JAUNUMI

Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Par informācijas aizsardzību EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21 Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem. No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014....

Pirms pieciem gadiem – 2018. gada 1. aprīlī – stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tajā iekļauti tikai 13 panti, un šī regulējuma pieņemšanas mērķis bija veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Labklājības ministrijai tika uzdots nodrošināt šim uzņēmējdarbības veidam gan atbalsta nosacījumu piemērošanu, gan uzraudzību. Lai uzzinātu, kā veicies ar sociālās uzņēmējdarbības stimulēšanu un cik aktīvi šai jomā izpaudušies paši uzņēmēji, aicinājām uz sarunu Imantu Lipski, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāju. Kad radās ideja par īpašu sociālā uzņēmuma regulējuma nepieciešamību Latvijā? Pirms apmēram desmit gadiem pie mums, Labklājības ministrijā, vērsās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji un šīs jomas pētnieki, lai informētu, ka Eiropā un citviet pasaulē arvien aktuālāka kļūst tēma par sociālo uzņēmējdarbību. Tās mērķis bija risināt tos sociālos jautājumus, ar kuriem valsts bez sabiedrības atbalsta nespēja tikt sekmīgi galā, piemēram, bezdarbu, nabadzības risku,...

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām. Jauni noteikumi Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas,...

Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina gan par pozitīvām, gan mazāk iepriecinošām sekām, kādas pēdējā gada ekonomiskie satricinājumi atstājuši uz Latvijas tautsaimniecību. Inflācijas pieauguma temps Latvijā turpina strauji samazināties, aprīlī mēneša laikā cenām palielinoties tikai par 0,3%, bet gada inflācijai sarūkot līdz 15,1%, salīdzinot ar 17,3% iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Inflācijas mazināšanos nosaka, pirmkārt, energoresursu cenu kritums pasaules tirgū, bet aprīlī, sekojot pasaules pārtikas izejvielu cenu kritumam, sākušas stabilizēties arī pārtikas cenas Latvijā, un kopējo nelielo cenu pieaugumu mēneša laikā noteikušas galvenokārt sezonālās apģērbu un apavu cenu svārstības. Gada griezumā cenu pieaugums pagaidām vēl saglabājies augsts, un to tāpat kā iepriekšējos mēnešos noteikušas elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājušās par 53,7% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas. Vēl trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 20,2%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā...

Pasaules, tostarp Latvijas, ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem satricinājumu viļņiem. Covid–19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja energoresursu sadārdzināšanās un vispārējs cenu pieaugums, kā arī negatīvu ietekmi radījis Krievijas karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci — kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas — ne, kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Kara un sankciju ietekme Pagājušā gada februārī Krievijas uzsāktais iebrukums Ukrainā un tam sekojošās abpusējās starptautiskās sankcijas uz Latvijas ekonomiku atstājis daudzšķautņainu, lai gan — ne pārlieku dramatisku iespaidu, un bizness laika gaitā jaunajai situācijai ir pielāgojies. Vērojami pat atsevišķi pozitīvi efekti, ko ļauj secināt interviju ciklā gūtā informācija. Izejmateriālu deficīts un cenas Vienas no būtiskākajām negatīvajām sekām, ko...

Pasaules un Latvijas ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem lielu satricinājumu viļņiem. Covid-19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja inflācija un karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada vasaras esam sekojuši līdzi ekonomisko procesu attīstībai, intervējot ekspertus, uzņēmumu nozaru asociāciju vadītājus un politiķus par krīžu radīto ietekmi uz biznesa ikdienu, vēlamajiem risinājumiem un tālākās attīstības prognozēm. Laiks apkopot bilanci. Kā Latvijai līdz šim izdevies pārdzīvot Ukrainas kara un inflācijas laiku? Kas no sagaidāmā piepildījies, kas - ne, un kā izdevies tikt galā ar sarežģījumiem? Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās sankcijas ekonomiku ietekmēja vairākos veidos. Viens no tiem - izejmateriālu deficīts un sadārdzināšanās. Tomēr, kā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidents Aigars Rostovskis, uzņēmējiem pāris mēnešu laikā izdevās pielāgoties jaunajai realitātei, noslēdzot līgumus ar piegādātājiem no citām valstīm. Savukārt Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss žurnālam Bilance novembrī atzina, ka, piemēram, kokmateriālu un metāla jomā ne tikai sekmīgi...

Vai pietiek ar darba devēja mutisku rīkojumu, lai nosūtītu darbinieku komandējumā? Ja darbinieks rupji pārkāpj darba kārtības noteikumus, vai jāsagaida vismaz trīs šāda veida pārkāpumi, lai varētu uzteikt darbu? Šie un citi jautājumi nereti ir aktuāli gan uzņēmuma vadītājam gan grāmatvedim. Precīzu atbildi var sniegt juristi, kuri vislabāk pārzina darba attiecību tiesisko regulējumu. Kad nepieciešams darba devēja rakstveida rīkojums? Ar darba devēja rīkojumiem nosaka darba kārtību uzņēmumā. Darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Jāņem vērā, ka ar rīkojumiem nevar pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli, piemēram, atsaukt no atvaļinājuma vai samazināt darba algu (to saturs nevar būt pretējs normatīvajos aktos noteiktajam darba tiesisko attiecību regulējumam). Darba likums neuzliek par pienākumu sagatavot rakstveida rīkojumus šādos gadījumos, līdz ar to rīkojums var tikt sagatavots dažādos veidos, t. sk. mutiski, izmantojot elektroniskās personāla uzskaites sistēmas, e–pastu u.tml.: darba līguma ietvaros precizē darbinieka darba pienākumus, darba līguma ietvaros precizē darba kārtības un darbinieka...

Latvijas republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības „Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (lieta Nr. SKA-671/2023 (A420235522)), nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības „CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TUKUMA AUTO” – pieteikums un par spēkā neesošām atzītas starp valsts SIA „Autotransporta direkcija” un AS „Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem iepirkumu līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis” un tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu arī izbeigta tiesvedība daļā par SIA „TUKUMA AUTO” pieteikumu par noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā...

Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778...

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā. Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne apskatīja situācijas, kad Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumus citas valsts nodokļu maksātājam. Kas, pirmkārt, ir jāvērtē? Ir svarīgi, kur un kādā kapacitātē uzņēmums sniedz pakalpojumus. Vai tos ir iespējams sniegt no Latvijas jeb ir nepieciešama uzturēšanās ārvalstīs? Vai šī klātbūtne rada pastāvīgo pārstāvniecību? Ja ārvalstīs ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad tas nozīmē, ka no ienākuma, kas ir radies pastāvīgās pārstāvniecības darbības rezultātā, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27. aprīlī ir pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 22. maijā. Vienlaikus pieņemti arī saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas būs spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību – 75 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas vajadzībām reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtība bez PVN ir palielināta līdz 75 000 eiro. Minētais grozījums piemērojams automobiļiem, kuri iegādāti vai nomāti sākot ar 2023. gada 1. jūniju. Savukārt automobiļiem, kas iegādāti vai iznomāti pirms šī datuma, ir piemērojams patlaban likumā noteiktais slieksnis – 50 000 eiro (bez PVN). Izmaiņas likumā rosināja nevalstisko organizāciju pārstāvji, t.sk., biedrība “Auto asociācija”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem. Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska: ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas; ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav jāiesaistās un...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Preču zīmju juridiskai aizsardzībai tiek pievērsta nepelnīti maza vērība. Juridiski instrumenti tiek meklēti tajā brīdī, kad jau kāds cits sāk izmantot sajaucami līdzīgu preču zīmi. No tiesību piemērošanas viedokļa pareizākais scenārijs ir vispirms reģistrēt preču zīmi, pārliecināties, ka attiecīgajās jurisdikcijās preču zīme ir aizsargāta, un tikai tad to sākt izmantot. Trīs iespējas Par preču zīmes aizsardzību vajadzētu domāt laikus, vēl pirms produkts tiek radīts un laists tirgū, uzsver Līga Fjodorova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā. Pastāv vairākas iespējas, ar kādu tiesisko instrumentu palīdzību nodrošināt preču zīmes reģistrāciju. Latvijā nacionālo preču zīmi var reģistrēt Patentu valdē. Savukārt citās jurisdikcijās šo preču zīmi reģistrē attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Tas nozīmē, ka preču zīme būs aizsargāta konkrētās valsts teritorijā. Otra iespēja ir reģistrēt Eiropas Savienības (ES) preču zīmi, ko var izdarīt ES Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šajā gadījumā ar vienu preču zīmes...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Lietišķās informācijas dienestam — 30! Izdevniecībai "Lietišķās informācijas dienests" maijā ir 30 gadu jubileja un, manuprāt, Bilance ir labākais tās produkts. Tāpēc arī man gribas sveikt LID 30. dzimšanas dienā. LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTA 30. JUBILEJA Trīsdesmit gadi pārmaiņu viļņos. Izdevniecība "Lietišķās informācijas dienests" 2023. gada 17. maijā svin 30 gadu jubileju. Ar šo rakstu noslēdzam koncentrētu atskatu uz aizvadīto gadu būtiskākajiem notikumiem kā izdevniecības, tā Latvijas ekonomikas un valsts tiesību nozares attīstībā. Sākumu skatiet žurnāla 2022. gada oktobra numurā. Noslēgumā atskats uz pavisam neseno vēsturi – laiku no 2017. līdz 2022. gadam. Autoru un sadarbības partneru sveicieni. NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Kā Latvijas ekonomika izturējusi Ukrainas kara un inflācijas spiedienu? Pasaules, tostarp Latvijas, ekonomika pēdējo gadu laikā gājusi cauri vairākiem satricinājumu viļņiem. Covid–19 pandēmijai 2022. gadā sekoja strauja energoresursu sadārdzināšanās un vispārējs cenu pieaugums, kā arī negatīvu ietekmi radījis Krievijas karš Ukrainā. Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada...