JAUNUMI

Ar valdes locekļu statusu, lomu un atbildības regulējumu saistītie jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli, bet tajā pašā laikā tie vēl aizvien rada pārpratumus. Nereti rodas neskaidrības arī ar atlīdzības noteikšanu un izmaksu, kā arī veidu, kā pareizāk nodibināt tiesiskās attiecības ar valdes locekļiem, kuri iepriekš ir bijuši sabiedrības darbinieki. Latvijas sabiedrībās, kuras ietilpst starptautiskos koncernos, regulāri tiek mēģināts piemērot citā valstī pastāvošo tiesisko regulējumu par sabiedrības vadību, tā radot nevajadzīgus riskus. Šajā rakstā tiks apskatīti aktuāli Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) spriedumi, kas attiecas uz tiesiskajām attiecībām ar valdes locekļiem, jo tieši tiesu prakse ir labākais indikators tam, kuri jautājumi joprojām ir neskaidri uzņēmējiem un kuriem ir pievēršama pastiprināta vērība. Darījumu noslēgšana ar valdes locekļiem Darījumi, kas noslēgti ar valdes locekļiem, visbiežāk rada domstarpības tieši saistībā ar iespējamo zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai. Tāpēc ir vērts minēt atsevišķus Senāta spriedumus, kuros ir sniegtas nozīmīgas atziņas šajā kontekstā. Pareiza izpratne par valdes locekļu atbildības robežām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu (lieta Nr. SKK-40/2023 (16870001412)). Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā...

Izdevniecībai Lietišķās informācijas dienests maijā ir 30 gadu jubileja un, manuprāt, Bilance ir labākais tās produkts. Tāpēc arī man gribas sveikt LID 30. dzimšanas dienā. No vienas puses 30 gadi ir pietiekoši liels vecums uzņēmumam. Nav nemaz daudz uzņēmumu Latvijā, kas ir varējuši noturēties biznesā tik ilgu laika periodu, un šai sakarā jāatzīst, ka daudz ir palīdzējusi mūsu nestabilā un mainīgā nodokļu politika. Pirms 30 gadiem nebija interneta. Vai vispār to atceraties? Tajā laikā īpaši svarīga bija Nodokļu sistēma sarkanās mapēs un citi drukātie produkti, kuri bija ļoti labs atbalsts grāmatvežiem, finansistiem un uzņēmumu vadītājiem. Lai gan šodien internets piedāvā plašas iespējas, tomēr tiek izdoti arvien jauni normatīvie akti, kuri pieļauj plašas interpretācijas iespējas, doma nav izteikta saprotamā veidā, tāpēc Lietišķās informācijas dienests piedāvā kursus, seminārus, grāmatas un citus produktus, ko vēl joprojām lasītāji atzīst kā ļoti noderīgus ikdienā. Tomēr — no otras puses — 30 gadi, tas ir laiks, kad saule...

Saimnieciskā darbība ir darbība par atlīdzību. Dibinot uzņēmumu, mērķis ir ar savu reģistrēto darbību nopelnīt. Fiziskajām personām jāseko, kurā brīdī viņu darbība jau ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kas ir reģistrējama. Tai ir trīs pazīmes, kas noteiktas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantā: darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 19.2 punktam — ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Savas darbības ietvaros uzņēmumi pārdod, pērk, ražo, sniedz un saņem, kur viena puse ir pārdevējs, bet otra saņēmējs. Rodas ne tikai ieņēmumi, bet arī izdevumi,...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests 17. maijā svin 30 gadu jubileju. Tās dibinātāji AIVA UN ANDRIS VĪKSNAS uzsver, cik būtiski, lai Latvijā tik nozīmīgas jubilejas svinētu uzņēmumi ar Latvijas kapitālu. Šajā dienā vislielāko pateicību ir jāsaka gan jums, lasītājiem un ilggadējiem izdevniecības klientiem, gan rakstu un grāmatu autoriem, semināru un kursu lektoriem, gan citiem sadarbības partneriem. No sirds priecājos, ka izdevniecība Lietišķās informācijas dienests pastāv jau 30 gadus! Tās paspārnē tapušais žurnāls Bilance ir spējis būt noderīgs palīgs ikdienā topošajiem un esošajiem grāmatvežiem! Man žurnāls ir palīdzējis uzzināt citu speciālistu interpretācijas dažādām normatīvo aktu prasībām un stiprinājis viedokli atsevišķos jautājumos, dažkārt pat devis praktiskus ieteikumus grāmatojumiem noteiktās situācijās. Jo īpaši gribu uzteikt izdevniecības radīto iespēju būt par autori žurnāla rakstiem. Reizēm piedāvātās tēmas ir bijušas izaicinošas, bet iedziļināšanās tajās ir devusi labumu lasītājiem un veicinājusi arī manu kā profesionāles izaugsmi. Paldies, ka bijāt, esat un būsit! Vēlu vēl vismaz tikpat gadus būt par...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot produktu marķējumu un ilgizturību un izskaust maldinošas norādes. EP plenārsēdē apstiprināta EP nostāja likumdošanas sarunām par jaunu direktīvu, kuras mērķis ir palīdzēt patērētājiem iegādāties videi draudzīgus produktus un mudināt uzņēmumus piedāvāt ilgizturīgākus un ilgtspējīgākus produktus. Jāaizliedz maldinoša reklāma un vispārīgas “zaļuma” norādes EP pieņemtajā nostājā prasa aizliegt uz produktiem lietot tādas vispārīgas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks", ja nav detalizētu pierādījumu par šādu norāžu patiesumu. Parlaments vēlas arī aizliegt uz vidi attiecinātas norādes, kuras balstītas vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām. Tiks aizliegta arī citu veidu maldinoša prakse, piemēram, norādes par produktu kopumā, ja tās patiesībā attiecināmas tikai uz kādu produkta daļu. Būs aizliegts arī nepatiesi apgalvot, ka produktam ir noteikts mūža ilgums vai ka to nedrīkst izmantot pārāk bieži vai konkrētos apstākļos. Lai vienkāršotu informāciju patērētājiem, EP deputāti plāno atļaut tikai tādus ilgtspējas marķējumus,...

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Saeima 11. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, tādējādi būtiski pašvaldībām samazinot administratīvo slogu saistībā ar detālplānojumu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Tas ir rezultāts sekmīgām LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ikgadējām sarunām, pēc kurām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka atbalstu LPS darbam pāris nedēļu laikā ir pieņemts pozitīvs lēmums Saeimā. Saeima lēma svītrot prasību, ka pašvaldībām salīdzinoši īsā termiņā jāpārskata ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi, saistošie noteikumi jāatceļ, un detālplānojumi, kuru īstenošana ir uzsākta vai plānota uzsākt, no jauna jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu. Minētā likuma prasība tapa 2021. gadā, nosakot, ka līdz šī gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina minētās normas īstenošanu, neapzinoties nepieciešamo darba apjomu un pārskatāmo detālplānojumu skaitu, kas joprojām ir vismaz 2000 detālplānojumu visās...

Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja, ko ieguvām negribot (vismaz daļa strādājošo), bet kas ienāca mūsu darba ikdienā uz palikšanu. Strādājot attālināti, viena no galvenajām vērtībām — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu, neņemot slimības lapu, vai, ja pats jūtas ne visai vesels, pāris dienu strādāt no mājām un atgūt veselību. Tikpat svarīgi neatrasties sabiedriskās vietās vīrusu laikā — samazinās risks saslimt. Kas ir attālinātais darbs? Attālināta darba jēdziens ir noteikts Darba aizsardzības likumā: attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne...

Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā,...

Pasaulē 145 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 13 valstīs tā ir pieļautā labā prakse (avots: IFRS Foundation). Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Neskatoties uz plašo SFPS izplatību pasaulē, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu sniedz savus pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) prasībām. Līdz ar to Latvijas grāmatvežu vidū ir salīdzinoši zema izpratne par standartā ietvertajām klasifikācijas, uzskaites, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasībām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts (lielām sabiedrībām, koncernu pārskatiem), vai arī uzņēmumi piemēro GPL sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS, lai atbilstu savu īpašnieku gaidām vai piemērotu labo praksi savā darbībā. Šajā rakstā pievērsīsimies tam, kas tad īsti ir kopīgs un kas atšķirīgs SFPS un GPL ietvaram....

Saeima 11. maijā trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas uzlabo un vienkāršo komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība - turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu,...

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Ar grozījumiem precizētas prasības nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmējot stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Grozījumi likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Līdz šim spēkā esošās likuma normas paredz, ka NĪ darījumu starpniekiem jābūt iekļautiem NĪ darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja NĪ darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka NĪ darījumu starpnieku izslēgt no NĪ darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas NĪ darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, ka nereti NĪ darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā iekļauta norma,...