GRĀMATVEDĪBA

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, izdevumos var iekļaut arī saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu. Pamatlīdzekļa iegādes vērtību parasti nevar iekļaut izdevumos uzreiz – tā jānoraksta pakāpeniski, aprēķinot nolietojumu. Tomēr pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība nepārsniedz 1000 eiro, iegādes izdevumus var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz.Kā aprēķina nolietojumu?IIN maksātājam pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai jāizvēlas viena no divām likumā noteiktajām metodēm – lineārā vai degresīvā. Izvēlēto metodi piemēro visiem pamatlīdzekļiem, un to nedrīkst mainīt biežāk kā reizi 10 gados.Izmantojot lineāro metodi, pamatlīdzekļa vērtību noraksta vienādās daļās noteiktā lietderīgās lietošanas laika periodā. Piemēram, ēkām un būvēm noteiktais periods ir 35 gadi, enerģētiskajām iekārtām – 10 gadi, datortehnikai un programmproduktiem – trīs gadi, bet pārējiem pamatlīdzekļiem – pieci gadi.Savukārt degresīvās metodes gadījumā nolietojumu aprēķina procentos no pamatlīdzekļa atlikušās vērtības. Tādēļ sākotnēji nolietojuma summa ir lielāka, bet turpmākajos gados tā pakāpeniski samazinās.Piemēram, ja pamatlīdzekļa vērtība ir 50 000 eiro un tam...

Mākslīgo intelektu (MI) grāmatvedībā var izmantot ne tikai dokumentu sagatavošanai vai datu apkopošanai, bet arī to pārbaudei. Viens no praktiskiem piemēriem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju salīdzināšana ar grāmatvedības uzskaites datiem, lai pamanītu iespējamas neatbilstības.Šāda pārbaude var būt noderīga gan reizi gadā, gan arī biežāk, piemēram, ik mēnesi. Īpaši lietderīga tā var būt situācijās, kad uzņēmuma darījumu skaits ir liels un manuāli salīdzināt visus datus ir laikietilpīgi.Ko var pārbaudīt ar MI?PVN deklarāciju datus iespējams salīdzināt ar uzņēmuma operāciju žurnālu vai virsgrāmatu. Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" tika izmantotas PVN deklarācijas XML formātā, ko iespējams lejupielādēt no EDS, kā arī grāmatvedības dati.MI uzdevums šādā gadījumā nav pašam sagatavot un iesniegt deklarāciju. Tā uzdevums ir salīdzināt divus datu avotus un norādīt vietas, kurās varētu būt nepieciešama papildu pārbaude. Piemēram, audita praksē ir sastopamas situācijas, kad kāds darījums PVN deklarācijā kļūdaini parādās divas reizes. Iespējama...

Vai jaunievēlētā Saeima ko varētu mainīt nodokļu regulējumā? Kas jauns tapis Finanšu ministrijas kabinetos - vai gaidāmi kādi pavērsieni grāmatvedības prasībās? Kādi būs turpmākie tehnoloģiskie izaicinājumi? Gada nogale ikvienam grāmatvedības un finanšu jomas speciālistam saistās ar atbildīgu jautājumu: kam īsti gatavoties? Iegūt skaidras atbildes no valsts amatpersonām un vadošajiem ekspertiem pirms citiem varēsit ikgadējā žurnāla BILANCE rīkotajā konferenci "Kam gatavoties grāmatvedim 2027. gadā?", kas norisināsies 2026. gada 27. novembrī gan klātienē (Hestia Hotel Draugi, Vecrīgā), gan tiešraidē! Jau zināmi konferences lektori - eksperti, kuri palīdzēs ieviest zināmu skaidrību par nākamā gada izaicinājumiem grāmatvedības nozarē:Baiba Šmite–Roķe Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore; Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumosAstra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore;Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists;Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņas birojs” valdes locekleAldis Maldups, zvērināts advokāts un datu aizsardzības...

Finanšu darījumos, piemēram, aizdevumos, procentu likme bieži tiek noteikta kā bāzes likme, piemēram, EURIBOR, kam pieskaita noteiktu pievienoto likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās skaidro, kā šādos gadījumos aizpildīt kontrolēto darījumu pārskata laukus par tirgus cenas intervālu un piemēroto tirgus cenas rādītāju.Kā norādīt EURIBOR un pievienoto likmi?Ja aizdevuma procentu likme noteikta kā EURIBOR plus pievienotā likme, kontrolēto darījumu pārskatā tirgus cenas intervālā var norādīt kopējo faktiski piemēroto procentu likmi.Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā gan bāzes likme, piemēram, EURIBOR, gan aizdevumam piemērotā pievienotā likme. VID norāda, ka EURIBOR šādā gadījumā nosakāms uz darījuma sākuma datumu.Piemēram, ja aizdevuma nosacījumi paredz procentu likmi EURIBOR plus 2%, pārskatā tirgus cenas intervāla atspoguļošanai var izmantot kopējo procentu likmi, ko veido attiecīgajā datumā noteiktais EURIBOR un 2% pievienotā likme.Tādējādi pārskatā nav jānorāda tikai pievienotā likme, atstājot ārpusē bāzes likmi. VID skaidrojums paredz iespēju atspoguļot faktiski piemēroto kopējo procentu likmi.Ko darīt, ja vienā grupā ir dažādas procentu...

Valdība 29. septembra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, Latvijas tiesību aktos pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus paredzot, ka ilgtspējas ziņošanas prasības turpmāk attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem.Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu ("value chain cap"). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Ziņojums apliecina, ka Latvijas valsts riska profils ir būtiski mainījies - vēsturiskie draudi, kas bija saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru un ārvalstu nerezidentu līdzekļu plūsmām, turpina mazināties. Pašlaik būtiskāko apdraudējumu rada tieši nacionālie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi (it īpaši krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas) un ar tiem saistītās legalizācijas shēmas.NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau...

Kāds dokuments ir radīts vai saņemts, kas par to atbild, kādā vidē tas glabājas, cik ilgi tas jāglabā, kam tas ir pieejams un kā to nepieciešamības gadījumā iespējams atrast un izmantot - šīs prasības dokumentu pārvaldībai, dokumentu uzskaitei, arhivēšanai, elektronisko dokumentu saglabāšanai un dokumentu iznīcināšanai nosaka Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 „Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”, kas ir spēkā no 2024. gada 10. maija. MK noteikumi Nr. 282 apvieno trīs iepriekš spēkā esošo normatīvo aktu prasības par dokumentu nodošanu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumus, kā arī regulējums par elektronisko dokumentu izvērtēšanu, saglabāšanu un nodošanu valsts arhīvam. šis regulējums attiecas uz dokumentiem neatkarīgi no to informācijas nesēja. Tas nozīmē, ka vienotā pārvaldības sistēmā tiek aplūkoti ne tikai tradicionālie papīra dokumenti, bet arī elektroniskie, audio, video, foto un citi dokumenti.Dokumentu radīšana un glabāšana ir institūcijas pienākumsViens no būtiskiem principiem ir nepārprotams institūcijas pienākums...

Strādājot ar Latvijas finanšu vadītājiem, arvien biežāk redzu, ka mākslīgais intelekts ir ikdiena arī viņu darbā. Tas īsā laikā kļuvis par jaudīgu palīgu datu analīzē, pārbaudē un augstas precizitātes rutīnas uzdevumu automatizācijā. Tehnoloģijas pārņem funkcijas, kas līdz šim noteica finanšu vadītāja vērtību, radot amata identitātes krīzi. Vai tā var kļūst par izaugsmes iespēju un kāds šobrīd ir finanšu vadītāja pienesums organizācijā?Finanšu vadītāju faktiskā ietekme nepalielināsLai gan mākslīgais intelekts ļauj finanšu vadītājiem pārskatīt un no jauna definēt savu lomu, EY 2026. gada globālais finanšu vadītāju pētījums liecina, ka šo profesionāļu faktiskā ietekme nepalielinās. Proti, 60 % finanšu vadītāju saskata savu lomu uzņēmuma izaugsmē un jaunas vērtības radīšanā, taču tikai katram ceturtajam ir vadoša loma būtisku investīciju lēmumu pieņemšanā. Tas skaidri iezīmē plaisu starp finanšu vadītāju ambīcijām un viņu faktisko ietekmi uzņēmumā.Pētījums apliecina, ka finanšu vadītāju fokuss uz uzņēmumu izaugsmi un peļņu atbilst mākslīgā intelekta laikmeta prasībām. Šajā jaunajā realitātē uzņēmumu vadība nereti vairāk...

Uzņēmumam, kas veic kontrolētos darījumus, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir – kad par tiem jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats? Valsts ieņēmumu dienests (VID) vadlīnijās skaidro, kā piemērojami 90 000 un 250 000 eiro sliekšņi un kā rīkoties situācijās, kad atsevišķi darījumi ir nelieli, bet to kopējā vērtība gadā sasniedz būtisku summu.250 000 eiro slieksnis attiecas uz kopējo darījumu summuKontrolēto darījumu pārskatā iekļauj informāciju par kontrolētajiem darījumiem, ja nodokļu maksātāja kontrolēto darījumu kopējā summa pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro.Tas nozīmē, ka vispirms jāvērtē uzņēmuma kontrolēto darījumu kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā. Ja tā pārsniedz 250 000 eiro, uzņēmumam ir pienākums sagatavot un iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu.Pārskatu iesniedz VID elektroniski strukturētu datu formā, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tas jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām.Taču ar 250 000 eiro slieksni vien nepietiek, lai noteiktu, kuri darījumi pārskatā jānorāda.90 000 eiro slieksnis ļauj neiekļaut atsevišķus darījumusVID vadlīnijas paredz, ka transfertcenu dokumentācijā, tajā...

Mākslīgais intelekts var ne tikai atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem. To iespējams “iemācīt” atkārtoti veikt konkrētu uzņēmuma uzdevumu pēc iepriekš sagatavotiem paraugiem un norādījumiem. Šādu atkārtoti izmantojamu instrukciju kopumu seminārā dēvēja par skill jeb prasmi.Grāmatvedībā tas var būt īpaši noderīgi uzdevumiem, kas atkārtojas katru mēnesi vai gadu un kuros nepieciešams ievērot vienādu struktūru.Kas ir AI prasme?Vienkāršoti – prasme ir iepriekš sagatavots darba modelis mākslīgajam intelektam. Tajā var iekļaut uzņēmuma izmantotos dokumentu paraugus, norādījumus par vēlamo rezultātu un citus nosacījumus, kurus mākslīgajam intelektam jāievēro.Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" kā piemēri tika minēti līgumi un līgumu grozījumi, rīkojumi, atvaļinājumu pieprasījumi, kā arī līgumu un rēķinu datubāzes.Ideja ir vienkārša: tā vietā, lai katru reizi no jauna skaidrotu mākslīgajam intelektam, kādam jābūt dokumentam, tam var nodrošināt iepriekš sagatavotu paraugu un instrukciju.Kā tas varētu darboties grāmatvedībā?Pieņemsim, ka uzņēmumā regulāri jāsagatavo noteikta veida līgumi vai to grozījumi.Vispirms tiek izvēlēti vairāki...

Mākslīgo intelektu grāmatvedībā visbiežāk izmanto, lai kaut ko izdarītu ātrāk – nolasītu rēķinus, sagatavotu tabulas vai apstrādātu datus. Taču praktiskā pieredze rāda vēl vienu iespēju – izmantot mākslīgo intelektu kā papildu pārbaudes rīku pirms finanšu pārskata parakstīšanas.Šāda pieeja var palīdzēt pamanīt ne tikai matemātiskas kļūdas, bet arī savstarpējas neatbilstības, kas cilvēkam, pārskatot apjomīgu dokumentu, var paslīdēt garām.Ko finanšu pārskatā var pārbaudīt ar mākslīgo intelektu?Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" demonstrētajā risinājumā mākslīgajam intelektam tika iedots anonimizēts finanšu pārskats. Rīks pārbaudīja dažādus pārskata kvalitātes aspektus un rezultātā uzrādīja konstatētās kļūdas un neprecizitātes.Viena no pārbaudēm bija saistīta ar summu savstarpēju salīdzināšanu. Piemēram, tika pārbaudīts, vai bilances summas sakrīt ar pielikumā norādītajām summām. Tika pārbaudīts arī, vai informācija dažādās pārskata daļās nav savstarpēji pretrunīga.Šādas pārbaudes var attiekties arī uz tekstuālo informāciju. Piemēram, mākslīgais intelekts var salīdzināt terminoloģiju dažādās pārskata daļās, pārbaudīt, vai uzņēmuma nosaukums visur ir norādīts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskā materiālā skaidrojis, kādos gadījumos vairākus kontrolētos darījumus drīkst apvienot vienā darījumu veidā, aizpildot kontrolēto darījumu pārskatu.Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa, kurā strukturētu datu formā norāda informāciju par uzņēmuma veiktajiem kontrolētajiem darījumiem. Tā sagatavošanas un iesniegšanas prasības ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra un attiecas uz kontrolētajiem darījumiem, kas veikti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendāra gada laikā.Vienveidīgus darījumus drīkst apvienotVID norāda, ka kontrolēto darījumu pārskata sagatavošanas vajadzībām viena veida kontrolētos darījumus drīkst apvienot un norādīt kā vienu darījumu, ja tiem ir vienāds funkcionālais profils, vienots cenu noteikšanas princips vai metode, peļņas noteikšanas indikators un peļņas rādītājs, kā arī viens darījumu partneris.Piemēram, vienā ierakstā drīkst apvienot ar vienu saistīto personu saņemtus vadības un atbalsta pakalpojumus, ja tiem ir vienāds funkcionālais profils un tiek izmantota viena cenu noteikšanas pieeja. Tas ir pieļaujams arī tad, ja dažādu pakalpojumu, piemēram, personāla vadības un finanšu vadības, izmaksu...

Kontrolēto darījumu pārskatā jābūt norādītiem visiem būtiskajiem kontrolētajiem darījumiem, un tajā ietvertajai informācijai jāatbilst gan grāmatvedības datiem, gan vietējai transfertcenu dokumentācijai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajās vadlīnijās nosauc biežākos riskus, kā arī skaidro, kādos gadījumos par prasību neievērošanu var piemērot soda naudu līdz 100 000 eiro.Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa, kurā strukturētā veidā tiek sniegta informācija par kontrolētajiem darījumiem, to vērtību, virzienu, partneri un izmantoto tirgus cenas noteikšanas pieeju.Par ko var piemērot sodu?VID norāda, ka nodokļu administrācija var piemērot soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma summas, kas attiecīgajā pārskata periodā norādāma nodokļu maksātāja ieņēmumos vai izdevumos, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, ja nav ievērots transfertcenu dokumentācijas, tostarp kontrolēto darījumu pārskata, iesniegšanas termiņš.Sods iespējams uzlikt arī tad, ja transfertcenu dokumentācijā nav iekļauta būtiska normatīvajos aktos paredzētā informācija un tādēļ nav iespējams pārliecināties, vai kontrolētā darījuma cena vai vērtība ir noteikta atbilstoši tirgus cenai vai vērtībai.Tas nozīmē, ka uzmanība...

Uzņēmums pārtrauc izmantot kādu mākoņpakalpojumu vai programmatūru un uzskata, ka līdz ar to beigušies arī maksājumi. IT risinājumu gadījumā tas ne vienmēr ir tik vienkārši. Licencēšanas noteikumi bieži paredz konkrētu saistību termiņu, automātisku līguma atjaunošanu vai samaksu par visu līgumā noteikto periodu. Tāpēc grāmatvedībai ir svarīgi zināt ne tikai to, ko uzņēmums faktiski izmanto, bet arī kādas maksājumu saistības tas uzņēmies, publikācijā žurnālā "Bilance" informē Elīna Girne, zvērināta advokāte ar 10 gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju nozarē. IT licence nav gluži tāds pats pirkums kā preceProgrammatūru un mākoņpakalpojumus uzņēmumi bieži iegādājas ar ražotāja partnera vai izplatītāja starpniecību. Vienlaikus darījumu var regulēt gan līgums ar piegādātāju, gan ražotāja noteikumi, kas tiek apstiprināti ražotāja platformā.Būtiska atšķirība no tradicionāla preces pirkuma ir tā, ka programmatūras licence vai mākoņpakalpojums bieži tiek nodrošināts uz noteiktu laiku. Ražotāji var paredzēt, piemēram, viena vai trīs gadu saistību periodu, automātisku atjaunošanu vai norēķinus atbilstoši faktiskajam patēriņam.Tādēļ ar lēmumu pārtraukt programmas lietošanu...

Uzņēmuma likvidācijas procesa noslēguma posmā likvidatora viens no būtiskākajiem pienākumiem ir likvidācijas slēguma finanšu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšana. Šis dokuments tiek sagatavots saskaņā ar Komerclikumu atbilstoši kārtībai, kas paredz visu kreditoru prasījumu apmierināšanu, paredzēto naudas summu deponēšanu un likvidācijas izdevumu pilnīgu segšanu. Tādējādi slēguma pārskats raksturo sabiedrības mantisko stāvokli pēc saistību nokārtošanas un kalpo par juridiski pamatotu bāzi likvidācijas kvotas aprēķināšanai un atlikušās mantas sadalei uzņēmuma dalībniekiem.Kas jāizdara pirms pārskata sastādīšanas?Lai likvidators drīkstētu sastādīt šo pārskatu, vispirms ir jābūt izpildītiem vairākiem striktiem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt pabeigtām visām ar likvidāciju saistītajām darbībām, kā arī pilnībā nokārtotām saistībām pret kreditoriem un valsti, iesniedzot visas nodokļu deklarācijas un samaksājot visus nodokļus un valsts budžeta maksājumus, tostarp tos, kuriem maksāšanas termiņš vēl nav iestājies. Īpaši jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā nodokļu administrācijai piemīt zināmā kreditora statuss Komerclikuma izpratnē. Tas nozīmē, ka valsts tiesības saņemt nodokļu prasījumu samaksu saglabājas pilnā...