JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 7. aprīlī. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir papildināts ar jaunu 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktajām politisko organizāciju pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm secina, ka partijas un to apvienības 2021. gadā savu darbību kopumā īstenojušas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. KNAB pārbaužu laikā pieņēmis lēmumu saukt pie administratīvās atbildības 15 politiskās organizācijas, visbiežāk konstatējot, ka tās nav norēķinājušās par preču un pakalpojumu iegādēm likumā noteikto 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies samaksas termiņš. KNAB pārbaudīja 61 politiskās partijas un to apvienības biedru naudu, iestāšanās naudu, ziedojumu un valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2021. gadā desmit politiskajām partijām un to apvienībām tika piešķirts un izmaksāts 4 531 492,50 eiro valsts budžeta finansējums, un gandrīz visu šī finansējuma summu politiskie spēki izlietojuši. Saskaņā ar KNAB iesniegto informāciju politiskie spēki 2021. gadā ziedojumos kopumā saņēmuši 1 453 361,54 eiro, savukārt iestāšanās naudās un biedru naudās, kas tās maksātājam pārsniedz vienu minimālo...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta svarīgākos 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar nodarbinātības jautājumiem vai kuros izteiktās atziņas būtu noderīgas arī darba strīdos. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Disciplinārā atbildība par rīcību ārpus dienesta pienākumu izpildes 2022. gada 18. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–821/2022 (A420173121) • Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi rīcība ārpus dienesta pienākumu izpildes – darba kolēģa neatturēšana no automašīnas vadīšanas alkohola reibumā – var radīt neuzticību amatpersonas godprātībai arī dienesta pienākumu turpmākajā izpildē. Disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – ir samērīgs. Personas pienākums, lūdzot atbrīvot no drošības naudas iemaksas, sniegt ziņas tiesai par savu mantisko stāvokli 2022. gada 6. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–851/2022 (680006222) • Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. •...

Darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā 6 mēnešus. Nav ilglaicīgu prombūtņu. Pēdējā darba diena ir 31. datums, darbinieks šajā dienā nostrādā 8 stundas, līdz ar to darbinieks ir nostrādājis pilnu pēdējo mēnesi. Aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju 31. datumā, kādu vidējās izpeļņas periodu iekļaut aprēķinā? Vai var ietvert šo pēdējo mēnesi (jo ir nostrādāts pilns kalendārais mēnesis) un 5 iepriekšējos? Darba likuma 75. pantā ir teikts: par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, nevis sešiem iepriekšējiem kalendāra mēnešiem no dienas, kad jārēķina vidējā izpeļņa. Atbilde Vispirms jākonstatē fakts, ka Darba likumā praktiski nekad nav rakstīts tā kā mums gribētos redzēt! Tas nav tik slikti, jo dažas normas var atļauties interpretēt dažādi. Proti, tas dod grāmatvedim iespēju izstrādāt uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstošu darba samaksas grāmatvedības politiku. Man arī vairāk gribētos redzēt 75. pantā jautājumā minēto formulējumu, bet šis jautājums netiek risināts vairāk nekā 10 gadus. Diemžēl. Un tomēr, ja esošajā 75. panta redakcijā ir noteikts, ka «vidējā izpeļņa...

Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Atbilde Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē. Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim). Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk...

Saeima 5. aprīlī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt Krievijas Federācijas pilsonim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu tām personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas vai vismaz vienu reizi kārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Grozījumi bija nepieciešami, lai Krievijas Federācijas pilsonim, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Ar grozījumiem paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsonim iepriekš saņemtā PUA ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja līdz minētajam termiņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja līdz 2023. gada...

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju (PLG) reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 22.11.2022. sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Attiecīgi UR prakse nemainās - informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), un tiek nodota UR informācijas atkalizmantotājiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 23. martā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai prasības lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā Austrijā (lieta Nr. SKC-106/2023 (C30391521)). Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS BTA Baltic Insurance Company par 30 000 eiro. Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā. Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par...

Jau divpadsmito gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina vērot dabas norises tuvplānā un ieskatīties putnu ligzdās. Šogad turpinās tiešraides no jūras ērgļu ligzdas Durbē, zivjērgļu ligzdas Kurzemē un vistu vanaga ligzdas Rīgā, kā arī mazo ērgļu ligzdām Zemgalē. Savukārt jau iepriekš vērotās sugas – melnos stārķus un melnās klijas - šogad gaidīsim jaunās ligzdās, pie kurām uzstādītas tiešraižu sistēmas. Latvijas Dabas fonds arī turpina veiksmīgo sadarbību ar AS “Sadales tīkls” un nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas, turpināsies tiešraide no Līgatnes upes pie zivju ceļa, bet sezonas laikā kopējam klāstam pievienosies arī svīres, kas mājo Cēsu pilī. Skatītāji jau šobrīd aktīvi var sekot līdzi notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur ērgļu mātīte Milda jau izdējusi trīs olas un uz maiņām ar iepriekšējā gada partneri Voldi tās perē. Pirmā šķilšanās varētu būt gaidāma ap 15. aprīli. Savās ligzdās manīti arī baltie stārķi, zivjērgļi, bet pārējos putnu vēl gaidām ierodamies mājvietās un skatītāji varēs...

Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku. No jūsu amata pozīcijām raugoties – kā laika gaitā mainījusies korupcija, tās apmēri, struktūra, proporcijas starp dažādiem koruptīvo noziegumu veidiem? Kādas Latvijā ir korupcijas pašreizējās tendences? Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokuments", kas attiecināms uz nodokļu maksātājiem, kuri preču piegādē (pārdošanā) vai citu darbību veikšanai ar tām noformē preču piegādes dokumentu. Cita starpā tajā norādīts, ka preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1. ziņas par preču nosūtītāju (izsniedzēju): nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID); ja precu nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2. preču izsniegšanas vietas adrese; 3. dokumenta veida nosaukums – uzņēmuma vadītājs uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka preču piegādes dokumenta nosaukuma lietošanu. Par preču piegādes dokumenta nosaukumu var izmantot jebkādu nosaukumu, kas paskaidro saimniecisko darījumu, piemēram, preču piegādes dokuments, pavaddokuments, pavadzīme u. c.; 4. dokumenta reģistrācijas datums – preču piegādes dokumenta reģistrācijas (sagatavošanas) datumu var norādīt: tekstuālā veidā – secīgi norāda pilnu gada skaitli ar četriem arābu cipariem, pēc tam vārdu “gada”, kam seko...

Ministru kabinets ar rīkojumu "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai " 4. aprīlī apstiprināja valdības rīcības plānu, kas ietver konkrētus pasākumus un sasniedzamos rezultātus piecās valdības darbības prioritātēs – drošībā un ārpolitikā, izglītībā, enerģētikā, klimata un vides jomā, konkurētspējā un dzīves kvalitātes jomā. Plānotās aktivitātes rīcības plānā atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautajām prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, plānotajiem budžeta izdevumiem un Eiropas Savienības (ES) fondu programmām. Valdības rīcības plāna veidošanā tika iesaistīti valdības sociālie un sadarbības partneri, kā arī pilsoniskā sabiedrība. Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, ko vadība noteikusi kā savu galveno stratēģisko virzienu, apjomīgajā valdības rīcības plānā atbilstoši valdības deklarācijas 328 apņemšanām paredz kopumā īstenot 870 pasākumus. Paredzēts īstenot nozīmīgas reformas izglītības un veselības nozarēs, būtiski stiprināt Latvijas aizsardzības spējas un enerģētisko neatkarību. Drošības un ārpolitikas prioritātē valdības rīcības plāns atbilstoši valdības deklarācijas 53 apņemšanām paredz īstenot...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir izdota virkne jaunu normatīvo aktu. Tie attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem. Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 24 000 biedrību un 1500 nodibinājumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» akcentēja, ka pamata normatīvais regulējums, kārtojot grāmatvedību, ir Grāmatvedības likums. Līdz ar tā pieņemšanu spēku zaudēja likums «Par grāmatvedību». Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, tika izdoti virkne jaunu normatīvo aktu. Normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu: Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; MK 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem» (spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam); MK 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu...