JAUNUMI

Līdz ar Covid–19 vīrusa uzliesmojumu ir pieaudzis kibernoziegumu skaits — kibernoziedzība vēršas plašumā visā pasaulē un arī Latvijā. Par kibernoziedznieku upuri var kļūt jebkurš uzņēmums un ikviens indivīds. Kibernoziegumu radītie zaudējumi veido 0,8% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), skaitļos tie ir 600 miljardi ASV dolāru. Kā uzņēmumam un katram indivīdam sevi pasargāt no kiberincidentiem? Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vebinārā «Apdrošināšana pret kiberuzbrukumiem — kas jāzina uzņēmējiem?» tika sniegts ieskats par to, kādi ir būtiskākie kiberdraudi mūsdienās un kādus aspektus ir būtiski dokumentēt, ja uzņēmums ir cietis no kiberuzbrukuma. Ievainojams bezvadu tīkls Possible Security Latvijā tirgū darbojas jau desmit gadus un nodarbojas ar ielaušanās testiem un auditiem — apmeklē klientus, kas pasūta šādu pakalpojumu, uzlauž viņu datorsistēmas, atrodot vājās vietas un konsultē, kas būtu jādara, lai hakeri nevarētu izdarīt tieši to pašu, vebinārā stāstīja IT drošības uzņēmuma Possible Security vadītājs, viens no vadošajiem kiberdrošības ekspertiem Latvijā, Mg. sc. comp., Mg.phys. Kirils Solovjovs. Viņš...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (SKA-1/2023 (A420255417)) par Lauku atbalsta dienesta (LAD) neapstiprinātu projektu, ko 2016. gadā SIA Druvnieks (turpmāk - pieteicēja) iesniedza pretendēšanai uz atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam 4. pasākuma „Investīcijas materiālajos aktīvos” ietvaros. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām lietā "SIA Druvnieks pret Lauku atbalsta dienestu", atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Situācijas apraksts Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai LAD pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Kā savā spriedumā iepriekš norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja ir atzīstama par saistītu uzņēmumu ar SIA Dižcildi, jo abu uzņēmumu kapitāla daļu turētājs ir viena un tā pati persona. Lai gan pieteicēja projekta iesniegumu iesniedza laikā, kad SIA Dižcildi bija pasludināta par maksātnespējīgu, būtisks ir fakts, ka pieteicēja tika nodibināta tad, kad SIA Dižcildi jau bija parādsaistības, kuras varēja būt šķērslis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par to, kādai būtu jābūt komersanta rīcībai, lai saņemtu samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu gadījumā, kad Latvijas Republikā (LR) patēriņam nodotās akcīzes preces ir izvestas uz citu dalībvalsti. Sertificēta nosūtītāja un īslaicīgi sertificēta nosūtītāja rīcība Iesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegumu brīvā formā par akcīzes nodokļa atmaksu (EDS – Dokumenti – No veidlapas ‒ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam ‒ Informācija VID NP Akcīzes daļai): alkoholiskajiem dzērieniem;informāciju par dokumentu (datums, numurs, maksātāja nosaukums, samaksātā akcīzes nodokļa apmērs), kas apliecina, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem ir samaksāts saņēmēja dalībvalstī; Papildus norādāmā informācija Apstiprina, ka pirms alkoholisko dzērienu nosūtīšanas uz citu dalībvalsti ir reģistrējies kā akcīzes nodokļa maksātājs saņēmēja dalībvalstī un ir iesniegts nodrošinājums Komersanta rīcība, lai saņemtu samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu (ja ir iecelts nodokļa maksātāja pārstāvis, tad norāda informāciju par tā nosaukumu un reģistrācijas numuru, valsti, kurā tas reģistrēts); akcīzes preces ir saņemtas citā dalībvalstī; veic...

Uzsākot 2024. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026. gadam. Ņemot vērā straujāku nekā prognozēts Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 1,0%. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējās, šā gada februāra sākumā izstrādātajās prognozēs. 2024. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts februāra sākumā, bet divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā. Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk nekā sagaidīts. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums un pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023....

Komandējuma izdevumu normas un ierobežojumi Atskaitē par komandējuma izdevumiem visbiežāk tiek minēta dienas nauda, naktsmītnes izdevumi un izdevumi par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ. Plašāk par šo izdevumu daudzveidību var izlasīt Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» 8. punktā (ar vairākiem apakš– un apakš–apakšējiem punktiem). Šeit apskatīsim tikai būtiskākos nosacījumus minētajiem izdevumu elementiem. Dienas nauda, naktsmītne, ceļa izdevumi Latvijā Ja komandējums bija Latvijā, tad dienas nauda (par katru dienu) ir noteikta 8 eiro apmērā (pārsnieguma summai jāpiemēro darbaspēka nodokļi — IIN un VSAOI). Atsevišķos gadījumos dienas nauda var būt izmaksāta 30%, 50% apmērā vai vispār neizmaksāta (sk. 13., 21.2. p.). Savukārt naktsmītnes izdevumi — saskaņā ar iesniegtajiem (faktiskajiem) samaksātajiem rēķiniem (privātajā biznesā). Tomēr budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem maksimālā norma par viesnīcu Rīgā — 120 eiro par diennakti, citās apdzīvotās vietās — 60 eiro par diennakti (21.3. p.). Ir paredzēti gadījumi,...

Latvijā šomēnes darbu uzsākusi jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Tā veidota saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstāj iepriekš izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim, autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un dodoties uz EMDAS, un tālāk līdzšinējās apakšsistēmas “Importa muitas deklarācija” vietā izvēloties jauno – “Automatizēto importa sistēmu”....

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas ir krietni augstākas nekā citviet. Vienlaikus samazinājusies ir patērētāju pirktspēja, mudinot izvērtēt patēriņa preču grozu daudz skrupulozāk. Lai brīvas konkurences apstākļos noturētu esošos vai iegūtu jaunus patērētājus, mazumtirgotājiem ir jārod veids, kā piedāvāt labāko pārdošanas cenu. Vienlaikus, kā jebkuras uzņēmējdarbības pamatā, mazumtirgotājiem jāspēj segt tirdzniecības izmaksas un jāgūst arī peļņa. Tas, savukārt, veido spiedienu kā uz piegādātājiem, tā arī uz ražotājiem. Turklāt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieki konkurē ne tikai Latvijas tirgū, bet arī ārpus Latvijas. Lai noskaidrotu, vai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji saskaras ar mazumtirgotāju īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi un kādi ir izplatītākie Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumi, Konkurences padome (KP) lūdza lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem anonīmi sniegt viedokli par sadarbību ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem jeb mazumtirgotājiem par 15 mēnešu periodu no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada martam. Aptaujas jautājumi...

Ar šo sāksim rakstu sēriju, kurā apskatīsim Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma un citu likumu normu piemērošanu, kas var noderēt darba tiesisko vai dienesta attiecību strīdu risināšanā. Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 10. februāra spriedums lietā Nr. SKA–309/2023 (A420216321) Arodbiedrību likuma 13. panta sestā daļa nosaka: ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību. Vai minētā likuma norma attiecas arī uz specializētajā dienestā esošu personu, ja tā ir arodbiedrības pilnvarotā amatpersona un tai piemērots disciplinārsods (piezīme vai rājiens) par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu? Lietas faktiskie apstākļi Ieslodzījuma vietu pārvalde Rīgas Centrālcietuma priekšnieka dežurējošajam palīgam, kas vienlaikus ir arī arodbiedrības pilnvarota amatpersona, piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Sods piemērots tāpēc, ka pieteicējs neievēroja tiesību...

Tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju turpmāk varētu būt arī tām personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts vai valsts, ar kuru ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgumvalsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un ja tai ir saskaņā ar šo likumu uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. To paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 15. jūnijā iesniegti Saeimas prezidijam un steidzamības kārtā izskatīts divos lasījumos. Grozījumi sagatavoti, jo pēc Latvijas Republikas Senāta iesnieguma Satversmes tiesā ierosināta lieta par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam (lieta Nr. 2023-12-01). Likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz valsts...

Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomās, ar kuriem juridiskām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes. Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredzēja atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām, kas pārstāv izklaides vietu industriju, atbildība par trokšņošanu nebija noteikta. Savukārt likums “Par piesārņojumu” arī līdz šim troksni definēja kā “gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu.” Saskaņā ar šī likuma 57. pantu gan fiziskām, gan juridiskām personām ir paredzēta administratīvā atbildība par...

Valsts policija kopš 2023. gada februāra veic ceļu satiksmes uzraudzību ar pielāgotām meteostaciju kamerām, un attiecīgi kopš tā laika ievērojami ir pieaudzis fiksēto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjetes nemaksātāju skaits. Pielāgotās meteostaciju kameras kontrolē vinjetes esamību, neapturot transportlīdzekli. Satiksmes ministrija (SM) aicina transportlīdzekļu vadītājus būt atbildīgiem un savlaicīgi iegādāties vinjeti. Autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjetes ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai nodrošinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. "Gribētu aicināt būt atbildīgiem un laikus iegādāties vinjeti, pretējā gadījumā būs jāmaksā soda nauda”, uzsver Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, ja vinjete nav iegādāta, transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam piemēro naudas sodu no 100 līdz 200 naudas soda vienībām, atbilstoši sods var būt līdz pat 1000 eiro. Nodeva jāmaksā par valsts galveno (visu A1-A15) un reģionālo (P5, P80) autoceļu posmu lietošanu, izņemot to šķērsošanu, tostarp,...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. jūnijā apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteicējai SIA Baltic Container Terminal noteikto muitas parādu, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (lieta Nr. SKA-192/2023 (A420242519)). Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, VID Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA Baltic Container Terminal ir radies muitas parāds. Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra...

Valde sadalījās, un tika nodibināta jauna SIA. 2022. gadā tika izstrādāts reorganizācijas līgums par sadalīšanos. Reorganizācijas līgumā tika atrunāts, ka: iegūstošā sabiedrība palielina pamatkapitālu; no sadalāmās sabiedrības pārņem pamatlīdzekļus (vilcējautomobiļus + piekabes); kā arī sadalāmā sabiedrība iegūstošajai sabiedrībai ieskaita norēķinu kontā peļņu, kas radusies no sadalāmās sabiedrības darījumiem, kurā izmantoti pārņemtie PL. Jautājumi 1) Kā iegrāmatot iegūstošajai SIA pārņemtos PL? (PL tika novērtēti 228 595,04 + PVN 21% – 48 004,96 = 276 600 EUR). 2) Kā iegrāmatot no sadalāmās SIA saņemto peļņu? 3) Kā iegrāmatot pamatkapitāla palielinājumu? (bija 9000 EUR, palielināja par 35 987 EUR = 44 987 EUR). Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādīts daļu apmaksas veids — mantisks ieguldījums. Atbilde Sabiedrībām, kā arī tajās eksistējošajām sistēmām un procedūrām, kas nodrošina ikdienas darbību un paredz rīcību nestandarta situācijās, vajadzētu būt tādām, lai pēc iespējas vieglāk būtu rīkoties brīžos, kad nepieciešams adaptēties mainīgajai ekonomiskajai situācijai vai izmaiņām, kas ieviestas vadības lēmumu rezultātā. Tas...

Saeimā 1. jūnijā steidzamības kārtā otrajā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 9. jūnijā. Likumprojektu sākotnēji izstrādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza alternatīvu projektu. Kā norādījis alternatīvā likumprojekta komisijas vārdā deputāts Jānis Reirs, dabas resursu nodoklis tiek maksāts par ievestām lietām, kuras nodara kaitējumu dabai. Un viena no tādām lietām ir saules paneļi, un praktiski būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par saules paneļiem. Saules paneļu mūžs ir 20–25 gadi (jaunajiem ražojumiem – pat 30 gadi), un praktiski atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējas pašreiz savākt noteikto procentuālo daudzumu, kas ir paredzēts likumā un citos normatīvajos aktos, un tātad būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, likumprojekts papildināts likumprojektu ar tekstu, paredzot arī ietvert invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanas ierīces. Tādējādi gan atkritumu apsaimniekotāji, gan arī pārdevēji tiek atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas....

Viens no fundamentāliem jaunumiem Autortiesību likuma grozījumos ir pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Līdz 2023. gada 5. aprīlim, kad stājās spēkā apjomīgas likuma izmaiņas, ne Latvijas, ne Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav bijuši speciāli noteikumi tieši autortiesību līgumos pielīgstamajam atlīdzības apmēram. Jaunās prasības, kas izriet no taisnīgas atlīdzības, ir jāņem vērā līgumos ar autoriem un izpildītājiem, lai varētu izmantot viņu radītos darbus. Līdz šim pastāvēja vispārējais noteikums, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu, kā arī par tiesību nodošanu (mantisko tiesību atsavināšanu). Tas, kādai ir jābūt atlīdzībai, tika atstāts līgumslēdzēju pušu ziņā, vebinārā „Autortiesību aktualitātes autoriem un uzņēmumiem, kas izmanto autoru darbus” norādīja Lūcija Strauta, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīdze. Grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, vai licences līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība autoram par mantisko tiesību atsavināšanu vai atļauju darbu izmantot. Šādu taisnīgas atlīdzības jēdzienu nacionālajā likumdošanā ievieš...