JAUNUMI

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus no 2023. gada 30. jūnija aizstāj vairs tikai viens – nodokļu kontrole, tā efektivizējot nodokļu administrācijas darbu ar nodokļu maksātājiem. Vienkāršāks pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi, sola VID, ņemot vērā 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem – tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams. No30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša...

NUMURA INTERVIJA Vērtējot sankciju riskus, jāskatās plaši. Ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Kam pievērst uzmanību, slēdzot civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu būvniecībā. Stāsta Santa Rubīna, ZAB Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte, un Liene Ābola, ZAB Sorainen vecākā juriste. Pierakstīja Inese Helmane Nozīmīgākie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Jūlija Sauša, Mag. iur., SIA Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja Atsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Komercsabiedrību reorganizācijai jauns regulējums. Nacionālā reorganizācija. Nadežda Korobčenko, Mag. iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Invaliditāte nenozīmē, ka persona nespēj vai nedrīkst strādāt; Valdes loceklis nevar atsaukties uz tiesību ierobežojumu kapitālsabiedrībā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba...

Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests valsts budžetā ieskaita vairāk nekā 50 000 eiro, jo personas, kuras iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu juridiskās personas procesā, neizmanto savas tiesības atgūt maksātnespējas procesā iemaksāto depozītu, pat gadījumos, ja ir pamats depozīta atmaksai. Iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Iemaksāto depozītu pieteikuma iesniedzējs var saņemt atpakaļ, ņemot vērā divus galvenos nosacījumus: ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu; ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu un pie noteiktiem apstākļiem iestājas zemāk norādītie nosacījumi. Ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu, depozītu izmaksā Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Ja depozītu ir iemaksājis parādnieks, to izmaksā parādniekam. Ja depozītu ir iemaksājis kreditors, tad to izmaksā kreditoram. Depozītu var lūgt atmaksāt viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Kā atgūt depozīta atmaksu juridiskās personas maksātnespējas procesā Ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu, un depozītu iemaksājis pats parādnieks...

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, norāda Valsts darba inspekcija (VDI). Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildat­vaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu,...

Sakarā ar Automatizētās importa sistēmas (AIS) ievešanu un lai nodrošinātu vienveidīgu informācijas sniegšanu, noformējot muitas deklarāciju precēm, kas sākotnēji novietotas brīvajā zonā, no 2023. gada gada 16. jūnija AIS pavaddokumentu klasifikators ir papildināts ar jaunu pavaddokumenta kodu “5004” un tā aprakstu “Ieraksta numurs un datums, ar kuru prece ņemta uzskaitē brīvajā zonā”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā kā muitas dienesti uzrauga īpašo procedūru izpildi, tie var atcelt prasību par konkrētu datu ietveršanu uzskaitē¹. Tādējādi, lai personām neradītu papildu administratīvo slogu, jūras pārvadājumos pieļaujams norādīt konteinera numuru un tā saņemšanas datumu, piemēram, MSCU1234567/XX-XX-2023. Savukārt ģenerālajām kravām jānorāda uzskaites sistēmas piešķirtais unikālais ieraksta numurs vai dokumenta, ar ko prece ņemta uzskaitē, numurs, piemēram, preču pieņemšanas – nodošanas akta numurs un datums. Pavaddokumenta koda “5004” piemērošana ir obligāta no 2023. gada 15. jūlija. Papildu informāciju, lūdzu, lasiet šeit. Lasiet arī: VID: Importa muitas deklarāciju dati pieejami digitālā formā ________________ ¹ Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās...

Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas tika pieņemti vēl 2022. gada 16. jūnijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz Komerclikumā iekļautās normas attiecībā uz akcijām, pamatkapitāla apmaksu, kā arī paredz jaunas komercreģistrā ierakstāmās ziņas un iesniedzamos dokumentus. Būtiskākās izmaiņas ir veiktas sekojošos jautājumos: 1) vārda akcijas tiek pārsauktas par reģistrējamajām akcijām un uzrādītāja akcijas par dematerializētajām akcijām, nemainot šo akciju veidu izpratni. Proti, reģistrētā akcija ir akcija, kas ir reģistrēta akcionāru reģistrā, bet dematerializētā akcija ir akcija, kas tiek iegrāmatota finanšu instrumentu kontos. Tāpat no Komerclikuma tika izslēgts 229. pants, kas regulē akciju formas un tiek noteikts ierobežojums, ka akciju sabiedrības (AS) turpmāk varēs emitēt tikai vienu akciju veidu. Proti, visām akcijām būs jābūt vai nu reģistrējamajām akcijām vai arī dematerializētajām akcijām. Līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrētās akciju sabiedrības, kurām ir vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30....

Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa attālināta darba vīzu1, ir tiesības izvēlēties piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi: ienākumam, kas gūts saistībā ar attālinātu darbu citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā, ienākumam, kas gūts saistībā ar ESAO dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu. Šādas izmaiņas nodokļa piemērošanā paredz 2023. gada 15. jūnija grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 12. jūlijā. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57. punktā minēto prasību Aprēķinot nodokli, nav tiesību apliekamo ienākumu samazināt par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu). Turklāt nodokļa aprēķinā ar nodokli apliekamais ienākums netiek samazināts par gada neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Grozījumi par samazinātās likmes piemērošanu ir attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti, sākot...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams...

Ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tiek mainīta nostiprinātā kārtība kādā apmaksājams SIA un AS pamatkapitāls un vienādota pamatkapitāla apmaksas kārtība visām kapitālsabiedrībām (SIA, AS un mazkapitāla SIA), paredzot, ka visām kapitālsabiedrībām ir jābūt pilnībā apmaksātam pamatkapitālam līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Reģistram). Turpmāk pamatkapitāla apmaksas termiņiem dibināšanas līgumā būs jābūt noteiktiem tā, lai pamatkapitāls pilnā apmērā būtu parakstīts un apmaksāts līdz brīdim, kad tiek iesniegts pieteikums Reģistrā par kapitālsabiedrības dibināšanu. Proti, turpmāk kapitālsabiedrībai dokumenti un ziņas, kas saistītas ar pamatkapitālu un tā apmaksu būs jāiesniedz tikai vienu reizi. Tāpat kā kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā pieteikums Reģistram par pamatkapitāla palielinājumu būs jāsniedz tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš. Atbilstoši likuma grozījumos ietvertajam regulējumam pamatkapitāla apmaksa ir jāveic 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulcē ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Ja šajā termiņā nav apmaksāts viss...

Komerclikuma pārejas noteikumu 61., 63. un 64. punktā paredzēts, ka sākot no 2023. gada 1. jūlija visus komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludina, Uzņēmumu reģistram nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē info.ur.gov.lv, informāciju publicējot sadaļā “Publikācijas”, informē Uzņēmumu reģistrs. Izsludinot komercreģistra ierakstus un dokumentus, papildus tiks norādīts komercreģistra ieraksta izdarīšanas datums, kā arī datums, kad dokuments pievienots reģistrācijas lietai. Tāpat no 2023. gada 1. jūlija Komerclikumā noteiktie paziņojumi kreditoriem tiks publiskoti Reģistra tīmekļvietnē info.ur.gov.lv. Uzņēmumu reģistrs noslēdz arī pāreju no valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv uz Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv. Tādējādi no šī gada 30. jūnija e-pakalpojums vietnē latvija.gov.lv vairs nebūs pieejams. Klienti, kuri līdz šim reģistrācijas pakalpojumus – piemēram, reģistrēt SIA vai biedrības dibināšanu, valdes maiņu, juridiskās adreses maiņu utt. – izmantoja vietnē latvija.gov.lv kā e-pakalpojumu EP119 “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”, turpmāk reģistrācijas pieteikumus un dokumentus varēs iesniegt tikai reģistrācijas pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv. Uzņēmums mudina līdz 30. jūnijam pabeigt uzsāktos...

Lai palīdzētu Latvijas finanšu sektora dalībniekiem izprast būtiskākās informācijas atklāšanas prasības ilgtspējas jomā, Latvijas Banka sagatavojusi skaidrojošus ieteikumus. Eiropas Savienības (ES) finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums atklāt informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē prasībām (SFDR). Lai Latvijas finanšu tirgus dalībnieki labāk izprastu regulējuma ilgtspējas jomā prasību ietvaru, Latvijas Banka ir sagatavojusi ieteikumus informācijas atklāšanai ieguldītājiem, iekļaujot strukturētu prasību ietvaru prasību un to savstarpējo sakarību labākai izpratnei un skaidrojot finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, uz kādiem to piedāvātajiem produktiem attiecas SFDR prasības, kāda informācija ir jāatklāj un kādā veidā. Informācija, kas jāatklāj atbilstoši SFDR prasībām, ir paredzēta ieguldītājiem. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem jānodrošina, ka informācija ir atklāta pieejamā un viegli atrodamā veidā un noformulēta klientiem saprotamā valodā. Latvijas Bankas ieteikumi sniedz detalizētu ieskatu, kāda informācija finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas varētu ļaut cilvēkam izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Tā rezultātā, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta. Šādu priekšlikumu piedāvā Labklājības ministrija (LM), kas ir izstrādājusi un atbildīgajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nosūtījusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai. “Mēs arī aicināsim bankas samazināt procentus komisijas maksām, ko tās saņem par pensiju kapitāla apsaimniekošanu. Saeimas rudens sesijā ir plānots diskutēt par šīm izmaiņām, jo iepriekšējās pārmaiņas pārvaldnieku komisijas maksās bija pirms pieciem gadiem. Taču kopš tā laika situācija pasaulē ir mainījusies un līdz ar to ietekmējusi valsts fondēto pensiju otrā līmeņa darbību, kas nav labvēlīga nākamajiem pensiju saņēmējiem,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre. Piedāvātais risinājums būtu pastāvīgs, kas dotu...

Atgādinām, ka no 1. jūlijā Rēzeknes tiesai tiek pievienota Daugavpils tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz "Latgales rajona tiesa". Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Reforma neietekmē jau uzsākto lietu izskatīšanu. Pēc reformas Latgales rajona tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās: Daugavpilī - 18. novembra ielā 37 un Ģimnāzijas ielā 11; Krāslavā – Lāčplēša ielā 19; Preiļos – Talsu ielā 2; Balvos – Bērzpils ielā 7a; Ludzā – Stacijas ielā 44; Rēzeknē – Dārzu ielā 24, tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Latgales rajona tiesas atrašanās vietām. Latgales apgabaltiesa turpinās darbu Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē. Latgales rajona tiesu vadīs viens tiesas priekšsēdētājs, tajā būs vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiks...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. jūnijā apstiprināts rīkojuma projekts par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta “Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana” pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu. Patlaban valsts pārvaldē finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības procesus katra iestāde īsteno saskaņā ar iestādes vajadzībām un finansiālajām un tehnoloģiskajām iespējām, ievērojot atbilstošās normatīvo aktu prasības un nepieciešamības gadījumā papildus izstrādājot iestādes iekšējos normatīvos aktus. Investīcijas projekta mērķis ir izveidot centralizētu platformu finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā, koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanai vienoto pakalpojumu centrā. Tas ilgtermiņā sniegs iespēju gan būtiski uzlabot datu tālāku izmantošanu, gan virzīties uz administratīvo funkciju efektivitāti un digitālo transformāciju, tajā skaitā arī valsts līdzekļu optimizāciju. Pakāpeniski ieviešot digitālo transformāciju, kā arī sistemātiski vērtējot slodžu apjomus un procesu efektivitāti, reformas ietvaros jāvirzās uz slodžu ietaupījumu administratīva rakstura darbībās....