Sankciju likumā nostiprina FID pilnvaras

Saeima 10. oktobrī pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tos izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. 

Likumā bija nepieciešams precizēt un novērst nepilnības, lai efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās sankcijas, kā arī, lai pilnvērtīgi ievērotu ANO stratēģiju cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial acton task force) izdotos starptautiskos standartus un rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Likumā precizēti konkrēti termini un jēdzieni, lai tie atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. 

Ar likuma grozījumiem papildinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) kā kompetentās institūcijas starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos pilnvaras ar tiesībām izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Ar likuma grozījumiem FID iegūst tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Ņemot vērā, ka likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, FID ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no jebkuras personas.

Grozījumi arī paredz paplašināt personu atbrīvojumu no atbildības, ja tās rīkojoties labā ticībā, piemērojot likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju jomā, ir veikušas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu, vai atteikušās darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tiesības FID izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē bija nepieciešamas, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas. FID tiesības izdot vispārīgo administratīvo aktu ievērojami samazinās administratīvo jeb birokrātisko slogu, jo īpaši maksājumu saņēmējiem, uz kuriem neattiecas sankcijas, bet kuriem ir tiesības saņemt maksājumus. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests varēs ātrāk saņemt nodokļu maksājumus no sankcionētām personām, arī pašvaldības varēs ātrāk saņemt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu vai komunālo pakalpojumu apmaksu. 

Likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā tika norādīts, ka no 4. novembra līdz 15. novembrim Latvijā paredzēta Moneyval ekspertu klātienes vizīte. Moneyval Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanai sāk valstu vērtēšanas sesto kārtu, un Latvija šajā vērtējumā ir pirmā. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa–Lukaševica norādīja, ka likuma grozījumi stiprinās Latvijas starptautisko vērtējumu, kam ir ievērojama ietekme uz mūsu finanšu un ekonomikas jomu, kā arī tie stiprinās Latvijas institūciju spēju vērsties pret sankcionētām personām un personām, kas cenšas apiet sankcijas.

Kā norādīja deputāte, šo likuma grozījumu svarīgākais aspekts ir tas, ka likums paredz paplašināt personu atbrīvojumu no atbildības, ja tās, rīkojoties labā ticībā, piemērojot sankciju likumu vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju jomā, ir veikušas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu vai aizliegušas darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas nozīmē, ka atbildīgās iestādes, tostarp Latvijas valsts reģistri, nebaidīsies labā ticībā iesaldēt ar sankcionētām personām saistītus līdzekļus un īpašumus.

Sankciju paplašināšana un precīza piemērošana, novēršot to apiešanu, ir daļa no cīņas pret agresoru. Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) pierobežas valstis nes ievērojamu nastu sankciju piemērošanas jomā Krievijas un Baltkrievijas tuvuma dēļ. Tā kā ir ieviestas visaptverošas tirdzniecības sankcijas pret Krieviju, novērojams Krievijas tirdzniecības apjoma pieaugums ar kaimiņvalstīm, sevišķi Centrālāziju, un tas palielina sankciju apiešanas risku. Pašlaik 80 procenti kravu, kas šķērso Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Turklāt 95 procenti atklāto sankciju apiešanas mēģinājumu ir saistīti ar citu ES valstu kravām. Lai vērstos pret sankciju apiešanu, Latvija ir uzsākusi divpusēju saziņu ar trešajām valstīm aizdomīgu finanšu plūsmu un eksporta gadījumos, lai vēl labāk un precīzāk varētu tās apstādināt.

Latvijas institūcijas ir intensificējušas arī sadarbību ar ASV un Lielbritāniju sankciju politikas stiprināšanā. Tuvākā gada laikā Saeimas darba kārtībā vēlreiz nonāks šis likums, lai tajā iestrādātu normas, kas ir saistītas ar ES šogad aprīlī pieņemto direktīvu par sankciju pārkāpumu kriminalizēšanu visā ES. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada novembra (137.) numurā.

• No 1. novembra spēkā būs atjaunots zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts
• Atvieglo klientu izpētes prasības finanšu sektora dalībniekiem

BJP NUMURU E-ARHĪVS