VISI RAKSTI

Senāta Krimināllietu departaments 1. februārī paplašinātā – piecu tiesnešu sastāvā – turpināja izskatīt krimināllietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710)). Iepriekš Senāts sāka lietas izskatīšanu 10. janvārī, kad uzklausīja procesa dalībniekus – aizstāvi, cietušo – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un prokurorus. Senāts pabeidza lietas izskatīšanu un pasludināja saīsināto lēmumu, atstājot negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts noteica, ka motivēts tiesas lēmums būs pieejams 9. februārī, bet vēlāk termiņš pārcelts uz 28. februāri. Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments skata paplašinātā tiesnešu sastāvā. Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums no 07.11. līdz 13.11. (7 kalendāra dienas). Atvaļinājuma otrajā dienā ir izsniegta A lapa — no 08.11. līdz 16.11. Pēc slimības lapas atvaļinājums pagarināts par 6 kalendāra dienām, sākot no 17.11. Darba devēja rīkojumā norādīts, ka darbā jāierodas 23.11., jo svētku diena (18.11.) atvaļinājuma pagarinājuma periodā jāuzskata par «vienkāršu» kalendāra dienu (?), nevis par tādu, kuras dēļ atvaļinājums kļūst garāks. Savukārt darbinieks uzskata, ka pirmā darba diena pēc atvaļinājuma ir 24.11. Kā būtu pareizi? Atbilde 2022. gada novembris Pirmdiena 7 14 S 21 + 28 Otrdiena 1 8 S 15 S 22 + 29 Trešdiena 2 9 S 16 S 23 + 30 Ceturtdiena 3 10 S 17 + 24 Piektdiena 4 11 S 18 25 Sestdiena 5 12 S 19 + 26 Svētdiena 6 13 S 20 + 27 Darba likuma (DL) 149. pants definē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kā periodu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām,...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Tieslietu ministrijas iesniegtie likumprojekti, kas paredz ES Pārrobežu reorganizācijas direktīvas un ES Digitalizācijas direktīvas ieviešanu. Lai tiesību aktos ieviestu abu ES direktīvu nosacījumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā"*. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šie grozījumi padarīs komercdarbības tiesisko vidi ne tikai drošāku, bet arī sakārtotāku, ļaujot komercsabiedrībām vienkāršākā veidā veikt reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.” Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības. Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 6 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Grozījumi veikti, lai precizētu muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam, ar ko pagarināts muitas maksājumu vienotajā nodokļu kontā ieskaitīšanas periodu līdz 2025. gada 1. janvārim. Tādejādi, atbilstoši likuma grozījumiem, jaunā redakcijā izteikts noteikumu 28. un 29. punkts. 10.01.2023. 17.01.2023. Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 16 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas...

Viena no uzņēmuma lielākajām vērtībām un veiksmes atslēgām ir tā darbinieki. Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir krietni sarucis, un uzņēmējiem šajā energoresursu sadārdzinājuma un inflācijas pieauguma laikā jādomā arī par to, kā noturēt esošos darbiniekus. Kam uzņēmumā uzticēt personāla atlasi, lietvedību, rūpes par strādājošo prasmju attīstību? Kādos darba kolektīvos būtu nepieciešams personālvadības un dokumentu lietvedības pienākumus no bieži vien grāmatvežiem uzlikta pienākuma uzticēt īpaši šim darbam algotam speciālistam vai ārpakalpojuma sniedzējam? Šos jautājumus pārrunājām ar Evu Selgu, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju. Asociācijas tīmekļvietnē minēts, ka tās vīzija ir veidot labāko praksi personāla vadībā Latvijā. Kādi ir galvenie personālvadības speciālista uzdevumi uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti šādi profesionāļi? Personālvadības joma Latvijā ir salīdzinoši jauna, par to varam runāt, sākot no Latvijas neatkarības atgūšanas laika. Līdz tam darbu ar personālu vairāk sasaistīja ar dokumentu lietvedību, ko uzticēja kadru daļām. Mūsdienās galvenais personālvadības speciālista pienākums ir rūpēties par to, lai darbinieki uzņēmumā justos...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Uzmanības centrā licencēšana! Šoreiz mums daudz interesantu rakstu, steidzos sniegt nelielu ieskatu. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti: Esam izvēles priekšā — turpināt nīkuļot vai panākt attīstības uzrāvienu. Bilances pētniecisko interviju sērijā žurnāla septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas uzņēmēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā uzņēmēji vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt VID tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. NODOKĻI Inese Helmane: Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tie izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu, lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, mazinātu nodokļu nenomaksas risku lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē. Tādējādi ir jāīsteno pasākumi, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos...

Jau 13 gadus žurnāls Bilance gada nogalē pulcēja grāmatvežus, finanšu ekspertus un visus interesentus, lai apspriestu aizvadīto gadu un jaunajā gadā sagaidāmās aktualitātes. Konferences vienmēr tiek organizētas par aktuālām tēmām, un plaši tika apspriesta digitalizācijas ietekme uz grāmatvežu ikdienu. Konferences pirmajā daļā bija aicināti piedalīties Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji: FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins, Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne un Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Astra Priede, kā arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Otrajā daļā jau visiem pazīstami publikāciju un semināru autori: Ilze Zvirbule–Palmbaha, Inguna Leibus, Ieva Liepiņa, kā arī Dita Sloka no AS Cēsu alus. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins prezentāciju sāka ar atskatu uz 2022. gadu un uzsvēra nodokļu politikas stabilitāti, jo 2022. gadā būtiskas nodokļu izmaiņas netika pieņemtas, tomēr bija jautājumi saistībā ar atbalstu Covid–19 infekcijas seku pārvarēšanai, ar izmaiņām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, notika darbs pie starptautiskas vienošanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu...

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu. Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Šo pārliecību palielina arī fakts, ka Kr.Kariņa jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties. No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta (political integrity), biznesa godaprāta (business integrity) un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās. Politiskās godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums „Par atbildības noteikšanu par „Priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam””. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas. Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu. Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no ražojumu radīta vispārēja kaitējuma cietušie. Piemēram, MI izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt vairākas pamattiesības, kas ietver tiesības uz dzīvību, fizisko neaizskaramību un nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, norādīts VARAM ziņojumā. Direktīvas priekšlikumā ir aplūkoti šķēršļi, kas izriet no tā, ka uzņēmumiem, kuri vēlas ražot, izplatīt un izmantot MI iespējotus ražojumus un pakalpojumus pāri robežām, nav skaidrs, vai un...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, izskatot lietu kasācijas kārtībā 25. janvārī (lieta Nr. SKC‑46/2023, C73454620), atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 20. maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no automašīnu tirgotāja. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Lietas apstākļi Patērētājs 2019. gada augustā bija iegādājies no SIA „Automotiv” lietotu transportlīdzekli „BMW 530” par 7300 euro. Pēc automašīnas iegādes un tās tehniskā stāvokļa padziļinātas izpētes, piesaistot autoservisa pakalpojumu sniedzēju, tika konstatēts, ka transportlīdzeklim ir virkne defektu (starpdzesētāja jeb „interkūlera” caurules un tās stiprinājuma bojājumi; stūres mehānisma bojājums; piekares augšējo un apakšējo sviru bojājumi; dzinēja spilvena bojājums u. c.). Defektus prasītājs novērsa, par remontu samaksājot 1075 euro. Tiesvedības laikā netika apstrīdēts, ka transportlīdzekļa defekti nebija norādīti automašīnas pārdošanas sludinājumā un netika apstrīdēts patērētāja norādītais, ka automašīnas tirgotāja esot apgalvojusi, ka transportlīdzeklis ir teicamā tehniskajā stāvoklī un nekādi nekavējoši ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai nav nepieciešami. Pārsūdzētais...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022. gadam un apstiprināts valdības sēdē 24. janvārī. To vēl būs jāskata Saeimai. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros. Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu. Likuma regulējums jau šobrīd paredz pienākumu reģistrēt noslēgtos līgumus visā apakšuzņēmēju ķēdē, kā arī šo līgumu summas. Tomēr regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līguma ietvaros veiktajiem norēķiniem. Tādejādi apakšuzņēmēji, it īpaši mazie un vidējie...

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas 26. janvārī notika pirmā darba sanāksme ar Finanšu ministrijas un citu ministriju līdzdalību, kā arī ar sociālajiem un sadarbības partneriem par priekšlikumu sagatavošanu nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam. “Gatavojam priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp vienkāršošanai, par ko lēmums ir jāpieņem šogad, lai izmaiņas stātos spēkā 2024. gadā. Mūsu kopīgais mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju,” tikšanās laikā uzsvēra K. Kariņš. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Zinātņu akadēmija nonākusi pie secinājuma, ka darbaspēka nodokļu slogs ir augstāks Latvijā nekā pārējās Baltijas valstīs, izņemot minimālās algas saņēmējus un tām pietuvinātās algas. Tas kopumā bremzē reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, un no tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Tāpēc pozitīvi vērtējams lēmums beidzot sakārtot mūsu valsts nodokļu sistēmu, lai Latvija nostātos uz ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmes ceļa. Darba sanāksmes dalībnieki iepazinās...