JAUNUMI

Saeima 2022. gada 14. oktobrī pieņēma ilgi gaidīto Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kura nepieciešamība bija apspriesta jau ievērojamu laiku. Jaunais likums paredz nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, tādējādi veicinot lielāku sabiedrības uzticību interešu un publiskās varas pārstāvjiem, vienlaikus garantējot godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties lobēšanā. Pats likums daļēji stājās spēkā jau šī gada 1. janvārī, tomēr tuvā nākotnē vēl ir gaidāmi uzlabojumi tā praktiskai ieviešanai. Tādēļ rodas jautājums, kādus pienākumus interešu pārstāvjiem jaunais lobēšanas likums nosaka jau šobrīd? Likuma ieviešana pagaidām ir sadalīta divos posmos – pirmajā pārejas posmā lobēšanu regulēs likuma 5. un 6. pants, kas nosaka interešu pārstāvju pienākumus un publiskās varas pārstāvju darbības ierobežojumus. Savukārt otrajā posmā savu darbību uzsāks vienotā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā paredzēts reģistrēt sistemātiskos interešu pārstāvjus – pārstāvjus, kas īsteno lobēšanu vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Tāpat darbību uzsāks arī interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā publiskās varas pārstāvji...

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus (lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221)). Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa...

Saeima 31. maijā Latvijas Republikas Valsts prezidenta amatā ievēlēja Edgaru Rinkēviču. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, trešajā vēlēšanu kārtā E. Rinkēviča kandidatūru atbalstīja 52, bet pret bija 35 deputāti. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. E. Rinkēvičs kopš 2011.gada ieņem Latvijas ārlietu ministra amatu. Viņš ir arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī valdes loceklis partijā Vienotība. E. Rinkēvičam ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts bakalaura grāds, kā arī maģistra grāds politikas zinātnēs un ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā iegūts maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā. Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs.

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Tieslietu padome 30. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus saistībā ar jaunizveidoto Latgales rajona tiesu. Tieslietu padome noteica, ka Latgales rajona tiesā strādās 44 tiesneši un tiesas darbības teritorija būs Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Preiļos. Jau ziņots, ka 2023. gada 24. martā Tieslietu padome nolēma no 2023. gada 1. jūlija reorganizēt Daugavpils tiesu, pievienojot to Rēzeknes tiesai, un mainīt reorganizētās tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Tiek plānots, ka tiesu reorganizācijas rezultātā paaugstināsies tiesu efektivitāte un izlīdzināsies tiesnešu noslodze. Tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 32. panta trešo daļu, tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt tiesnešu skaitu katrā no tiesām nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Tieslietu padome ir...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka jau no šī gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta, un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot to vērā, VID aicina tos ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, kuri vēlas turpināt savu darbību arī pēc 2023. gada 1. jūlija, savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā saņemt licenci? Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence). Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms),...

Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa. Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi. Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama: SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai. Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos...

NUMURA INTERVIJA Kredītattiecību risinājumi var būt vairāki. Saruna ar Edgaru Lodziņu, ZAB Cobalt partneri, zvērinātu advokātu JURISTA PADOMS Kā pareizi veicama interešu lobēšana atbilstoši jaunajam regulējumam. Lelde Elīna Liepiņa–Goldberga, ZAB Ellex Kļaviņš juriste Kā norit SIA likvidācija. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē Spriedumu izpilde un to apstrīdēšanas iespējas. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs AUTORTIESĪBAS Vērienīgi grozījumi Autortiesību likumā. Skaidro Ieva Andersone, ZAB Sorainen partnere, zvērināta advokāte Pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Skaidro Lūcija Strauta, ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīdze KOMERCTIESĪBAS Ja kapitālsabiedrība nav sasniedzama juridiskajā adresē. Sagatavots pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres lēmumiem TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai; Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Valdes locekļa atbildība. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS Interesenti var izvēlēties,...

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu. Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.

Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni. Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī. Valsts darba inspekcija vērš uzmanību uz sekojošo: par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Pirmdien, 22. maijā, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi. Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK). Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Vienlaikus Latvija izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies...

Uzņēmējs, lai popularizētu savas preces vai pakalpojumus, izmanto dažādus kanālus - reklāma plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklus vai tiešais mārketings. Visos gadījumos tiek apstrādāti esošo vai topošo klientu dati, tā piemēram, tiešais mārketings ir jebkāda veida reklāmas materiāls, kas paredzēts konkrētai personai, savukārt masveida publikācijas plašsaziņas līdzekļos var tikt apstrādāta tehniskā informācija par portāla vai sociālā tīkla lietotāju, informē Datu valsts inspekcija. Mērķauditorija Apstrādājot informāciju par konkrētu cilvēku, jāiegūst un jāapstrādā tikai paši nepieciešamākie dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mārketinga kampaņas īstenošanu. Ja kampaņas ietvaros plānots informēt jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem, tad nav nepieciešams iegūt informāciju par to dzimumu, dzīvesvietām un interesēm. Tomēr skaidrs, ka, lai izveidotu veiksmīgu mārketinga kampaņu noteiktai mērķauditorijai, nepieciešama informācija par esošo vai potenciālo klientu loku. Mērķauditoriju var noteikt, balstoties uz pētījumiem, vai arī analizējot klientu iepirkumu paradumus (piemēram, interneta veikalā, vai izmantojot lojalitātes kartes). Ja plānots uzrunāt plašāku potenciālo klientu loku...