JAUNUMI

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Tieslietu padome 30. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus saistībā ar jaunizveidoto Latgales rajona tiesu. Tieslietu padome noteica, ka Latgales rajona tiesā strādās 44 tiesneši un tiesas darbības teritorija būs Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Preiļos. Jau ziņots, ka 2023. gada 24. martā Tieslietu padome nolēma no 2023. gada 1. jūlija reorganizēt Daugavpils tiesu, pievienojot to Rēzeknes tiesai, un mainīt reorganizētās tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Tiek plānots, ka tiesu reorganizācijas rezultātā paaugstināsies tiesu efektivitāte un izlīdzināsies tiesnešu noslodze. Tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 32. panta trešo daļu, tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt tiesnešu skaitu katrā no tiesām nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Tieslietu padome ir...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka jau no šī gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta, un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot to vērā, VID aicina tos ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, kuri vēlas turpināt savu darbību arī pēc 2023. gada 1. jūlija, savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā saņemt licenci? Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence). Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms),...

Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa. Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi. Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama: SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai. Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos...

NUMURA INTERVIJA Kredītattiecību risinājumi var būt vairāki. Saruna ar Edgaru Lodziņu, ZAB Cobalt partneri, zvērinātu advokātu JURISTA PADOMS Kā pareizi veicama interešu lobēšana atbilstoši jaunajam regulējumam. Lelde Elīna Liepiņa–Goldberga, ZAB Ellex Kļaviņš juriste Kā norit SIA likvidācija. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē Spriedumu izpilde un to apstrīdēšanas iespējas. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs AUTORTIESĪBAS Vērienīgi grozījumi Autortiesību likumā. Skaidro Ieva Andersone, ZAB Sorainen partnere, zvērināta advokāte Pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Skaidro Lūcija Strauta, ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīdze KOMERCTIESĪBAS Ja kapitālsabiedrība nav sasniedzama juridiskajā adresē. Sagatavots pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres lēmumiem TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai; Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Valdes locekļa atbildība. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS Interesenti var izvēlēties,...

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu. Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.

Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni. Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī. Valsts darba inspekcija vērš uzmanību uz sekojošo: par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Pirmdien, 22. maijā, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi. Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK). Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Vienlaikus Latvija izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies...

Uzņēmējs, lai popularizētu savas preces vai pakalpojumus, izmanto dažādus kanālus - reklāma plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklus vai tiešais mārketings. Visos gadījumos tiek apstrādāti esošo vai topošo klientu dati, tā piemēram, tiešais mārketings ir jebkāda veida reklāmas materiāls, kas paredzēts konkrētai personai, savukārt masveida publikācijas plašsaziņas līdzekļos var tikt apstrādāta tehniskā informācija par portāla vai sociālā tīkla lietotāju, informē Datu valsts inspekcija. Mērķauditorija Apstrādājot informāciju par konkrētu cilvēku, jāiegūst un jāapstrādā tikai paši nepieciešamākie dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mārketinga kampaņas īstenošanu. Ja kampaņas ietvaros plānots informēt jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem, tad nav nepieciešams iegūt informāciju par to dzimumu, dzīvesvietām un interesēm. Tomēr skaidrs, ka, lai izveidotu veiksmīgu mārketinga kampaņu noteiktai mērķauditorijai, nepieciešama informācija par esošo vai potenciālo klientu loku. Mērķauditoriju var noteikt, balstoties uz pētījumiem, vai arī analizējot klientu iepirkumu paradumus (piemēram, interneta veikalā, vai izmantojot lojalitātes kartes). Ja plānots uzrunāt plašāku potenciālo klientu loku...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādi vispārīgie principi jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot peļņu un no tās maksājamos nodokļus. Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības tiek aprēķināti kā ieņēmumu un izdevumu (kas saistīti ar saimniecisko darbību) starpība, no šīs summas reizi gadā tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šī summa veido arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu. Taču, atšķirībā no IIN, pašnodarbinātā VSAOI tiek aprēķinātas un maksātas četras reizes gadā, tiekot iesniegtiem ceturkšņa ziņojumiem, kuros gūtais ienākums tiek atspoguļots atsevišķi pa katram mēnesim. Ar nodokļiem (gan IIN, gan VSAOI) apliekamo bāzi samazina, veicot uzskaiti. Pašnodarbinātais veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti (kārto žurnālu) vienkāršajā ieraksta sistēmā, ievērojot naudas plūsmas (kases) principu (ieņēmumus atzīst tad, kad tie saņemti, izdevumus - tad, kad tie izdarīti). Tiesa gan, izņēmums ir pamatlīdzekļa nolietojuma izdevumi - tos nevar iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz, tas jādara...

Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos piemērot nesamērīgas kvalifikācijas prasības pretendentiem, tādējādi nepamatoti samazinot tirgus dalībnieku loku kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) nule īstenotās pārrunu procedūras ietvaros novērsa konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai. KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka “pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu - ģeofizikālai izpētei”, varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai – zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, – licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama. KP...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2023. gada 1. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Obligāti 2022. gada ienākumu deklarācija no 1.marta līdz 1. jūnijam (ja cilvēka kopējie 2022. gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsnieguši 78 100 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu,...

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei. Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai. Lai veidotu...