VISI RAKSTI

No 15. novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienojies valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai. Tādējādi informācija par nodokļu un muitas jautājumiem turpmāk būs pieejama mūsdienīgākā un ērtāk lietojamā vietnē, uzsver VID. Visās nu jau vairāk nekā 100 valsts un pašvaldību tīmekļa vietnēs, kas izvietotas vienotajā platformā, saturs izvietots vienādi, tādējādi palīdzot lietotājiem atpazīt vietnes piederību valsts pārvaldei un palīdzot vieglāk orientēties saturā. Vietņu dizains tapis, balstoties uz lietojamība (UX) un piekļūstamības testiem, tāpēc tas nodrošina ērtu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pārceļoties uz jauno platformu, VID saglabās savu virtuālo asistentu Tomu, ko VID tīmekļvietnes lietotāji jau iepazinuši un iemīļojuši. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto tīmekļvietņu vienoto platformu izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru – platformas tehnisko resursu turētāju –, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas nodrošina platformas tehnoloģisko uzturēšanu, konsultatīvo, tehnoloģisko un lietotāju atbalstu un drošības prasību izpildi, un Kultūras...

Kāpēc es, ilgus gadus darbojoties par grāmatvedi un lektori, esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu? Tāpēc, ka koučings ir loģisks manu iemaņu, prasmju, spēju un pieredzes apvienojums. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk gandarījuma sajūta, kad esmu palīdzējusi atrisināt kādu iestrēgušu jautājumu, devusi cilvēkam cerību, ka viss būs labi, vajag tikai izdarīt to un to. Jā, grāmatveža, finanšu konsultanta un lektora darbs ir vairāk saistīts ar padomu došanu, praktisku palīdzību, atbildības uzņemšanos par to, ko iesaka, par sniegtajiem praktiskajiem padomiem. Koučingā palīdzu citādi — iedvesmojot, atverot cilvēkā labo un spēcīgo, ceļot pašapziņu, nesmejoties par viņa domām un jautājumiem, neaudzinot un nesalīdzinot! Un fantastisks ir rezultāts un lēmumi, ko cilvēks pieņem pats ar savām domām, pārdomām, saviem iekšējiem resursiem! Gandarījums ir gan koučam, gan cilvēkam, kas atnāca pie kouča pēc palīdzības. Mani klienti ir gan fiziskas personas, gan arī uzņēmumi. Tiek uzskatīts, ka koučings vairāk piemērots individuālām sarunām. Šajā rakstā vēlos parādīt, cik...

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu? Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". Ir precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju fotogrāfam par tā mājaslapā publicētu fotogrāfiju, kas tikusi uzņemta un publicēta sen pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit...

Kopš 2019. gada ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Aktuālās redakcijas regulējums aizliedz reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, tomēr pieļaujot atsevišķus izņēmumus, kuru interpretēšanā reklāmdevēju un patērētāju tiesību aizsargu pozīcijas nereti atšķiras. Kas ir reklāma? Atbilstoši Reklāmas likuma 1. pantam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Reklāmas likuma 3. pants nosaka, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem. Savukārt Reklāmas likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka reklāmas devējs ir tiesīgs izgatavot, pasūtīt, izplatīt vai nodot izplatīšanai tikai tādu reklāmu, kas nav pretrunā Reklāmas likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmām 2019. gadā tika...

Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku. Šādas personas iecelšana nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus, atgādina Datu valsts inspekcija. Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums. Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks? Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties...

Tiesībsargs paudis neapmierinātību ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. Valdība tiesībsargam norādījusi, ka ir svarīgi regulāri pārskatīt valsts sociālo pabalstu apmērus, balstoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem, taču vienlaikus tikpat būtiski ir rēķināties ar valsts budžeta iespējām. Papildus tam, Ministru kabinets (MK) norādījis, ka šobrīd izstrādā jauno valdības deklarāciju, kur var tikt iekļautas arī iniciatīvas ģimeņu ar bērniem atbalsta uzlabošanai. Tiesībsarga ieskatā līdzšinējā valdības nostāja sociālās politikas jautājumos rada šaubas par pozitīvu risinājumu. Tiesībsargs jau iepriekš vērsa valdības uzmanību, ka būtiski ir palielinājušās gan preču un pakalpojumu cenas, gan vidējā darba samaksa, taču pabalstu un piemaksu apmēra pārskatīšana nav notikusi vairākus gadus. Šeit jāmin bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti; pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem. Tiesībsargs aicināja valdību līdz 1. novembrim pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksu apmēru, ņemot...

Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista speciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka darba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu “informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās valodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemēram, darba devējs drīkst sagatavot...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences...

Kā katru gadu, arī šoruden notiks žurnāla BILANCE rīkotā konference. Šogad konferencei jauns nosaukums - "Grāmatvedis mainīgajā biznesa vidē" un tās tematiskais uzsvars būs digitalizācijas ietekme uz grāmatveža darba ikdienu, taču neizpaliks arī nodokļu aktualitāšu apskats. Konference notiks 25. novembrī no plkst. 10.00 līdz 15.30, kā pēdējos gados ierasts, videoformātā attālināti. Videokonference tiks filmēta un translēta tiešraidē no Atta Centre konferenču zāles. Pasākuma tiešraidi augstā kvalitātē būs iespējams vērot datoru vai mobilo ierīču ekrānos. Tāpat konferences laikā būs iespējams iesūtīt un uzdot jautājumus, uz kuriem lektori tiešraides laikā sniegs atbildes. Visi konferences klausītāji saņems arī pilnu konferences videoierakstu, kuru atkārtoti skatīties un analizēt sev ērtā laikā un vietā. PIETEIKTIES KONFERENCEI* * E-veikala pamatcenā ietverts Bilances gada abonements. Esošajiem žurnālu un portāla abonentiem jāievada atlaides kods. Ko dzirdēsiet šā gada konferencē? Kā pēdējos gados ierasts, konferenci vadīs Edijs Bošs, TV3 ziņu moderators un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un docents Eiropas studiju fakultātē. Arī...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī. LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem Direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13. Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem. Likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību...

Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus, intervijā saka uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir laiks uzņēmumu darījumiem? Ir vērts iepirkties vai, tieši otrādi, jāpārdod? Vai, ja nav būtiska iemesla, piemēram, uzņēmuma īpašnieka pensionēšanās, tad nav jādara ne viens, ne otrs? Krīzes laikā droši vien tomēr ir jāiepērkas. Neskatoties uz to, ka uzņēmumu izmēri, profili un ģeogrāfija bieži vien būtiski atšķiras, tomēr novērojam, ka tirgus sentiments kustas kopā ar globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. Šobrīd arī palielinās centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu. Šie aspekti noved pie tā, ka, visticamāk, vidējie uzņēmumu vērtējumi samazināsies. Cik būtiski, to patlaban grūti spriest. Bet noteikti šis ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem...

Trešdien, 9. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības ietvara reformas virzienus jeb to, kā reformēt Stabilitātes un Izaugsmes paktu, kas ir ES valstu fiskālās disciplīnas “mugurkauls”. Līdz ar reformu ir gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī to, kā Latvijā turpmāk izstrādās vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts budžetu, ziņo Finanšu ministrija. Svarīgākās EK piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk galvenais fiskālās disciplīnas rādītājs būs nevis budžeta deficīts un tam atbilstošā fiskālā telpa, bet gan maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Paredzēts, ka reizi četros gados tiks izstrādāts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā katram turpmākajam gadam četru gadu periodā tiks noteikts maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Tas aizvietos pašreizējo ikgadējo Stabilitātes programmu un ikgadējo vidēja termiņa budžeta ietvaru. Maksimālo pieļaujamo izdevumu līmeni varēs palielināt, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokļus. Tāpat šis līmenis būs jāsamazina, ja tiks pieņemts lēmums nodokļus samazināt. Turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz atbilstību vidējā termiņā nevis uz...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta, un aicina neatlikt tās izveidi uz pēdējo brīdi. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām - nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. Kā liecina VARAM aptaujas rezultāti 20 Latvijas pašvaldībās, starp vislielākajiem ieguvumiem saziņā ar uzņēmējiem, izmantojot e-adresi, min dokumentu aprites ātrumu, finansiālo ieguvumu jeb ietaupījumu uz pasta izdevumu rēķina, sūtījumu piegādes drošību, vieglāku saziņas izsekošanu un pārliecību, ka dokuments ir sasniedzis īsto adresātu. Tieši šie paši ieguvumi ir attiecināmi arī uz komersantiem un citām juridiskām...