JAUNUMI

Turpinot Eiropas Savienības (ES) prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu realizēšanu, 2023.gada 27.novembrī Latvijā darbu uzsāks jauna Tranzīta kontroles sistēma. Tā aizstās šobrīd izmantoto Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Tranzīta deklarācijas sagatavošana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā, tāpat kā eksporta un importa deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta tranzīta deklarācijas struktūra un formāts. Tranzīta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Būs iespējams norādīt daudz lielāku informācijas apjomu attiecībā uz deklarētajām precēm, transporta līdzekļiem un iesaistītajām personām. Preces koda norādīšana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ir obligāta. Deklarācijas, kas izlaistas tranzītā pirms pārejas uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu, tiks apstrādātas un noslēgtas līdzšinējā sistēmā. Informācija par galvojumiem tiks pārņemta uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ieviesta muitas iestādes loma – Starpgadījumu reģistrēšanas muitas iestāde....

Regulējums par pārmaksāto nodokļu dzēšanu No likuma «Par nodokļiem un nodevām» 25.1 panta izriet, ka pārmaksātās nodokļu summas, ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai novirzīšanu kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, dzēš. Ja lieta saistīta ar transfertcenu korekcijām, tad pārmaksātā nodokļa summa tiek dzēsta, ja nodokļu maksātājs piecu gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātā nodokļa pārmaksu. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka pārmaksātās nodokļu summas dzēš, ja iestājas šādi apstākļi: iestājas likumā noteiktais maksāšanas termiņš un nav pieprasīta pārmaksas atmaksa. Gramatiski tulkojot tiesību normu, ir iespējams secināt, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt tieši maksāšanas termiņu kā konkrēto atskaites punktu, kurš ņemams vērā, lai pieņemtu lēmumu dzēst pārmaksātās nodokļu summas. Par termiņa noteikšanu, lai pieprasītu pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 16. panta pirmās daļas 10. punkts paredz nodokļu...

Mākslīgais intelekts kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu un ietekmē mūsu izvēles pat tad, ja to neapzināmies. Pagaidām vēl lielākoties spējam atšķirt, kad ar mums sarunājas cilvēks, kad – virtuālie asistenti jeb čatboti, ko valodnieki iesaka dēvēt par tērzēšanas robotiem. Nereti, balstoties uz to ieteikumiem, izdarām noteiktas darbības, kas var gan novest pie risinājuma, gan arī kļūdaina lēmuma. Arī nodokļu iekasēšanas jomā arvien vairāk esam sākuši paļauties uz automatizētu sistēmu darbības rezultātā pieņemtu lēmumu. No kā prasīt atbildību un pat zaudējumu piedziņu robotizētās sistēmas kļūdas gadījumā? Vai mākslīgo intelektu var uzskatīt par autonomu tiesību subjektu? Par šiem aktuālajiem jautājumiem saruna ar Stellu Kaprāni, SIA ZAB NJORD juristi un vairāku augstskolu vieslektori. Kas īsti ir mākslīgais intelekts, ko ar to saprot? Daudziem aizvien tas asociējas ar robotiem, kādus rāda zinātniskās fantastikas filmās. Digitalizācijas uzplaukuma laikā sākam iepazīt Chat GPT, rodas priekšstats, ka tā iespējas ir ne tikai ātri atrast nepieciešamo informāciju, bet arī ģenerēt...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi aicinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt izmaiņas, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos. Pašreizējā kārtība, ko nosaka 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, 18.2 3.1. punktā, paredz, ka ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. LDDK uzskata jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tai skaitā apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai. Zināms, ka...

Temats, kas bieži vien paliek novārtā, fokusējoties uz nomnieka uzskaiti (īpaši pēc 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta «Noma» stāšanās spēkā), — kā vispareizāk atspoguļot nomas darījumu iznomātāja uzskaitē. Latvijā nomas uzskaiti regulē Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi), kuros noma tiek definēta kā «līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Iznomātājs līdz ar to ir tāda nomas līgumslēdzēja puse, kurai pieder aktīvs un kura piešķir tiesības lietot savu aktīvu kādai trešajai pusei uz kādu noteiktu laiku. Iznomātāja uzskaiti izvērtēsim tieši MK noteikumu un Latvijas likumdošanas prasību kontekstā. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad tiek parakstīts nomas līgums, vai arī brīdī, kad iznomātājs un nomnieks vienojas par galvenajiem nomas noteikumiem (ja tas ir ātrāk par līguma parakstīšanu). Nomas darījuma uzsākšana nereti nav viens un tas...

Jau iepriekšējā žurnāla numurā vērsām uzmanību, ka 2023. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas nodrošina nacionālā reorganizācijas procesa efektivitāti. Arī zvērinātu advokātu biroja COBALT rīkotajā vebinārā „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” skaidroja, ka jaunie reorganizācijas sadaļas grozījumi paredz to, ka nacionālais reorganizācijas process ir vienkāršots un laika ziņā būtiski saīsināts. Galvenais iemesls, kāpēc ir saīsināts reorganizācijas process – kreditoru aizsardzības pasākumi ir pārcelti uz brīdi, kad stājas spēkā reorganizācija, skaidroja Diāna Zepa, ZAB COBALT zvērināta advokāte. Otrs iemesls, kas ļauj samazināt nacionālo reorganizācijas procesa garumu, ir tas, ka lēmumu par reorganizāciju var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas iepriekšējo trīs mēnešu vietā. Nacionālā reorganizācijas procesa ietvaros būtiskas izmaiņas attiecas uz pārveidošanas procesu. Pārrobežu reorganizācija Pārrobežu reorganizācijas procesā būtiskas izmaiņas ir skārušas reorganizācijas dokumentu saturu. „Ir ļoti laicīgi jāsāk domāt un plānot pārrobežu reorganizācija,” uzsvēra D. Zepa. „Tas ir saistīts ar to, ka vajadzētu izlemt, vai dalībnieki piekritīs, ka tiek veikts...

Ministru kabinets 8. augustā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Tie nosaka, ka turpmāk paredzētās Valsts ieņēmumu dienesta jaunās pārbaudes - nodokļu kontroles (kas aizstās vairākus līdzšinējo pārbaužu veidus), rezultātā veiktos nodokļu uzrēķinus un nokavējuma naudas nodokļu maksātājam izsniegs, izrakstot nodokļu kontroles rēķinu. Noteikumu anotācijā minēts - ja nodokļu maksātājs nebūs: novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības, vai nebūs iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nebūs noslēdzis vienošanās līgumu, tad nodokļu administrācija izbeigs nodokļu kontroli, izdodot nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķinās budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa (nodevas) summu vai noteiks par labu budžetam piedzenamo nodokļa (nodevas) summu, kā arī aprēķinās nokavējuma naudu, vai precizēs ar nodokļiem (nodevām) apliekamo objektu un uzliks soda naudu. Nodokļu kontroles rēķina jēdzienu plānots definēt arī likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, ka...

Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!» No vienas puses — Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kuras iekļaujas tā saucamajos Māstrihtas kritērijos, kuri tai skaitā arī nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Turklāt pašreizējais parāda apmērs rada arī papildu drošību, ka krīzes gadījumā aizņemties mēs varētu vēl. Taču, no otras puses, eksperti brīdina, ka ar jaunu aizņemšanos vajadzētu tomēr būt ļoti uzmanīgiem, ja vien nauda nebūtu vajadzīga...

Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas). 1 Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (DL 68. pants). 2 Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (DL...

Kā ikdienas darījumu attiecībās ir ierasts, puses abpusēju vienošanos nostiprina rakstiskā formā, noslēdzot līgumu. Līgumi var tikt slēgti gan terminēti, gan bez termiņa un tajos ietvertie nosacījumi var tikt papildināti ar papildus vienošanām vai grozījumiem, kas pievienojumi pie sākotnējā līguma un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Taču reizēm gadās nestandarta situācijas un rodas jautājumi, vai pietiek ar līguma grozījumu noslēgšanu, vai tomēr nepieciešama līguma pārslēgšana vai pārjaunošana. Līguma pārslēgšana Līguma pārslēgšana nozīmē esošā līguma izbeigšanu un jauna līguma noslēgšanu. Līguma pārslēgšana parasti tiek veikta gadījumos, kad beidzas esošā līguma termiņš, mainās būtiski līguma nosacījumi vai kādi nosacījumi tiek izslēgti. Protams, ir iespējams vienkārši noslēgt jaunu līgumu, atstājot spēkā arī iepriekšējo, un turpināt darījuma attiecības ar abiem līgumiem. Tomēr, lai lietvedībā nerastos pārpratumi, uz kuru līgumu katrs darījuma posms attiecas, ir ieteicams pārslēgt līgumu, iekļaujot pamatvienošanos no iepriekšējā līguma un pievienojot visus jaunos papildinājumus, bet veco līgumu lauzt (izbeigt). Piemēram, ir situācijas, kad partneri...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: 500! Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt....

Nesen paziņa uzdeva šādu jautājumu: vai ir iespējams pieņemt darbā ar atpakaļejošu datumu? Viņš bija noslēdzis darba līgums ar tikko dibinātu uzņēmumu, taču pēc līguma parakstīšanas un darba uzsākšanas savā elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā neredzēja ierakstu, ka viņam ir reģistrēts darba ņēmēja statuss. Arī pie nodarbinātības vietu saraksta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jaunā darbavieta neuzrādījās. Radās šaubas, vai darba devējs tiešām oficiāli reģistrēs darba ņēmēju, vai nebūs aplokšņu algas riska. Tomēr pēc gandrīz mēneša ieraksts ar atpakaļejošu datumu elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā parādījās. Kā tas ir iespējams? Kā lasām VID vietnē, darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID noteiktos termiņos pirms darba uzsākšanas. Kādi ir termiņi? Šis pienākums - laikus reģistrēt darba ņēmējus - attiecas uz visiem darba devējiem – gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Termiņi, kuros jāreģistrē informācija par darbiniekiem, norādīti sekojoši: par darbiniekiem, kas uzsāk darbu: ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba...

Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. Žurnāls šajā laikā ir audzis un attīstījies, kļuvis digitālāks — gan rakstos, gan formā. Šobrīd katrs var lasīt žurnālu sev pieejamā formā un atrast interesējošās tēmas. Paldies mūsu abonentiem un jebkuram lietotājam, kurš kaut reizi žurnālu ir atvēris un atradis tajā ko lietderīgu. Lai tas būtu iespējams, esam pateicīgi mūsu plašajam autoru kolektīvam, visiem, kuri kaut reizi kaut ko ir uzrakstījuši mūsu lasītājiem, arī turpmāk mūsu sadarbība ir ļoti svarīga. Tāpēc, ja kadam no pašreizējiem žurnāla lasītājiem ir svarīgas lietas ar ko padalīties no savas grāmatvedības darba ikdienas, priecāšos par jūsu e–pastiem. Tāpat esmu pateicīga bijušajiem žurnāla redaktoriem un visam kolektīvam, kas ir kādreiz strādājis pie žurnāla sagatavošanas, izdošanas, pārdošanas un/ vai dara to vēl joprojām. Novēlu žurnālam kļūt tikai labākam,...

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...

NUMURA INTERVIJA No mākslīgā intelekta vairs nevaram izvairīties. Ar Stellu Kaprāni, SIA ZAB NJORD juristi sarunājas Vineta Vizule JURISTA PADOMS Izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā. ZAB COBALT rīkotā vebināra „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” atziņas pierakstīja Inese Helmane Kādos gadījumos ir jāveic līgumu pārslēgšana vai pārjaunošana? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja KONKURENCE Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai veicinātu konkurenci. Ievas Šmites, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores, atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš Jauni horizontālo vienošanos noteikumi. Konkurences padomes informācija TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Ja darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika; Ko ņem vērā, aprēķinot maternitātes pabalstu. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS