IZDEVUMI

No brīža, kad tiek parakstīts būvdarbu līgums, līdz pat mirklim, kad pabeigtais objekts tiek nodots pasūtītāja rokās, darbuzņēmējam ir rūpīgi jāfiksē visas kopējās izmaksas, kas sadalās vairākās būtiskās kategorijās.Būvniecības projekta izmaksu kategorijasVisredzamākā daļa ir tiešās izmaksas, kurās ietilpst ne tikai darbinieku algas un izlietotie būvmateriāli vai būvkonstrukcijas, bet arī pamatlīdzekļu nomas maksa, to nolietojums un pat uzturēšanai nepieciešamās rezerves daļas. Būtiskus tēriņus veido arī materiālu un tehnikas transportēšana uz būvlaukumu un no tā, tieši ar līgumu saistītās projektēšanas izmaksas, apakšuzņēmēju pakalpojumi, kā arī tālredzīga uzkrājumu veidošana turpmāko garantijas saistību segšanai. Tomēr ar to viss nebeidzas, jo pastāv arī netiešās izmaksas, bez kurām neviens liels projekts nevarētu pastāvēt. Tās ietver paša būvlaukuma uzturēšanu, projektēšanas un tehniskās palīdzības izdevumus, būvniecības pieskaitāmās izmaksas, piemēram, administrācijas tēriņus par darba aizsardzību un darbu organizēšanu, kā arī banku vai citu aizņēmumu procentus, ja tādi ņemti projekta finansēšanai. Kā papildu slānis visam pāri klājas citas specifiskas izmaksas – autoruzraudzība,...

Pašizmaksa pēc būtības ir visu to izmaksu kopsumma, kas rodas, ražojot un pārdodot konkrētu produkta vai pakalpojuma vienību noteiktā laika posmā. Lai šo summu noteiktu, tiek sastādīta detalizēta pašizmaksas kalkulācija, kurā visas izmaksas tiek grupētas pa specifiskiem veidiem jeb izmaksu posteņiem uz vienu vienību. Šis process ir svarīgs vairāku iemeslu dēļ - tas ļauj precīzi aprēķināt produkta rentabilitāti, noteikt krājumu vērtību, definēt pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas un atspoguļot gatavās produkcijas patieso vērtību uzņēmuma bilancē. Bez šādas analīzes uzņēmuma vadībai būtu gandrīz neiespējami pieņemt pamatotus lēmumus, piemēram, par to, vai konkrētas produkta sastāvdaļas ir izdevīgāk ražot pašu spēkiem vai iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat produkta un pakalpojuma pašizmaksas kalkulācijas izmanto, pieņemot lēmumus budžeta plānošanā, jo tas ļauj prognozēt ražošanas izmaksas, peļņas pieskaitījuma likmes un sagaidāmo peļņu. Tāpat šī sistēma nodrošina nepārtrauktu uzņēmējdarbības rezultātu kontroli, palīdzot identificēt un analizēt izmaksu izmaiņas dažādos produktu veidos, kā arī novērtēt gatavo produktu un nepabeigto ražojumu krājumus. Praksē uzņēmumi...

Pētniecība un attīstība (P&A) uzņēmumos ir vērsta uz zināšanu pilnveidošanu. Šo procesu rezultātā var rasties gan materiāli, gan nemateriāli aktīvi. Piemēram, izstrādājot jaunu produktu, var tikt radīts prototips – taustāms, fizisks elements. Par to, kas jāņem vērā, lai pareizi uzskaitītu P&A izmaksas, Bilances Akadēmijas seminārā informējusi Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Grāmatvedības uzskaitē pētniecības un attīstības izmaksas var uzrādīt divējādi: Kā nemateriālos aktīvus, ja tie atbilst kapitalizācijas kritērijiem un tiek iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. Kā pārskata perioda izmaksas, ja tās tiek tieši attiecinātas uz konkrēto pārskata gadu. Svarīgi saprast, kādas izmaksas (saskaņā ar to ekonomisko būtību) vispār drīkst klasificēt kā pētniecības un attīstības izdevumus, norāda B. Apine. Viens no galvenajiem aspektiem ir personāla atalgojums – ja uzņēmuma darbinieki strādā pie jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes, attiecīgā darba laika izmaksas var tikt pieskaitītas P&A izmaksām. Taču tas nenozīmē, ka visu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem. Atgādinām, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. UVTN taksācijas periods ir kalendārais gads, turklāt, ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir gan īpašnieks, gan turētājs, UVTN maksā transportlīdzekļa turētājs. UVTN par katru nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā reģistrēto transportlīdzekli iemaksā valsts budžetā par attiecīgo periodu, tas ir, par tiem mēnešiem, skaitot no taksācijas perioda sākuma, kuros šie transportlīdzekļi ir nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā. Savukārt, ja nodokļa maksātājs nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav nodokļa maksātājs, UVTN šā līguma laikā maksā katru mēnesi līdz tam sekojošā mēneša 15. datumam. IIN piemērošana,...

Jautājums: Pēc kāda kursa ir jāiegrāmato čeks, kurš ir samaksāts Krievijas rubļos? Kur atrast šo valūtas kursu? Grāmatvedības likuma 7. pants "Vērtības mērs grāmatvedībā" noteic: "(1) Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. (2) Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro." (3) Ja attaisnojuma dokumentā izmantotais vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. (..)" Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"10. punktā rakstīts: "Ja grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad papildus euro pārrēķinātajai...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas stājās spēkā 2018. gadā, attiecībā uz 2017. gada UIN deklarācijā uzrādītajiem nodokļu zaudējumiem tika noteikts pārejas periods šo zaudējumu izmantošanai, norāda Ivonna Balode, KPMG Latvijā projektu vadītāja, un Elenora Bogdanova, KPMG Latvijā vecākā konsultante. Saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 13. un 14. punktu 15% no 2017. gadā uzrādīto nodokļu zaudējumu summas varēja izmantot UIN saistību samazinājumam, kas radās par dividenžu sadali, samazinot ne vairāk kā 50% no saistībām. Šīs tiesības bija pieejamas 5 gadus, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2018. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, periods, kad zaudējumus var izmantot, beigsies šī gada 31. decembrī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir cits pārskata gads, pārejas periods zaudējumu izmantošanai beigsies nākamā gadā, konkrētā nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā dienā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu zaudējumu summa, par kuru var samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, to vēl var...

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu. Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas. Domnīcā tapušie risinājumi apspriesti konsultatīvos formātos, kā arī tās ietvaros organizētas klātienes vizītes NVO un diskusijas ar atsevišķu jomu ekspertiem, piemēram, SLO grāmatvežiem. Plašo diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu. Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais...

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti;sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Lasiet vēl: Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN

Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus, ja no šiem labumiem nav ticis ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī šāda ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas; pēc dalībnieka vai valdes locekļa rīkojuma vai iniciatīvas veikts peļņas vai apgrozījuma, vai citas bāzes lieluma samazinājums; dāvinājumi vai kredīti un aizdevumi, kas pārvērsti dāvinājumos, izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli; ziedojumus; aktīvi, kuri iegādāti sākot ar 2018. gada 1. janvāri un netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai; aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tos neizmanto saimnieciskajā darbībā; reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, ja tie pārskata...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde informē, ka 2022. gada 11. martā tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 12. martā. Likums ir papildināts ar jaunu 11.1 pantu, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Noteiktas iespējas biedrībām un nodibinājumiem dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta. Paredz atvieglot biedrībām un nodibinājumiem, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu VID, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Minētajām valsts kapitālsabiedrībām: noteikta lēmumu...

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (20.19 - 20.20 pants) izriet kāda norma, kas praksē faktiski piemērojama pretēji, uzskata Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Proti, tas ir nosacījums, ka pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekļaujamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem. "Noteikumos skaidri un gaiši pateikts, ka pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksas liekamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem, taču faktiski Valsts ieņēmumu dienesta pieeja un sniegtās uzziņas, kā arī metodika liecina par to, ka šīs iemaksas nevar ievietot izdevumos. Šī pretruna mēdz jaukt galvu, tāpēc katrs izvēlas sev tuvāko variantu. Viena iespēja ir sociālās iemaksas ievietot izdevumos, norādot tās 19. ailē (zivsaimnieki, lauksaimnieki, lauku tūrisms) vai 20. ailē (visi pārējie). Tomēr es izvēlētos sociālās iemaksas nelikt pie saimnieciskās...

Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, tās nav iegādātas un netiek...

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem bija pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Šim atbalstam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēja pieteikties par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākot ar 2021. gada maiju, atbalstu nepiešķīra uzņēmumiem, kas darbojas noteiktās nozarēs, kuras mazāk bija atkarīgas no valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Šādu atbalstu paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai". Vēršam uzmanību, ka šo noteikumu 23.1 punkts paredz: ja atbalsts netiek izlietots līdz 2021. gada 31. jūlijam vai divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā VID. Par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 30. novembrim. Tas nozīmē, ka, ja lēmums par atbalsta piešķiršanu pieņemts, piemēram, 30. jūnijā, tad...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...