VISI RAKSTI

Bizness nav pasargāts no neveiksmēm, tāpēc darba devēji ik mēnesi par darbiniekiem maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, ko izlieto gadījumos, kad tiek atzīta uzņēmuma maksātnespēja un nepietiek līdzekļu, lai izmaksātu algas. No darbinieku prasījumu garantiju fonda 2025. gada deviņos mēnešos ir izmaksāti 1 185 594 eiro 48 maksātnespējīgo uzņēmumu 608 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Kāda ir darbinieka aizsardzība uzņēmuma maksātnespējas gadījumā un ko darbiniekiem darīt, ja darba devējs neizmaksā algu? Šos jautājumus skaidro Sandra Keserlioglu, Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore. Normatīvie akti, kas regulē darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, ir Maksātnespējas likums, likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā», Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 «Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība». Jāpārbauda, vai ir pasludināts maksātnespējas process Ja darba devējs darbiniekam neizmaksā algu, pirmkārt, darbiniekam Maksātnespējas reģistrā ir jāpārbauda, vai viņa darba devējam ir pasludināts...

Ministru kabinets 9. decembrī pieņēmis noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem", kas izstrādāts ar mērķi veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīvu darījumiem. Šī iniciatīva ir tieši saistīta ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (pazīstama kā DAC8) prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādāto kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF). Kāpēc regulējums ir nepieciešams? Pēdējo 10 gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis aizvien nozīmīgāks un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Tomēr kriptoaktīvu darījumu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildes kontroli. Tā kā nodokļu administrācijas rīcībā trūkst informācijas par nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem no kriptoaktīvu darījumiem, pastāv būtiski nodokļu nemaksāšanas riski. Kas mainīsies no 2026. gada? Ar jauno noteikumu projektu tiek radīts mehānisms, kas nodrošinās informācijas apmaiņu, kura nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas gūst ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem....

Piekrišana ir viens no likumiskajiem pamatiem personas datu apstrādei. Tā nozīmē, ka cilvēks brīvprātīgi, konkrēti un nepārprotami piekrīt savu datu apstrādei vienam vai vairākiem nolūkam. Piekrišanai jābūt dokumentētai un pierādāmai, lai pārzinis varētu apliecināt, ka tā ir saņemta atbilstoši prasībām. Tāpēc situācijās, kad piekrišana tiek lūgta klātienē, noderīga ir rakstiska veidlapa, kas nodrošina skaidrību gan organizācijai, gan klientam, norāda Datu Valsts inspekcija. Piemērs: Saimniecības preču veikals savas lojalitātes kartes anketā iekļāvis sadaļu, kur klients var piekrist, ka komersants apstrādās klienta vārdu un dzimšanas datumu, lai uz vārda un dzimšanas dienu sūtītu SMS ar īpašajiem piedāvājumiem, kurus izmantot savu svētku laikā. Piekrišanas veidlapai, kas paredzēta personas datu apstrādei, jābūt skaidrai, saprotamai un viegli uztveramai. Lai veidlapu nesarežģītu, tajā var iekļaut minimālo, uz piekrišanas brīdi svarīgāko informāciju, lai nepārsātinātu uztveramo informāciju, kā arī neiekavētu paša pakalpojuma vai procesa ilgumu. Piekrišanas veidlapā jānorāda: Kas apstrādās datus (uzņēmums, individuāls komersants), tā nosaukums; Kāpēc dati nepieciešami; Kādi...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri 12. decembrī vienojās no 2026. gada 1. jūlija ieviest trīs eiro nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas. Taču šī nodeva būs pagaidu pasākums un saglabāsies spēkā līdz 2028. gadam, kad visām ES importētajām precēm tiks piemērota muitas nodeva neatkarīgi no to vērtības. Francijas finanšu ministrs Rolāns Leskīrs atzinīgi novērtēja šīs nodevas ieviešanu, nodēvējot to par lielu uzvaru Eiropas Savienībai. "Eiropa veic konkrētus pasākumus, lai aizsargātu savu vienoto tirgu, patērētājus un suverenitāti," sacīja ministrs. Eiropas mazumtirgotāji apgalvo, ka viņi saskaras ar negodīgu konkurenci, ko rada tādas ārvalstu platformas kā "AliExpress", "Shein" un "Temu", kuras, viņuprāt, bieži neievēro ES stingrās prasības attiecībā uz preču tirdzniecību. Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas "Temu" un "Shein". Eiropas Komisijas dati liecina, ka pērn ES tika...

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe savā uzrunā sniedza klātesošajiem grāmatvežiem ne tikai pozitīvu vēstījumu, bet arī ieskatu tajā, kādā milzīgas atbildības centrā viņi atrodas. Uzrunas centrā bija tēze par to, kur patiesībā satiekas valsts un uzņēmējs, un atbilde bija nepārprotama - tas notiek grāmatvežu kabinetos, datoros un zvanu vēsturē. Šmite-Roķe uzsvēra grāmatvežu būtisko lomu kā valsts ceļabiedriem ceļā uz labklājīgu un bagātu Latviju. VID ģenerāldirektore nāca klajā ar tiešu aicinājumu politiķiem, sakot, ka valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu vajadzētu ne tikai neaiztikt nodokļu likmes, bet vispār neaiztikt nodokļu likumdošanu. Jau trīs grozījumi gada laikā, viņasprāt, ir krietni par daudz. Katrs grozījums vai nianse rada jautājumu lavīnu. VID katru dienu vidēji saņemot vairāk nekā 2000 iesniegumu (neskaitot deklarācijas), un paredzams, ka jautājumu skaits, stājoties spēkā jaunām normām, tikai palielināsies. VID pārmaiņas...

Kontrabandas problēma Latvijā sniedzas krietni tālāk par robežkontroles punktiem, kuros muitnieki ar skeneriem atklāj noslēptas cigarešu kravas paprikas vai ogļu sūtījumos. Kā šoruden rīkotajā 7. nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā «Cīņa ar kontrabandu — izaicinājumi un panākumi» norādīja Baiba Šmite–Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, būtiskākais izaicinājums ir starp varas iestādēm un sabiedrību izveidojusies dziļā plaisa, kuras dēļ sabiedrība nejūtas vienota ar valsts pārvaldi. VID ikdienā strādājot pie šīs plaisas mazināšanas, uzsverot atziņu: «Mēs visi esam valsts». Forumu organizēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, un tajā atbildīgās institūcijas, eksperti un akcizēto preču nozaru asociāciju pārstāvji apskatīja un analizēja aktuālo situāciju, kas saistīta ar nelegālo tirdzniecību un kontrabandu Latvijā, kā arī diskutēja par iespējām un risinājumiem situācijas uzlabošanai. Šai rakstā apkopota VID darba pieredze un skatījums uz cīņu ar kontrabandu. «Kontrabanda nesākas robežkontroles punktā, bet gan sabiedrības lēmumā — pirkt vai nepirkt nelegālās preces. Šis lēmums tiešā...

Saeimas deputāti 11. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci. Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro. FM skaidro, ka specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrībām vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai...

Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par Modernizācijas direktīvas prasību nekorektu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos un nosūtījusi Latvijai attiecīgu paziņojumu, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Modernizācijas direktīva, kas stājās spēkā 2020. gadā, groza četras direktīvas - Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. EK uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild EK, kā arī jānovērš norādītie trūkumi. EK pārstāvniecība Latvijā norāda, ka oficiāla paziņojuma vēstule ir pārkāpuma procedūras pirmais oficiālais posms. Pēc šādas vēstules saņemšanas dalībvalstīm jāsniedz atbilde un jāpaziņo EK par veiktajiem pasākumiem direktīvas prasību ieviešanai gadījumos, kad tas nav izdarīts. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes vai paziņoti valsts veiktie pasākumi, EK var lemt par...

Nodokļu maksātājs var noslēgt vienošanās līgumu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» stāstīja Dace Studente, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Pirmajā raksta daļā, ko varēja lasīt žurnāla "Bilance" novembra numurā, informējām, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. VID dati liecina, ka nodokļu maksātāji arvien vairāk slēdz vienošanās līgumus. Veicina ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu Vienošanās līguma priekšmets ir nodokļu kontroles rezultātā — budžetā maksājamā/ no budžeta atmaksājamā nodokļa (nodevas) summa...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas...

Nākamgad no Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta 40 miljoni eiro tiks piešķirti finanšu instrumentu investīciju projektiem, kas nodrošinās aizdevumu programmas darbību. Prognozējams, ka atbalsta programmas laikā kopējais komersantu veikto investīciju apmērs Latvijā sasniegs aptuveni 800 miljonus eiro. EM norāda, ka uzņēmējiem būs iespēja saņemt atbalstu līdz 10 miljoniem eiro jeb aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, kam pēc noteiktu rādītāju sasniegšanas piemēro kapitāla atlaidi 100% apmērā no aizdevuma pamatsummas, tādējādi sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem. Atbalstu varēs saņemt vispārējās tautsaimniecības nozares ražošanas uzņēmumi, tostarp militārās ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozares investīciju projekti. Pēc investīciju projektu pabeigšanas, lai saņemtu kapitāla atlaidi, komersantiem trīs secīgus gadus būs jāizveido un jānodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas vai jāsaglabā esošas darba vietas ar darba samaksas pieaugumu, jānodrošina apgrozījuma pieaugums, kā arī jāveic ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Programma paredzēta arī eksportējošiem komersantiem. EM atzīmē, ka šogad...

Rakstā aplūkoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Savlaicīga iepazīšanās un izpratne par gaidāmajiem grozījumiem ļaus samazināt risku, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu veikt pārbaudes, tādējādi nodrošinoties pret potenciālajām soda sankcijām, kā arī izvairīties no iespējamiem strīdiem ar VID. Raksts paredzēts nodokļu konsultantiem, revidentiem, uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu departamentu vadītājiem, kā arī visiem, kas ikdienā vai periodiski saskaras ar transfertcenu dokumentāciju sagatavošanu un pārbaudīšanu, kā arī tiem, kas līdz šim bija atbildīgi par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Grozījumi būs piemērojami kontrolētiem (starp saistītām personām veiktiem) darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendārā gada laikā. Proti, uzņēmumiem ar klasisku finanšu pārskata gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, šie grozījumi attieksies uz transfertcenu dokumentāciju, kas sagatavojama līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt uzņēmumiem, kuru finanšu pārskata gads atšķiras no kalendārā...

Ministru kabinetā 9. decembrī pieņemts noteikumu projekts "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam", kas paredz nosacījumus e-rēķinu datu apmaiņai un nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī jaunā kārtība stāsies spēkā, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad VID uzsāks strukturētu e-rēķinu datu saņemšanu. Obligātums un termiņi Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu pilnvarojumu, kas noteikts Grāmatvedības likumā. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumi organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un iesniedz datus VID. Šis solis tiek saskaņots ar stratēģisko mērķi nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālo dokumentu apriti un ir iekļauts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Lai gan uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, obligāta e-rēķinu lietošana B2B (bizness uz biznesu) darījumos tika pārcelta un stāsies spēkā tikai 2028. gada 1. janvārī, e-rēķinu lietošana jau tagad ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm, kā arī starp uzņēmumiem un...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz...