VISI RAKSTI

Augstākās tiesas 2022. gada atskaites plēnumā, kas tika sarīkots 27. janvārī, aizvadīto gadu Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentam tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtēja kā intensīva darba, sarežģītu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējamu. 2022. gadā departamenta tiesvedībā bija 1222 lietas, no kurām izskatītas 736 lietas jeb 60,2%. Neizskatīto lietu uzkrājums, salīdzinot ar 2021. gadu, tika samazināts gandrīz par 18%. Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pilnībā tika atcelti 45,3% no visiem spriedumiem (2021. gadā –39,3%). Interesanta tendence iezīmējās attiecībā uz atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību. Būtiski pieauga to gadījumu skaits, kad tika secināts, ka jau pati kasācijas sūdzība neatbilst tai izvirzītajām prasībām. Ja 2021. gadā šāds atteikuma pamats bija 10,9% kasācijas sūdzību, tad 2022. gadā tāds bija 18,4%. Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka šie dati apliecina nepieciešamību pēc vadlīnijām kasācijas sūdzību sagatavošanai, tādējādi izglītojot procesa dalībniekus un, cerams, samazinot...

NUMURA INTERVIJA Jārūpējas, lai darbinieki justos labi. Saruna ar EVU SELGU, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Kas jauns nodokļu un biznesa tiesiskā regulējuma jomā? Informē Zvērinātu advokātu biroja SORAINEN eksperti Koruptīvas darbības un citi finanšu noziegumi – indikatori, kas par to liecina. MATĪSA KĻAVIŅA, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieka, skaidrojumu pierakstīja INESE HELMANE Kā rīkoties, ja līgumā ir iekļauta nepilnīga šķīrējtiesas atruna vai šķīrējtiesa vairs nepastāv? JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DATU AIZSARDZĪBA Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās DROŠĪBA Kas jāņem vērā, fotografējot vai filmējot valsts īpaši aizsargātus objektus. Aizsardzības ministrijas viedokli pierakstīja IKARS KUBLIŅŠ TIESU PRAKSE Izvairīšanās no nodokļu nomaksas subjektīvā puse. Sagatavots pēc Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 22. novembra lēmuma lietā Nr. SKK–85/2022 Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās. KASPARS...

Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk. Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā. LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru...

Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas*, paredz valdības sēdē izskatītie vairāku likumu grozījumu projekti. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Tiesību aktos paredzēts nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Grozījumi likumos paredz noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, un tas ir atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem attiecībā uz nepieciešamību minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam. Valdības atbalstītie grozījumi likumā ”Par sociālos drošību” paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti...

Nereti darba kolektīvos rodas jautājumi, kuriem pēc būtības nevajadzētu rasties, jo tie būtu jāpārrunā, jau uzsākot darba attiecības. Ja tomēr ir šaubas, vērts vērsties pēc padoma pie jurista vai pārlasīt Darba likumu. Vai kolēģa aizvietošana ir papildu darbs? Noslēdzot darba līgumu, puses vienojas par amatu un nolīgtā darba raksturojumu, tostarp darba pienākumiem. Darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Savukārt darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, taču nav tiesīgs vienpusēji grozīt darbinieka pienākumus. Puses vienojas par grozījumiem pienākumu aprakstā, vai darba devējs rīkojas atbilstoši Darba likuma 98. un 101. pantam. Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Ja kolēģa aizvietošana paredzēta pamatdarba pienākumu aprakstā, tad...

Tuvojoties gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas laikam 1. martā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kuros gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājiem ir un kad nav jāsniedz gada ienākumu deklarācija. Ja cilvēks strādā algotu darbu: Gada ienākumu deklarācija nav jāsniedz. Neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem šiem cilvēkiem piemēro darba devējs. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Ja cilvēkam ir reģistrēta saimnieciskā darbība: Laikā no 1. marta līdz 1. jūnijam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā norāda 2022. gada laikā saņemtos ienākumus un aprēķina maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ienākumiem tiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem. Savukārt atvieglojumi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek piemēroti. Gada ienākumu deklarāciju aizpilda tiešsaistē VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama VID speciālista palīdzību, to iespējams saņemt pa telefonu 67120012 vai arī, iepriekš piesakoties, klātienes konsultācijā. Ja cilvēks strādā algotu darbu un ir reģistrējis arī saimniecisko darbību:...

Aizvadītajā gadā nodokļu tēma bija ļoti populāra, jo līdz ar notikumiem pasaulē (karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un Covid–19 sekas) atstāja lielu iespaidu uz uzņēmumiem. Daudz uzņēmumu piedzīvo likvidāciju, daudzi uzsākuši maksātnespējas procesu, jo nav iespēju nomaksāt PVN un algas nodokļus, nodokļu parādi sasnieguši neredzētus apjomus, taču šoreiz runāsim par uzņēmumu ienāākuma nodokli (turpmāk tekstā UIN), kas parasti visiem kļūst aktuāls katru gadu decembrī. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kādu informāciju nepieciešams atklāt šajā deklarācijā. 2022. gada decembra mēneša nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz 2023. gada 20. janvārim. Šī deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk tekstā EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām. Pārskata perioda pēdējā...

Kādi attaisnojuma dokumenti jāsagatavo, ja tika konstatēts, ka programma nepareizi aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, pieņemsim, no 2018. gada? Programmā derīgās lietošanas laiks ir ievadīts 5 gadi, bet pārbaudot konstatēts, ka nolietojums tiek rēķināts, it kā pamatlīdzekļa derīgās lietošanas laiks būtu 90 gadi, bet reāli vajadzētu būt 30 gadi, jo derīgās lietošanas laiks jau no paša sākuma nebija korekti noteikts. Atbilde Izvērtējot jautājumā izklāstīto situāciju, kurā nav doti konkrēti skaitļi, un pieņemot, ka konstatētā kļūda uzņēmumam dod būtisku ietekmi uz iepriekšējo periodu finanšu rezultātu, sniegšu aprakstu, kā iegrāmatot uzskaitē un finanšu pārskatā atspoguļot iepriekšējo periodu būtisku kļūdu. Ja nolietojums tika rēķināts un iegrāmatots par krietni lielāku derīgās lietošanas laiku, nekā faktiski vajadzēja, tas nozīmē, ka izmaksās tika iegrāmatots mazāks nolietojums, nekā patiesībā vajadzēja. Līdz ar to attiecīgā pārskata perioda finanšu rezultāts — peļņa bija lielāka nekā faktiski. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar...

Darījumu slēgšanai gan vietējā, gan ārvalstu tirgū ir ļoti svarīga nozīme, jo tas veicina ekonomikas izaugsmi. Uzņēmējdarbības pārstāvji darījumu līgumu slēgšanā arvien pievērš maz uzmanības sadarbības partneru pārbaudei. Taču, laikam ejot, mainās likumdošana un prasības, tāpēc uzņēmējiem ir jāpārskata darījumu slēgšanas modelis un padziļināti jāizvērtē darījumu partneris, izlemjot, kāds risku līmenis katram ir pieņemams. Jums ir jāzina savs klients un sadarbības partneris, patiesais labuma guvējs. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu uzņēmējam ir jābūt pārliecinātam par savu partneri un darījumu caurskatāmību, jo jebkurā laikā valsts iestādes var pieprasīt apliecināt informāciju, cik „drošs” ir sadarbības partneris. Ja sākumā var šķist, ka galvenais, par ko darījuma laikā ir jāsatraucas, – vai klients samaksās, patiesībā nav vienīgais riska faktors. Svarīgi pirms sadarbības uzsākšanas ir veikt monitoringu, proti, nepieciešams savākt pēc iespējas vairāk informācijas, sevišķi pakalpojumu sniedzējiem: par potenciālo partneri, cik tā darbība ir tiesiska, kāda būs naudas aprite...

Valdībā 24. janvārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību". Tie nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Šobrīd plānots, ka kopējais kārtotāju skaits, lai nodrošinātu pārbaudes Krievijas Federācijas pilsoņiem Imigrācijas likuma noteiktajā termiņā, ir 17 865 cilvēki. Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas Federācijas pilsoņiem plānota laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. No 2023. gada 1. februāra līdz 24. martam personas varēs reģistrēties (iesniegt iesniegumu): elektroniska dokumenta formā, parakstītu ar drošu elektronisko...

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) vietne “Raduraksti” visiem interesentiem, vēsturniekiem un dzimtu pētniekiem piedāvā jauniegūtas draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru dokumentu kopijas, kuru lielākā daļa attiecas uz 18. gadsimta otro pusi un ir vērtīgs informācijas un izpētes avots dzimtas pētniecības entuziastiem. Vietne “Raduraksti” ir papildināta ar Baltkrievijas Nacionālā vēstures arhīva 1781. fonda „Mogiļevas Romas katoļu garīgā konsistorija” dokumentu digitālām kopijām, kuras arhīvs ieguva 2019. gada nogalē. Jaunpievienotais materiāls satur savulaik Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķī darbojušos Romas katoļu draudžu dzimušo, laulāto un mirušo reģistru norakstus, kas tikuši iesūtīti Mogiļevas konsistorijai. Dokumenti kopumā attiecas uz 1677.-1801. gadu, tomēr katrai konkrētajai draudzei pieejamais hronoloģiskais periods ir atšķirīgs (vairums materiālu attiecas uz 18. gadsimta otro pusi). Reģistri sastādīti latīņu un poļu valodā. Vietnē “Raduraksti” tie meklējami pie katras konkrētās draudzes. Digitālo kopiju saturu skatīt šeit. LNA mājas lapā ir pieejama palīginformācija dzimtas pētniecības interesentiem – skat. Ieteikumi dzimtas pētniekiem.

Pārzinim (organizācijai), veicot datu apstrādi, ir jāievēro Datu regulā iekļautie nosacījumi, lai datu apstrāde būtu droša, pārskatāma un neierobežotu fizisku personu tiesības uz datu aizsardzību. Par datu apstrādi organizācijā ir atbildīga pati organizācija, tai ir jāspēj nodrošināt, ka tās darbinieki tiek pienācīgi apmācīti un tādējādi neapdraudētu organizācijas rīcībā nonākušus personas datus – gan iekšējos, gan ārējos. Jāņem vērā, ka nodarbinātie, kas darbojas organizācijas (pārziņa) pakļautībā un kam ir piekļuve organizācijas rīcībā esošajiem personas datiem, neapstrādā minētos datus citādi, kā vien saskaņā ar šīs organizācijas norādījumiem. Datu regulā ir noteikts, ka organizācijai, papildus datu apstrādes principiem, lai datu apstrāde būtu uzskatāma par drošu, ir jāīsteno arī atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi. Šādi pasākumi ir nepieciešami ne tikai, lai izvairītos no sistēmu ievainojamības un nedrošas datu uzglabāšanas, tāpat arī novērstu trešo personu neatļautu piekļuvi organizācijas rīcībā esošiem personas datiem, bet arī lai organizācija var būt droša, ka ikdienas un nestandarta situāciju gadījumā,...

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi darbu pie Ziņojuma par Latviju 2023.gadā Eiropas Semestra procesa ietvaros sagatavošanas. Tā ietvaros Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tiešsaistē tikušies ar Eiropas Komisiju, lai sniegtu Latvijas darba devēju un uzņēmēju atgriezenisko saiti par Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām Latvijai un Nacionālās reformu programmas ieviešanu Latvijā. LDDK eksperti pirms tikšanās saskaņoja viedokļus ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakšpadomju darba devēju pārstāvjiem, ņemot vērā, ka ziņojuma un rekomendāciju politikas jomu tvērumu bija ļoti plašs, tostarp, nodokļi: nodokļu likmes darbaspēkam, progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un solidaritātes nodoklis; valsta budžeta deficīts, veselības aprūpe, sociālie jautājumi, sociālās palīdzības un pakalpojumu ierobežotā pieejamība un kvalitāte, darba spēka jautājumi. LDDK iebilduši pret ieteikumiem uz algu attiecināmo nodokļu celšanu (uz darbinieka algu attiecināmie nodokļi ir augstākie Baltijas valstīs), ienākuma nodokļa celšanu no kapitāla pieauguma nodokļa (kontekstā ar OECD rekomendācijām celt nodokļus, ar ko tiek aplikts mantojums), priekšlikumu celt uz īpašumu attiecināmos nodokļus. Arī...

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti ienākumi, bet kādam tā būs iespēja darīt ko sirdij tīkamu un pie reizes arī nopelnīt, bet šādā gadījumā svarīgāks par ienākumu apmēru būs gandarījums par paveikto. Šo dažādību vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot normas par pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumiem. Tām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām, saprotamākām un saudzīgākām. Šī raksta mērķis ir apkopot dažādās iespējas, ko var izmantot pašnodarbinātie Latvijā, lai vienkāršotu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumus. Grāmatvedības normatīvie akti un izmaiņas tajos Atbilstoši...

Ministru kabinets 17. janvārī izskatījis likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, turpmāk uz akciju ieķīlāšanu tiks attiecināta nevis vispārēja komercķīlas reģistrācijas kārtība, bet gan akciju ieķīlāšana taps pielīdzināta SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - turpmāk reģistrētās akcijas tiks ieķīlātas kā reģistrācijai pakļautas lietas. Plānots, ka uz reģistrētajām akcijām kā reģistrācijai pakļautām lietām atteiksies tādi īpaši noteikumi kā: 1) ieķīlājot visu komersanta vai citas personas mantu vai lietu kopību, akcijas pieteikumā ir jānorāda atsevišķi. Ja akcijas nebūs norādītas pieteikumā, komercķīla uz tām nebūs spēkā pret trešajām personām (Komercķīlu likuma 10. panta trešā daļa); 2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar komercreģistrā esošajām ziņām nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai (Komercķīlu likuma 15. panta trešā daļa). Ja Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka pastāv juridiski šķēršļi akcijas ieķīlāšanai, tas no ieķīlātās mantas izslēdz...