JAUNUMI

Valdības sēdē 27. jūnijā atbalstīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts”. Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salu teritorijā, Kostarikas Republikā, Māršala Salu Republikā un Krievijas Federācijā. Patlaban spēkā esošie MK noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nosaka, ka zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Bahamu Sadraudzība, Fidži Republika, Palau Republika, Panamas Republika, Samoa Neatkarīgā Valsts, Tērksas un Kaikosas salu teritorija, Trinidādas un Tobāgo Republika, Vanuatu Republika. Savukārt, lai nodrošinātu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta atbilstību 2023. gada 14. februārī aktualizētajam Eiropas Savienības (ES) sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, tajā, papildu jau esošajām valstīm un teritorijām, tiek iekļautas Britu Virdžīnu...

Ministru kabineta 27. jūnija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019.-2022. gadam iekļauto uzdevumu izpildi". Par ziņojumu referēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone, sniedzot informāciju par pasākumu plānā ietverto 40 uzdevumu izpildes gaitu un tuvošanos plāna mērķim - uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide, pieejami un saprotami pakalpojumi, mazinot administratīvo slogu. Apkopojot informāciju par plāna izpildi, secināts, ka: no 40 plāna uzdevumiem ir izpildīti 32 uzdevumi, 7 uzdevumu izpilde turpināsies līdz š.g. beigām, bet viena uzdevuma izpilde ir pārtraukta. Plānā bija iekļauti pasākumi uzņēmējdarbības videi 12 būtiskos rīcības virzienos – uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, investoru tiesību aizsardzība, grāmatvedība un nodokļi, pārrobežu tirdzniecība – muita, līgumsaistību izpilde, elektrības pieslēgums, restrukturizācija, cilvēkkapitāls, valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība, kā arī inovācijas veicināšana. Akcentējot atsevišķus būtiskākos ieviestos pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, Ilze Indriksone uzsvēra, ka veikti būtiski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmu uzlabojumi. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS)...

Turpinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā, kas joprojām rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, Ministru kabinets 2023. gada 27. jūnijā lēma pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā līdz 2024. gada 4. martam. To paredz valdības sēdē akceptētais grozījums Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr. 599 "Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā". Līdzšinējie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem paliek nemainīgi. Ieceļot Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, varēs Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļauja, Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīza vai kuriem ir Šengenas līguma dalībvalsts īstermiņa vīza un kuri ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki u.c. gadījumos. Ieceļošanas ierobežojumi joprojām attieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. 2022. gada septembrī...

Saeimā 22. jūnija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumā plānots ieviest veselu jaunu nodaļu, kas regulēs maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzēs: 1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. 2) sniegt VID šīs daļas 1. punktā minēto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Šis nebūs jāpilda, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī,...

Saeima 15. jūnija sēdē otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītos un Saeimas deputātu izstrādātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas jau stājušies spēkā 23. jūnijā. Grozījumi bija nepieciešami, jo jo likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļā bija noteikts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Taču Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteic, ka, sākot ar 2023. gadu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 2.decembra Regulā (ES). 2021/2115, paredzētajiem nosacījumiem termins “vienotais platību maksājums” ir aizstājams ar terminu “ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts”, tāpēc bija nepieciešams redakcionāli precizēt likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļu. Savukārt grozījumi Pārejas noteikumu 94. punktā bija nepieciešami, jo likums paredzēja, ka no 2024....

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek no Baltijas kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas? Ko darām nepareizi un kā rīkoties, lai šo atpalicību mazinātu, ar laiku noķerot, vai pat apsteidzot lietuviešus un igauņus, izlīdzinot arvien atšķirīgāko labklājības līmeni vismaz Baltijas reģionā? Par Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū pēdējā laikā tiek runāts arvien biežāk. Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ uzsācis jaunu projektu “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?”. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, bet par tā saturu atbild žurnāla izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests. Projekta ietvaros kā ar lupu pētīsim pieejamos faktus, datus un skaitļus, aptaujāsim ekonomikas procesu zinātājus, lai analizētu situāciju un nonāktu pie, cerams, interesantiem un noderīgiem secinājumiem. Sākot no jūlija, katru mēnesi gan žurnālā Bilance, gan arī portāla BilancePLZ bezmaksas pieejas sadaļā #SIF_MAF2023 varēsit lasīt publikācijas, kas veltītas kādam no projekta ietvaros pētāmajiem apakštematiem. Iecerēts salīdzināt un izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: nodokļu...

Saeima 22. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānots ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros. Tādējādi iecerēts samazināt ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksas riskus. Grozījumi paredz pienākumu būvkomersantam Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Līdz šim likums prasīja iesniegt tikai informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām, bet ne veiktajiem norēķiniem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos. Tāpat grozījumi paplašina to subjektu loku, kam...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm. Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Tiesības uz datu dzēšanu nozīmē, ka persona (datu subjekts) var vērsties pie organizācijas un, norādot uz savu pamatojumu vai individuālo situāciju, lūgt, lai konkrēti dati tiktu dzēsti. Tāpat ir jārīkojas, kad nepieciešams labot organizācijas rīcībā esošus personas datus. Savukārt, kad persona lūdz ierobežot organizācijas veikto tās datu apstrādi, tai tāpat ir jānorāda, tieši kura organizācijas veiktā datu apstrāde uz laiku ir jāierobežo, taču šādas ierobežošanas mērķis parasti ir pārliecināšanās, vai apstrāde līdz šim bijusi likumīga. Kad persona ir izmantojusi savas tiesības un vērsusies pie organizācijas (pārziņa), lai tā veiktu datu dzēšanu vai labošanu vai ierobežotu datu apstrādi , organizācijai bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā jāsniedz informācija par veiktajām darbībām saskaņā ar šo lūgumu. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, sagaidot atbildi no organizācijas? Persona piezvana uz organizācijas konsultatīvo tālruni un pieprasa savu datu dzēšanu vai atbildi par to, kāpēc organizācija datus apstrādā – ne...

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros ir piešķirts finansējums, kas ļaus veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (turpmāk – mērķa grupa) konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Šī investīcija ir neatņemama mūžizglītības procesa sastāvdaļa, un ir vērsta uz mērķa grupas personu prasmju un kompetenču uzlabošanu un to sagatavošanu darba tirgum, īpašu atbalstu paredzot personām ar zemu izglītību vai novecojušām prasmēm, gados vecākām personām, ilgstošajiem bezdarbniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti. “Darba tirgū strauji ir audzis pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ar digitālajām prasmēm. Pašreizējais bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,5%, un darba meklējumos atrodas nedaudz mazāk par 50 000 cilvēku. Vienlaikus darba tirgū vēl arvien ir arī darbaspēka rezerves, tajā skaitā cilvēki ar nepietiekamu izglītības un novecojušu prasmju līmeni. Ieguldījumi bezdarba situācijā nonākušo cilvēku pārkvalificēšanai notiek nepārtraukti un šis finansējums, kas Latvijas cilvēkiem un ekonomikai ir ļoti būtisks, būs pieejams divus gadus, lai tupinātu mērķtiecīgi ieguldīt cilvēku prasmju paaugstināšanai, pārkvalificēšanai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Starp prioritātēm minami mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā –jaunas priekšrocības. Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendences spētu identificēt jau agrīnā stadijā. Izceļamās prioritātes: datu analīze, klientu reitingi un skaidra valoda Iepriekšējās stratēģijas ietvaros VID nostiprināja datu analīzes praksi, kas ļāva iepazīt Latvijas uzņēmumus un veidot tiem piemērotus pakalpojumus – atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus, bet savlaicīgi un precīzi kontrolēt negodprātīgos. Jaunās stratēģijas ieviešanas laikā VID paredzējis attīstīt jaunus pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu reitingiem un attīstīt priekšrocības godprātīgajiem uzņēmumiem. Tāpat tiks uzsākts darbs, lai precīzāk izprastu pārējo klientu - darba ņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju - saskarsmes ar VID pieredzi, lai VID pakalpojumu saņemšana kļūtu intuitīvāka...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru,...

Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību. “Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs...

Saeimas Juridiskā komisija 20. jūnijā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos un 15. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatītos grozījumus Notariāta likumā. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus. Tāpat likumprojektā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība un regulējums attiecībā uz mantojuma dalīšanu. Lai nodrošinātu mantojuma lietā tiesīgo kreditoru tiesības noskaidrot mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējus, ja tie neizņem mantojuma apliecības, paredzēts noteikt tiesīgajiem kreditoriem tādas pašas tiesības iegūt ziņas par mantiniekiem, kādas jau likumā ir noteiktas nodokļus administrējošajām iestādēm. Kreditoriem, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāks ziņu apjoms. Savukārt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informēs notārs. Paredzēts, ka mantojuma apliecībā turpmāk iekļaus arī ziņas par kreditoru prasījumiem. Bet gadījumos, ja mantinieki pirms mantojuma apliecības izņemšanas nebūs vienojušies citādi, mantojuma apliecība kalpos par pamatu, lai sadalītu mantojumā ietilpstošas...