JAUNUMI

Ministru kabinets (MK) izskatījis grozījumus MK 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas paredz vairākas izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā saistībā ar informācijas atklāšanu par valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām un samazināt administratīvo slogu, pilnveidojot gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības struktūru darījuma partneriem. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts budžeta iestādēm gada pārskatā būs jāatklāj informāciju par mērķdotācijām pašvaldībām atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, un jāpapildina to ar informāciju par piešķirtā finansējuma apmēru (izpildi) pēc naudas plūsmas pārskata periodā. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā to būs jānorāda atbilstoši valsts budžeta likuma pielikumos noteiktajai struktūrai un jāpapildina ar informāciju par pārskata perioda izpildi. Tāpat grozījumi paredz, ka gada pārskatā jāsniedz informācija par darījuma grāmatojumu nākamajos periodos (līdzšinējais formulējums bija pieļāvuma izteiksmē "ja darījumu iegrāmatos"), turklāt budžeta klasifikācijas kodu (kuri nesniedz pietiekamu informāciju, lai koriģējošos notikumus pēc bilances datuma iekļautu konsolidētajā pārskatā pēc apstiprināšanas publiskošanai) vietā jāizmanto informācija par finanšu...

Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums, kas stājās spēkā 30. jūnijā. Līdz šim esošais nodokļu kontroles process tika pilnveidots, lai to padarītu vienkāršāku, vieglāk saprotamu ikvienam — lielāka vai mazāka uzņēmuma īpašniekam, vadītājam vai grāmatvedim. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja Inese Laumane vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» skaidroja, ka grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sagatavojusi Finanšu ministrija sadarbībā ar VID, izmaiņas atbalstījušas arī lielākās nozaru asociācijas. Jauna pieeja nodokļu administrēšanā I. Laumane informēja, ka nekas nemainās attiecībā uz informācijas iegūšanu riska analīzei un nodokļu administrēšanas darbībām. Esošie informācijas iegūšanas veidi gan no pārbaudāmā nodokļu maksātāja, gan no viņa darījuma partneriem, gan arī citām personām saglabājas tādi paši. Iepriekšējā pieeja saglabājas arī nodokļu audita veikšanā. Izmaiņas skar...

Vai spējam vairs iedomāties dzīvi bez interneta? Protams, varam atvaļinājuma laikā neatvērt datoru, nelietot sociālos tīklus, taču bez globālā tīmekļa apstātos sakari, norēķini tirdzniecības vietās, droši vien nekursētu vilcieni un gaisā nepaceltos lidmašīnas u. tml. Tāpat kā savulaik mūsu ikdienā ienāca elektrība, internets, tā patlaban straujiem soļiem attīstās mākslīgais intelekts. Roboti vada ražošanas procesus, ienāk mājsaimniecībā kā gudri palīgi, ietekmē mūsu dienišķās izvēles, mums pat to neapzinoties. Ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams komunicēt ar klientiem, kontrolēt rēķinu un pat nodokļu samaksu. Tomēr līdz tādam līmenim, ka tas pārspētu cilvēka intelektu, vēl neesam nonākuši. Arī roboti var kļūdīties, var radīt materiālos zaudējumus un pat nogalināt. Kam šādās situācijās jāuzņemas atbildība, vai pastāv mākslīgā intelekta tiesības, skaidrojam numura intervijā. Savukārt par nodokļiem, kas pagaidām skar vien cilvēkus un viņu radītās juridiskās personas – uzņēmumus, šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu rakstu sēriju, kurā informēsim par būtiskāko starptautiskajā un ES nodokļu tiesību jomā. Komercdarbības iespējas jau...

Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. punktā noteikts: Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ja minētie svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena visbiežāk ir tieši pirmdiena. Šogad tādu dienu ir divas — 10. jūlijs un 20. novembris. Kā vērtēt brīvdienu pirmdienā? Ja darbiniekam noteiktais darba laiks ik nedēļu sākas pirmdienā, tad šī diena ir darbinieka darba diena. Un, ja likums šai dienai piešķir brīvdienas statusu, tad šāda situācija vērtējama kā attaisnotā prombūtne (nestrādāšanas iniciators ir nevis darbinieks, bet likuma panti): jo darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ja ir īpaši gadījumi. Gadījumi ir minēti Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļā, bet, protams, visus tos nav iespējams uzskaitīt (saraksts nav galīgs). Savukārt, lai darbiniekam nerastos zaudējumi, par šo oficiālo prombūtni ir jāaprēķina atlīdzība — darba samaksa vai...

Datortehnoloģiju un digitālās komunikācijas attīstība ir radījusi mums izdevību izmantot dažādus pakalpojumus un platformas, kurās dalāmies ar savu informāciju un datiem. Plašās iespējas bieži vien rada vēlmi vai nepieciešamību mainīt pakalpojuma sniedzēju, tamdēļ ir svarīgi apzināties, ka mums noteiktos gadījumos ir tiesības uz datu pārnešanu. Respektīvi, mēs varam pieprasīt saņemt savus datus vai arī pārnest tos no vienas organizācijas uz citu, kuras pakalpojumus plānojam izmantot turpmāk, informē Datu Valsts inspekcija. SVARĪGI! Pārnest var tikai tos personas datus, ko organizācija apstrādā, pamatojoties uz piekrišanu vai noslēgto līgumu. Piemērs: Tu izmanto finanšu pārvaldības lietotni, lai sekotu savam budžetam un maksājumiem. Uzzinājis par jaunu lietotni, kas piedāvā ērtākus rīkus un funkcijas, nolem pāriet uz to. Ja jaunā pārvaldības lietotne piedāvā “datu pārnešanas” opciju, tev ir tiesības pieprasīt esošajai lietotnei nodot visus tavus finanšu datus strukturētā formātā. Tādējādi tev nav jāsāk finanšu pārvaldība no nulles un nav jāpārraksta dati manuāli. Ja vēlies atteikties no vecās lietotnes...

Preču viltojumi tautsaimniecībai nodara lielus zaudējumus, nerunājot nemaz par apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai un videi. Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi pērn bija aptuveni 45 miljoni eiro, bet Eiropai kopumā — 121 miljards eiro. Atbildīgie dienesti kopā strādā, lai apkarotu un mazinātu viltojumu izplatību Latvijā, intervijā saka Agris Batalauskis, Patentu valdes direktors. Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja 2023. gada sākumā veiktais pētījums atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viltotas preces apzināti ir iegādājušies 13% eiropiešu, kas, salīdzinot ar 2020. gadā veikto aptauju, ir par 8% vairāk. Latvijā šādu iedzīvotāju īpatsvars ir 16%. Kā vērtējat šādu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret viltojumu iegādi? Vai par to būtu jāuztraucas? Iespējams, kādai valstij šie 16% ir niecīga proporcija, bet Latvijai ar tās iedzīvotāju skaitu, kas ir nepilni divi miljoni, tas ir liels skaits. Jāuztraucas ir ne tikai par šo proporciju, bet arī par to, ka, gadiem ejot, tā nemazinās — arī pirms trīs gadiem veiktajā aptaujā skaits bija aptuveni...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē Senāta Civillietu departaments izskatījis strīdu par darbinieka negodprātīgo rīcību ārpus tiešā darba laika – vai tā var ietekmēt darba attiecību turpināšanu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 6. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–138/2023 (C29336821) Senātam šajā lietā jādod atbilde, vai Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkts piemērojams gadījumiem, kad darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika un pienākumiem veiktu darbību dēļ. Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu, uzteica darba līgumu. Uzteikums bija pamatots ar trīs dažādiem apstākļiem. Pirmkārt, darbinieks ir pārkāpis darba līgumu, darba laikā privātām vajadzībām izmantojot atbildētājas transportlīdzekli un risinot privātas dabas jautājumus. Otrkārt, darbinieks pretēji Darba likuma 92. panta noteikumiem pārkāpis līgumiski noteikto blakus darba veikšanas aizliegumu bez saskaņošanas ar darba devēju. Treškārt, darbinieks ir ļaunprātīgi izmantojis savas amata zināšanas, lai ārpus darba tiesiskajām attiecībām...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā. Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka...

Rakstā sniegts ieskats par galvenajām atziņām, kas gūtas, izstrādājot maģistra darbu «Nodokļu maksātāju tiesību un pienākumu pratības veidošana jauniešiem». Minētas dažas teorētiskas atziņas, ēnu ekonomikas statistika un pašu jauniešu, kā arī finanšu jomas ekspertu un skolotāju aptaujas rezultāti. Nodokļu sistēmas izpratne kā iespēja ēnu ekonomikas mazināšanai Pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumu viena no komponentēm ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Valsts speciālajā budžetā tiek iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN maksātāji šī nodokļa maksāšanas labumus saņem netieši — kas izpaužas kā pilsētvides un valsts labklājības veicināšana, t.sk., izglītības sistēmas nodrošināšana. Savukārt VSAOI ietekmē katru nodokļu maksātāju. Sociālās iemaksas tiek novirzītas speciālajos budžetos, no kuriem tiek finansēti slimības pabalsti, vecuma pensijas u.c. nodokļu maksātājiem svarīgas izmaksas. Mūsdienu pasaulē ir svarīgi apzināties savu viedokļu nozīmīgumu un izprast, kādas sekas rodas katra iedzīvotāja pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt svarīgi veidot ne tikai esošo nodokļu maksātāju apziņu, bet arī rūpēties par to, lai nākamie nodokļu maksātāji spētu...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām vienošanām, uzsvēra I. Šmite. Piesakoties iepirkumam, pretendenti nedrīkst vienoties par visiem tiem pieteikumu parametriem, ar kuriem normālos apstākļos tiem būtu jākonkurē – par cenu un tās veidošanas nosacījumiem; ražošanas apjomiem un realizāciju; tirgus sadali (var dalīt teritoriju, klientus); iepirkumiem (piedalīšanās/nepiedalīšanās, informācijas apmaiņa par iepirkumu noteikumiem utt.). Par šāda veida pārkāpumiem maksimālais sods...

Raksts veidots, balstoties uz Latvijas transfertcenu (turpmāk arī — TC) auditiem pēdējo 15 gadu laikā, pēc kuriem ir risināti strīdi tiesā, kā arī, kuri atrisināti jau audita laikā. Turpmāk minētās situācijas un rīcības varianti ir modelēti, ņemot vērā jauno nodokļu kontroles pasākumu regulējumu Latvijā, labāko starptautisko praksi un daudzsološo tendenci, kas izriet no nozīmīga starptautiskā nodokļu strīda, kas attiecas uz Latviju. Publikācijā netiks detalizēti apskatīta finanšu darījuma tirgus vērtības noteikšana, kas jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem datiem (tā sauktā salīdzināmo datu analīze), par ko rakstīsim citreiz (šajā publikācijā norādītās procentu likmes ir tikai indikatīvas). * Šajā rakstā apkopotas un papildinātas atziņas, kuras norādītas autora LinkedIn profilā publicētajā rakstu sērijā par aizdevumiem transfertcenu jomā. Situācijas apraksts: 2022. gada aizdevuma darījumu pārbaude Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pārbaudi attiecībā uz šādiem Latvijas komercsabiedrības kontrolētajiem darījumiem ar ārvalstu saistītām sabiedrībām: 1 1 000 000 EUR aizdevums Latvijas komercsabiedrībai par 6% gadā īstermiņa apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, noformējot...

Uzsākam rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurā informēsim par būtiskāko starptautiskajā un ES nodokļu tiesību jomā, kam ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Aplūkosim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co–operation and Development, ESAO), ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus, starptautisko nodokļu tiesību pētniecisko institūtu aktualitātes, prominentu konferenču apskatus un citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Latvijas un Vācijas nodokļu konvencija – grozījumi Saeima 2023. gada 22. jūnijā 2. steidzamajā lasījumā pieņēma likumu „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likumprojekts Nr. 233/Lp14). Likums stājās spēkā 2023. gada 19. jūlijā. 1 Likumprojekta (Nr.: 233/Lp14) „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu...

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...

Gandrīz ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu pauž, ka kavēta rēķinu apmaksa komersantu savstarpējos darījumos ir drauds to izdzīvošanai, bet vairāk nekā puse atzīst, ka pēdējā gada laikā tiem nācies piekrist paildzinātiem norēķinu termiņiem, kas viņu biznesam ir kaitējoši, liecina kompānijas Intrum veiktā aptauja1. Šajā aptaujā uzņēmumi arī atzinuši, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neizdodas efektīvāk tikt galā ar kavēto maksājumu problēmu, ir novecojušu un nepilnīgu tehnoloģiju (finanšu uzskaites, resursu vadības u.tml. sistēmu) izmantošana. Par ko liecina aptauja Ja pirms dažiem gadiem situāciju ar savlaicīgu rēķinu apmaksu pasliktināja Covid–19 pandēmija un tās izraisītās piegāžu ķēžu problēmas, tagad negatīvās tendences pastiprina vēl arī inflācija. Aptaujā 69% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka inflācijas dēļ tiem kļūst arvien grūtāk samaksāt piegādātājiem noteiktajā termiņā. Jāpiebilst, ka tas ir krietni augstāks rādītājs nekā Eiropā vidēji, kur šādas grūtības ir 56% uzņēmumu. Latvijā 43% aptaujāto pieļauj, ka nāksies prasīt garākus apmaksas termiņus par tiem, kas noteikti līgumos. Salīdzinoši maz gan...

2023. gada 1. jūlijā ir stājušās spēkā Eiropas Komisijas (EK) pieņemtās Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem1 (Block Exemption Regulation on Research and Development) (R&D BER) un regula par specializācijas nolīgumiem2 (Block Exemption Regulation on Specialisation Agreements) (kopā Horizontal Block Exemption Regulations jeb HBERs), kā arī to skaidrojošās vadlīnijas jeb pamatnostādnes3, kas nosaka, kādas uzņēmumu starpā slēgtas horizontālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. 1 EK Regula (ES) 2023/1066 (2023. gada 1. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām. 2 EK Regula (ES) 2023/1067 (2023. gada 1. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ). 3 Skat.: https://competition-policy.ec.europa.eu/document/fd641c1e-7415-4e60-ac21-7ab3e72045d2_en. Vienošanās ir horizontāla, ja to slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas vienā ražošanas vai izplatīšanas līmenī. Pretstats ir vertikālās vienošanās, kuru slēdz tirgus dalībnieki, kas...