GRĀMATVEDĪBA

Jautājums: Individuālais komersants, kurš nodarbojas ar automobiļu pulēšanu, krāsošanu un ir reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs, nodod utilizācijai kartona kastes, plēves utt. un par to saņem Ls 1000.00 uz norēķinu kontu. Kurā ailē atspoguļot šo ienākumu "saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā"? Kādi nodokļi ir jāmaksā un kad? Kādiem dokumentiem jābūt, lai identificētu šo darījumu? Atbildi sagatavojusi Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Jautājumu droši vien uzdod saimnieciskās darbības veicējs, kurš reģistrēts VID, nevis individuālais komersants, jo vienlaicīgi abi statusi nav iespējami. Turklāt individuālais komersants ir reģistrēts komercreģistrā un reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistrā. Lai gan šoreiz abos gadījumos atbilde ir vienāda. Ienākums no utilizācijas ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības un jāatspoguļo kopā ar citiem ieņēmumiem 14. ailē „Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem”. Ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas, ieņēmumus var izdalīt atsevišķā ailē, bet būtība no tā nemainās, jo šie ieņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem vispārējā kārtībā....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu, kā pareizi veikt saimnieciskās darbības izdevumu uzskaiti saimnieciskās darbības izdevumu grāmatvedības reģistrā, iegādājoties preces ar interneta tirgus platformas eBay Inc. starpniecību, maksājumiem izmantojot PayPal pakalpojumu (internetbankas PayPal kontu). Iesniedzējs iesniegumā norāda, lai iegādātos preces ar eBay starpniecību, ir iespēja norēķināties par tiem ar PayPal interneta norēķinu sistēmu. Izmantojot šo apmaksas veidu, naudas plūsma daļēji notiks internetbankā PayPal – no bankas kartes tiks pārvirzīta nauda PayPal kontā un tālāk pārvirzīta citam reģistrētam PayPal lietotājam – preču pārdevējam. Un, lai norēķinātos ar PayPal, nav obligāti nauda jāskaita uz PayPal kontu. Tā kā uzņēmuma Visa karti var piesaistīt PayPal kontam, tad norēķinoties ar PayPal, pēc lietotāja apstiprinājuma nauda tiks noņemta no Visa kartes automātiski. Līdz ar to rodas jautājums, kā pareizi attiecināt gūtos izdevumus, kā atspoguļot izdevumu uzskaiti grāmatvedības reģistrā, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. VID saistībā ar preču izdevumu atspoguļošanu grāmatvedības reģistros paskaidro, ka iesniedzējam par preču iegādi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumiem Nr.1028„Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””. VID informē, ka Ministru kabinets 2013.gada 1.oktobrī pieņēma noteikumus Nr.1028 „Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””, kas publicēti 2013.gada 3.oktobra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.193 (4999) un kuri stājās spēkā 2013.gada 4.oktobrī (turpmāk – grozījumi noteikumos). Grozījumi noteikumos papildina ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” apstiprināto kases aparātu modeļu sarakstu, uz kuriem neattiecina Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda prasību lietotājam nodrošināt, lai, izsniedzot kases čeku patērētājam – fiziskajai personai, kases čeka rekvizīts – reģistrēto darījumu kopsumma – tiktu norādīts latos un euro, ar šādiem kases aparātu modeļiem:

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu par grozījumiem likumā „Par grāmatvedību” saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu. VID informē, ka 2013.gada 19.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”, kas publicēts 2013.gada 4.oktobra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.194 (5000) un stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Likumā „Par grāmatvedību” veikti šādi grozījumi. 1.Likuma 5.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka: 1.1. grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro: 1.2. grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) publicētais euro kurss, bet ja ECB nav publicējusi konkrētas ārvalstu valūtas kursu, tad šīs valūtas pārrēķināšanai jāizmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja (piemēram, Financial Times (www.ft.com), Bloomberg (www.bloomberg.com), Reuters (http://www.reuters.com)) publicētais valūtas kurss attiecībā pret euro; 1.3. ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad ierakstiem grāmatvedības reģistros to pārrēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā (ECB vai cita finanšu informācijas sniedzēja publicētā) valūtas kursa; 1.4. par saimnieciskā darījuma dienu uzskatāma diena, kad faktiski...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvao materiālu par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā. VID informē, ka 2013.gada 12.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kas publicēts 2013.gada 25.septembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.187 (4993) un stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Biedrību un nodibinājumu likumā veikti šādi grozījumi saistībā ar euro ieviešanu: 1. Likuma 52.pantā par biedrības gada pārskatu, pirmajā daļā skaitlis un vārds "25 000 latu" aizstāts ar skaitli un vārdu "40 000 euro". Likuma 66.pantā par likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, skaitlis un vārds "25 000 latu" aizstāts ar skaitli un vārdu "40 000 euro". 2. Likuma Pārejas noteikumos 6.punktā vārdi "turpmākajiem gadiem" aizstāti ar skaitli un vārdu "2013.gadu", tādējādi biedrībām un nodibinājumiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu un kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, prasība sagatavot, pārbaudīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam tikai atsevišķas gada pārskata daļas — ieņēmumu un izdevumu...

Finanšu ministrijas Eiro birojs sagatavojis atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu un jau valstī īstenoto cenu paralēlās atspoguļošanas periodu. Viens no jautājumiem, kas varētu interesēt arī mūsu portāla auditoriju un kas svarīgi zināt grāmatvežiem, ir par to, kā turpmāk Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Ārvalstu valūtas oficiālā kursa vietā pamatā būs izmantojams Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētais eiro atsauces kurss, kas tiks pārpublicēts arī Latvijas Bankas interneta vietnē. Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā. Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par darba ņēmēju darba ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra precizēšanas kārtību". VID norāda, ka darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt VID „Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu” (turpmāk – darba devēja ziņojums) par pārskata mēnesi Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta pirmā daļa). Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikta darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšanas kārtība. Ir noteikta atšķirīga kārtība kādā precizē darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša un par vēl iepriekšējiem mēnešiem. Ja nepieciešams precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējs precizējumus norāda pārskata mēneša darba devēja ziņojuma attiecīgajās ailēs, norādot palielinājumu vai samazinājumu. Precizējot darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 15.oktobrim VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada septembrī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus, kā arī par 2013.gada trešajā ceturksnī (no 2013.gada jūlija...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālistu sagatavoto metodisko materiālu "Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību fiziskajām personām attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) piemērošanu gadījumos, kad tās Latvijā nodarbina ārvalstu darba devējs. Metodisko materiālu iespējams lejuplādēt šeit.   Atgādinām, ka VID sagatavojis arī metodisko materiālu “Par ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) iesniegts informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem", kas sagatavots, apkopojot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību pārskatu un valsts budžeta finanšu uzskaites informāciju, informē FM. Saimnieciskā gada pārskatam pievienotajā atzinumā Valsts kontrole, pamatojoties uz revīzijas konstatētiem faktiem, ir atzinusi, ka pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un rezultātiem saimnieciskajā gadā un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu kvalitāte kopumā ir uzlabojusies. Valsts kontrole 2012. gadā jau deviņās iestādēs nav konstatējusi nozīmīgas nepilnības grāmatvedības uzskaitē, iepriekšējā gadā tās bija piecas. Šogad revīzijas ziņojumā par saimnieciskā gada pārskatu īpaša vērība ir pievērsta jautājumam par valsts galvojumu un aizdevumu procesu. Revīzijas rezultātā ieteikumu ieviešanas plānā tika iekļauti 19 Valsts kontroles ieteikumi, taču kopējas sadarbības un diskusiju rezultātā...

Jau informējām, ka Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par kases aparātu pielāgošanu, kases čekiem eiro ieviešanas sakarā stāsta Māris Muižnieks, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenais speciālists.

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Finanšu ministrijas Eiro biroju septembra nogalē rīkoja Lielo Eirovebināru, kurā zinošākie valsts pārvaldes un finanšu nozares speciālisti skaidroja ar eiro ieviešanu saistītus jautājumus. Visas Lielā Eirovebināra uzstāšanās tika ierakstītas un pieejamas Latvijas Komercbanku asociācijas un Eiro biroja YouTube kontos. Publicējam semināra ierakstu, kurā par galvenajām izmaiņām nodokļu jomā eiro ieviešanas periodā informē Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu zelta pārdošanas ienākuma". Tajā skaidrots, ka ieguldījumu zelts ir: 1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu; 2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Likumā „Par valsts proves uzraudzību” noteikts, ka dārgmetāli ir zelts, sudrabs, pallādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli (turpmāk – ieguldījumu zelts), kas kvalificējami kā investīciju ieguldījumi, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākums no ieguldījumu zelta pārdošanas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno izsniegt skaidrās naudas avansu 3000 latu apmērā Iesniedzēja avansa norēķinu personai un lūdz sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) Vai Iesniedzēja avansa norēķinu personai izsniegtais skaidrās naudas avanss atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir uzskatāms par darījumu? 2) Vai Iesniedzējam atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Ministru kabineta noteikumos Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” noteiktajā kārtībā ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarācija par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem par izsniegto skaidrās naudas avansu Sabiedrības avansa norēķinu personai? 3) Vai Iesniedzēja avansa norēķinu personai izsniegtajam skaidrās naudas avansam atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir attiecināms noteiktais skaidras naudas lietošanas ierobežojums – nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu? Kādi normatīvie akti pamato iepriekš minētās situācijas? Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļu maksātāji,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Komersanta pienākumi un atbildība, izmaksājot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus fiziskajai personai". VID skaidro, ka komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksājot fiziskajai personai – Latvijas rezidentam ienākumus, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pie ieņēmumiem, no kuriem ienākumu izmaksātājam nodoklis jāietur izmaksas brīdī, pieder ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, tai skaitā: ieņēmumi no uzņēmuma līguma; ieņēmumi, ko izmaksā fiziskajai personai, kura paziņojusi VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļautajos gadījumos. Par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā. Informācija par fiziskām...