Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Pērn pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits
Pērn pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...
Kas jāievēro, veicot tranzīta procedūras Ukrainā
Kas jāievēro, veicot tranzīta procedūras Ukrainā
2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...
Pāreja uz vasaras laiku notiks 26. martā
Pāreja uz vasaras laiku notiks 26. martā
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 26. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 29. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz...
Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu
Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu
Direktīvā 2018/843 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, proti, «virtuālās valūtas» ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Ar 2017. gada 26. oktobra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1. panta 2.2 punktā tika definēta virtuālā valūta, nosakot, ka «virtuālā valūta — vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā...
Tiesībsargs: VID prakse novēloti aprēķināt nodokļus iedzīvotāju vietā ir prettiesiska
Tiesībsargs: VID prakse novēloti aprēķināt nodokļus iedzīvotāju vietā ir prettiesiska
Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Šāda VID rīcība negatīvi ietekmē daudzu iedzīvotāju intereses. No 2021. gada ar likumu1 ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.2 No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu3 izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. –...
Kuru analītikas rīku labāk izmantot savā tīmekļa vietnē vai aplikācijā?
Kuru analītikas rīku labāk izmantot savā tīmekļa vietnē vai aplikācijā?
Lielākā daļa uzņēmēju un organizāciju veic savu tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšanu un analīzi. Izmantotās metodes atšķiras, tomēr joprojām izplatītākais paņēmiens ir trešās puses nodrošināto analītisko sīkdatņu sniegto rezultātu izmantošana, informē Datu Valsts inspekcija. Tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšana Ar auditorijas mērīšanas jeb statistikas rīku ir iespējams iegūt datus par tīmekļa vietņu vai aplikāciju lietotāju apmeklējumiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tīmekļa vietņu un aplikāciju īpašnieki analizē, kā cilvēki izmanto viņu vietni vai aplikāciju un kuras sadaļas apmeklē visbiežāk. Tātad šo rīku izmanto ar mērķi gūt ieskatu, kā uzņēmēju vai organizāciju centieni pielāgot savu tīmekļa vietņu vai aplikāciju saturu lietotāju vajadzībām rezultējas, piemēram, faktiskajos pārdošanas apjomos. Sīkdatņu izmantošana statistikas iegūšanai Statistikas iegūšana kā tāda nav neatņemami saistīta ar tīmekļa vietnes funkcionalitātes nodrošināšanu, attiecīgi, lai varētu šādus analītikas datus iegūt, tiek izmantots sīkdatņu kopums, kura izmantošanai tīmekļa vietnes vai aplikācijas lietotājs dod savu piekrišanu. Taču Eiropas datu uzraudzības iestādes...
Ja ziedojat, jāmaksā UIN
Ja ziedojat, jāmaksā UIN
Uzņēmumiem nepieciešams labs matemātiķis, lai sarēķinātu — cik var atļauties šogad ziedot, lai nepalielinātos UIN slogs. Taču arī labi aprēķini nepalīdzēs tikt vaļā no UIN par ziedojumu, ja vēlaties piemērot UIN atlaidi pēc t.s. trešās metodes — tiesības samazināt dividenžu UIN par 85% no ziedojuma, bet ne vairāk kā 30% no šī UIN. Vismaz tā domā VID un FM. Pārējās divas UIN atlaides metodes ziedojumiem ir (drīkst izvēlēties tikai vienu): neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti VSAOI. Kaut arī par ziedošanas nodokļu problēmām jau esmu rakstījis, nākas atkal pie tām atgriezties. Ņemsim trešās metodes piemēru: Dividendes — 100 000; Ziedojums — 50 000; UIN no dividendēm — 25 000; UIN drīkst samazināt par 85%...
Komisija atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū
Komisija atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānotas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā...
Latvijas Banka iesniegusi tiesā “Baltic International Bank SE” likvidācijas pieteikumu
Latvijas Banka iesniegusi tiesā “Baltic International Bank SE” likvidācijas pieteikumu
Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank SE likvidācijas procesa uzsākšanu. Pieteikums 15. martā tika iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas uzraudzības komiteja. Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2022. gada 12. decembrī atzina Baltic International Bank SE par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā – failing or likely to fail), un lēma neveikt Baltic International Bank SE noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022. gada 12. decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE, savukārt ECB 2023. gada 10. martā pieņēma...
Kā īstenot tiesības piekļūt saviem datiem?
Kā īstenot tiesības piekļūt saviem datiem?
Datu regulā ir noteiktas dažādas tiesības fiziskai personai (datu subjektam) pārvaldīt savus datus, tai skaitā personas tiesības uz piekļuvi saviem datiem, informē Datu Valsts inspekcija. Kādu informāciju par savu datu apstrādi es varu pieprasīt organizācijai? Ikvienai fiziskai personai ir tiesības iegūt precīzu informāciju par saviem datiem, kas atrodas kādas organizācijas/iestādes/uzņēmuma rīcībā. Persona var īstenot savas tiesības un vērsties pie organizācijas, kas konkrētās personas datus apstrādā. Savukārt, organizācijai pēc pieprasījuma ir jāsniedz fiziskai personai šāda informācija: vai organizācijas rīcībā ir šīs personas dati; ja tādi ir - tad ir jāsniedz informācija par personas datu apstrādes nolūku (mērķi); personas datu kategorijām, kādas ir organizācijas rīcībā; organizācijām vai fiziskām personām, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs; datu glabāšanas ilgumu vai, ja nav iespējams, informācija par kritērijiem, kurus izmanto glabāšanas ilguma noteikšanai; pastāvošām tiesībām pieprasīt no organizācijas personas datu labošanu vai dzēšanu, personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret...
Atvaļinājums, ja grafiks ir mainīgs
Atvaļinājums, ja grafiks ir mainīgs
Darbinieks veic darba pienākumus atkarībā no pasūtījumu skaita, konkrētu darba grafiku nav iespējams sastādīt. Darbiniekam noteikts garantētais apmaksātais darba laiks nedēļā, bet faktiski viņš strādā vairāk stundu. Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu šādam darbiniekam? Atbilde Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā, beidzot ir pamanīta reālos darba apstākļos sastopama situācija: darbinieks tiek nodarbināts tieši tik daudz, cik darba devējam nepieciešams. Proti, darba līgumā norādāma šāda informācija: (..) Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma. (Darba likuma 40. panta 2. daļas 7. punkts) Tātad nodarbinātības apstākļi ir fiksēti (uzrādīti) darba līgumā,...
Valsts amatpersonām, kuras vēl nav iesniegušas deklarāciju par 2022. gadu, tas jāizdara līdz 3. aprīlim
Valsts amatpersonām, kuras vēl nav iesniegušas deklarāciju par 2022. gadu, tas jāizdara līdz 3. aprīlim
Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu. Deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas 39 706 amatpersonām par jau iesniegtajām deklarācijām un aicina arī pārējās 15 075 amatpersonas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. VID tīmekļvietnes sadaļā “Valsts amatpersonām” - pieejams VID 08.03.2023. semināra ieraksts, kā arī materiāli “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”, “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība elektroniskās deklarēšanas sistēmā”, “Valsts amatpersonas deklarācijas precizēšana”. Sadaļā “Valsts amatpersonām” ir pieejama plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem...
Kā grāmatvedībā uzrādīt Rīgā ieviesto nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu?
Kā grāmatvedībā uzrādīt Rīgā ieviesto nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu?
Ar Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023. gada 1. janvāra galvaspilsētā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu (turpmāk – nodeva). Nodevas mērķis ir gūt papildu līdzekļus tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu realizācijas veicināšanai un Rīgas kā pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Nodevas likme par katru atpūtnieka vai tūrista pavadīto nakti tūristu mītnē ir 1 eiro, bet ne vairāk kā 10 eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku tūristu mītnē. Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, tajā skaitā personas, kas tūristiem izīrē dzīvojamās telpas, ja uz minēto situāciju nav attiecināms Dzīvojamo telpu īres likuma regulējums. Nodevas maksātājs iekasē nodevu no mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un tūristiem. Attaisnojuma dokumenti Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saņemto samaksu par mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un...
Pusaudžu iespējas pelnīt mācību gada laikā
Pusaudžu iespējas pelnīt mācību gada laikā
Strādājot izglītības iestādē, autore ir novērojusi, ka pusaudži meklē iespējas, kā nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ne vien vasaras brīvlaikā, bet arī mācību gada laikā. Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējā pasākuma «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros ir izstrādāti vairāki informatīvie materiāli, lai gan darba devējs, gan pusaudzis un viņa vecāki var izvērtēt ieguvumus un trūkumus šādas peļņas iespējām. Informācijas par iespējām pelnīt mācību gada laikā ir salīdzinoši mazāk, tādēļ autore apkopojusi informāciju par pusaudžu iespējām pelnīt, gan strādājot algotu darbu, gan esot pašnodarbinātajiem mācību gada laikā. Algots darbs Kā viena no iespējām nopelnīt papildu kabatas naudu un gūt darba pieredzi ir strādāt algotu darbu kādā uzņēmumā. Darba devējam gan šādā situācijā ir jāievēro vairāki noteikumi, kas izriet no Darba likuma. Piemēram, ja persona, kura ir jaunāka par 18 gadiem un turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā...
Par pienākumu reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā, sniedzot pakalpojumus ES nereģistrētam nodokļu maksātājam
Par pienākumu reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā, sniedzot pakalpojumus ES nereģistrētam nodokļu maksātājam
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanu un maksāšanu saistībā ar šādu faktu aprakstu. Starp iesniedzēju un uzņēmumu XXX LTD, noslēgts Programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru iesniedzējs apņemas sniegt palīdzību programmatūras izstrādes un IT konsultāciju jomā. Lai sniegtu pakalpojumu, iesniedzējs reģistrējies kā pašnodarbinātā persona. Plānotais sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6 000 eiro, attiecīgi gadā 36 000 – 72 000 eiro. Minētais līgums paredz, ka iesniedzēja sniegto pakalpojumu Pasūtītājs izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citās Eiropas valstīs, kas nav Latvijas teritorija, un pakalpojumam tiek piemērota PVN 0% likme saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 44. pantu. Līdz ar to iesniedzējs uzskata, ka var rasties PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas var radīt papildus administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus negūstot nekādu fiskālo efektu. Minētā PVN maksāšanas kārtība būtiski...