GRĀMATVEDĪBA

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe savā uzrunā sniedza klātesošajiem grāmatvežiem ne tikai pozitīvu vēstījumu, bet arī ieskatu tajā, kādā milzīgas atbildības centrā viņi atrodas. Uzrunas centrā bija tēze par to, kur patiesībā satiekas valsts un uzņēmējs, un atbilde bija nepārprotama - tas notiek grāmatvežu kabinetos, datoros un zvanu vēsturē. Šmite-Roķe uzsvēra grāmatvežu būtisko lomu kā valsts ceļabiedriem ceļā uz labklājīgu un bagātu Latviju. VID ģenerāldirektore nāca klajā ar tiešu aicinājumu politiķiem, sakot, ka valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu vajadzētu ne tikai neaiztikt nodokļu likmes, bet vispār neaiztikt nodokļu likumdošanu. Jau trīs grozījumi gada laikā, viņasprāt, ir krietni par daudz. Katrs grozījums vai nianse rada jautājumu lavīnu. VID katru dienu vidēji saņemot vairāk nekā 2000 iesniegumu (neskaitot deklarācijas), un paredzams, ka jautājumu skaits, stājoties spēkā jaunām normām, tikai palielināsies. VID pārmaiņas...

Ministru kabinetā 9. decembrī pieņemts noteikumu projekts "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam", kas paredz nosacījumus e-rēķinu datu apmaiņai un nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī jaunā kārtība stāsies spēkā, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad VID uzsāks strukturētu e-rēķinu datu saņemšanu. Obligātums un termiņi Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu pilnvarojumu, kas noteikts Grāmatvedības likumā. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumi organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un iesniedz datus VID. Šis solis tiek saskaņots ar stratēģisko mērķi nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālo dokumentu apriti un ir iekļauts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Lai gan uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, obligāta e-rēķinu lietošana B2B (bizness uz biznesu) darījumos tika pārcelta un stāsies spēkā tikai 2028. gada 1. janvārī, e-rēķinu lietošana jau tagad ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm, kā arī starp uzņēmumiem un...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Arī šogad konferences dalībniekus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sniedzot pārskatu par būtiskākajiem procesiem finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomā. Ministrs atzina, ka grāmatvedības pasaulē pašlaik briest lielas pārmaiņas. Kapitāltirgus kā attīstības dzinējspēks Cita starpā A. Ašeradens norādīja uz iespaidīgo izaugsmi kapitāla tirgū, īpaši obligāciju emisiju jomā, kas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumu kreditēšanas mehānismiem Baltijā. Šis pieaugums Baltijā ir tuvu pie 150% gadā, un kompānijas ļoti strauji dodas tā saucamajā parādu tirgū. Kā piemēru straujajai attīstībai ministrs minēja Latvenergo, kas tikko iestartēja ar vienu miljarda obligāciju laidienu. Tomēr, salīdzinot ar Zviedriju, kur kapitalizācijas līmenis kapitāltirgos ir 160% no IKP, Latvijā akciju tirgus, šķiet, virzās pretējā virzienā, attiecīgi tas ir pie 1,3%. Obligāciju tirgus gan ir dinamisks un svarīgs tautsaimniecības finansēšanas avots. Lai uzņēmumi varētu veiksmīgi...

Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada valsts budžeta likumprojektā, žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sniedza Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Prezentācijas laikā, 27. novembrī, budžeta un to pavadošie likumprojekti Saeimā vēl nebija pieņemti, taču Saeimas 3. decembra tie tika skatīti otrajā steidzamajā lasījumā un arī pieņemti. Latvijas ekonomikas un budžeta izaicinājumi Kā konferences dalībniekiem norādīja I. Šņucins, budžets ir veidots uz ekonomikas izaugsmes pamata. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, IKP turpina pieaugt, un vidējā termiņā prognozētais IKP pieaugums ir aptuveni 2% salīdzināmās cenās. Šī izaugsme nodrošina stabilu ieņēmumu pieaugumu – aptuveni 700 līdz 800 miljoni eiro ik gadu nonāk valsts un pašvaldību maciņos pat bez būtiskām politikas izmaiņām, pieaugot apgrozījumam un atalgojumam. Tomēr pastāv izaicinājumi. Pirmkārt, darbaspēka piedāvājums krīt, bet algas aug, radot spiedienu uz...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem ir pieejams svarīgs mehānisms nodokļu bāzes samazināšanai, kas attiecas uz atgūtiem aizdevumiem. Taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi var samazināt par atmaksātā aizdevuma summu. Nosacījumi bāzes samazināšanai Lai uzņēmums varētu izmantot šo samazinājumu, ir jāizpildās vienam no diviem galvenajiem nosacījumiem: Aizdevuma summa kādā no pirmstaksācijas periodiem bija iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē. Aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.¹ pantu (Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi). Šīs tiesības ir nostiprinātas UIN likuma 11. panta 5. daļā. Praktiskais piemērs: UIN bāzē iekļauts aizdevums Apliekamās bāzes samazināšanas mehānismu labi ilustrē šāds piemērs: Sabiedrība A 2021. gada 1. septembrī izsniedza saistītam uzņēmumam aizdevumu 5000 eiro apmērā. Lai gan līgumā bija noteikts atmaksas termiņš 2022. gada 31. augusts, aizdevums netika atmaksāts līdz 31.12.2022. Tāpēc 5000 eiro summa veidoja ar UIN apliekamo bāzi, tika iekļauta 2022. gada decembra deklarācijas 6.4. rindā un par to tika aprēķināts...

Valdība 2. decembrī apstiprinājusi grozījumus Grāmatvedības likumā, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības prasībām, kas paredz informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP). Vienlaikus tiek precizēts arī likuma subjektu loks, iekļaujot tajā Latvijas Banku un dzīvokļu īpašnieku kopības, kas veic saimniecisko darbību. ESAP ieviešana - centralizēta piekļuve informācijai Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, kura groza direktīvu 2013/34/ES. Šie grozījumi paredz jauna panta – 18.1. pants "Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam" – iekļaušanu Grāmatvedības likumā. Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP) tiek izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2859 un tas nodrošinās centralizētu un vieglu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Šāda centralizēta datu pieejamība ir svarīga lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu tirgus efektīvu darbību un atbalstītu MVU izaugsmi. Prasības par informācijas nodošanu ESAP...

Ikgadējā žurnāla "Bilance" konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” 27. novembrī pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju gan klātienē Hestia Hotel Draugi konferenču zālē, gan tiešsaistē. Pasākumu vadīja žurnālists un RSU asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā izcēla svarīgākos jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Konference tika atklāta ar "Bilances" redaktores Vitas Zariņas ievadvārdiem. Tam sekoja vairāki nozaru vadītāju un ekspertu priekšlasījumi. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins iepazīstināja ar aktuālajām nodokļu politikas izmaiņām un priekšlikumiem, savukārt FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ko tiešo nodokļu jomā var sagaidīt jau 2026. gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe informēja par VID aktualitātēm, tostarp digitalizācijas risinājumiem un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem. Pasākuma pirmo daļu noslēdza SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ar ekonomikas attīstības un labklājības prognozēm nākamajam gadam. Pēc pusdienām, kas tradicionāli notika viesnīcas...

Baltijas valstis ir izvēlējušās samērā atšķirīgas stratēģijas mazo uzņēmumu atbalstam, kas attiecas gan uz finanšu pārskatu sagatavošanu, gan nodokļu nomaksu. Nodokļu režīmi, grāmatvedības kārtošanas prasības un administratīvās atbilstības sliekšņi Baltijā veido trīs modeļus, kas dažos aspektos līdzinās, bet citos būtiski atšķiras. Vispārējās atšķirības un līdzības Pirmkārt, Baltijā ir skaidra nodokļu paradigmu atšķirība. Igaunijā un Latvijā pastāv uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likme nesadalītajai (reinvestētajai) peļņai. Šis atvieglojums ir universāls visiem uzņēmumiem. Savukārt Lietuva izmanto tradicionālo UIN modeli, bet piedāvā ļoti zemas, mērķētas likmes (0-6%) tikai mazākajiem uzņēmumiem, kas atbilst stingriem kvalifikācijas kritērijiem, piemēram, gada apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro un darbinieku skaits ir mazāks par 10. Savukārt uzņēmumu klasifikācijas sliekšņi atvieglojumiem Baltijas valstīs ir unificēti. Uzņēmums tiek klasificēts kā mikrouzņēmums, ja bilances datumā tiek izpildīti vismaz divi no šiem nosacījumiem: neto apgrozījums nepārsniedz 900 000 eiro; aktīvu vērtība nepārsniedz 450 000 eiro; vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 10 personas. Uzņēmums tiek klasificēts kā...

Žurnāla “Bilance” konferencē "Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?", kas aizvadīta 27. novembrī, kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā - balvas saņēma konkursa "Gada grāmatvedis 2025" nomināciju laureāti. https://vimeo.com/1141164311?fl=pl&fe=sh Šogad nominācijai “Gada grāmatvedis” ticis saņemts vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, norādot uz milzīgu konkurenci, apliecināja Vita Zariņa, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore. Viņa atzīmēja arī kādu amizantu faktu – konkursā neesot pastāvējusi “nekāda dzimumu līdztiesība,” jo pilnīgi visas pieteiktās pretendentes bijušas sievietes. Labu grāmatvežu profesionālais raksturojums atkārtojies daudzās pieteikumu anketās – uzsvērts, ka viņi perfekti ievēro normatīvos aktus, visu izpilda noteiktajos termiņos. Taču papildu precizitātei izcelta arī cilvēcīgā puse - grāmatveži uzklausa kolēģus, skaidro sarežģītas lietas un ir izpalīdzīgi. Par “Gada Grāmatvedi 2025” tika atzīta Nataļja Paramonova, Rīgas Valsts tehnikuma vecākā grāmatvede un grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagoģe. Nataļjas kolēģe Laila Umbraško atzīmēja, ka "pildīt savu darbu atbildīgi, izdarīgi un precīzi ir visu grāmatvežu pamatuzdevums," taču spēja iemācīt profesiju jauniešiem ir "nenovērtējams talants." Pati...

Valsts kontroles likumā ietvertais zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet būtu jāpilnveido, uzskata Valsts kontrole (VK). VK izvērtējusi, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija - lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šāds "ex post" novērtējums jeb ietekmes pēcpārbaude sagatavots, lai noskaidrotu, vai tiesiskais regulējums darbojas, kā bija iecerēts, un kā to varētu uzlabot. Kopš 2019. gada 1. augusta, kad stājās spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas piešķīra Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu, ir uzsākti 26 zaudējumu piedziņas procesi par 11 revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītiem zaudējumiem kopumā par 501 599 eiro apmērā. Lielākā daļa gadījumu saistīta ar nepamatotām prēmijām, piemaksām, atlaišanas pabalstiem un neatbilstoši piešķirtiem maksājumiem. No minētajiem zaudējumu piedziņas procesiem pilnībā pabeigti ir 20 un viens zaudējumu piedziņas process pabeigts daļā. No tiem deviņos procesos pilnībā un vienā procesā daļā atgūti zaudējumi kopumā 109 703 eiro apmērā. Savukārt astoņos procesos pilnībā un vienā...

Valdībā izskatīšanai tiek virzīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11.februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu kases sistēmas lietotājiem, kuriem piešķirts augsts nodokļu maksātāja reitings. Grozījumi paredz arī viest izmaiņas taksometru skaitītāju lietotājiem, noteikt speciālo kārtību atbilstības pārbaudes veikšanai, precizēt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izslēdz no VID vienotās datubāzes (reģistra) elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotājus, apkalpojošos dienestus, atbilstības pārbaudes institūcijas, kā arī papildināt noteikumus saistībā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju un uzdevumu pārņemšanu VID kompetencē. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 96 tiek papildināti, nosakot kārtību, kādā kases sistēmas lietotājs, kuram VID noteiktajā nodokļu maksātāju reitinga kopējā novērtējumā ir noteikts augstākais reitinga līmenis iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, drīkst izmantot speciālo kārtību tam lietošanā reģistrētajai kases sistēmai - tās programmas versijas izmaiņu gadījumā (kuras nav būtiskas) programmas mainīto versiju varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā", kurā skaidro par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā un informē par VID iesniedzamajiem dokumentiem. Struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus Latvijas Republikas teritorijas teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Normatīvais akts, kas jāievēro, ir Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību,...

Valsts kontroles padome apstiprinājusi revīziju tēmas 2026. gadam, iezīmējot aktuālās jomas, kurās tiks vērtēts valsts pārvaldes darbs un publisko līdzekļu izmantošana sabiedrības interesēs. Nākamajā gadā Valsts kontrole plāno uzsākt 21 jaunu revīziju par dažādām tēmām, vienlaikus turpinot 12 jau iesāktās revīzijas. “Jaunās revīziju tēmas izvēlētas, balstoties uz aktuālo risku izvērtējumu un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Nākamajā gadā Valsts kontrole īpašu uzmanību veltīs valsts drošībai un aizsardzībai, veselības jomai, cilvēkresursu attīstībai, publiskās pārvaldības kvalitātei valsts un pašvaldību līmenī, kā arī tautsaimniecības un digitālās transformācijas procesiem. Būtiskus resursus ieguldīsim lietderības revīziju veikšanā. Šīs revīzijas sniedz vislielāko ieguvumu, ļaujot pārliecināties, vai institūciju darbība, programmas un rīcība atbilst ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Tās veicina labu pārvaldību, atbildīgu resursu izmantošanu un caurskatāmību, sniedzot jaunu informāciju, analīzi vai ieskatu un ieteikumus uzlabojumu veikšanai,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Jaunās lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēte 2026. gada laikā plānots uzsākt 19 lietderības, atbilstības revīzijas un situācijas izpēti...

Saeima 20. novembra plenārsēdē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas paredz Latvijai atzīt juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojektu izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Vienlaikus minētie paraksti netiks pielīdzināti kvalificētiem e-parakstiem un šādi parakstītiem dokumentiem netiks noteikts juridiskais spēks pārrobežu līmenī. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts...