JAUNUMI

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 20. maija ievieš jaunu aizdevumu piedāvājumu uzņēmumiem Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novados. Aizdevumiem ALTUM nodrošinās 0% likmi un nepiemēros EURIBOR periodā līdz 2029. gada 1. janvārim. Šāds aizdevums paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā.Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā...

Satversmes tiesa (ST) rakstveida procesā 19. maijā sākusi izskatīt pirms gada ierosināto lietu par samazināto iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī (lieta Nr. 2025-14-01 “Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”). Saeima iepriekš pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.Labklājības ministrija skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.Tikmēr Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.Savukārt opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības deputāti vērsās ST, lūdzot vērtēt pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanas uz pirmo līmeni atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus, ir balstījies uz...

SIA valdes loceklis saņēma no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma rēķinu par 391 000 EUR saistībā ar plānoto tirdzniecības centra būvniecību. Grāmatvede rēķinu iegrāmatoja grāmatvedības reģistros un darījumu iekļāva gada pārskatā kā izdevumus peļņas (zaudējumu) aprēķina postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu. Zvērināts revidents gada pārskatu apstiprināja. Taču, kā izrādījās, saņemtais rēķins nemaz nebija apmaksāts. Vai tā bija apzināta rīcība vai kļūda, kas, tostarp, radusies igauņu valodā izrakstītā rēķina dēļ? Par to sprieda tiesa trīs instancēs.Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2022. gada 19. septembrī izskatīja krimināllietu, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vainoja valdes locekli un grāmatvedi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, un pieteica kaitējuma kompensāciju 105 950 EUR apmērā. Tiesvedības procesā tika vērtētas divas galvenās epizodes: aizdomas par fiktīviem darījumiem saistībā ar zīmolu izstrādi un nepamatotiem avansa maksājumiem par būvniecību, kas mākslīgi palielināja uzņēmuma izdevumus. Tomēr pirmās instances tiesa secināja, ka prokuratūrai nav izdevies ārpus...

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, šogad skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam pieteikušies 938 darba devēji, dodot iespēju gūt pirmo darba pieredzi vairāk nekā 15 600 skolēniem visā Latvijā. Jauniešiem visbiežāk tiek piedāvātas palīgstrādnieka, pārdevēja palīga, viesmīļa vai virtuves darbinieka vakances. Par pilnu nostrādātu mēnesi skolēns saņems minimālo algu – 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr tas, cik liela summa reāli nonāks jaunieša bankas kontā – 520,08 vai 660,33 eiro –, ir tieši atkarīgs veiktajām atzīmēm Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).No 780 eiro bruto algas maksimālā neto alga 660,33 eiro sanāks tikai tad, ja jaunietis savā algas nodokļa grāmatiņā VID EDS sistēmā būs atzīmējis vasaras darba devēju. Tādā gadījumā algai tiek piemērots neapliekamais minimums.Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts, neapliekamo minimumu mēneša laikā nepiemēro. No algas uzreiz tiek ieturēti pilni nodokļi (10,5% VSAOI un 25,5% IIN), un skolēns uz rokas saņem tikai 520,08 eiro. Pārmaksāto nodokļu daļu varēs...

Pēdējā laikā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir nonākusi publiskās kritikas centrā. Un tomēr šī uzmanība industrijai bija nepieciešama, jo diskusijās izskan tieši tie jautājumi, kas patiesībā ir nozares lielākie izaicinājumi. IT iepirkumi ir sarežģīti ne tikai tehnoloģiju dēļ, bet arī tādēļ, ka darījuma struktūra būtiski atšķiras no klasiskajiem piegādes darījumiem. Tāpēc ir kritiski svarīgi, lai šādos darījumos tiktu iesaistīti jomas speciālisti.Nozares piedāvājums ir plašs — no programmatūras risinājumiem un mākoņpakalpojumiem līdz izstrādes un atbalsta pakalpojumiem. No malas tas bieži šķiet vienots kopums, taču tā nav. Katrā IT virzienā ir nepieciešamas savas zināšanas, ko speciālisti nepārtraukti attīsta.Tāpēc šoreiz tikai par programmatūru un mākoņpakalpojumu darījumiem.IT produktu ražotāju darbības pamatnostādnesPirms iedziļināties IT produktu detaļās, ir būtiski saprast, kā IT produktu ražotāji veic savu produktu tirdzniecību.Laiks, kad programmatūru iegādājāmies «kastītē» un uz vairākiem gadiem par to aizmirsām, ir pagājis. Šodien tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, risinājumi tiek piegādāti tiešsaistē un līdz ar to arī datorprogrammu iegāde un lietošana...

Valdības 19. maija sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas vienkāršos un padarīs elastīgāku revīzijas komiteju ievēlēšanas kārtību sabiedriskas nozīmes struktūrās (SNS), mazinot administratīvo slogu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību.Patlaban revīzijas komiteju var ievēlēt tikai dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka dalībnieki (akcionāri) šo funkciju varēs deleģēt SNS padomei, ja tāda ir izveidota.Plānots, ka šāda pieeja samazinās procedūru dublēšanos starp dalībnieku (akcionāru) sapulci un padomi, vienkāršos komitejas izveides procesu un ļaus efektīvāk organizēt uzņēmuma pārvaldību. Vienlaikus dalībnieki (akcionāri) saglabās tiesības izvēlēties sev piemērotāko risinājumu - ievēlēt revīzijas komiteju pašiem vai uzticēt šo funkciju padomei.Saskaņā ar aplēsēm lielākiem SNS uzņēmumiem iespējamais administratīvo izmaksu ietaupījums varētu sasniegt aptuveni 35 000 līdz 75 000 eiro gadā.Neraugoties uz izmaiņām ievēlēšanas kārtībā, revīzijas komiteju institucionālā un funkcionālā neatkarība netiks ietekmēta. Revīzijas komiteja arī turpmāk nodrošinās uzraudzību pār finanšu pārskatu sagatavošanu, iekšējās kontroles procesiem un ārējās revīzijas norisi.Tāpat tiek samazināts ierobežojums prasībai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas". Šajā mateiālā materiālā skaidrota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana ienākumam no kriptoaktīvu pārdošanas (atsavināšanas) kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Materiālā:Precizēta kriptoaktīvu definīcija (saskaņā ar 2026. gada 5. februāra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājas spēkā 2026. gada 6. martā). Veikti šādi precizējumi: “Vispārīga informācija” precizēta kriptoaktīvu definīcija un skaidrojums.Kriptoaktīvs – tas ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, izņemot: kriptoaktīvus, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem (tajā skaitā digitāla māksla un kolekcionējami aktīvi); kriptoaktīvus, kas atveido pakalpojumus vai fiziskus aktīvus, kuri ir unikāli un nav aizstājami, piemēram, produktu garantijas vai nekustamo īpašumu; kriptoaktīvus, kas kvalificējami kā: finanšu instrumenti, noguldījumi, tai skaitā strukturētie noguldījumi, izņemot, ja tie kvalificējami kā elektroniskās naudas žetoni; fondi, vērtspapīrošanas pozīcijas;...

Jaunā Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, jo pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas, uzskata mazie tirgotāji. Regulu jāsāk piemērot no šā gada augusta.Ko paredz jaunā regula?Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK aizstāj iepriekšējo Iepakojuma direktīvu, mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū laistais iepakojums ir pārstrādājams vai izmantojams atkārtoti. Galvenās regulas prasības:aizliegts lieks un nevajadzīgs iepakojums (piemēram, dubultās kārbas, pārāk lielas pakas un atsevišķi vienreizlietojami plastmasas iepakojumi svaigiem augļiem un dārzeņiem);noteikti stingri mērķi iepakojuma atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai (piemēram, līdzņemšanas kafijai, ātrajai ēdināšanai, loģistikai un sadzīves preču transportēšanai);plastmasas iepakojumā obligāti jāizmanto noteikts procentuālais apjoms no pārstrādātas plastmasas;lai atvieglotu šķirošanu, visā ES tiek ieviests vienots iepakojuma...

Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija (MILA) sadarbībā ar desmitiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu ir izstrādājusi jaunu digitālu platformu mila.lv, kas piedāvā inovatīvu pieeju, kā savienot uzņēmumu vajadzības ar mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem.Platformā asociācijas biedri piedāvā savus tehnoloģiskos risinājumus vienotā katalogā, kas pirmo reizi Latvijā strukturēti apvieno vietējo MI ekosistēmu vienuviet. Šis risinājums tieši atbalsta MILA mērķi veicināt MI iespēju izmantošanu Latvijas uzņēmumos un stiprināt sadarbību starp industriju, valsts pārvaldi un akadēmisko vidi.Jaunais portāls izmanto MI tehnoloģijas, lai palīdzētu uzņēmumiem un organizācijām vienkāršā veidā atrast piemērotākos IT risinājumus. Lietotāji var aprakstīt savas vajadzības brīvā formā – saviem vārdiem, bez tehniskām zināšanām. Platforma analizē šo pieprasījumu un automātiski piedāvā visatbilstošākos risinājumus no katalogā pieejamajiem.Papildus tam lietotājs var atrast piemērotāko risinājumu trīs dažādos veidos:sarunā ar MI konsultantu, kur sistēma uzdod mērķētus jautājumus, lai precīzi izprastu uzņēmuma vajadzības;ļaujot MI analizēt uzņēmuma mājaslapu un automātiski identificēt potenciālās vajadzības;vai veicot ātru meklēšanu pēc konkrētas problēmas vai mērķa.Neatkarīgi no izvēlētā...

2027. gadā plānots pārcelt divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienām, - piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojuma projekts. Darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.Paredzēts nākamgad darba dienu no 25. jūnija pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, bet darba dienu 19. novembrī - uz sestdienu, 13. novembri, jo 25. jūnijs ir starp Jāņu dienu ceturtdienā, 24. jūnijā, un sestdienu, 26. jūnijā. Savukārt 19. novembris ir starp Latvijas Republikas proklamēšanas dienu ceturtdienā, 18. novembrī, un sestdienu, 20. novembrī.Vienlaikus 2027. gadā nav plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju, kas iekrīt starp svētdienu, 2. maiju, un svētku dienu otrdienu, 4. maiju.Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Iecerēts ieteikt arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.Regulējumu noteic Darba likumsSaskaņā...

Kredītinformācijas biroji valstī ir nozīmīgi datu apstrādātāji, kuru apkopotā informācija uzņēmumiem var palīdzēt pieņemt precīzākus un drošākus lēmumus sadarbībai ar klientiem un partneriem. Par to, no kurienes tiek iegūti dati, cik uzticamas ir kredītriska prognozes, kā monitorings palīdz laikus pamanīt maksātnespējas riskus un kādus praktiskus ieguvumus no šiem rīkiem var gūt gan uzņēmēji, gan grāmatveži, saruna ar Intaru Miķelsonu, AS Kredītinformācijas Birojs valdes locekli. Latvijā patlaban darbojas divi licencēti kreditinformācijas biroji. Kā jūs īsumā paskaidrotu, kas ir kredītinformācijas birojs tiem, kuri par šo tematu maz ko zina? Kāda ir kredītinformācijas biroju loma Latvijas finanšu sistēmā?Mūsu galvenais uzdevums ir no dažādiem avotiem apkopot informāciju par juridisko un fizisko personu maksājumu saistībām un parādiem. Mēs sadarbojamies ar lielāko daļu banku sektora, un daļa no šiem datiem citur publiski nav pieejami. Latvijā banku kredītinformācija pieejama arī Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, kura informācijai var piekļūt tikai pašas kredītiestādes, tiesas, tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, Valsts ieņēmumu...

Saeima 14. maijā pieņēma vairāku Saeimas deputātu rosinātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Ar šiem grozījumiem paredzēts ieviest vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam. Likuma grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai - stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību, vērtē Finanšu ministrija. Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.Atvieglos iepirkumu procedūru gan pasūtītājiem, gan piegādātājiemPublisko iepirkumu likumā tiek būtiski mainīta iepirkumu regulējuma struktūru, mazināts administratīvais slogs un pasūtītājiem nodrošināta lielāku rīcības brīvību, vienlaikus stiprinot caurskatāmību un konkurenci. Grozījumi paredz,...

Lai nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus, Saeima14. maijā, pieņēma grozījumus Operatīvās darbības likumā. Grozījumi paredz pilnveidot operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību arī citos procesos. Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā (2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. A43004021, SKA-170/2025), kurā tika secināts, ka pašreizējais Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.Likuma mērķis ir nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi noteic, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.Sevišķās kārtības operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju citām institūcijām sākotnēji neparedzētiem mērķiem drīkstēs nodot tikai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 10. decembra spriedums lietā Nr. SKA–250/2025 precizē valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, jo īpaši vecāku pabalsta, aprēķināšanas kārtību situācijās, kad darba devēja izmaksātā prēmija sakrīt ar laiku, kad persona atrodas grūtniecības atvaļinājumā.Strīds izcēlās starp pieteicēju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par vecāku pabalsta apmēra aprēķinu. Pieteicējas meita piedzima 2022. gada 19. maijā. Vecāku pabalstu pieteicēja lūdza piešķirt no 2022. gada 5. augusta. Tātad 12 mēnešu periods, par kuru būtu aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ir no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam.Galvenais domstarpību cēlonis bija darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātā prēmija 4230 eiro apmērā par iepriekšējā gada darba rezultātiem. VSAA, aprēķinot dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, šo prēmiju neņēma vērā, jo tās izmaksas brīdī pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu. Pieteicēja šādam lēmumam nepiekrita, uzskatot, ka prēmija kā darba ienākums ir jāiekļauj aprēķinā, lai pabalsts atspoguļotu viņas patiesos ienākumus.Pieteicēja vērsās tiesā...

Saeima turpmāk skatīs likumprojektu, kas paredz sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) atļaut pieņemt ziedojumus pakalpojumu formā un veidot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros. To paredz Saeimas 14. maija lēmums nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tās izstrādāto grozījumu Sabiedriskā labuma organizāciju likumā projektu. Likumprojekts sagatavots, lai sekmētu SLO darbību un risinātu divus problēmjautājumus - esošais normatīvais regulējums neparedz iespējas ziedotājiem atbalstīt SLO, ziedojot pakalpojumus, kā arī esošais regulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz SLO atļauto rīcību, veidojot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros.Vienlaikus Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam būs jāmonitorē, kā šīs normas strādā un jāpiedomā pie kontroles mehānismiem, lai novērstu negodprātīgu šādu ziedojumu un ieguldījumu izmantošanu.Sabiedriskā labuma organizācijām likums patlaban pieļauj saņemt ziedojumus vai nu finanšu līdzekļu vai mantiska ziedojuma formā. Likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka SLO darbību būtiski atbalstītu iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā, piemēram, saņemt juridiskos, finanšu konsultāciju, projektu vadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citus pakalpojumus.Lai vairotu ziedotāju motivāciju, likumā...