēmumu dienests atjauninājis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai". Materiālā ir precizēts, kādā kārtībā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai.Pastāvīgajai pārstāvniecībai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par pārskata gada pēdējo taksācijas periodu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz nākamā mēneša 20. datumam. Piemēram, ja pārskata gads beidzas decembrī, deklarācija jāiesniedz līdz 20. janvārim.Vienlaikus ar pārskata gada pēdējo UIN deklarāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz arī bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Šos dokumentus EDS pievieno deklarācijai kā pielikumu. Ja nepieciešams, tos var iesniegt arī vēlāk, precizējot iepriekš iesniegto deklarāciju, taču ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai gada laikā kādā taksācijas periodā rodas ar UIN apliekama bāze, piemēram, veicot dividendēm pielīdzināmu izmaksu, par šo periodu jāiesniedz tikai UIN deklarācija. Bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins šādā gadījumā nav jāiesniedz.Svarīgi, ka, sagatavojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pastāvīgajai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu ""Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" un atbildējis uz jautājumu, vai saskaņā ar Grāmatvedības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto, ka jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laikposmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem, arī pastāvīgajai pārstāvniecībai var noteikt pirmo pārskatu gadu 18 mēnešus? Vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņas un zaudējumu aprēķinā var iekļaut arī tos darījumus, kuri ir attiecināmi uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pirms tās reģistrācijas? VID norāda, ka pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads nevar būt garāks par 12 mēnešiem (parasti kalendāra gads, bet var arī nesakrist ar kalendāro gadu), un tās pārskats (bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins) iesniedzams VID saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17.panta devīto daļu, t,i., ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, pārskatā iekļaujot arī tos darījumus, kurus pārstāvniecība Latvijā veikusi pirms reģistrācijas.Pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju jāiesniedz VID...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2026. gada 5. augusta uzziņa Nr. P005-17/27.1/5919 attiecas uz starptautiskās tirdzniecības regulējumu, jo iezīmē nepārprotamu robežšķirtni starp klasisko muitas tiesību interpretāciju un Eiropas Savienības (ES) sankciju režīma prioritāti. Komersantiem ir jāapzinās, ka sankciju kontekstā tiesību normas tiek interpretētas autonomi un funkcionāli, piešķirot prioritāti ierobežojumu efektivitātei, nevis formālajam preču statusam.No Kuveitas līdz Centrālāzijai caur VentspiliVēsturiski starptautiskajā tirdzniecībā un komersantu vidū valdīja kļūdaina tiesiskā paļāvība, ka tranzīta shēmas, kurās ES teritorija tiek izmantota tikai kā pagaidu uzglabāšanas vieta ārpussavienības precēm, ir imūnas pret eksporta ierobežojumiem. Tika uzskatīts, ka "brīvās zonas" statuss kalpo kā eksteritoriāls vairogs, kas pasargā preces no ES iekšējā regulējuma ietekmes.Kā izriet no uzziņas faktiem, komersants 2026. gada augustā-septembrī plānoja vērienīgu loģistikas operāciju:Reaktīvo dzinēju degvielu (KN kods 2710 19 21), kuras izcelsme ir Kuveita (naftas pārstrādes rūpnīca pieder Kuveitas Nacionālās naftas kompānijai) paredzēja piegādeāt ar tankkuģi no Kuveitas uz Latviju, uzglabāšana terminālī Ventspilī, un tālākais transports bija plānots...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Par tiešsaistes (online) darījumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā", kas paredzēts tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas sniedz pakalpojumus vai tirgo preces tiešsaistes platformās un vienlaikus kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. E-komercijas norēķinu vide un kases principa nozīmeMūsdienu e-komercijas infrastruktūra nav iedomājama bez tādām tiešsaistes norēķinu sistēmām kā PayPal, Stripe, EveryPay vai Klix. Šie rīki nodrošina nepieciešamo ātrumu un globālo sasniedzamību, taču no grāmatvedības metodoloģijas viedokļa tie pieprasa stingru disciplīnu. Precīza uzskaite ir kritisks nodokļu risku vadības instruments, lai novērstu kļūdas nodokļu bāzes noteikšanā un nodrošinātu izsekojamību VID audita gadījumā.Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības veicējam obligāti jāievēro kases princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumu un izdevumu atzīšana ir tieši piesaistīta faktiskajai naudas plūsmai: ieņēmumi tiek fiksēti brīdī, kad tie ir saņemti, bet izdevumi – kad tie ir faktiski samaksāti. Galvenie norēķinu rīki atšķiras pēc to tehniskās un juridiskās dabas:Stripe - orientēta uz globālo e-komerciju un...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, Latvijas tiesību aktos pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus paredzot, ka ilgtspējas ziņošanas prasības turpmāk attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem.Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu ("value chain cap"). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu līdz...

No brīža, kad tiek parakstīts būvdarbu līgums, līdz pat mirklim, kad pabeigtais objekts tiek nodots pasūtītāja rokās, darbuzņēmējam ir rūpīgi jāfiksē visas kopējās izmaksas, kas sadalās vairākās būtiskās kategorijās.Būvniecības projekta izmaksu kategorijasVisredzamākā daļa ir tiešās izmaksas, kurās ietilpst ne tikai darbinieku algas un izlietotie būvmateriāli vai būvkonstrukcijas, bet arī pamatlīdzekļu nomas maksa, to nolietojums un pat uzturēšanai nepieciešamās rezerves daļas. Būtiskus tēriņus veido arī materiālu un tehnikas transportēšana uz būvlaukumu un no tā, tieši ar līgumu saistītās projektēšanas izmaksas, apakšuzņēmēju pakalpojumi, kā arī tālredzīga uzkrājumu veidošana turpmāko garantijas saistību segšanai. Tomēr ar to viss nebeidzas, jo pastāv arī netiešās izmaksas, bez kurām neviens liels projekts nevarētu pastāvēt. Tās ietver paša būvlaukuma uzturēšanu, projektēšanas un tehniskās palīdzības izdevumus, būvniecības pieskaitāmās izmaksas, piemēram, administrācijas tēriņus par darba aizsardzību un darbu organizēšanu, kā arī banku vai citu aizņēmumu procentus, ja tādi ņemti projekta finansēšanai. Kā papildu slānis visam pāri klājas citas specifiskas izmaksas – autoruzraudzība,...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti pieprasa un saņem informāciju no valsts informācijas sistēmām", kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem (bankām, apdrošinātājiem, maksājumu iestādēm, grāmatvežiem, notāriem, nekustamo īpašumu starpniekiem u.c.) iespēju klientu izpētei nepieciešamos datus no valsts informācijas sistēmām saņemt vienuviet, izmantojot valsts datu apmaiņas platformu “Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums” (DAGR).DAGR ir valsts datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, kas jau ir izveidota un tiek attīstīta, paplašinot tās izmantošanu arī klientu izpētei datu saņemšanai. Platforma nenodrošina vienotu datu uzkrāšanu, bet kalpo kā vienota piekļuves vide dažādu valsts reģistru datiem. Platformā būs pieejami dati no Valsts ieņēmumu dienesta politiski nozīmīgu personu reģistra, Sodu reģistra, Fizisko personu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Nederīgo...

Reaģējot uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) publiskoto statistiku par zvērinātu revidentu nozares nesamērīgi augsto 22% rentabilitāti un lobēšanu pret mazo uzņēmumu atbrīvošanu no obligātajiem auditiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir nosūtījusi 7 dienu ultimātu LTA prezidentam Henrikam Danusēvičam, pieprasot atsaukt publiskotos datus un draudot ar tiesvedību par "profesijas reputācijas aizskaršanu", informē LTA. Strīds radies, jo LZRA viedoklis ir, ka mazākiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas.Atbildot uz ultimātu, LTA ir iesniegusi jaunu oficiālu iesniegumu Konkurences padomei , pieprasot uzsākt padziļinātu tirgus izpēti par koordinētu cenu uzturēšanu un iespējamu pārkāpuma recidīvu nozarē (iesnieguma teksts).LTA prezidents norāda, ka dati ir tieši aprēķināti no Uzņēmumu reģistra un Lursoft finanšu rādītājiem – revidentu nozares tīrās peļņas rentabilitāte Latvijā tiešām ir virs 20%, kamēr parastajā komercpakalpojumu tirgū un ikdienas grāmatvedībā tā asā brīvā tirgus konkurencē ir vien 5% līdz 7%. Revidentu milzīgā peļņa pastāv tikai tāpēc, ka viņus sargā...

Transportlīdzekļa iegāde uzņēmuma vajadzībām ir process, kas prasa ne tikai finansiālu ieguldījumu, bet arī precīzu un pārdomātu grāmatvedības uzskaiti, jo katrs darījuma veids ietver specifiskus noteikumus un nodokļu piemērošanas kārtību.1. Iegāde no fiziskās personas un skaidras naudas ierobežojumiIegādājoties transportlīdzekli no fiziskās personas, darījumu grāmatošanai izmanto iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu. Tās pamatā ir pirkšanas-pārdošanas līgums vai īpaša izziņa par personīgā īpašuma pārdošanu.Svarīgākās nodokļu un ziņošanas nianses:iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ja fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka pārdod savu personīgo mantu, uzņēmumam IIN nav jāietur. Tomēr, ja šādas izziņas nav, uzņēmumam ir pienākums ieturēt nodokli izmaksas brīdī;ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pat ja IIN nav jāietur, uzņēmumam līdz nākamā gada 1. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, izmantojot kodu 3005;skaidras naudas griesti. Likums "Par nodokļiem un nodevām" stingri aizliedz skaidrā naudā veikt darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro, neatkarīgi no tā, vai maksājums notiek vienā vai vairākos piegājienos;deklarēšana. Ja skaidras naudas...

Valsts kontroles (VK) jaunākais revīzijas ziņojums par Ogres novada pašvaldību atklāj, ka aiz spožiem attīstības projektiem un vērienīgiem plāniem slēpjas sistēmiski caurumi grāmatvedības uzskaitē un nolaidība pret nodokļu maksātāju naudu. Kamēr pašvaldība piesaista miljonu aizņēmumus jaunām iecerēm, tās debitoru parādu administrēšana un finanšu kontrole bijusi neadekvāta.Debitoru parādu "bezcerība" un dīvainā pretimnākšanaViens no skaudrākajiem revīzijas secinājumiem attiecas uz pašvaldības debitoru parādiem, kuru kopapjoms 2024. gadā bija piektais lielākais valstī. Lai gan kopējais pašvaldības debitoru parāds no 2022. gada līdz 2025. gadam ir samazinājies par 230 tūkstošiem eiro, tomēr pašvaldība nenodrošina pilnīgu kontroli pār debitoru parādu atgūšanu, secina VK. Šaubīgo debitoru parādu apmērs stabili pārsniedz vienu miljonu eiro, un regulāras uzraudzības trūkuma dēļ bezcerīgo parādu apjoms turpina augt.Īpaši satraucoša ir rīcība ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādiem – 2024. gada beigās tie sasniedza miljonu eiro, no kuriem vairāk nekā puse bija parādi par iepriekšējiem gadiem. Revidenti neguva pārliecību, ka nodokļu administratori vispār veiktu pietiekamas...

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir vērsusies pie Ministru prezidenta Andra Kulberga, aicinot nodrošināt objektīvu un datos balstītu obligātās gada pārskatu revīzijas sliekšņu izvērtējumu. Asociācija uzsver, ka lēmumiem par izmaiņām nozarē jābūt caurskatāmiem un tajos jāiesaista profesionālās institūcijas.Šaubas par mērķtiecīgu atbalstu mazajiem tirgotājiemLZRA pauž bažas par valdības rīcības plānu, kas paredz vērtēt revīzijas sliekšņus visām mazajām sabiedrībām, lai gan sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu tieši mazajiem pārtikas mazumtirgotājiem. Asociācija norāda uz vairākām pretrunām:Neliela ietekme: Obligātā revīzija jau šobrīd neattiecas uz pašiem mazākajiem tirgotājiem.Šaurs loks: Tiek revidēts tikai neliels skaits mazo pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu, tāpēc šis solis nebūtu uzskatāms par būtisku nozares atbalsta pasākumu.Vai 9 miljonu eiro ietaupījums ir reāls?Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš publiski minējusi, ka revīzijas atcelšana mazajiem pārtikas mazumtirgotājiem ļautu ietaupīt aptuveni deviņus miljonus eiro gadā. LZRA apšauba šīs aplēses precizitāti:Pārvērtēti dati: Pamatojoties uz datiem par reāli revidēto uzņēmumu skaitu, LZRA uzskata, ka šī summa varētu būt būtiski pārvērtēta.Metodoloģijas trūkums: Asociācija...