JAUNUMI

Saeimā 20. augustā iesniegts deputātu grupas rosināts likumprojekts “Grozījums Grāmatvedības likumā”, kas daļai mazo uzņēmumu paredz noteikt izņēmumu saistībā ar obligāto e-rēķinu ieviešanu. Likumprojekta autori uzskata, ka pašreizējā pieeja var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos. Likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.Piedāvā atbrīvot uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 500 000 eiroLikumprojekts paredz papildināt Grāmatvedības likuma 11. panta 16. daļu ar jaunu 4. apakšpunktu. Tajā noteikts, ka izņēmums attiektos uz uzņēmumiem, kuru iepriekšējā pārskata gada apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 500 000 eiro.Atsevišķs slieksnis paredzēts tirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem – tiem iepriekšējā pārskata gada apgrozījums nedrīkstētu pārsniegt 800 000 eiro.Tādējādi likumprojekta pieņemšanas gadījumā uzņēmuma apgrozījums kļūtu par vienu no būtiskajiem kritērijiem, pēc kura vērtētu, vai uz to attiecināmas attiecīgās e-rēķinu prasības.Nesamērīgs slogs mazajiem uzņēmumiemLikumprojekta anotācijā norādīts, ka obligāta e-rēķinu ieviešana var radīt reālu risku, ka mazāku un lauku reģionos strādājošu uzņēmumu darbība tiks...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikuma 161. panta otro daļu dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība. Attiecīgi, ja sabiedrības dalībnieki (akcionāri) vēlas dividendes sadalīt neproporcionāli dalībnieku (akcionāru) daļu nominālvērtībai, statūtos ir jābūt noteiktai citai dividenžu sadales kārtībai. Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē norādīts, ka statūtu regulējumam par dividenžu sadali jābūt pietiekami skaidram, saprotamam un piemērojamam.UR, izskatot iesniegtos statūtus, cita starpā pārbauda, vai tajos ir ietverta dividenžu sadales kārtība gadījumos, kad dalībnieki (akcionāri) atsakās no proporcionālā dividenžu sadales principa. Vienlaikus UR kompetencē nav vērtēt statūtos norādīto kārtību pēc būtības, proti, UR nepārbauda vai norādītie kritēriji ir objektīvi piemērojami dividenžu apjoma noteikšanā, vai norādītā formula nav kļūdaina u.c.Dividenžu sadales kārtības noteikšana, tai skaitā tās reāla piemērošana, ir dalībnieku (akcionāru) savstarpējās vienošanās jautājums.Līdz ar to statūtos nevar paredzēt tikai to, ka:dividendes var sadalīt neproporcionāli, nenorādot konkrētu sadales mehānismu;dividenžu sadales kārtību paredzēts...

Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē pēc otrreizējās caurlūkošanas galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Deputāti saglabāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iepriekš atbalstīto risinājumu – turpināt investīciju programmu, vienlaikus nosakot stingrākus nosacījumus tās izmantošanai. Līdz ar to termiņuzturēšanās atļauju (TUA) joprojām varēs iegūt, veicot noteiktu ieguldījumu, taču prasības būs ciešāk saistītas ar investīciju ilgumu, tās uzraudzību un drošības apsvērumiem.TUA iegūšanai – 150 000 eiro ieguldījumsViens no būtiskākajiem jaunā regulējuma elementiem ir iespēja saņemt TUA, ieguldot vismaz 150 000 eiro alternatīvo ieguldījumu fondos, kurus pārvalda valsts noteiktā kārtībā atbilstošs fondu pārvaldnieks. Atšķirībā no nekustamā īpašuma tirgus, kas bieži radīja inflācijas spiedienu un fiktīvu darījumu riskus, fondu mehānisms nodrošina kapitāla likviditāti un tiešu kontroli pār to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai. Tas pozicionē Latviju nevis kā lētu "ieejas biļeti" Eiropā, bet gan kā jurisdikciju, kas piesaista mērķtiecīgu un kontrolējamu kapitālu. Tomēr tiesību iegūšana ir tikai pirmais solis; uzturēšanās atļaujas saglabāšana...

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina finanšu ministru paātrināt jau ilgstoši virzītos lēmumus par sezonas laukstrādnieku nodokļu režīma pilnveidošanu un rosina palielināt sezonas laukstrādnieka ienākumu slieksni no 3000 līdz 5000 eiro, paplašināt režīma piemērošanu augkopībā un lopkopībā, kā arī ļaut sezonas darbiniekus nodarbināt jau no 1. marta.Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka lauksaimnieku saimniecībām darbinieki ir nepieciešami tieši tad, kad laikapstākļi ļauj reāli strādāt.Viņa skaidro, ka spēkā esošais regulējums neatbilst reālajam vidējam atalgojumam valstī, sezonas ilgumam un vajadzīgajiem darbiem. Ar pašreizējo regulējumu valsts palielina risku, ka daļa lauksaimniecības darbu, kur jāpiesaista darbinieki konkrētā sezonā konkrētiem darbiem, paliek ārpus legālās uzskaites, pauda M. Dzelzkalēja-Burmistre.Biedrībā skaidro, ka patlaban sezonas laukstrādnieku īpašo nodokļu režīmu var izmantot no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, nodarbinot cilvēku ne ilgāk par 90 kalendāra dienām. Kopējais ienākums pie visiem darba devējiem nedrīkst pārsniegt 3000 eiro, bet nodokļa likme ir 15%.Ienākumu slieksnis 3000 eiro apmērā nav mainīts kopš režīma...

Uzņēmumu finanšu analīzes platforma "Intelia", ko izstrādāja nebanku kreditētāja "Capitalia", sākusi publicēt ikmēneša Latvijas uzņēmumu finanšu veselības indeksu. Jūlijā platformā analizēti vairāk nekā 3000 Latvijas uzņēmumu, kuru vidējais finanšu veselības novērtējums sasniedzis 87 punktus no 100, kas atbilst labam finanšu veselības līmenim.Izcils vērtējums saskaras ar sliktām tendencēmDati rāda izteiktas atšķirības uzņēmumu vidū - 43% analizēto uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā izcila, bet ceturtajai daļai jeb 25% tā novērtēta kā slikta. Augstākie vidējie finanšu veselības vērtējumi jūlijā reģistrēti telekomunikāciju, azartspēļu un veselības aprūpes nozarēs, savukārt zemākie - ķīmisko vielu ražošanā un būvniecībā.Uzņēmumu sadalījums pa vērtējuma grupām rāda polarizētu ainu. Izcilu vērtējumu jeb 91-100 punktus saņēmuši 43% uzņēmumu, labu vērtējumu - 14%, apmierinošu - 10%, bet vēl 8% uzņēmumu finanšu veselība novērtēta kā uzlabojama. Savukārt 25% uzņēmumu vērtējums bijis robežās no 0 līdz 60 punktiem, kas atbilst sliktam finanšu veselības līmenim.Samazinās rentabilitāte un pieaug spiediens uz peļņu"Capitalia" vadītājs Juris Grišins norāda, ka 87 punktu...

No 2026. gada 12. augusta Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā sāk piemērot pirmās jaunās Iepakojuma regulas prasības. Tomēr uzņēmējiem nav jāievieš visas regulā noteiktās prasības vienlaikus – to piemērošana paredzēta vairākos posmos, turklāt atsevišķu prasību ieviešana būs atkarīga no Eiropas Komisijas pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicina uzņēmējus jau laikus noskaidrot, kuras prasības attiecas uz viņu darbību, īpaši ņemot vērā, kurā valstī tiek laists tirgū iepakojums vai iepakotā prece.Kas uzņēmumiem jāievēro no 12. augusta?No12. augusta Latvijā tiek piemērotas pirmās Iepakojuma regulas prasības. Tās cita starpā attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. Liela daļa šo prasību skar ražotājus un citus tirgus dalībniekus, tādēļ to ietekme uz patērētāju ikdienu pagaidām var nebūt īpaši pamanāma.Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka Latvijā no 12. augusta netiek ieviesta jaunā regulā paredzētā ražotāju reģistrācijas kārtība. Līdz tās ieviešanai Latvijā turpinās piemērot pašreizējo kārtību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.Jaunais ražotāju reģistrs ES dalībvalstīs...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. SKA–376/2025 būtiski precizē kārtību, kādā aprēķināms darba nespējas kopējais ilgums slimības pabalsta piešķiršanai. Lieta tika ierosināta pēc pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts viņas lūgums piešķirt slimības pabalstu. Pieteicēja 2022. gada 28. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot piešķirt slimības pabalstu par darba nespējas periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 1. aprīlim (strīdus periods). VSAA, pamatojoties uz likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 13. panta pirmo daļu, pieteicējai atteica piešķirt slimības pabalstu, jo triju gadu laikā pieteicējai, neskaitot darba nespējas dienas strīdus periodā, ar pārtraukumiem jau bijuši pieci darba nespējas gadījumi — kopumā 364 dienas, tātad — pilnas 52 nedēļas.Tā kā pieteicējai ar strīdus periodu saistītās pārejošas darba nespējas pirmā diena iestājās 2021. gada 29. decembrī, tad lietā bija piemērojama likuma normas redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Šajā...

Latvijas nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta būtiska flotes un tīkla restrukturizācija, tieši ietekmēs simtiem darbinieku nodarbinātības garantijas, uzskata Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA). Tāpēc arodbiedrība aicina «airBaltic» noslēgt vienošanos par potenciāli atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un sociālo pasākumu kopumu. Arodbiedrība uzskata, ka sarunas par darbinieku skaita samazināšanu nav iespējamas bez pilnīgas un savlaicīgas informācijas par uzņēmuma biznesa plānu. Arodbiedrība izsaka bažas arī par Šveicē dibinātā "airBaltic" uzņēmuma lomu. LAA ieskatā pastāv risks, ka šī struktūra varētu tikt izmantota kā instruments darbinieku skaita samazināšanas īstenošanai, līdzīgi kā tas notika 2020. gadā ar meitasuzņēmumu - pagaidu nodarbinātības aģentūru AS "Aviation Crew Resources", kad piloti tika piespiesti pāriet uz zemākas algas līgumiem vai zaudēt darbu. Līdzīga shēma esot veidota arī 2009. gadā ar līgumiem Kiprā.Ar paziņojumu par jau pieņemtu lēmumu nepietiekLAA konstatējusi, ka "airBaltic" vadība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par savlaicīgu informēšanu un konsultāciju uzsākšanu pirms lēmumu pieņemšanas par biznesa plānu, kas...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 15. Saeimas vēlēšanām aģitācijas aktivitāšu īstenošanai un atbalstīšanai ir aizliegts izmantot institūciju administratīvos resursus. Šis aizliegums attiecas uz visām valsts un pašvaldību institūcijām un tajās nodarbinātajām personām.Kas ir administratīvie resursi?KNAB skaidro, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā nav pieļaujama. Administratīvie resursi ir finanšu līdzekļi, kā arī kustamā un nekustamā manta, kas paredzēta valsts un pašvaldību institūciju darbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Par šādiem resursiem uzskatāmi arī institūciju sniegtie pakalpojumi, personāls, tīmekļvietnes un sociālo tīklu konti. Biežākās pārkāpumu izpausmes praksēSabiedrībai atpazīstamākie iespējamie administratīvo resursu izmantošanas piemēri ir a) neraksturīgi bieža amatpersonas, kas ir deputāta kandidāts, darba rezultātu, sasniegumu un citu publisku aktivitāšu atspoguļošana institūcijas tīmekļvietnē un sociālajos tīklos; b) amatpersonas, kas ir deputāta kandidāts, došanās komandējumos vai darba braucienos uz vietām un pasākumiem, kuros vienlaikus norisinās tās pārstāvētās politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aktivitātes, un dalība tajās. Kā...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir publicējusi jaunākos datus par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā. Finanšu plānotājiem un ekonomikas analītiķiem šie dati sniedz svarīgu ieskatu sabiedrības pirktspējā, reģionālajās atšķirībās un patēriņa tendencēs. Tomēr, analizējot datus vēsturiskā griezumā, jāņem vērā gan būtiskā cenu pieauguma ietekme, gan šogad ieviestās metodoloģiskās izmaiņas izdevumu klasifikācijā.619 eiro mēnesī uz personuSaskaņā ar CSP datiem 2025. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu personu mēnesī bija 619 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (sešu gadu periodā), vidējie izdevumi ir auguši par 196 eiro jeb 46%.Svarīga nianse finanšu analītiķiem: Šis iespaidīgais kāpums ir galvenokārt nomināls, ko diktējis patēriņa cenu kāpums. Salīdzināmajās cenās (reālajā izteiksmē) patēriņa izdevumu pieaugums sešu gadu laikā ir bijis tikai 7%, kas liecina par mērenu reālās pirktspējas attīstību.Jāatzīmē, ka statistikas nolūkos definētie patēriņa izdevumi neietver izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.Patēriņa struktūrā dominē pārtika un mājoklisGandrīz pusi no visiem mājsaimniecības budžeta tēriņiem...

Ar Ekonomisko lietu tiesas 2026. gada 6. jūlija spriedumu, kas jau ir stājies likumīgā spēkā, pilnībā noraidīta būvkomersanta prasība par zaudējumu piedziņu. Šis nolēmums vēlreiz apliecina, cik izšķiroša nozīme būvniecības projektos ir līgumā noteiktajai defektu apzināšanas, apsekošanas un dokumentēšanas kārtībai, norāda Zvērinātu advokātu birojs "CersJurkāns", kurš tiesā pārstāvēja savu klientu.Lietā tika vērtēts strīds starp būvkomersantu (pasūtītāju/ģenerāluzņēmēju) un apakšuzņēmēju par asfaltēšanas darbu defektu novēršanas pienākumu, šo darbu apjomu un izmaksām. Prasītājs tiesai norādīja, ka pēc tam, kad konstatējis defektus, viņš garantijas ietvaros piesaistījis trešo personu to novēršanai. Pēc darbu pabeigšanas prasītājs pieprasīja apakšuzņēmējam pilnībā segt šo darbu izmaksas.Atbildētājs atteicās segt prasītās izmaksas, izvirzot vairākus būtiskus iebildumus. Pušu noslēgtais līgums skaidri noteica, ka pasūtītājam par atklātajiem defektiem vispirms ir rakstveidā jāpaziņo apakšuzņēmējam un jāuzaicina tas piedalīties kopīgā defektu apsekošanā. Atbildētājs tiesā pierādīja, ka prasītājs šo noteikto kārtību nebija ievērojis un aktu sagatavoja vienpusēji.Tāpat no lietas materiāliem nebija iespējams precīzi noskaidrot, kad šis vienpusējais akts...

Latvijas publiskās pārvaldes modernizācija pieprasa atteikties no pasīvas atbilstības kontroles, aizstājot to ar proaktīvu, stratēģisku atbalstu iestāžu vadībai. Līdzšinējais 2012. gada likuma tiesiskais rāmis ir sevi izsmēlis, tādēļ Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likuma (projekts) mērķis ir transformēt auditu par uzticamu padomdevēju, kas palīdz iestāžu vadītājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mazināt riskus un nodrošināt ilgtspēju.Pāreja uz proaktīvu un vērtību radošu audituLikuma arhitektūra balstās uz četriem stratēģiskiem pīlāriem:Iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam, kas fokusējas uz audita pievienotās vērtības celšanu;Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, paredzot ciešāku starpinstitūciju sadarbību;Pašvaldību likuma prasības, kas nosaka vienotus standartus visā publiskajā sektorā;Vispārīgie Iekšējā audita standarti, ko izdevusi starptautiskās profesionālā asociācija “Iekšējo auditoru institūts” 2024. gadā un kas tiek integrēti kā globāli atzīta profesionālā prakse nacionālajā likumdošanā.Kā norāda likumprojekta izstrādātāji, pašvaldību iekļaušana vienotā audita sistēmā nav tikai juridisks pienākums, bet gan rīks resursu pārredzamības nodrošināšanai, paredz likumprojekta izstrādātāji. Pašvaldību vadībai (domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram) ir jānodrošina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts ievest dzīvus dzīvniekus, zivis, svaigus augļus, dārzeņus, graudaugus, gaļas, zivju, piena produktus, dārzeņu un augļu izstrādājumus, lopbarības produktus un citas preces, tām piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. To nosaka grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", kas stājās spēkā 2026. gada 8. augustā.Saskaņā ar tiesību aktā noteikto Latvijā aizliegts ievest šādus lauksaimniecības un lopbarības produktus un dzīvus dzīvniekus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm:dzīvus dzīvniekus, tostarp zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus), kukaiņus, suņus, kaķus;zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, tostarp dzīvas, svaigas vai dzesinātas, saldētas zivis; svaigas,...

Valsts ieņēmumu dienests atjauninājis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai". Materiālā ir precizēts, kādā kārtībā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai.Pastāvīgajai pārstāvniecībai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par pārskata gada pēdējo taksācijas periodu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz nākamā mēneša 20. datumam. Piemēram, ja pārskata gads beidzas decembrī, deklarācija jāiesniedz līdz 20. janvārim.Vienlaikus ar pārskata gada pēdējo UIN deklarāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz arī bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Šos dokumentus EDS pievieno deklarācijai kā pielikumu. Ja nepieciešams, tos var iesniegt arī vēlāk, precizējot iepriekš iesniegto deklarāciju, taču ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai gada laikā kādā taksācijas periodā rodas ar UIN apliekama bāze, piemēram, veicot dividendēm pielīdzināmu izmaksu, par šo periodu jāiesniedz tikai UIN deklarācija. Bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins šādā gadījumā nav jāiesniedz.Svarīgi, ka, sagatavojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pastāvīgajai...

Turpinoties aktīvai ceļojumu sezonai, Rīgas lidosta, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), VID Muitas pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Nodokļu un muitas policija aicina ceļotājus pirms atgriešanās no valstīm ārpus Eiropas Savienības pārliecināties, vai iegādātās preces, suvenīrus un medikamentus drīkst ievest Latvijā.Vairums pārkāpumu, ko Rīgas lidostā konstatē VID Muitas pārvaldes darbinieki, ir nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas sekas. Ceļotāji nereti pieņem, ka prece, kuru iespējams iegādāties ārvalstīs, būs legāli ievedama arī Eiropas Savienībā. Tomēr noteiktiem pārtikas produktiem, dzīvnieku un augu izcelsmes suvenīriem, kā arī atsevišķiem medikamentiem ir noteikti stingri ierobežojumi vai aizliegumi.Pasākumā “Suvenīrs vai pārkāpums? Ko nedrīkst ievest no valstīm ārpus Eiropas Savienības” iesaistītās institūcijas atgādināja, ka šo noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, bioloģisko drošību, vidi, savvaļas sugas un sabiedrības drošību.Pārtikas produkti var radīt bioloģiskās drošības riskusPVD uzsver, ka no valstīm ārpus Eiropas Savienības aizliegts ievest virkni pārtikas produktu, tostarp gaļu un tās produktus, pienu un tā produktus, kā arī...