VISI RAKSTI

Rīgā no 2023. gada 1. janvāra tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva - visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk. To paredzēja jau Rīgas domes 2019. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 83 "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Bija plānots, ka nodevu ieviesīs jau no 2021. gada, taču Covid-19 pandēmijas radītā tūristu skaita samazinājuma dēļ noteikumi tika grozīti divreiz, atliekot nodevas iekasēšanu ik reiz par gadu - vispirms no 2022. gada, bet pēc tam - no 2023. gada. No nodevas gūtos ieņēmumus pilsēta izmantos tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Patlaban tūrisma nodevas ieviešanai sagatavots jauns noteikumu projekts, kuru 3. novembrī, akceptēja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē. Salīdzinot ar...

Rakstā ir sniegts ieskats aktuālākajos Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana Senāta 2022. gada 25. februāra lēmums lietā SKA–654/2022 Lietā tika izskatīts strīds saistībā ar nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmēm vienā no iepirkuma priekšmeta izmaksu pozīcijām. Pretendentiem iepirkuma līguma izpildes gaitā citstarp jā­sniedz ceļa meteoroloģisko staciju datu sistēmas pakalpojums, un attiecīgi tiesa skatīja jautājumu, vai trešās personas (konkursa uzvarētāja) piedāvājumu minētajā izmaksu pozīcijā norādītās cenas dēļ pasūtītājam bija pamats vērtēt kā nepamatoti lētu. Kā norāda Senāts, nepamatots ir pieteicējas pieteikumā paustais uzskats, ka šīs lietas uzdevums ir kliedēt pieteicējas aizdomas, ka trešās personas finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijas cena ir nepamatoti zema, un šajā lietā ir pārbaudāms, vai pasūtītājs ir pareizi izmantojis tam piešķirto novērtējuma brīvību trešās personas finanšu piedāvājuma konkrētās pozīcijas šķietami nepamatoti lētas cenas izvērtēšanā. No trešās personas sniegtā skaidrojuma pasūtītājam izriet, ka attiecīgajā izmaksu pozīcijā ir iekļauta abonentmaksa sistēmas (programmnodrošinājuma) ražotājam, t.i., tiks nomāts serveris ar jau gatavu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem". 2022. gada 20. oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2022. gada 14. novembrī, un atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. Būtiskākās izmaiņas: izslēgts regulējums, kas ieroveikti VID informācija par ieguldījuma kontu; noteikta samazinātas (5%) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – ES/EEZ rezidentam par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs; veikti arī citi grozījumi. Izdevumu ierobežojuma atcelšana saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma noteikšanai No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. No 2022. gada 1. janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Jauni ar nodokli neapliekamu ienākumu veidi Ar nodokli neapliek: ienākumu no...

Ministru kabinets 2. novembrī izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”. Tā ietvaros VARAM apkopoja valsts iestāžu viedokļus un priekšlikumus par pašvaldību pilnvarojumiem izdot saistošos noteikumus un to piemērošanas praksi. Ministrs Artūrs Toms Plešs norādījis, ka pilnvarojumi, kas sniedz pašvaldībām ekskluzīvu kompetenci patstāvīgi lemt par atsevišķiem jautājumiem, ir noteikti ap 150 dažādās normās. Ziņojumā lasāms, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pašvaldību izdotie saistošie noteikumi neatbilst augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Tie ir pretēji konkurences neitralitātes un patērētāju tiesību aizsardzības principiem, būtiski aizskar citu komersantu intereses, kā arī rada būtiskus šķēršļus, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt patērētāju tiesisko interešu ievērošanu un aizsardzību. Savukārt Labklājības ministrijas ieskatā pilnvarojums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus jautājumos par pašvaldības sociālā atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem ir saglabājams. Valdības sēdē apstiprinātais ziņojums paredz gan uzdevumus, lai pārskatītu spēkā esošās normas un, kur tas nepieciešams, strādātu pie vienota...

Ministru kabineta sēdē 2. novembrī apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to tālāk iesniegtu Eiropas Komisijā (EK) un vēl šī gada izskaņā no EK sagaidītu pozitīvu lēmumu par programmas apstiprināšanu. Attiecīgi Finanšu ministrija (FM) mudina potenciālos projektu īstenotājus ar 2023. gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā 2021.-2027. gada perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības. Gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan potenciālajiem projektu īstenotājiem jābūt gataviem jaunām projektu atlasēm, uzsver finanšu ministrs J. Reirs. Līdz šim noticis aktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī ar mērķi maksimāli mazināt investīciju pārrāvumu starp periodiem. Attiecīgi daļa atbildīgo nozaru ministriju sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027. gada periodam. Programmā veikti precizējumi atbilstoši visiem EK komentāriem, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu. Būtiskākās izmaiņas paredz programmā ietvert Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas, kuru ietvaros paredzēti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai un sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā...

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no 8. novembra aicina apmeklētājus uz izstādi Satversme 100+. Tā aplūkojama LNVM izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām. Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs. Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru...

Ministru kabinets 2. novembrī atbalstīja grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz, ka turpmāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, veicot ugunsdrošības uzraudzību, varēs pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja atbildīgā persona trīs reizes nebūs nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Pastāv atsevišķi gadījumi, kad atbildīgā persona nenodrošina iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām (piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā). Likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl būs jāizskata Saeimā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā Finanšu stabilitātes nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā. Sākot ar 2023. gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam. Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem. Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi. Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas: Grāmatvedības likums; Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī...

Vēl šogad, 14. novembrī, stāsies spēkā 13. Saeimas 2022. gada 20.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. Likumprojekts Saeimā tika iesniegts vēl 2021. gada nogalē, jo 2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz ar to no 2023. gada paredzēts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no šī likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Kā norādīts grozījumu anotācijā, šis atvieglojums skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi). Tāpat ar grozījumiem panākts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko...