JAUNUMI

Turpmāk robežšķērsošanas vietās uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas akcīzes preču pārvietošanas paziņojums būs jāaizpilda tikai gadījumos, kad fiziskā persona Latvijas robežu šķērsos biežāk nekā 30 dienās, vai gadījumos, kad ievesto atsevišķu akcīzes preču daudzums pārsniegs daudzumu, uz kuru attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem. Paziņojums būs jāiesniedz arī tad, ja to pieprasīs robežkontroles dienesta amatpersona. Jaunais regulējums, kas stāsies spēkā 29.novembrī, samazinās administratīvo slogu godprātīgiem ceļotājiem un paātrinās robežas šķērsošanas procesu. Līdz šim, iebraucot Latvijā, fiziskai personai obligāti bija jāaizpilda akcīzes preču pārvietošanas paziņojums neatkarīgi no robežas šķērsošanas biežuma vai personīgajā bagāžā pārvietojamo akcīzes preču daudzuma. Aizpildot dokumentu, jānorāda atsevišķu ievesto akcīzes preču – tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, degvielas – daudzums. Turpmāk akcīzes preču pārvietošanas paziņojums būs jāaizpilda un jāiesniedz muitas amatpersonai tikai gadījumos, kad persona robežu šķērsos biežāk nekā 30 dienās, kā arī gadījumos, kad ievesto akcīzes preču daudzums pārsniegs daudzumu, kam piemēro atbrīvojumu no nodokļiem, vai pēc muitas amatpersonas pieprasījuma. Robežšķērsošanas...

Rakstā turpināts sniegt ieskatu aktuālākajos Latvijas Republikas Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Sākums oktobra žurnāla numurā. Atteikšanās noslēgt iepirkuma līgumu Senāta 2022. gada 26. maija lēmums lietā SKA–803/2022 Pasūtītājs pēc iepirkuma komisijas lēmuma – atzīt pieteicēju par konkursa uzvarētāju – pieņemšanas pieteicējai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu 10 darba dienu laikā izmantot piešķirtās iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības. Pieteicēja uz minēto pieprasījumu atbilstoši nereaģēja, tāpēc līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka tā nav atteikusies no līguma slēgšanas tiesību izmantošanas, tāpēc pārsūdzēja pasūtītāja pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību iešķiršanu citam pretendentam. Kā atzinusi rajona tiesa savā spriedumā, ar atteikšanos noslēgt iepirkuma līgumu ir saprotama ne tikai tieši izteikta griba atteikties no līguma slēgšanas, bet arī rīcība, ar kuru uzvarējušais pretendents neattaisnoti no tā izvairās. Pretējs secinājums novestu pie situācijas, ka pasūtītājs, nespējot panākt nedz iepirkuma līguma noslēgšanu, nedz arī atteikšanos no līguma slēgšanas no uzvarējušā pretendenta puses, faktiski nevarētu...

Lasītāja jautā par darbinieka darba laika aprēķināšanu summētā darba laika ietvaros, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, ja darbinieks netika nodarbināts pilnu mēnesi, piemēram, mēneša daļa ir darbinieka atvaļinājums vai darbnespēja. Kā šādos gadījumos tiek aprēķinātas virsstundas? Darbinieks tiek nodarbināts 2 maiņās: pirmajā maiņā: 12 stundas — no 8:00 līdz 20:00; otrajā maiņā: 2/2 un 2/6 pāriet no 20:00 līdz 8:00 (2 + 6 — nakts darbs). 1. piemērs (lasītājas iesniegtais) Darbinieka «A» darba grafiks 2022. gada AUGUSTS 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 … 26 27 28 29 30 31 KOPĀ nostr. stundas S S S 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 12 2/2 2/6 … 12 2/2 2/6 12 204 Pirmajās trīs dienās darbiniekam bija darbnespēja. Kopā par mēnesi ir nostrādātas 204 stundas (17 reizes pa 12 stundām). Cik daudz ir virsstundu? Un cik — nakts stundu? Atbilde Ar ko grafiks atšķiras no darba...

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 22.11.2022. sprieduma atziņas. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā. Tikpat svarīga datu pieejamība ir arī drošas un caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, ļaujot uzņēmējiem veikt darījumu partneru pārbaudi, kā arī sankciju piemērošanas nodrošināšanai, jo ikviens pats ir atbildīgs par partnera PLG informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti. Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 22. novembrī ir pieņēmusi lēmumu lietā, kurā skatīts jautājums par patieso labuma guvēju (PLG) datu publisku pieejamību. Tiesa atzinusi, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par PLG datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā. Eiropas Savienības Tiesas spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neskar informācijas par PLG pieejamību tiesībsargājošajām...

Pēdējā laikā pieņemtas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, kas grāmatvedības kārtošanu pašnodarbinātajiem padarījušas vienkāršāku. Žurnāla "Bilance" konferencē 25. novembrī tās skaidroja Inguna Leibus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jau 2022. gadā vienkāršā ieraksta sistēmas grāmatvedībā strādājošie varēja sākt kārtot jaunā parauga žurnālu, kas esot nedaudz vienkāršāks ("vecā" parauga žurnālu var turpināt līdz šī gada beigām), atgādina I. Leibus. Jaunā parauga žurnālā ieviesta jauna aile "Apgrozījums". Tas darīts skaidrības labad, jo līdz šim nereti radušās neskaidrības, kas ietverams apgrozījumā un kas nē, no kā attiecīgi nosakāms, kurā brīdī veicama pāreja uz divkāršā ieraksta grāmatvedību. Jaunajos noteikumos skaidri noteikts, ka apgrozījumu veido gan ieņēmumi no lauksaimniecības, gan citas darbības, gan subsīdijas. Noteikumos gan par vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmu likumdevēji iestrādājuši normu, kas paredz, ka pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav saimnieciskās darbības izdevumi, bet attaisnotie izdevumi, kurus atspoguļo gada ienākumu deklarācijā (atbilstoši likumam "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Vienkāršā...

Lai avansa un atlikto nodokļu maksātāji varētu sekot avansa un/vai galvojumu apjomiem, no 2022. gada 25. novembra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļa “Muitas klientu darījumi”, informē VID. Piekļuves tiesības EDS sadaļai “Muitas klientu darījumi” piešķir lietotājs, kuram ir piešķirtas EDS “Tiesību pārvaldnieks” tiesības. Lai izmantotu “Muitas klientu darījumi”, jāpieslēdzas EDS, izmantojot kādu no piedāvātajiem autentifikācijas veidiem. “Muitas klientu darījumi” ietver šādas sadaļas: Avansa un drošības naudas maksājumi – informācija par avansa maksātāja VID deponēto naudas līdzekļu uzskaites konta bilanci un pārskati par avansa maksājumu izmantošanu muitas maksājumu segšanai; Galvojuma izmantojums – informācija par atliktā maksājuma rēķiniem, kuros apkopotas nodokļu summas, kuru samaksas termiņš atlikts uz laiku līdz 30 dienām, un informācija par vispārējā galvojuma apjomu, kas izmantots muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Instrukcija, kā esošam EDS lietotājam piešķirt piekļuves tiesības sadaļai “Muitas klientu darījumi” Instrukcija, kā Elektroniskās...

Ministru kabinets 22. novembra sēdē atbalstījis grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas nosaka tiesības vienu gadu piemērot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi fiziskajām personām, kas saņēmušas ilgtermiņa vīzas un pārcēlušas savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. Grozījumi vēl būs jāapstiprina Saeimā. Likumprojekts nosaka ārzemnieka, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11.panta piekto daļu, tiesības ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 15 procentu apmērā. Ņemot vērā to, ka fiziskā persona, kas saņēmusi ilgtermiņa vīzu saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, un pārcēlusi savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku, veiks darba pienākumus (algots darbs vai kā pašnodarbināta persona), kuru var vērtēt kā aktīvu darbību nevis pasīvu darbību (piemēram, ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas vai ienākums no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieauguma),...

Viesnīcu un restorānu biznesā vairāk nekā trešdaļu (37,5%) uzņēmumu pašreizējie inflācijas apstākļi ietekmē tik negatīvi, ka apdraud to pastāvēšanu. Vēl tikpat daudziem uzņēmumiem inflācija samazina peļņu un bremzē izaugsmi, bet ceturtā daļa tās ietekmi nejūtot, liecina žurnāla BILANCE un portāla BilancePLZ organizētā aptauja. Apgrozījums šāgada laikā viesnīcu un restorānu nozarē bijis svārstīgs - pusei no aptaujāto uzņēmumu tas palielinājies, pusei - samazinājies. Arī peļņa samazinājusies pusei respondentu, nedaudz vairāk par trešdaļu - palielinājusies, bet 12,5% - palikusi apmēram iepriekšējā līmenī. Vienlaikus lielākajā daļā (62,5%) aptaujāto uzņēmumu šāgada laikā darbiniekiem paaugstinātas algas (pārējos uzņēmumos tās nav mainījušās). Īpaši klientu pieprasījumu kritumu viesnīcas un restorāni izjūt pēc vasaras sezonas beigām un līdz ar apkures sezonas tuvošanos - pēdējo mēnešu laikā pieprasījuma samazinājumu izjūt gandrīz divas trešdaļas (62,5%) nozares uzņēmumu. Ceturtā daļa klientu uzvedībā pārmaiņas nejūt, bet nelielai daļai (12,5%) grūti noteikt. Izplatītākās stratēģijas cīņai ar inflāciju uzņēmumiem bijušas cenu paaugstināšana savām precēm un pakalpojumiem,...

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk jauni darba līgumi tiek sagatavoti un parakstīti attālināti, potenciālais darba devējs lūdz topošo darbinieku atsūtīt personu apliecinošu dokumentu (fotoattēlu) elektroniskajā pastā, jo klātienes līguma parakstīšana nenotiks, līdz ar ko arī darbinieka identificēšana klātienē netiks veikta. Līdzīgi ir ar citām attālinātām vienošanām, kur viena puse lūdz otrai atsūtīt personu apliecinoša dokumenta kopiju, lai tādā veidā identificētu personu. Vienīgie personu apliecinošo dokumentu veidi Latvijā ir pase un personas apliecība (ID karte). Personu apliecinošu dokumentu kopēšana, šo kopiju iegūšana un nodošana ir klasificējama kā personas datu apstrāde brīdī, kad informācija no šīm kopijām tiek uzkrāta atlasāmā veidā vai arī, ja šis dokuments tiek uzglabāts tādā veidā, lai to pēc, piemēram, personas vārda un uzvārda varētu atrast informācijas sistēmā vai kartotēkā. Skaidrojumā sniegtā informācija ir attiecināma uz personu apliecinošu dokumentu fotogrāfijām, kopijām, iegūtām ar kopētāju, vai skenēšanas rezultātā iegūtiem failiem. Kādos gadījumos var rīkoties ar personu apliecinošu...

Darba likums noteic darba devējam pienākumus, kas jāievēro gan pirms uzteikuma izsniegšanas, gan pēc. Ja runājam par darba devēja pienākumiem pirms uzteikuma izsniegšanas, tas nozīmē, ka tie ir jāizpilda, pirms tiek uzteikts darba līgums, nevis vienlaikus ar uzteikumu vai pēc uzteikuma izsniegšanas. Vērts arī ievērot regulējumu attiecībā uz līgumsodu piedziņu pēc darba attiecību pārtraukšanas. Darba devējam ir uzmanīgi jālasa Darba likuma normas, jo pretējā gadījumā rīcība var novest pie nevajadzīgiem darba strīdiem, pārpratumiem un tiesvedībām. Piemēram, pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējam ir: jāpārliecinās, ka nepastāv Darba likuma 109. pantā minētie ierobežojumi un aizliegumi; jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Nav pareizi iepriekšminētos pienākumus izpildīt tādā veidā, ka uzteikumā tiek ietverti apliecinājumi par to, ka darbinieks apliecina, ka ierobežojumi un aizliegumi nepastāv un ka darbinieks ir vai nav arodbiedrības biedrs. Ja attiecīgie apliecinājumi tiek ietverti uzteikumā, tad sanāk, ka uzteikums jau ir izsniegts, lai gan teorētiski pastāv ierobežojumi un aizliegumi tādu izsniegt un...

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus. Arī nākamais - 2023. gads - Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Pēdējo reizi tehniskais jeb pagaidu valsts budžets tika sagatavots 2019. gadam, ņemot vērā pilnveidoto tehniskā budžeta sagatavošanas normatīvo regulējumu, kas paredzēja pagaidu budžeta veidošanas principu sasaistīšanu ar vidēja termiņa budžeta ietvaru. Tādējādi tika nodrošināta valsts pārvaldes funkciju un sākto budžeta politiku turpināšana un izpilde nemainīgā līmenī atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz stājās spēkā gadskārtējais valsts budžeta...

Biedrība plāno izmantot FaceBook (Īrijas PVN reģ. nr.) reklāmas pakalpojumus un nomāt zoom ASV licenci (semināru tiešraidēm). Vai biedrībai ir jāreģistrējas PVN reģistrā, ja saņem pakalpojumus no ES dalībvalsts, PVN maksātājas? Un pakalpojumus no ASV? Vai FaceBook var izrakstīt rēķinu ar PVN likmi un biedrība to apmaksā? Vēlamies pareizi rīkoties, jo apliekamie darījumi Latvijā ir nelieli — gadā līdz 2500 eiro. Atbilde Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātāja, uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta vienpadsmitā daļa). Tādējādi, saņemot reklāmas pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā (Īrijā) reģistrēta nodokļa maksātāja un licences nomas pakalpojumu no Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk — ASV) reģistrētā uzņēmuma — zoom platformas, biedrība būs uzskatāma par nodokļa maksātāju. Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm. Kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības “burbuļa” pārsprāgšanas, savukārt jau šāgada sākumā būvniecība tika nodēvēta par vienu no lielākajiem inflācijas “perēkļiem”. Būvniecība parasti diezgan precīzi raksturo vispārējo tautsaimniecības stāvokli - ja tā aug un attīstās, tad arī ekonomika kopumā aug un attīstās; savukārt, ja būvniecībā sākas krīze, tas ir signāls par nopietnām problēmām arī citās jomās. Kā ir šobrīd? Par būvniecības nozares attīstības tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla “Bilance” novembra numurā, pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Stāsta: Ikars Kubliņš. Video autors: Kristaps Mednis Covid laiks būvniecības nozari Latvijā gandrīz vai neskāra. Kā saka Normunds Grinbergs - tās bija tikai īslaicīgas grūtības, ko radīja atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču pavisam cits stāsts bija šis gads. Šogad būvniecības nozarei faktiski nācies iet cauri vairākiem lieliem sarežģījumiem. Pirmajam no...

Līdz 2026. gada jūlijam visiem lielajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā būs jāveic pasākumi, lai palielinātu sieviešu pārstāvību vadošos amatos. Otrdien, 22. novembrī, Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Šī tiesību akta priekšlikums pirmoreiz tika iesniegts pirms desmit gadiem. Direktīva nosaka, ka uzņēmumu valdes locekļu iecelšanas procedūrai jābūt pārredzamai. Līdz 2026. gada jūnijam ES uzņēmumiem būs jāpanāk viens no šiem mērķiem: vai nu 40 % no direktoriem bez izpildpilnvarām, vai 33 % no visiem direktoriem jābūt sievietēm, kuras pagaidām šajos amatos nav pietiekami pārstāvētas. Valdes locekļu atlases procedūras arī turpmāk balstīsies uz kandidātu nopelniem, taču šīm procedūrām vajadzēs būt pārredzamām. Biržā kotētiem uzņēmumiem reizi gadā būs jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par dzimumu pārstāvību savā valdē. Ja direktīvas mērķi nebūs sasniegti, uzņēmumam būs jānorāda, kā to plānots izdarīt. Šī informācija tiks publicēta arī uzņēmuma tīmekļvietnē viegli piekļūstamā veidā. Direktīva neattieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk nekā 250...

Izvērtējot līdzšinējo noslodzi un iespējas muitas klientiem saņemt pakalpojumus citās muitas klientu apkalpošanas vietās, no 2022. gada 1. decembra būs slēgta muitas dokumentu noformēšanas darba vieta Rīgā, Buļļu ielā 74, informē Valsts ieņēmumu dienests(VID). Turpmāk klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus citos muitas kontroles punktos Rīgā, tajā skaitā Lidostas muitas kontroles punktā (MKP, kods – 0240), kas atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, un strādā diennakts režīmā. Līdz decembrim muitas dokumentu noformēšanas darba vietā Rīgā, Buļļu ielā 74, klienti tiek apkalpoti darbdienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Dokumentu noformēšanu uzņēmēji turpmāk varēs veikt Lidostas MKP, Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā. Lai uzrādītu muitošanai pakļautās preces muitas amatpersonām, transportlīdzekļus būs iespējams novietot Lidostas MKP tuvumā – Mazajā Gramzdas ielā. Muitas formalitātes būs iespējams kārtot arī Rīgas brīvostas MKP (kods – 0210), Uriekstes ielā 16, Rīgā, un Šķirotavas MKP (kods – 0207), Krustpils ielā 38b, Rīgā. Plašāka informācija par VID muitas kontroles punktiem pieejama VID...